GPS, Grāmatas Kāpēc ir svarīgi lasīt grāmatas? | Monday; foto: Spīgana Spektore, spigana.spektore.lv

Kāpēc ir svarīgi lasīt grāmatas?

Ieva Melgalve ir rakstniece, kas ikdienā strādā starptautiskas reklāmas aģentūras filiālē Latvijā. Viņas sarakstītais fantāzijas žanra romāns Mirušie nepiedod pagājušogad tika nominēts Latvijas Literatūras gada balvai. Kamēr top romāna Mirušie nepiedod turpinājums, Monday aicināja Ievu uz sarunu par mūsdienu grāmatu lasīšanas un rakstīšanas tendencēm, kā arī lasīšanas nozīmi vispār.

 

Kāpēc laikā, kad mums šķietami noderīgāka būtu ezotēriska vai psiholoģiska literatūra, būtu jālasa daiļliteratūra?

Manuprāt, lasīšana ir ļoti vajadzīga un forša, neskatoties tik daudz uz to, ko lasa. Domāju, ka arī non-fiction lasīšana arī ir ļoti labs veids, kā iegūt informāciju, turklāt lasot smadzenes strādā stipri ātrākā tempā nekā, piemēram, klausoties.

Bet daiļliteratūra ir pilnīgi cits stāsts ar tās spēles elementu, proti, lasītājs iztēlojas sevi kāda cita varoņa lomā, sekojot līdzi citai dzīvei. Ir pētījumi, kas rāda, ka, ja cilvēks lasot iztēlojas, viņa smadzenes reaģē tā, it kā viņš būtu darba varonis, it kā viņš pats darītu to, ko dara šis varonis. Daiļliteratūras lielais ieguvums ir daudzie scenāriji, kurus ir iespējams izdzīvot galvā, nevis dzīvē. Tā ir pozitīva pieredze, jo tu, iespējams, nepieļauj tās kļūdas, ko pieļauj literārā darba varonis. Piemēram, Dostojevska Noziegums un sods Raskoļņikova tēls, ļoti iespējams, ir izglābis pāris jaunus kaismīgus cilvēkus, kas sākotnēji savā jaunības maksimālismā ir gribējuši rīkoties līdzīgi.

Tāpat ir pētīts un pierādīts, ka cilvēki, kas lasa tieši daiļliteratūru, mēdz būt empātiskāki pret citiem.

Kādas ir šī brīža daiļliteratūras tendences? Šķiet, ka šobrīd daiļliteratūrā valda “ātrās” grāmatas, kas, pateicoties savai uzbūvei, neļauj lasītājam to nolikt malā, pirms tā izlasīta.

Tiešām pastāv tīri tehniski paņēmieni, kā rakstīt tā, lai noturētu nepārtrauktu lasītāja interesi – tās attīstīšanā lielu ieguldījumu devuši Amerikas grāmatu izdevēji un autori, jo viņu tirgus un konkurence ir tik milzīga, ka viņiem nepārtraukti ir jācīnās par savu vietu. Turklāt šādi var iekārdināt un uzrunāt pat konkrētai grāmatai netipisku auditoriju, kā tas bija, piemēram, ar Hariju Poteru vai Krēslu, ko lasīja ne tikai bērni un pusaudži. Tomēr ir svarīgi saprast, ka tehnika un saturs ir divas dažādas un ļoti būtiskas lietas. Pēc šāda principa ir būvētas arī filmas – gan pilnīgi bezjēdzīgas, kuras, jau izejot no kinoteātra, tu vairs neatceries, bet arī labas un saturīgas filmas, piemēram, Inception. Ar grāmatām ir gauži līdzīgi, piemēram, Neatrodamā – tā ir uzrakstīta ļoti viltīgi, un ir viena no labākajām grāmatām, ko pēdējā laikā esmu lasījusi.

Kāds ir šodienas lasītājs, un vai šobrīd literatūrā nav pārāk daudz “sēnalu”?

Mūsdienu autori mūsdienu literatūru raksta jau gudrākam lasītājam, un lasītājs arī to saprot un uztver. Tāpēc, ja kāds šodien kritizē vienkāršu literatūru vai sauc to par sēnalām, man gribas teikt, ka pirms 50 gadiem, iespējams, literatūras profesori to lasītu un brīnītos, kā var kaut ko tik smalku uzrakstīt. Kad es biju maza, grāmatas, kas šķita interesantas un aizraujošas, bija ļoti vienkāršas un primitīvas. Ja grāmatās parādījās kas tāds, ko tu nesaproti, tā skaitījās gudra literatūra. Jau pieminētā Neatrodamā ir it kā vienkārši lasāma, bet tajā pašā laikā ļoti gudri uzrakstīta. Bet vispār – jo vairāk es rakstu, jo vairāk es respektēju citu autoru darbu.

 

Kādas vēl ir kopējās grāmatu lasīšanas un rakstīšanas tendences bez tā, ka grāmatas kļūst gudrākas?

Ja agrāk rakstniekam bija jāmeklē finansējums un kādam jāpierāda, ka viņa grāmata būs gana interesanta, ka tā būs izcila, kulturāli nozīmīga vai kļūs par bestselleru un nesīs pamatīgus ienākumus izdevniecībai, tad tagad, līdz ar elektroniskās grāmatas rašanos un attīstīšanos, autori daudz brīvāk var rakstīt pat pilnīgi dīvainas lietas, tik daudz nesatraucoties par šādiem jautājumiem. Tagad gandrīz jebkurš var uzrakstīt grāmatu un izdot to Kindle Direct Publishing. Izdevniecības loma šobrīd mainās, it īpaši, ja runājam par angliski rakstošo pasauli. Grāmatu kļūst stipri vairāk, ir lielāka dažādība. Tas ir līdzīgi kā ar apģērbu veikaliem – ja agrāk tu varēji ieiet veikalā un izvēlēties vienu no dažiem fasoniem un krāsām, tad tagad, ieejot veikalā, ir pieejami neskaitāmu fasonu, stilu, krāsu un cenu kategoriju apģērbi. Turklāt tu vari atrast pat to, kas varbūt nevienam citam nepatīk. Tas ir gan fascinējoši, gan no biznesa viedokļa ļoti dīvaini.

Vai, arvien attīstoties elektroniskajai lasīšanai, papīra grāmatām vispār ir nākotne – vai tās drīzāk nekļūs par kolekcionāru eksemplāriem?

Man šķiet, ka grāmatas eventuāli kļūs ekskluzīvākas, līdzīgi kā vinila plates. Protams, vienmēr būs situācijas, kad papīra grāmata būs ērtāka kā elektroniskā, kaut vai lai paprasītu autogrāfu. Domāju, ka vienmēr būs grāmatas, kuras gribēsies glabāt grāmatu plauktā, es ļoti labi varu iztēloties, ka mani bērni lasīs, piemēram, Lorensa Stērna [Džentlmeņa] Tristrama Šendija dzīvi un uzskatus.

Bet es tiešām ceru, ka elektroniskās grāmatas kļūs arvien populārākas, jo uzskatu, ka ne visām grāmatām ir jābūt izdotām papīrā. Tas ir milzīgs kokmateriālu patēriņš, turklāt ļoti daudz grāmatu es gribu izlasīt tikai vienreiz, ļoti daudz no tā saucamā nonfiction ir šajā kategorijā. Tajā pašā laikā negribu teikt, ka šīs grāmatas nevajadzētu izlasīt šo vienu reizi.

Vai tas, ko es lasu, liecina par to, kāds cilvēks es esmu?

Domāju, ka nē. Lasīšana tomēr ir ļoti intīma nodarbe. Piemēram, lubenes ir lieliskas, jo tās ir relaksējošas. Es gan lubenes maz lasu, drīzāk daudz izklaidējošās fantastikas, kam nav nekāda nopietnāka seguma. Smadzenēm ir vajadzīgs relakss, kad tu lasot izklaidējies.

Bet ir taču tādas grāmatas vai autori, kas liecina, ja tu to esi lasījis, tātad tu esi inteliģents cilvēks. Piemēram, pirms 10 gadiem bija modē “Alķīmiķa” citēšana, kas tagad ir ne vien apnikusi, bet kļuvusi pat nedaudz vulgāra.

Tad Prusts! (smejas) Es domāju, ka tagad būtu inteliģenti palasīt Ainu Rendu – viņa ir ļoti forša, bet šķiet pilnīgi traka. Lai tu būtu inteliģents cilvēks, tev būtu jāizliekas, ka esi izlasījis Ulisu.

Bet, ja runājam nopietni, nav jēgas lasīt ko tādu, kas tev riebjas un ko tu nesaproti, tikai tāpēc, lai izliktos inteliģentāks cilvēks. Ir vērts lasīt grāmatas, par kurām liekas, ka tā būs man par sarežģītu, ka es, iespējams, to nesapratīšu. Ir jēga iziet ārpus sev pazīstamā un ērtā. Laba literatūra šodien ir kļuvusi pieejama, tā vairs nav intelektuāli neaizsniedzama. Ļoti daudzi joprojām domā – ka, ja grāmatu lasīt ir grūti, tad tā noteikti būs laba, bet šīs plaisas vairs nav – nav obligāti jābūt grūti lasāmai, lai grāmatu varētu saukt par labu. Piemēram, Umberto Eko Rozes Vārds – lasi to kā krimiķi, un viss ir lieliski!

Kāpēc ir svarīgi lasīt vispār?

Sarunas laikā ļoti var just, vai cilvēks vispār lasa, vai lasa ļoti maz vai arī lasa vienveidīgu literatūru. Ja cilvēks ir daudz lasījis, ar viņu ir daudzkārt interesantāk sarunāties. Ir cilvēki, kas nelasa, bet viņiem ir ļoti plašs redzesloks, kas arī ir brīnišķīgi. Bet, ja cilvēkam nav ne viena, ne otra, tad nākas piedzīvot situācijas, kad tu kaut ko pasaki, bet sarunu biedra acis kļūst glāžainas, jo tu esi pateicis ko tādu, kam viņa pasaulē vispār nav vārda. Tā ir neveikla sajūta abiem sarunu biedriem. Tāpēc jo vairāk tu lasi, jo vairāk tu zini – tas liek tev justies labāk.

2 Komentāri

  1. Aleksis
    02/03/2016 17:12 | Saite

    Melupe ir vulgāra sieviete, bet tas jau tagad moderni,

  2. Krista
    14/08/2015 07:28 | Saite

    Ļoti patika Mirušie nepiedod un piekrītu autorei, ka uzreiz var pateikt, kurš lasa, jo sarunas vienmēr ir interesantākas ar tiem, kuri lasa daudz un dažādu literatūru.
    (http://credx.lv/)

Atstāj komentāru

Tavs e-pasts nebūs pieejams publiski.

Aizpildi kontaktinformāciju šeit:

You may use these HTML tags and attributes <a href="" title=""> <abbr title=""> <acronym title=""> <b> <blockquote cite=""> <cite> <code> <del datetime=""> <em> <i> <q cite=""> <s> <strike> <strong>

+

Monday.lv esam radījuši tev!

Ja tev tas patīk, pievienojies mūsu atbalstītājiem!