Dine&Wine, Trendi Dzeramnauda - dot vai nedot? | Monday, www.bigstockphoto.com

Dzeramnauda – dot vai nedot?

Laba maltīte ārzemēs pieder pie ceļošanas baudām. Daudzās Eiropas valstīs par dzeramnaudām īpaši nepiedomājam, jo varam izlemt – atstāt vai neatstāt! Tomēr izskatās, ka tie laiki, kad brīvā izvēle – dod vai nedod dzeramnaudu – tuvojas beigām. Jo jaunais trends – nemaksāt dzeramnaudas, – liek krodziniekiem dzeramnaudu ja ne gluži izspiest, tad vismaz skaidri pieprasīt. Pētām, vai pēc desmit gadiem būsim vispār aizmirsuši tādu vārdu kā dzeramnauda?

 

Pie mums Latvijā

Latvijā esam labi mācīti atstāt 10% virs rēķina summas skaidrā naudā. Dzeramnaudas došana ir tāda kā nerakstīta sociālas uzvedības norma visā kulturālajā pasaulē. Un, ja apkalpo labi, parasti neskopojamies. Daudzi dzeramnaudas atstāj aiz žēluma – sak, viņiem taču nekā nemaksā (daļa taisnība te ir – daudzos vidēja līmeņa restorānos un kafejnīcās viesmīļu alga nav lielāka par minimālo). Jā, mēs samaksājam viesmīļiem daļu algas, un, ja attiecīgajā darbavietā nejēdz gatavot ēst, alga izpaliek. Citi, dodot dzeramnaudas, grib sajusties svarīgi un vareni, savukārt vēl kāds ar to grib nopirkt labu attieksmi un cieņas izrādīšanu vietās, kur viņi bieži atgriežas. Par dzeramnaudu katram ir viedoklis. Ik reizi, kad kādā pulciņā uzliesmo diskusija – dot vai nedot dzeramnaudu, viesmīļi tiek salīdzināti citiem pakalpojumu nozarēs strādājošajiem. Piemēram, vai frizieriem un taksistiem mēs arī dodam vairāk par nosaukto summu? Ar ko viesmīļi ir tik īpaši vai apdalīti, ka viņiem, kalpojot darba devējam, sava alga tomēr jānopelna pie klienta?

 

Amerika

Amerikā ar dzeramnaudu ir diezgan demokrātiski – tev pasniedz rēķinu un apakšā ir izvēles iespējas tavai labvēlībai: par 10 %, 15%, vai 20% apēķināta dzeramnaudas summu. Tev vien atliek atzīmēt, kuru variantu tu uzskati par pelnītu. Turklāt to var atvilkt no tavas maksājumu kartes arī pēc norēķināšanās –  ja nu tu gadījumā pārdomā. Šāds piegājiens dzeramnaudai nozīmē, ka iestādes vadītājs to var pārdalīt arī backstage darbiniekiem – pavāriem, kas iznes visu darba smagumu. Tas ļauj maksāt labākas algas visiem, ne tikai nopelnīt šovmeņiem – viesmīļiem. Ar amerikāņu ēstuvēm un rēķiniem vispār jābūt uzmanīgam – cenai, kas norādīta ēdienkartē, vienmēr klāt jārēķina pievienotās vērtības nodoklis, kas katrā štatā ir atšķirīgs (7 – 10%). Rēķini līdzi, ja uzņemies maksātājas (ne izmaksātājas) lomu – pārējie galda biedri var atdot tikai to naudu, ko viņi nofotogrāfējuši savā atmiņā no ēdienkartes, bet pārējo – PVN un dzeramnaudu – var aizmirst.

foto: www.bbc.com

foto: www.bbc.com

 

Itālija un Grieķija

Itālijā dzeramnaudām tagad ir cits vārds – coperto, kas burtiskā tulkojumā nozīmē – galda uzklāšanas nodeva. Tā svārstās no 1 eiro līdz 2,5 eiro par katru cilvēku pie galda un ir iekļauta rēķina pirmajā ailē. (Ēdienkartēs parasti tā ir norādīta apakšā sīkā šriftā.) Bāros tā būs tikai 1 eiro. Osteria tipa ēstuvēs (mazliet zemāka klase kā ristorante) tajā ir iekļauts arī parasts maizes groziņš, labākos ristorante vari sagaidīt arī mazas, bet siltas un garšīgas brusketas. Coperto tiek rēķināts arī par pirmsskolas vecuma bērnu, pat ja viņam nepasūtīsi ēdienu. Ja trīs pieauguši cilvēki osteria pasūtīs divas palielas picas (2×5 eiro), trīs pastas ar jūras veltēm (3×7 eiro), litru baltā mājas vīnu (7 eiro) un litru ūdens (2 eiro), jārēķinās ar kopējo summu 48 eiro, kas sadalās tā – 40 eiro par ēdienu un 8 eiro caperto. Ja nesekosi līdzi rēķinam un kā devīgs latvietis rēķināsi desmito tiesu (10%) viesmīlim, itāļi var gan mazliet pabrīnīties, gan arī apvainoties. Līdzīgs dzeramnaudas uzvedības kodekss ir Grieķijā, viņi tikai neapvainojas par papildus naudām. Tūrisma ceļveži šajā zemē iesaka pārbaudīt rēķinus – vai nav ieviesusies kāda aprēķina kļūda!

 

Mazliet no vēstures

Dzeramnaudas tradīcija nāk no vecās labās Eiropas, un sākumi rodami 17. gadsimtā Anglijas tavernās, kad dzērēji paslidināja naudu bārmenim, lai ātrāk tiktu pie sava dzēriena. Vēlāk dzeramnauda kļuva par Eiropas aristokrātu uzvedības manieri, ar kuru viņi skaidri norādīja hierarhiju un bija sava veida spēka spēle – kurš te ir galvenais. Amerikā no Eiropas to ieviesa turīgie ceļotāji pēc Pilsoņu kara, tomēr 19. gadsimta beigās vienkāršie amerikāņi pret to ļoti protestēja, jo uzskatīja, ka dzeramnaudas ir pret Amerikas demokrātijas ideāliem – pārāk skaidri iezīmēja apkalpojošās šķiras atkarību no bagātajiem. 20. gadsimta sākumā ar likumdošanas palīdzību tika mēģināts aizliegt dot dzeramnaudu, uzskatot to par demokrātijas nāvīgu ienaidnieku, jo rituāls atbalsta nevis galveno demokrātijas domu par visu cilvēku vienlīdzību, bet gan aristokrātijas vēlmi norādīt apkalpotāja vietu. Lielo krīžu laikā parasti dzeramnaudas uz laiku izpalika, savukārt ar uzviju atgriezās ekonomikas uzplaukuma periodos, kad jaunbagātnieki vēlējās uzsvērt savu statusu.

 

Kas notiek pasaulē?

Rituāli ēdināšanā mainās. Šobrīd iezīmējas divas tendences – cilvēki ir sākuši vairāk gatavot un ēst mājās. Un otra –  jaunā paaudze uzskata, ka restorānos un kafejnīcās ēdiens ir pietiekami dārgs, lai viss jau būtu apmaksāts, tātad dzeramnauda nav vajadzīga.

 

To apstiprina arī lielākais ceļojumu padomdevējs internetā Tripadvisor, veicot pētījumu par dažādu valstu ceļotāju dāsnumu, atstājot dzeramnaudu. Pārsteidzoši, bet krievi nav paši naskākie uz dzeramnaudu atstāšanu (iespējams gan, ka dāsnākie!). Aktīvākie šajā ziņā ir amerikāņi. Aptaujājot vairāk nekā 25 000 cilvēku 20 valstīs, pētījums secina, ka 60 % amerikāņu vienmēr dod dzermnaudu. Nākamie devīgākie ir vācieši (attiecīgi 49%), dodot 15 – 20% virs rēķina summas. Viņiem seko brazīļi (33%), spāņi (30%) un tad krievi (28%) un briti (26%). Kāds cits 2014. gadā veikts pētījums vēsta, ka 15 % franču nekad neatstājot dzeramnaudu, un kopumā tiek atstātas mazākas dzeramnaudas nekā pirms gada. Tendence papildus nemaksāt par servisu ir strauji pieaugoša (salīdzinot ar iepriekšējo gadu Francijā dzeramnaudu nemaksājošo skaits dubultojies).

 

Izrādās, ka dzeramnaudas labprātīga atstāšana esot vecāko paaudžu tradīcija, jaunāki cilvēki uzskata, ka tā nav jādod. Franči uzskata, ka apkalpojošais personāls saņem algu (Francijā viesmīļi vidēji saņem ikmēnēša algu 1495 eiro apmērā, kas esot nedaudz vairāk par valsts noteikto minimālo algu). Ja braucat uz Franciju vai Itāliju, droši nepieskaitiet dzeramnaudu – tā jau oficiāli iekļauta rēķinos. Francijā tie ir 15 % no rēķina summas. Lai gan, ja viesmīļi cenšas un ja gribas iepriecināt, vēl 5% virs rēķina – tas būs pavisam labi!

 

Un kāda ir tava attieksme pret dzeramnaudu?

Atstāj komentāru

Tavs e-pasts nebūs pieejams publiski.

Aizpildi kontaktinformāciju šeit:

You may use these HTML tags and attributes <a href="" title=""> <abbr title=""> <acronym title=""> <b> <blockquote cite=""> <cite> <code> <del datetime=""> <em> <i> <q cite=""> <s> <strike> <strong>

+

Monday.lv esam radījuši tev!

Ja tev tas patīk, pievienojies mūsu atbalstītājiem!