Aktuāli Mūzika Adventes sirdij | monday

Mūzika Adventes sirdij

Šodien sākas Advente. Neatkarīgi no reliģiskās piederības mums visiem ir garīga piederība visam, kas atmodina dvēseli un mierina prātu. Laiks dzinglbeļļiem vēl pienāks, tāpēc, ievadot Adventes laika noskaņu, Monday izvēlējās mazliet citādu mūziku – mūziku sirdij.

 

Susan Boyle Unchained Melody

Suzanna Boila arī ir mazliet tāds kā Ziemassvētku stāsts. Savu Pelnrušķītes pasaku un zvaigžņu stundu viņa piedzīvoja 47 gadu vecumā, kad pārsteidza vispasaules talantu šova cienītājus un skeptiķus (kas nekautrējoties smīkņāja par viņas provinciālo akcentu un vienkāršo izskatu) ar izcilu mecosoprānu.
Te Sūzena izpilda Elvisa Preslija hitu Unchained Melody, kas oriģināli paredzēta kā tēma mazpazīstamai piecdesmito gadu filmai par cietumu. Kopš brīža, kad tā iznāca, „Unchained Melody” ir kļuvusi par vienu no visvairāk ierakstītajām dziesmām pasaulē – tai esot ap piecsimt versiju vairākos simtos valodu.
Lai gan Elvisam ir pat atsevišķi albumi, kas veltīti Ziemassvētku tēmai (un nupat tāds ir iznācis arī Sūzenai pašai), tieši šī kompozīcija viņas izpildījumā liek pievērt acis un aizmirsties, ļaujoties mākslinieces balss neparastajam vijīgumam.

Robbie Williams – My Way

Unikāla dziesma, ko teju vai katrs dziedātājs spēj nodziedāt pa savam – acīmredzot tāpat kā mēs katrs savu dzīvi varam nodzīvot tikai kā „savu ceļu”. Nesen uz skatuves atkal  atgriezies, neskaitāmu sieviešu elks Robijs Viljamss spēj aizkustināt gandrīz visas sirdis, arī tās, pat tās, kas pret popkultūru un meinstrīmu vērstas, īpaši, ja izpilda tik laikmetīgu dziesmu kā šī Frenka Sinatras My Way.

Lai gan mūzika sākotnēji sacerēta franču skaņdarbam “Comme d’habitude“, patieso popularitāti tā ieguva, pateicoties gan nedaudz nostalģiskajai melodijai, gan tās izpildītājam Frenkam Sinatram, gan arī dziesmas vēstījumam – nodzīvot mūžu tā, lai tā beigās, atskatoties uz piedzīvoto, nebūtu, ko nožēlot.

Jevgēņijs Doga – Valsis (no mākslas filmas „Мой ласковый и нежный зверь”)

 Melanholisks un skumju pilns, tomēr gandrīz pārcilvēciski skaists skaņdarbs no skaņu celiņa vienai no burvīgākajām padomju kinematogrāfijas radītajām filmām. Pati filma ir stāsts par mūsu ilgām un sāpēm, aprēķinu un vilšanos, un, protams, par to, ka cilvēka dvēsele kaut ko meklē vienmēr. Notikumu gaita filmā izvēršas līdzīga sengrieķu traģēdijai, taču šis valsis no filmas skaņu celiņa ir kļuvis par patstāvīgi vērtību un bez vārdiem pasaka to, cik ļoti tuvu dzīvē iet blakus mīlestība un skumjas.

Andrea Bocelli – La Vie En Rose ft. Edith Piaf

Dziesmas nosaukumu varētu tulkot kā „dzīve ar rozā brillēm” – vārdu autore ir pati Edīte Piafa un tā sarakstīta laikā, kad ģeniālā  dziedātāja tikko bija iemīlējusies. Mīlasstāsts beidzās traģiski, taču skaņdarbs, lai gan sākotnēji neiekļauts koncertprogrammā kā pārāk vājš, pēc gada lika Edītei kļūt arī starptautiski atpazīstamai.
Domājams, ka arī itāļu tenora Andrea Bočelli vārds komentārus neprasa – un, lai gan šogad aprit pusgadsimts, kopš Edīte Piafa ir mirusi, Bočelli ir nolēmis savas mūzikas cienītājiem sniegt iespēju par klasiku kļuvušo skaņdarbu baudīt jaunās vēsmās pievienojot tam savu vokālu. Klausieties, ļaujieties mūžīgajam skaistumam un cerībai, ka arī tas palīdzēs izglābt pasauli…

Mūzika Adventes sirdij

+

Monday.lv esam radījuši tev!

Ja tev tas patīk, pievienojies mūsu atbalstītājiem!