Iedvesmai, Trendi | monday www.bigstockphoto.com

Vai latvieši tiešām ir nelaimīgi?

Tikko klajā nācis kārtējais 2013. gada nāciju laimes mērījuma ziņojums, kuru pēc ANO pasūtījuma veic Kolumbijas universitāte (The Earth Institute at Columbia University). Latvija tajā ieņem 88. vietu (Lietuva 71. vietā, Igaunija 72., bet Krievija 66. vietā). Savukārt vislaimīgākie cilvēki dzīvo Dānijā, Norvēģijā, Šveicē, Holandē, Zviedrijā. Un, piemēram, krīzes sistā Īrija atrodas līdzās Amerikai (17. un 18. vieta).

Šī ir kārtējā salīdzināšanās, kad varam paskatīties uz sevi no malas, novērtējot, cik lielā mērā mūsu laimes indekss ir objektīvu apstākļu un cik subjektīvu kritēriju noteikts. Varam arī izdarīt secinājumus par to, kurās jomās liktie ieguldījumi vēlāk atmaksājas reālā laimes izjūtā.

Kas nācijas dara laimīgas

Ekonomisti atzīst, ka laime ir atkarīga no pieaugošiem ienākumiem un patēriņa. Sociologi uzsver sociālā kapitāla kvalitāti jeb sociālā atbalsta un kontaktu pieejamību no sev tuviem cilvēkiem. Psihologi savukārt ir pārliecināti, ka laimes atslēga slēpjas indivīda personībā, mentālajā veselībā un pozitīvā attieksmē. Garīgie skolotāji un filozofi laimi nevar iedomāties bez indivīda augstas morālās ētikas.

Ziņojuma autori apjomīgajā pētījumā ir iekļāvuši visas nosauktās dimensijas, pētnieki salīdzināšanas nolūkos ir piemērojuši gan aptaujas datus, gan bezkaislīgus makroekonomikas un statistikas rādītājus (IKP uz vienu iedzīvotāju, veselīgas dzīves ilgums). Aptaujājot 1000 iedzīvotājus vairāk nekā 150 valstīs, tika jautāts par labklājību un sociālajiem kritērijiem. Piemēram, kāda ir iespēja rast atbalstu grūtā brīdī, kāds ir sabiedrības devīgums, cik liela ir apmierinātība ar ģimenes stabilitāti, sociālajiem kontaktiem, sabiedrības iekšējo uzticēšanos, mentālo un fizisko veselību, pieņēmumiem par korupcijas līmeni valstī, politisko un arī personiskās izvēles brīvību.

Nauda un laime

Lai arī pirmās piecinieka valstis izceļas ar lieliskiem makroekonomikas un veselības sistēmas rādītājiem, tomēr tie neesot galvenie šo valstu iedzīvotāju laimes sajūtas ietekmētāji – kā tas ir nabadzīgajās valstīs. Laimes zemēs dzīves kvalitāte tiek vērtēta augstāk par naudas kvantitāti. Ziņojuma autori norāda, ka šajās valstīs labas attiecības darbā un drošība par to ir augstāk vērtēta nekā liela samaksa un izdevīgas darba stundas.

Kopumā, neraugoties uz krīzi, jāatzīst, ka beidzamo piecu gadu laikā pasaule kļuvusi laimīgāka un devīgāka. Tomēr Eiropas kopējo laimes sajūtu uz leju velk krīzes smagāk skartās Rietumeiropas valstis – Itālija, Grieķija, Spānija, Portugāle. Tas nozīmē, ka IKP un citi makroekonomiskie radītāji tomēr ir spēcīgi faktori kopējā laimes formulā. Šo tēzi gan sašķoba tādas valstis kā Īrija un Islande, kuras, kā izskatās, ir cietušas ekonomiski, bet laimes sajūtas ziņā – ne sevišķi.

Amerikas pētniece, attīstības neiropsiholoģe Rita Eichenstein secinājusi, ka nelaimīguma sajūtu vislielākā mērā ietekmē atšķirība starp mūsu gaidām un realitāti. Mēs uzliekam sev un savai dzīvei ļoti augstus labklājības un labsajūtas standartus un tad ciešam, jo tie visbiežāk ir nesasniedzami. Milzīga loma te arī medijiem un seriāliem, kas tiražē pārlieku labklājību un glamūru – un kāds gan brīnums, ka cilvēkiem rodas sajūta, ka tas ir tas standarts, uz kuru tiekties. Un pēc tam, protams, vilties.

Mentālā veselība un laime

Cilvēki var būt nelaimīgi dažādu iemeslu pēc. Vienā valstī tas ir nabadzības un nedrošības dēļ. Citās – mentālās veselības dēļ. Ziņojuma autori secinājuši, ka mentālās veselības traucējumi (depresija, trauksme, psihoze) ir viens no galvenajiem faktoriem (vēl ietekmīgāks nekā fiziskās veselības trūkumi), kas atstāj iespaidu uz laimes esamību vai neesamību tieši attīstītajās valstīs ar augstiem un vidēji augstiem ienākumiem. Depresija un neirozes ir mūsdienu civilizācijas sasniegumu ēnas puse, turklāt sievietes vairāk cieš no šīm slimībām nekā vīrieši. Ziņojumā teikts, ka mentālās veselības problēma šobrīd skar 10% no populācijas, un tas ir piektais izplatītākais darba nespējas iemesls. Interesants ir ziņojuma fakts, ka Austrumeiropa uz visu citu reģionu fona izceļas ar vienu no ilglaicīgākajiem darba nespējas periodiem (vidēji 10 gadi), ko izraisījusi depresija. Izskatās, ka vecais teiciens, ka „viss sākas galvā”, aizvien ir patiess. Katrā ziņā tas liek aizvien vairāk domāt ne vien par fiziski veselīgu dzīvesveidu, bet arī garīgo higiēnu. Bez tās pie laimes tikt grūti pat pilnīga materiālā komforta apstākļos.

Kāpēc Latvija jūtas nelaimīga

Latvija kopumā nekad nav dzīvojusi tik kvalitatīvu un komfortablu dzīvi kā šodien, tomēr jūtamies nelaimīgi, neapmierināti un čīkstulīgi. Laimīgo zemju laimes indekss ir 7,7, bet Latvijas rādītājs ir 5 punkti no desmit iespējamiem. Esam gan uzlabojuši savu laimes sajūtu par 0,3 punktiem (kopš 2011. gada), tomēr kopumā Latvija zaudē punktus, galvenokārt pateicoties kopējam valsts vērtējumam (ienākumi), augstai korupcijas uztverei (tā izrādās tieši saistīta ar nācijas laimes izjūtu), zemai devīguma un izvēles brīvības pakāpei.

 

Kurp ejam?

Pēdējā krīze apgāza lielu un stabilu 20. gadsimta ekonomistu stutētu pieņēmumu – ka mums pietiek tikai ar maizes pelnīšanu, ego apmierināšanu un hedonismu jeb dzīves baudīšanu. Kad Goldman Sachs bankas ierāva krīzes virpulī Ameriku, tās vadītājs paziņoja, ka patiesībā tas ir bijis Dievam tīkams darbs, jo pasaule jau esot aizelsusies pati no savas mantkārības un negausības. Pārāk koncentrējoties tikai uz materiālo dzīves piepildījumu, uz attiecībām ar lietām, nevis cilvēkiem, mēs ne vien aptaukojāmies, bet šobrīd arī maksājam augstu cenu par zaudēto sociālo kapitālu, mentālo veselību un ētiskajām vērtībām. Nu mēs esam sociālajos tīklos, garīgajās un ezotēriskajās praksēs, iespējams, ar to atkal metoties otrā galējībā un aizmirstot, ka mūsu laimes sajūtai patiesībā nepieciešams visu lietu līdzsvars. Jeb, kā savulaik teica Imants Ziedonis: „Laime ir visu lietu kārtība.”

5 Komentāri

  1. Aivars
    03/04/2014 12:37 | Saite

    Ir tā izdevība dzīvot prom no LV un ir nostiprinājies viedoklis, ka LV ir divas kaites, kas neļauj cilvēkiem justies laimīgiem. Pirmā ir nepiepildītās cerības. Cerības nepiepildās jau pirmajos patstāvības gados, kad jaunieši ir vairāk vai mazāk kārtīgi mācījušies un studējuši un galu galā kļuvuši nevajadzīgi darba tirgū. Otra kaite ir sasaiste ar pagātni. Kādam ar ulmaņlaikiem, kādam ar padomiju, kad zāle bija zaļāka, sniegi dziļāki, saule spožāka.
    Risinājumi(imho). Sākumā būtu jāsāk ar vīziju par to, kas LV ir, kāda tās vieta Baltijas, Eiropas, Pasaules kartē. Kurp ejam, kādas nozares ir prioritāras, ko nesam pasaulē. Tas savukārt varētu pavilkt līdzi arī izglītības sistēmu un LV beigtu lepoties ar pārmērīgi lielo augstskolu, studējošo skaitu, bet pievērstu uzmanību arodu izglītībai.

    un nobeigumam novēlējums: elpojam dziļi, sapņojam lieli un smaidam.

  2. Lilia
    30/10/2013 10:33 | Saite

    Nu gan satrāpījies, ka gandrīz vai vārda māsas izteikušās:))

  3. Lilia
    30/10/2013 10:32 | Saite

    Rakstā paustajam viedoklim nepiekrītu, jo secinājumi kopumā izdarīti vispārīgi un klišejiski. Laimes pētījumi kritēriji ir pakārtoti kārtējam ziņojumam par labiem un sliktiem rādītājiem. Savukārt dzīvei exell tabulās lielākoties nav nekāda sakara ar realitāti. Papētiet, kāds ir alkoholisma, narkomānu un pašnāvību līmenis tā saukto “laimīgo” valstu sarakstā! Izbrauciet no Rīgas centra un palūkojieties, cik kvalitatīva un komfortabla dzīve ir tur! Pretējā gadījumā šādi viedokļi ļoti atgādina padomju laiku partijas ziņojumus. Ziedonis konkrēti pateica par lietu kārtību – tā arī precīzi raksturo laimes sajūtas, ja pavērojam, kāda ir patiesā lietu kārtība (!!!) Latvijā. Un vēl – ja cilvēks reāli novērtē situāciju, kāpēc viņšu būtu jādēvē par čīkstētāju? Viņš ir reālists, turklāt laime nekādā izpildījumā nevar būt pastāvīga sajūta – cilvēks ir dzīva būtne un viņa sajūtas ir mainīgas:)

  4. Lilija
    30/10/2013 10:20 | Saite

    Rakstā nav pietiekami uzsvērta IKP nelineārā attiecība ar laimes izjūtu. Ienākumu paaugstināšanās dod būtisku laimes izjūtas palielināšanos nabadzīgākajās valstīs, un tikai līdz noteiktam līmenim. Sasniedzot noteiktu ienākumu līmeni (kas nebūt nav pasaules bagātāko valstu līmenis), korelācija starp laimes izjūtu un ienākumiem vairs nav novērojama. Laimīgāko valstu saraksta augšgalā ir arī tādas valstis, kā Kostarika, Meksika, Panama un Venecuēla.
    Bet vispār ir dažādas jēdziena “laime” izpratnes. Šeit tiek runāts tikai par to laimi, jeb drīzāk apmierinātību, kas ir vienmēr atkarīga no kaut kādiem faktoriem, tāpēc ir svārstīga un nenoturīga. Tomēr patiesā laime ir tāda, kurai nav iemesla.

Atstāj komentāru

Tavs e-pasts nebūs pieejams publiski.

Aizpildi kontaktinformāciju šeit:

You may use these HTML tags and attributes <a href="" title=""> <abbr title=""> <acronym title=""> <b> <blockquote cite=""> <cite> <code> <del datetime=""> <em> <i> <q cite=""> <s> <strike> <strong>

+

Monday.lv esam radījuši tev!

Ja tev tas patīk, pievienojies mūsu atbalstītājiem!