GPS, Hard talk, Iedvesmai Old School Classroom | Monday, foto-www.bigstockphoto.com

Piektdienas jautājumi#25 kurp ej, izglītība?

Vislabākākie darbi nākotnē tiks ne jau tiem bērniem, kas spēj atcerēties visvairāk faktus, bet tiem, kuriem būs iemaņas, lai analizētu masīvo un pieejamo informāciju, un kuri būs tik elastīgi, lai pielāgotos jaunai situācijai, kad fakti ir pārskatīti un revidēt. Vai mūsu izglītības sistēma spēs piedāvāt tādu mācīšanos, kas veidos pastāvīgi, kritiski, radoši domājošas personības, kuras izcels Latviju labklājības saulītē?

Kompromiss: mazās skolas pret skolotāju atalgojumu

Tieši šajās dienās OECD ir publiskojis ziņojumu par Latvijas izglītības sistēmu, kurā ir dažas uzslavas, piemēram, ka esam pirmrindnieki jauniešu, kuriem ir augstākā izglītība, ziņā, vai ka mūsu jaunieši eksaminēto zināšanu ziņā tur līdzi skolniekiem no daudz labāk finansētām izglītības sistēmām. Turpat ziņojumā arī mums neiepriecinoši secinājumi, piemēram ievērības cienīgākais – ka mūsu izglītības sistēma ir neefektīva un dārga (6% no IKP, pret 5% vidējo), ka mums ir viens no zemākajiem finasējumiem par skolnieku un zemākās pedagogu algas. Un kā nu bez ieteikumiem! Lūk, viens no tiem – veidot lielākas klases, lai sistēmu optimizētu un efektivizētu, un lai skolotājiem būtu lielākas algas. Izrādās mūsu cipars ir vidēji 18 skolēnu uz skolotāju (lielajās pilsētās sākumskolās ir cita realitāte – tur 30 un vairāk bērnu klasē). Ļoti skaists cipars. Ja salīdzināmies, piemēram ar Lielbritāniju un Kanādu, tur attiecīgi ir vidēji 26 un 21 skolnieku valsts skolu klasēs (čempiones Meksika un Turcija).

Par lielo klašu skaitu iestājas vairums izglītības funkcionāru un teorētiķu, kas savu viedokli pamato ar pārliecinošiem statistikas datiem – skolnieku skaits klasē neietekmē skolnieku zināšanas, pat vairāk – kopumā valstīs ar lielajām klasēm bērni uzrāda labākus zināšanu rezultātus. Te var atsaukt atmiņā arī ikgadējos mūsu pašu Latvijas skolu reitingus pēc dažādiem zināšanu rezultātiem, kur tie paši teorētiķi var sist pie krūts – redz, mazās lauku skoliņas ar mazskaitlīgo skolnieku skaitu nevar lepoties ar tādiem sasniegumiem kā lielpilsētu lielās skolas. Mute ciet!

Andreas Šleihers (Andreas Schleicher), OECD Izglītības un prasmju direktorāta direktors saka, ka valstīm jāizdara kompromisa lēmums – izvēle starp mazām klasēm vai labāk atalgotiem pedagogiem. Viņš norāda, ka gan Japāna un Singapūra, gan Dienvidkoreja (visas trīs valstis top 10 OECD izglītibas reitingā, 2015) izvēli ir izdarījuši par labu skolotājiem.

Bet kas notiek ar Somiju, valsti, kas pēdējos gados daudz vairāk asociējas ar izglītības izcilību, kā ar tehnoloģiju sasniegumiem? Tā joprojām šajā reitingā ir augstajā trešajā vietā. Un tā līdz šim ir piekopusi mazo klašu virzienu (14 bērnu uz skolotāju), tai pat laikā labi atalgojot skolotājus (taču ne vislabāk no OECD klubiņa). Kaut arī vairāki avoti norāda, ka Somijai nu arī būs jādomā par mazo skolu slēgšanu un sistēmas efektivizāciju, jo pārāk ilgi stagnē tās ekonomika. Pieņemsim, ka Somija ir izņēmums, un visi augstāk minētie argumenti ir tik vilinoši sistēmas efektivizācijai un lielo klašu veidošanai.

Bet starp statistikas pārliecinošajiem skaitļiem ir paslēpušies arī citi fakti. Tā- gan Singapūra, gan Dienvidkoreja, pat Honkongā un Šanhajā (Ķīna) veido mazās klases tieši sākumskolās un pamatskolās, lai skolotājs varētu ielikt labus pamatus bērna radošās un analītiskās domāšanas prasmēs, un spējā sadarboties. Ja mēs ( vecāki, izglītības sistēma un valsts) vēlamies, lai mūsu bērni saņemtu vienkārši lekcijas, tad optimizācija droši vien ir labākais lēmums, bet tāpat mēs zinām, ka mācīšana nav tikai informācijas prezentēšana. Vairāki izglītības pētnieki ir atzinuši, ka mazāka skaita klasēm (mazāk kā 20 skolnieki uz skolotāju) sākumskolās ir vairāki ieguvumi. Nesen American Journal of Public Health publicētā pētījuma galvenā atziņa – klases izmēru samazināšana pamatskolās ilgtermiņā var būt izmaksu ziņā efektīvāka politika nekā lielākā daļa publisko līdzekļu ieguldījumu sabiedrības veselības un labklājības uzturēšanā. Jo 1) mazo sākumklašu skolnieki vēlākos gados retāk izkrīt no izglītības sistēmas, viņiem ir labāks mācību apmeklējums; 2) viņi daudz biežāk absolvē augstskolas; 3) augstskolu absolventi pelna daudz vairāk; 4) un viņiem ir daudz labāka veselība kā skolniekiem, kuri ir izkrituši no izglītības sistēmas viduskolā. Bez tam mazo sākumklašu bērniem ir līdzsvarotāka un veselīgāka personības attīstība (ir augstāka pašapziņa, vieglāk izveido piederības sajūtu).

Sliktā ziņa ir tāda, ka, piemēram, ja mūsu izglītības sistēma tagad nolemtu samazināt lielo klašu skolēnu skaitu sākum- un pamatskolās no 30 līdz 25 vai pat līdz 20, mēs neiegūtu cerēto efektu. Jo, redz citi jau ir izpētījuši, ka šāds neliels samazinājums nedod kvalitātes rezultātu, tas tikai uzliktu papildu izmaksu slogu. Maģija sākas zem skaita 20. Otrs arguments, kāpēc nesteigties ar skolēnu skaita samazināšanu, ir skolotāju nespēja ātri pārorientēties uz citu, ļoti atšķirīgu mācīšanas stilu.

Kāpēc tieši sākumsskola ir būtiska?

Neiroloģijā lieto terminu smadzeņu “izpildvaras funkciju” centrs (Executive functions), kas atbild par apzinātu informācijas apstrādi, faktu izmantošanu lēmumu pieņemšanā. Tās tiek dēvētās arī par “augstākājām smadzenēm” iepretim tām, kas mums ir līdzīgas ar dzīvniekiem un saucas “zemākās smadzenes” un kuras darbojas instinktu līmenī. Tieši šīs augstākās smadzenes pārspēj datora spējas, jo to funkcijas ir spēja vērtēt, plānot, prioritizēt, abstrahēties, interpretēt, vispārināt, līdzīgu paraugu atpazīšana un piemērošana jaunai situācijai, paškontrole, pašpārmaiņu vadīšana, konceptu izstrāde, tolerance, elastība, risku novertējums, spēja pretoties tūlītējam iepriecinājumam, lai plānotu un sasniegtu ilgtermiņa, radošu problēmu risinājumu. Šis smadzeņu centrs cilvēkam attīstītās visvēlāk, ap 20 gadiem, taču to, par kādiem pieaugušajiem mēs kļūsim nosaka galvenokārt vecums starp 8 un 16 gadiem, kad šis smadzeņu apvidus attīstās visintensīvāk. To attīstību visvairāk ietekmē stimulācija, ko saņemam skolās un ar vecāku atbalstu, un kas veicina vai neveicina mūsu sociāli emocionālo kontroli un domāšanas iemaņas. Tātad šajā laikā ir izvēle un izredzes attīstīt visas tās lietas, kas nepieciešamas kritiskai, radošai domāšanai un pastāvīgas, veselīgas personības attīstībai.

Lai mums izdodas atrast zelta vidusceļu!

Atstāj komentāru

Tavs e-pasts nebūs pieejams publiski.

Aizpildi kontaktinformāciju šeit:

You may use these HTML tags and attributes <a href="" title=""> <abbr title=""> <acronym title=""> <b> <blockquote cite=""> <cite> <code> <del datetime=""> <em> <i> <q cite=""> <s> <strike> <strong>

+

Monday.lv esam radījuši tev!

Ja tev tas patīk, pievienojies mūsu atbalstītājiem!