Dine&Wine, Stils Kā ēd latvieši? II daļa | Monday, www.bigstockphoto.com

Kā ēd latvieši? II daļa

Turpinām meklēt atbildi uz jautājumu – kā ēd latvieši? Šodien to jautājām Latvijas Pavāru kluba prezidentei un restorāna Elements šefpavārei Svetlanai Riškovai. Lūk, viņas atbilde!

 svetlana-700x320

Es domāju, ka latviešu ēšanas paradumi mainās uz labo pusi. Domāju, ka mums katram ir savi priekšstati par to, kas ir veselīgs uzturs. Īpaši cilvēkus gados, kas ir dzīvojuši citos laikos, kad veidojušies viņu uzskati, ir grūti pārliecināt, ka mēs tagad zinām labāk.

Pēc padomju savienības sabrukšanas, kad bijām pieraduši ēst to, ko varēja dabūt, ļoti populāri bija ārzemju importa produkti košos iepakojumos. Man šķiet, ka tas bija laiks, kad mēs visvairāk saēdāmies ķīmiju. Tikai pēc tam, kad visu jauno bijām pamēģinājuši, mēs sākām aizdomāties – vai mums vajag tik neveselīgus ar nātrija glutamātu un citām piedevām pilnus produktus. Šajā periodā mediji sāka mudināt cilvēkus domāt par to, ko ēdam un rakstīja, ka visas E piedevas ir sliktas. Sākumā es arī tā domāju, līdz sāku iedziļināties. Patiesībā ir ļoti garš piedevu saraksts, un to nosaukumi ir tik gari, ka ražotāji tos saīsina kā E piedevu. Tagad mēs jau esam izglītoti un zinām, ka ne visas E vielas ir sliktas un kaitīgas.

Es uzskatu, ka karbonāde nav slikts ēdiens, ja to gatavojam no kvalitatīviem produktiem. Galvenais, par ko mums ir jāatceras, ir ēdienkartes dažādība, ļoti svarīgi ir ēst svaigus dārzeņus, dzert sulas. Arī saldajā krējumā vai cūku taukos es neko sliktu neredzu, ja vien tas ir naturāls pašmāju produkts, taču noteicošais ir porciju lielums. Mēs mēdzam grēkot nevis ar produktiem, bet gan to, cik daudz mēs ēdam.

Savukārt par ātrās ēdināšanas iestādēm, kas ienāca Latvijā līdz ar neatkarību, man ir atsevišķs stāsts. Studiju laikā es Amerikā strādāju vienā no tām, un kopš tā laika es nekad tajā vairs neesmu bijusi un domāju, ka arī neiešu. Tieši pirms aizbraukšanas es biju pastrādājusi Skonto zivju restorānā, tāpēc šis ātrās ēdināšanas restorāns man bija kultūršoks. Protams, sanitārie apstākļi un tīrība tur ir ļoti augstā līmenī, bet ēdiens ir jau cits stāsts. Es domāju, ka vecāki vienkārši neaizdomājas par to, ko ar šādu ēdienu nodara saviem bērniem, kad rīko tiem dzimšanas dienas ballītes tur, bet, acīmredzot, reklāma un rotaļlietas, kas tiek dotas līdzi bērnu komplektiem, ir noteicošais. Protams, es mājās ļoti daudz stāstu par veselīgu uzturu saviem bērniem, bet es saprotu, ka man neizdosies pilnīgi izolēt viņus no neveselīgas pārtikas. Taču es mācu domāt līdzi.

Ļoti liela problēma Latvijā koditorejas nozare. Jaunieši, kas iestājas pavāru skolās, sapņo kļūt par zvaigznēm, jo pavāri šobrīd visā pasaulē ir ļoti populāri. Taču neviens negrib mācīties par konditoriem. Bet, ja mēs gribam restorānos konditorus, kas gatavo gan maizi, gan desertus un kūciņas, tad tā ir tiešām liela problēma! Turklāt konditori ir lieli individuālisti, kas nelabprāt atklāj savas receptes. Es domāju, ka raidījums Mūsdienu Latvijas garša bija īstajā laikā, jo cilvēki arvien vairāk sāk pievērst uzmanību pavāriem un viņu darbam. Taču, ja tiktu veidota jauna šī raidījuma sezona, tad tā būtu jāvelta konditoriem.

Mēs noteikti varam pilnvērtīgi paēst tikai no Latvijā augušiem un ražotiem produktiem, bet dzīve ir interesantāka, ja izmēģinām arī ko citu. Vietējie produkti vienmēr ir labāki, jo tos mūsu organisms labāk pārstrādā, taču reizēm vajag ieviest ēdienkartē arī ko citu, piemēram, olīveļļu vai rīsus, kas neaug Latvijā.

Latvijas produkti, ar kuriem varam lepoties pasaulē, ir kazas siers, noteikti kaņepes, tāpat dažādi piena produkti – tie mums ir tiešām labi. Protams, kūpinātas zivis un rupjmaize – lai gan citur arī ir rupjmaize, tomēr tāda unikāla recepte, kas ir mums, nav nekur citur. Vasarā mums ir bagātīgas meža veltes – ogas un sēnes. Sēņošana vispār ir unikāla tradīcija, jo citur pasaulē restorānu ēdienkartēs sēnes tiek iekļautas kā gourmet līmeņa ēdiens, bet neviens tās tāpat mežā nelasa. Savukārt mums rudens sākumā meži ir cilvēku pilni.

Kopumā latvieši ir kūtri jaunu garšu atklājēji un labāk pieturas pie pārbaudītām vērtībām. Turklāt arī ražotājiem jaunu garšu ieviešana tirgū ir liels izaicinājums. Apsveicami ir tas, ka arvien vairāk pārtikas ražotāju konsultējas ar Latvijas pavāriem jaunu garšu radīšanā, un sortiments, kas mums ir pieejams tagad, ļoti atšķiras no tā, kas bija veikalu plauktos pirms 5 gadiem. Jaunas garšas un eksperimenti ir ļoti labi, bet, kad sākas bizness, romantika diemžēl beidzas un nereti ražotāji jaunos produktus izņem no tirdzniecības, jo cilvēki to vienkārši nepērk. Taču cilvēki, kas interesējas par jaunām garšām, paši meklē receptes un grāmatas, gatavo mājās, kā arī pieturas pie veselīgas ēšanas principiem un ir atvērti – tie ir cilvēki, kas mums, restorānu šefpavāriem, ļoti patīk. Rīgas restorānu nedēļā katru gadu piedalās arvien vairāk dalībnieku, un daudzos restorānos ir rinda – es domāju, ka tas liecina par attīstību pareizajā virzienā.

Atstāj komentāru

Tavs e-pasts nebūs pieejams publiski.

Aizpildi kontaktinformāciju šeit:

You may use these HTML tags and attributes <a href="" title=""> <abbr title=""> <acronym title=""> <b> <blockquote cite=""> <cite> <code> <del datetime=""> <em> <i> <q cite=""> <s> <strike> <strong>

+

Monday.lv esam radījuši tev!

Ja tev tas patīk, pievienojies mūsu atbalstītājiem!