Iedvesmai, Psiholoģija, Veselība Kā pārvaldīt dusmu enerģiju | Monday, foto-www.bigstockphoto.com

Kā pārvaldīt dusmu enerģiju?

Dusmas ir kā skābe, kas var nodarīt vairāk ļaunuma kuģim, kurā tā glabājas, nekā vietai, kurā tā ir izlieta – tā reiz teicis Marks Tvens.

Kas tevī liek aizsvilties dusmām – transporta “korķi”, nejēga autobraucējs, idiotiskas valsts iestāžu prasības, nomainīts ierastais pārtikas plauktu izvietojums veikalā, kolēģiem atkal “nepielec” tava ģeniālā doma… Un cik ilgi tu turi dusmas?

Protams, dusmas ir destruktīvas emocijas. Taču tās ir dabiskas un neizbēgamas, dzīve bez tām nav iedomājam. Turklāt, kā izrādās, arī bīstamām un graujošām emocijām ir sava saulainā puse, kura, pareizi izmantota, nes jēdzīgus augļus. Monday pēta dusmu labo pusi

Ko darīt ar dusmām?

Mēs esam raduši domāt par dusmām kā par negatīvām un mazliet mežonīgām emocijām. Palaistas savā vaļā, tās liek tev justies slikti, darīt stulbas lietas, neapzinoties sekas, un galu galā tās ir pašiznīcinošas. Ko dara apzinīgie, labi audzinātie cilvēki? Viņi mēģina dusmas apspiest, novirzīt citā gultnē vai nomaskēt. Vairums no mums ar dusmām rīkojas kā ar kaut ko nesaprātīgu, nepieklājīgu un pat apkaunojošu. Bet no apspiestām dusmām nekas labs nerodas. No tā rodas tikai hroniska neapmierinātība ar sevi un dzīvi, depresīvs noskaņojums un par psihosomatiskas slimības.

Patiesībā, kā jau katra emocija, arī dusmas var būt gan destruktīvas, gan konstruktīvas. Varētu arī teikt, ka dusmas ir enerģija. Un to var novirzīt pozitīvā gultnē.

Dusmas ir motivējošs spēks

Dusmas var izraisīt gan izvairīšanos no situācijas, gan motivējošu situācijas risināšanu. Esmu piedzīvojusi un dzirdējusi arī no citiem uzņēmējiem, ka dusmas var kalpot kā uzlādējoša enerģija un motivācija, kas liek tev iet pāri konkurentu izliktiem šķēršļiem, situāciju barjerām un problēmām. Ja mūsu ceļā uz mērķi gadās apgrūtinājums, tas var izraisīt dusmas par to, ka netiekam pie apbalvojuma (mērķa). Tos, kuri konstruktīvi koncentrē dusmas uz risinājumu (nevis visu laiku “cepas” par problēmu un izšķiež enerģiju vainīgo meklēšanā), dusmas dara garā stiprākus un mērķtiecīgākus.

Dusmīgie cilvēki ir optimistiskāki

Tas var izklausīties neticami, bet cilvēki, kas ļauj varu dusmām, tātad tās neapspiež, kopumā ir optimistiskāki. Kāds pētījums, kas sekoja ASV 9/11 terora aktos izdzīvojušajiem, secināja, ka viņus pārņēma divas emocijas – dusmas un bailes. Cilvēkiem, kuri piedzīvoja šīs atšķirīgās emocijas, bija ļoti atšķirīgs riska novērtējums. Proti, bailes palielina sajūtu par riska varbūtību un mudina no tā izvairīties. Savukārt dusmīgie – tieši otrādi – neuztver risku tik bijīgi. Pie tam tie, kuri piedzīvoja dusmas, turpmākajā dzīvē spēja labāk izvairīties no turpmākiem uzbrukumiem vai ievainojumiem. Savukārt tie, kas piedzīvoja bailes, bija pesimistiskāki par nākotni un tika vairāk pakļauti ārējiem uzbrukumiem. Šajā pētījumā arī tika konstatēts, ka vīrieši ievērojami biežāk ir dusmīgi un sievietes – bailīgas.

Dusmas palīdz attiecībām

Dusmas ir dabiska reakcija situācijās, kad kāds pret mums izturas, mūsuprāt, netaisnīgi. Taču audzināšana mums mācījusi – dusmoties nedrīkst, dusmas kaut kur jānobēdzina! Bet ko šis solis nodara mūsu attiecībām? Dusmu nobēdzināšana ir bīstama partnerattiecībām. Kāpēc? Ja tu slēp savas dusmas, tavs partneris nezina, kur viņš/a ir kļūdījies un turpina atkārtot savu ievainojošo uzvedību, kas galu galā saēd attiecības. Dusmu izpausme (ja vien tā nav klaji aizvainojoša un otru noniecinoša, un ja tai nav tikai pašventilācijas iemesls), atrisina problēmas un uzlabo attiecības ilgtermiņā.

Dusmas palīdz saprast sevi

Tieši dusmas kā spontāna, tāpēc ļoti patiesa reakcija, dod mums dziļāku izpratni par sevi. Ar piebildi – ja vien spējam analizēt, kāpēc dusmojamies un kas radījis dusmas, un ja mēs pacenšamies izprast arī savu vainu (ne tikai vainot citu). Un dusmojoties ar neitrālo prātu, varam mācīties, kā kopumā uzlabot savu dzīvi. Tādā ziņā dusmas ir vēl viens ceļš uz izaugsmi.

Dusmas samazina vardarbību

Lai arī dusmas dažkārt provocē turpmāku vardarbību, tās var būt veids, kas to mazina. Kā? Ja redzam lielas dusmas, tas ir skaidrs sociāls signāls, ka situācija ir nokaitēta. Tas norāda, ka jārīkojas, kamēr nav par vēlu – vai nu iesaistoties tās risināšanā vai arī vispirms nomierinot iekarsušo pusi. Ja šis arguments tevi nepārliecina, iedomājies pasauli bez dusmām, pasauli, kurā cilvēkiem nav iespējas civilizēti izpaust savu neapmierinātību par netaisnību. Vai tad tā nebūtu pasaule pēc principa – acs pret aci, zobs pret zobu?

Dusmas kā sarunu stratēģija

Dusmas var būt leģitīms veids, kā panākt savu. Kādas eksperimentāls pētījums secina, ka labākus kompromisus un mazākas piekāpšanos prasībās ir saņēmis tas sarunu biedrs, kas bija dusmīgāks, nevis apmierinātāks. Ir pat pierādījumi, ka dusmas var izmantot sarunu stratēģijās, tikai te jābūt ļoti uzmanīgiem. Dusmas labāk strādās, ja darījumā tu esi stiprākā pozīcijā un tavam pretiniekam ir ierobežotas iespējas. Vājākā partnera dusmas tikai vēlreiz apliecina viņa vājumu.

Kā neļaut dusmām valdīt pār sevi?

Vēl viena labā ziņa dusmu menedžmentā: neviens bez tavas atļaujas neviens nevar iekļūt tavās smadzenēs un nevar uzkurināt dusmu procesu ilgāk, nekā dabiski nepieciešams. Tā esi tikai tu pati, kas noteiks, kā dusmas „uzvedīsies” – vai tu tās izdzīvosi reizi pa visām reizēm (1,5 minūtes); vai tās auklēsi un ik pa laikam ļausi tām tevi uzbudināt, vai arī tu tās noglabāsi dziļi sevī un mēģināsi tās tur apklusināt.

Saskaņā ar speciālistu pētījumiem dusmu reakcija ilgst 90 sekundes. Tieši tik ilgs laiks nepieciešams, lai doma caur smadzenēm izlauztos fiziskā ķermeņa reakcijā. Lai vispār rastos emocija, ir nepieciešama doma, kura stimulē ķēdes reakciju mūsu smadzenēs, kuras savukārt rada psiholoģisku atbildes reakciju mūsu ķermenī. Ja tavas dusmas ilgst vairāk par pusotru minūti, tas nozīmē, ka tu to “stāstu” turpini savā prātā “muļļāt”, un katru reizi, kad tu prātā izspēlē dusmas radījušo situāciju, tu saņem pilno domas reakcijas ciklu. Proti, ikreiz, kad tu atsauc prātā to, kas tevi sāpinājis, ievainojis vai sadusmojis, tu piespied savu organismu piedzīvot fiziskas sāpes atkal un atkal (kas izpaužas, piemēram, sirds ritma paātrinājumā).

Pavēro sevi kādā ikdienišķā situācijā! Kas parasti tevī rada dusmas? Cik ilgi tās turas? Cik ilgi tu pati tās uzkurini? Un kas notiek, ja tu tās nemaz neuzkurini?

Avoti šeit un šeit

One Komentārs

  1. Vārds
    02/03/2017 06:30 | Saite

    ir ok

Atstāj komentāru

Tavs e-pasts nebūs pieejams publiski.

Aizpildi kontaktinformāciju šeit:

You may use these HTML tags and attributes <a href="" title=""> <abbr title=""> <acronym title=""> <b> <blockquote cite=""> <cite> <code> <del datetime=""> <em> <i> <q cite=""> <s> <strike> <strong>

+

Monday.lv esam radījuši tev!

Ja tev tas patīk, pievienojies mūsu atbalstītājiem!