Iedvesmai, Psiholoģija, Trendi Dažādas paaudzes: saprast jaunos, "digitāli iedzimtos" | Monday, www.bigstockphoto.com

Dažādas paaudzes: saprast jaunos, “digitāli iedzimtos”

Monday apkopoja pētījumu rezultātus, kas labāk palīdzēs saprast digitālo paaudzi un, iespējams, iezīmēt mūsu dzīvesstilu pēc desmit gadiem, kad šī paaudze būs noteicēja.

Net-, Millenium- jeb digitālā paaudze – to vienojošais faktors nav tikai dzimšanas gads (no 1980. līdz 2000. gadam), bet arī kultūras un sociālās spriedzes motīvi, kas viņus uzrunā. Tā pagaidām ir pirmā un vienīgā pieaugušo paaudze, kurai nav bijis speciāli jāmācās tehnoloģijas vai tām īpaši jāadaptējas, tāpēc viņus devē arī par digitāli iedzimtajiem (digital natives). Jebkuram, kas grib ar šo paaudzi strādāt, draudzēties, veidot attiecības, ir jāievēro tikai viens, toties būtisks viņu noteikums – atcerieties, ka mēs esam īpaši, unikāli un gudri, neapejieties ar mums kā ar pūli!

Vai viņi izmainīs politiku, izglītību un ekonomiku, darba vidi un savstarpējās attiecības?

 

 

Mobilais dzīvesstils

Samsung dzīvesstila pētījums Living index monitorē dažādu paaudžu tehnoloģiju uzvedību Latvijā. Pētījums signalizē – šī paaudze pavisam noteikti izmainīs līdz šim pierasto TV pieprasījumu – gan ierīču, gan satura ziņā. Latvijā 76 % no šīs paaudzes (vecumā no 18 līdz 34 gadiem) regulāri skatās TV – iepretim 94% no vecāko paaudžu pārstāvjiem. Katrs otrais var iedomāties savu dzīvi bez TV – iepretim katram trešajam no paaudzes starp 34 un 55 gadiem. Viņi arī izteikti retāk lieto dažādas videoierīces un spēles.

Latvijā septiņi no desmit digitālās paaudzes pārstāvjiem lieto internetu mobilajā telefonā un fotogrāfē ar to – iepretim tikai trijiem no desmit vecāko paaudžu pārstāvjiem. Katrs otrais jaunās paaudzes pārstāvis regulāri telefonā lieto dažādas mobilās aplikācijas, sūta e-pastus, sazinās sociālajos tīklos, filmē, izmanto meklēšanas un navigācijas (Google maps) rīkus, gandrīz katrs otrais lieto tūlītējās ziņojuma apmaiņas (instant messaging) aplikācijas (WhatsApp). Ja salīdzinām ar vecākajām paaudzēm – tur vairumu augstākminēto aktivitāšu veic tikai katrs piektais. Katrs trešais jaunās paaudzes pārstāvis lejupielādē muzikas vai video failus, meklē produktus un pakalpojumu iespējas, savukārt katrs ceturtais mobilajos telefonos monitorē savus veselības un fitnesa rādītājus.

ASV konsultāciju uzņēmums KPCP 2013. gadā veiktajā pētījumā ir secinājis, ka TV ir dzīva tikai paaudzei pēc trīsdesmit un TV ierīce pamazām sāk kļūt par kaut ko līdzīgu kamīnam mūsu mājās. Proti, dzīvo TV skatās tikai 41 % no digitālās paaudzes, jau 34% dod priekšroku skatīties TV piedāvāto saturu inernetā. Un otra tendence – jaunā paaudze, skatoties televīziju, arvien vairāk sevi paralēli nodarbina ar citām lietām viedtālruņos vai planšetdatoros. Visbiežākās paralēlās aktivitātes ir sērfošana internetā, iepirkšanās, kontaktēšanās ar draugiem.

avots:KPCP

avots:KPCP

Attiecības kļūst labākas, taču brīvība vēl svarīgāka

Samsung Living index pētījums parāda, ka jaunākajai paaudzei Latvijā, salīdzinot ar cilvēkiem, virs 40 gadiem, mobilās ierīces vairs nav tik nozīmīgs faktors, lai mazinātu vientulību, sasniegtu savus tuviniekus, justos savienots ar citiem. Tomēr katram trešajam jaunietim vecumā no 18 līdz 24 gadiem tehnoloģijas var kļūt par apgrūtinājumu, jo viņi ir kļuvuši pārāk viegli saniedzami (kontrolēti?) no savu tuvinieku puses. Izteiktāk gan šo apgrūtinājumu izjūt vīrieši.

Lai arī atvērta uz draudzēšanos, tomēr digitālā paaudze nav naska uz precēšanos. Tā 2013. gadā ASV starp jauniem cilvēkiem vecumā no 18 līdz 34 gadiem precējušies ir tikai 26%. Salīdzinoties ar nākamo vecāko paaudzi (kurai šobrīd ir 35 – 48 gadi), te savulaik šajā vecumā bija precējušies 36 %. Un savukārt tie, kuriem tagad virs ir 49 gadiem, tajā vecumā bija precējušies pat 48% .

 

Kā viņi iepirksies

Pirms desmit gadiem uzvedības pētnieki prognozēja, ka šai paaudzei zīmoli un izrādīšanas nebūs tik svarīgi, jo viņi dzīvos internetā un tur gozēties ar zīmoliem nebūs tik ērti. Tomēr, tomēr – šī paaudze ir izteikta paštēla veidotāja, tāpēc svarīgi, lai viņu izvēlētās lietas un notikumi runā viņu vietā. Otra tendence, kas raksturo šo paaudzi – pirms pirkt, viņi veic pamatīgu izpēti internetā, pat uz vietas veikalā, sērfojot mobilajos, veic cenu un kvalitātes salīdzinājumus. Tiesa, arī veikali neguļ – viņi ienes tehnoloģijas veikalā un pat izklaidē…

Uzauguši ekonomiskās nedrošības apstākļos, viņi vadās pēc moto “dzīvo šodien, jo tu nevari būt drošs, kas būs rīt”. Tāpēc viņi tērējas uz nebēdu. Tikai, atšķirībā no iepriekšējām paaudzēm, viņi neaizņemas vis no bankām, bet gan no… vecākiem. Atšķiras arī šīs paaudzes izpratne par to, kas ir luksusa prece. Tās statusu nosaka nevis augsta cena, bet gan izcila funkcionalitāte – un luksuss, viņuprāt, ir Nike vai Apple. Tāpēc luksusa zīmoli steidz piemēroties un eksperimentē starp meinstrīma un premium klasi – jaunajiem, sportiskajiem, enerģiskajiem un steidzīgajiem Mercedes Benz  izlaidis CLA sedana modeli, PorscheMacan S modeli.

Vēl viena atšķirība – iegūt lietu īpašumā viņiem sagādā mazāku prieku nekā vecākām paaudzēm. Iepirkšanās internetā viņiem vairāk ir izklaide nekā lietas iegūšanas akts – viņi labprāt nomā preci, kaulējas, piedāvā barterus. Viņiem patīk pats process. Tas ļauj plaukt un zelt tādām platformām kā eBay un Airbnb. Un atver iespējas jaunai ekonomikas formai – dalīšanās ekonomikai.

 

Un kas gaida bankas?

Zīmolu konsultāciju uzņēmums Scratch  mēģināja noskaidrot, kuras nozares izdzīvošana tuvāko divdesmit gadu laikā ir visvairāk apdraudēta. Tas trīs gadus veica pētījumu par 15 produktu un pakalpojumu kategorijām, iesaistot 10 000 jaunās paaudzes respondentus. Rezultāti ir skarbi galvenokārt tikai vienai nozarei – bankām. Šī paaudze ne tikai ienīst bankas, viņiem tās liekas nevajadzīgas, turklāt visas pilnīgi vienādas. Atbildot uz jautājumu par visvairāk ienīsto zīmolu, četras no pirmā desmitnieka bija bankas. Šī paaudze neuzticas bankām – ASV, piemēram, 53% no šīs paaudzes uzkrāj vai glabā naudu skaidrā (citās paaudzēs – 23%). Jaunā paaudze sagaida, ka tuvāko piecu gadu laikā mainīsies veids, kādā mēs saņemam naudu un kā maksājam par precēm. Viņi tic, ka inovācijas no citām nozarēm vienkārši apēdīs bankas. Lai arī šī paaudze lēnāk nekā iepriekšējās uzkrās bagātību (ne tikai tāpēc, ka ekonomika būs lēnāka, bezdarbs lielāks un izglītība dārgāka, bet viņi patiešām ir atšķirīgi), tomēr viņi ir optmistiski attiecībā uz savu nākotnes finansu stāvokli. Viņi drīz vien būs nozīmīgākie spēlētāji darba tirgū un arī lielākā patērētāju grupa. Jautājums ir karsts – kas paņems viņu naudu?

 

Vai politikā viņi būs?

Digitālie ir par liberālāku politiku. Viņi atklāti balsotu par viendzimuma laulībām, marihuānas legalizāciju un vieglāku pilsonības piešķiršanu. Pateicoties internetam un tā atnestajam caurspīdīgumam un ātrumam, digitālā paaudze būšot politiski daudz atbildīgāka un zinošāka. Tiesa, viņi mazāk nekā vecākās paaudzes ir gatavi iesaistīties politikas veidošanā, taču viņi pagaidām ir daudz aktīvāki, daloties ar politiskām ziņām vai politiķu neveiksmēm sociālajos tīklos. Piemēram, vidēji vienam šī paaudzes Facebook lietotājam ir 250 draugi. Milzīgs resurss! Īstenībā viņiem nepatīk neviena partija – viņi nespēj ar tām identificēties. Tomēr Latvijas politiķiem viņus nevajadzētu atstāt novārtā un koncentrēties tikai uz solījumiem vecākā gadagājuma vēlētājiem. Jo ap 400 000 šīs paaudzes cilvēku ir tiesīgi šogad izvēlēties nākamo Saeimu. Un tas nav maz, ja salīdzinām, ka aktīvākie vēlētāji, kuri ir vecumā virs 55 gadiem, ir  tikai nedaudz lielāka  grupa, proti 470 000 cilvēku…

 

 

 

Avoti šeit

http://www.banking2020.com/2011/08/10/gen-y-the-digital-generation/#.U7a9NlbN71o

http://www.economist.com/node/15582279#sthash.B2qzYZU0.ch5vkm4I.dpbs

http://www.pewsocialtrends.org/2014/03/07/millennials-in-adulthood/

http://blog.luxuryinstitute.com

http://data.csb.gov.lv

3 Komentāri

  1. Divritenis
    10/07/2014 13:40 | Saite

    PiePiekrītu Artai. Cilvēki netērēs naudas un laika resursus, lai apgūtu kādu augstskolas programmu,
    kur visvismaz 1/3 priekšmetu ir lieki un laiku noēdoši. Mācīsies caur internetu, arī lekcijas lejuplādēs.
    Es arī šobrīd pazīstu speciālistus savā jomā, kam nav pabeigta augstākā izglītība, tikai tāpēc, ka nebija laika tukšajiem priekšmetiem, bet darbs= bizness negaida.

  2. Arta
    10/07/2014 10:03 | Saite

    Interesanti, kādi pētījumi pierāda to, ka izglītība būs dārgāka? Izglītība – tāda, kāda tā ir ar katru gadu zaudē veŗtību, jo zināšanas katru gadu dubultojas, līdz ar to ātri noveco 🙁 Daudzos progresīvos uzņēmumos cilvēki strādā pat vadošos amatos bez augstākās izglītības – piemēram Google 40% tehnoloģiju cilvēki ir bez augstākās izglītības.

    • iluta
      10/07/2014 14:54 | Saite

      paldies, jums taisnība, mooc izglītiba ir iedvesmojoša, tomēr nepietiekoša, daudzi izvēlas maksāt un braukt mācities uz labām ārvalstu augstskolām, un dzīvošana arī maksā! Kas nosegs – kredīti… vecāki… paši ietaupīs?

Atstāj komentāru

Tavs e-pasts nebūs pieejams publiski.

Aizpildi kontaktinformāciju šeit:

You may use these HTML tags and attributes <a href="" title=""> <abbr title=""> <acronym title=""> <b> <blockquote cite=""> <cite> <code> <del datetime=""> <em> <i> <q cite=""> <s> <strike> <strong>

+

Monday.lv esam radījuši tev!

Ja tev tas patīk, pievienojies mūsu atbalstītājiem!