Iedvesmai, Veselība | Monday, foto-www.bigstockphoto.com

Daudz labu ziņu skrējējiem

Sagaidot pavasari, meklējam ērtus apavus un atrodam laiku skriešanai. Kaut sākumā lēnai, vārgai un pat sāpīgai. Un, lai neļautos attaisnot savu ne-skriešanu ar citu atrunām, ka visi nav radīti skriešanai (nu, labi daži nav, un ne visi – radīti maratonam!), iedrošinājumam un iedvesmai atradām spēcīgus zinātnes pamatotus argumentus par labu skriešanai…

Man ir draugs , kas naktīs skrien

Vienalga, cikos viņš pārrodas mājās no darba, pat vienalga, kāds laiks ir ārā, viņš dodas skriet. Viņš zina kādu vērtīgu noslēpumu – skriešana nekad tevi nepievils. Ja esi stratēģiski iestrēdzis starp diviem lēmumiem – ej izskrienies. Ja esi radoši nobloķējies – ej izskrienies. Ja esi dusmīgs, aizvainots, skumjš vai izmisumā – ej izskrienies. Gribi atjaunoties – ej izskrienies. Un tu iegūsi atbildes un atbrīvošanos pēc 40 minūšu skrējiena. Un, kad esmu nejauka vai pazaudējusies, viņš man vienmēr saka: “tev derētu izskrieties!”.

Skriešana dod iespēju …

Pēdējo trīs desmitgadu pētījumu rezultāti neirozinātnē ir apstiprinājuši stipru saikni starp skriešanu un apziņas skaidrību.

Vēl ne tik sen atpakaļ zinātnes gaišākie prāti bija pasludinājuši, ka līdz pieaugšanai mūsu smadzenēs izveidojas noteikts skaits neironu, un tad tie pārstāj veidoties. Tā teikt, smadzenes novecojas un ar laiku izsīkst! Taču tas izrādījies maldinoši! Nu, mums ir jaunas, labas ziņas – noteiktā smadzeņu apvidū neironi var veidoties visas dzīves laikā. Vieta, kur smadzenēs rodas šie jaunie neironi, ir tā ir smadzeņu daļa, kas atbild par mācīšanos, īstermiņa atmiņu, emocijām un veģetatīvo nervu sistēmu. Interesanti, ka tā ir tā pati smadzeņu daļa, kas “atbild” par depresiju. Zinātnieki ir secinājuši, ka depresīviem cilvēkiem jauno neironu rašanās ir lēnāka kā mentāli veseliem, tāpēc vairums antidepresantu “ strādā” tieši uz šo smadzeņu daļu, lai stimulētu smadzeņu aktivitāti. Taču ir tikai viena aktivitāte, kas dara brīnumus un spēj nodrošināt jaunu smadzeņu neironu rašanos bez medicīnas. Un tā ir aerobā aktivitāte, tai skaitā skriešana.

Kā tas darbojas? Intensīvi nodarbojoties ar sportu (obligāti jānosvīst) apmēram 30 – 40 minūtes, mēs dodam iespēju dzimt jaunām smadzeņus šūnām. Taču, ja gribu būt gudrs ar skriešanu diemžēl nepietiek! Lai šie jaundzimušie neironi izdzīvotu un pieņemtos spēkā, nepieciešama pavisam cita aktvitāte, un tā ir mācīšanas, piepūle apgūstot jaunas lietas. Bet tas jau ir cits stāsts.

Skriešana padara visu skaidrāku.

Turpinot par skriešanu. Tiem cilvēkiem, kam skriešana (jeb cita aerobā) aktvitāte ir izveidojusies jau par ilglaicīgu rituālu, pēc skriešanas ir novērota vēl viena laba lieta. Viņu smadzeņu pieres daļā (līdzībās runājot – tā ir kā mūsu smadzeņu valde un izpildvara) pēc 30 – 40 minūtēm intensīva aerobā treniņa (nosacījums – lai sviedri tek!) pastiprināti pieplūst asins. Šis fizioloģiskais process saistīts ar tādam mentālam spējām kā spēju skaidri domāt, plānot, koncentrēties, uzstādīt mērķus un labāk parvaldīt savu laiku (laika menedžments).

Skriešana palīdz emocionāli atjaunoties.

Šī paša smadzeņu daļa atbild par emociju regulēšanu. Harvardas universitātes psiholoģijas profesore Emilija Bersnšteina, pati būdama aizrautīga skrējēja, nolēma papētīt, kāpēc pēc skriešanas prāts nomierinās, trauksmes pazūd, garastāvoklis uzlabojas. Viņa cita starpā atklāja, ka cilvēki, kas nodarbojas ar aerobām aktivitātēm, vieglāk un ātrāk pārdzīvo emocionālas traumas.

Un ir vēl kāds lielisks, mentāls labums no skriešanas. Kamēr tu skrien, tu esi šeit un tagad, tu ieplūsti apzinātībā. Ja tev pēc skriešanas jautās, ko labu esi padomājis skrienot, paradoksāli (jo pēc skriešanas tev taču viss kļūst skaidrs), tu nevarēsi atbildēt, ko tieši. Kādā pētījumā, apsekojot profesionālos skrējējus, pētnieki konstatēja, ka skrējēji koncentrējas uz skriešanas tehniku, ātrumu vai sāpēm, ko izjūt skrienot.

Savukārt, amatierskrējēji, skriešanas laikā, vairāk ļauj prātam klejot no vienas domas pie otras. Rakstnieks un entiziastisks skrējējs Haruki Murakami savā brīnišķīgajā grāmatā visiem skrējējiem What I Talk About When I Talk About Running atklāj jēgpilnas un iedvesmojošas domas par skriešanu un satikšanos ar sevi. Piemēram, “būt aktīvam ik dienu nozīmē iespēju sadzirdēt savu iekšējo balsi”, vai

“Domas, kas ienāk prātā skrienot, ir kā mākoņi debesīs. Mākoņiem ir dažāds izmērs. Mākoņi vienkārši ir debesu viesi, kas atnāk un izgaist, kamēr debesis paliek arvien tās pašas”,

vai vēl: “Viss, ko es skrienot daru, esmu savā komfortablajā, majīgajā tukšumā, nostaļģiskajā klusumā… es tikai skrienu, skrienu tukšumā”; “Mana skriešanas pieredzes kvalitāte nav balstīta ne uz laiku, ne uz reitingiem, bet gan uz iespēju atmodināt apziņu par manu iekšējo plūsmu”

Atstāj komentāru

Tavs e-pasts nebūs pieejams publiski.

Aizpildi kontaktinformāciju šeit:

You may use these HTML tags and attributes <a href="" title=""> <abbr title=""> <acronym title=""> <b> <blockquote cite=""> <cite> <code> <del datetime=""> <em> <i> <q cite=""> <s> <strike> <strong>

+

Monday.lv esam radījuši tev!

Ja tev tas patīk, pievienojies mūsu atbalstītājiem!