Dine&Wine, Stils Kas ir modē vīna baudīšanā? | Monday, www.bigstockphoto.com

Kas ir modē vīna baudīšanā?

Monday jau rakstīja par biežāk sastopamajiem mītiem par vīnu un svinību dzērienu – dzirkstošo vīnu. Noslēdzot rakstu sēriju, šoreiz kopā ar vīna pazinēju un entuziasti Signi Šēnfeldi meklēsim atbildes par to, kā atrast savu vīnu plašajā klāstā, kā arī aktuālākajām tendencēm vīna baudīšanā.

 

Signe Šēnfelde

Signe Šēnfelde

 

Kā iepazīt vīnus un atrast savu plašajā klāstā?

Vispirms ir jāsaprot, kas tev garšo, taču to var aptvert, tikai eksperimentējot un baudot arvien jaunus vīnus. Vīnu, kurš būs kļuvis par tavu favorītu, tu vienmēr atradīsi starp citiem! Dažādu šķirņu vīniem ir īpašības, kas raksturīgas tieši tiem. No baltvīniem, piemēram – tradicionālajai vācu zemju vīnogu šķirnei Riesling ir 8 sausuma (salduma un piesātinātības) pakāpes – no ļoti viegla un svaiga līdz ļoti piesātinātam.

Riesling vīna atpazīstamības zīme ir izteiktās petrolejas notis tā aromātā, bet Chardonnay – sviesta un grauzdētas maizītes notis. Savukārt, Sauvignon Blanc noteikti atpazīsi pēc izteikti svaigām zaļajām notīm – tikko pļautas zāles aromāts, bet garšā nepārprotami zaļas, skābenas ērkšķogas. Sauvignon Blanc ir ideālais partneris kazaspiena siera un zaļo lapu salātiem. Vispopulārākais šobrīd ir Jaunzēlandes Sauvignon Blanc, taču es ieteiktu iepazīties ar īsto franču klasiku – Sauvignon Blanc no Luāras ielejas, kas slēpjas zem nosaukumiem Pouilly-Fume un Sancerre.

 

Kas jāzina par vīna pasniegšanu?

Tomēr daudz svarīgāk par ņemšanos ap vīnogu šķirnēm un vīna izcelsmes valstīm, ir prasme pasniegt vīnu …pareizā temperatūrā. Silts baltvīns ir absolūti nebaudāms! Tāpēc – baltvīns vienmēr ir jāatdzesē un jāpasniedz vēss, turklāt labā restorānā baltvīnu pudelē neatstās uz galda, lai atlikušais vīns silst. Baltvīnu glāzē lej mazāk (lai tas glāzē ir vēss); viesmīlis ar ērgļa aci sekos līdzi, lai dzērienu ik pēc brīža papildinātu. Otrs nerakstīts likums: ja tiek pasniegts silts baltvīns, tev ir tiesības sūtīt to atpakaļ un par šo pasūtījumu nemaksāt.

Sarkano vīnu parasti pasniedz 16 – 18 grādu siltu; ir eksemplāri, kuriem aromāts un garša atraisās tikai siltumā, taču ir viegli sarkanvīni, kurus, īpaši vasarā,  drīkst pasniegt vēsus un pat nedaudz atvēsināt aukstumskapī. Vasarā tā temperatūra var būt  pat14 grādi.

 

Kas ir modē vīna baudīšanā?

No baltajiem vīniem Latvijā modē ir vīnogu celma Pinot vīni, no kura ir izauguši gan baltais Pinot Blanc, gan ļoti populārais pelēkais Pinot Grigio, kā arī Pinot Noir – tumšais un salīdzinoši vieglais sarkanvīns, kas arī šobrīd ir iecienīts. Taču Pinot Noir vienmār būs dārgs vīns, bet nezinātājam iegrābties negaršīgā vīnā ir ļoti vienkārši.

Joprojām aktuāls ir mūžīgais kašķis par to, kā mēs dzeram vīnu – atsevišķi vai kopā ar ēdienu. Vasarā dzert vīnu solo šķiet saprotamāk. Pēdējā laika tendence ir meditatīvie vīni – ielejam lielā glazē, viegli šupojam to pirkstos, lēnām malkojam un apceram… Tomēr der atcerēties, ka vīns ir radīts kā sabiedrotais ēdienam.

Prezentācijās un dažādās pieņemšanās pēc vīna varam pateikt, cik nopietni nama tēvs vai biznesa partneris raugās uz viesiem, kurus viņš ir ieaicinājis. Eiropas pieredze ir tāda, ka šādos pasākumos pasniedz ļoti vienkāršu, varētu teikt –nekādu vīnu. Un tas ir tikai normāli, īpaši, ja uz pasākumu ir aicināti 300 viesi, – vīnam ir jābūt maksimāli neitrālam. Ejot uz šādu pasākumu, nevajadzētu gaidīt izcilu vīnu – ja vien tā nav kāda vīna nama prezentācija.

 

Latvijā darīti vīni

Latvijā vīna darīšana ir kļuvusi par modes lietu, kas priecē. Ābolu vīns, ja tas ir darināts pēc tradicionālas receptes, varētu būt sidrs, taču tik pat labi tas var būt ābolu vīns. Mūsu vīndariem ir potenciāls, bet problēma ir tā, ka mēs atrodamies vīna ceļa pirmajos 100 metros: Latvijas vīndariem ir ļoti jāstrādā pie tehnoloģijas! Nepiekrītu tiem vīnziņiem, kas apgalvo, ka vīns ir dzēriens, kas radīts tikai un vienīgi no vīnogām. Mūsu valodā nav cita vārda, kas apzīmētu no āboliem vai ogām gatavotu dzērienu. Turklāt tas ir negodīgi, jo tieši latviešu profesors Pēteris Delle 1903. gadā pirmais sāka nopietni izglītot sabiedrību par vīna rūgšanu un citiem ar šo dzērienu saistītiem tehnoloģiskajiem procesiem; viņš bija pirmais visā Krievijas Impērijā (!), kurš attīstīja vīna darīšanas tehnoloģijas. Turklāt t.s. mājas vīns Latvijā  nav nekāds jaunums. Tieši mājas vīns trīsdesmitajos gados Austrumeiropas restorānos cieņpilni konkurēja ar Reinas un Mozeles ekstradārgajiem rīzlingiem. Vīna darīšana ir kas vairāk par sulu izspiešanu, rauga pievienošanu un uzraudzēšanu, – tā ir noslīpēta tehnoloģija, kuras rezultāts nav tikai un vienīgi laba garša un lieliska smarža, bet arī dzērēja nākamā rīta pašsajūta.

 

Atstāj komentāru

Tavs e-pasts nebūs pieejams publiski.

Aizpildi kontaktinformāciju šeit:

You may use these HTML tags and attributes <a href="" title=""> <abbr title=""> <acronym title=""> <b> <blockquote cite=""> <cite> <code> <del datetime=""> <em> <i> <q cite=""> <s> <strike> <strong>

+

Monday.lv esam radījuši tev!

Ja tev tas patīk, pievienojies mūsu atbalstītājiem!