Izaugsme, Panākumu piezīmes Baudīt darbu nesteidzoties! | Agnese Bičevska, foto no personiskā arhīva

Baudīt darbu nesteidzoties!

Daudzi viņu pazīst kā spilgto Latvijas bankas ekonomisti Agnesi Bičevsku. Viņa saka, ka mainīs uzvārdu un turpmāk būs Agnese Rutkovska. Tad zini tā ir tā pati Agnese, trāpīgo twiter ekonomikas komentāru un izsmeļošo, viegli saprotamo makroekonomikas blogu rakstītāja, kuras atziņās par dzīvi un darbu ir vērts ieklausīties

 

–       Kā tu sevi profesionāli definētu – kas tu esi?

–       Pēc profesijas esmu ekonomiste. Sākotnēji piecus gadus strādāju Centrālajā statistikas pārvaldē, rēķinot iekšzemes kopproduktu un apgūstot visus aprēķinu metodoloģijas smalkumus. Kopš 2001. gada mana darbavieta ir Latvijas Bankā, kur analizēju un komentēju makroekonomiskos procesus ar īpaši padziļinātu ieskatīšanos tajā pašā lauciņā, ko savulaik no iekšpuses apguvu iepriekšējā darbavietā. Šī iespēja sākt ar ieskatīšanos, kas lācītim ir vēderā, bija ļoti vērtīga, lai vēlāk varētu jau apspriest lācīša izskatu, uzvedības paradumus un ēdienkarti.

–       Darbs bankā, makroekonomika – no malas tas var likties diezgan sausi un strikti…

–       Esmu samērā radošs cilvēks – man ir nepieciešama iedvesma un iespēja izkāpt no rutīnas rāmjiem. Lai kāds arī būtu pirmā brīža iespaids par striktu, ierobežojumu pilnu un lietišķu darbu Latvijas Bankā, tomēr vismaz manā darba lauciņā ir pietiekami plašas tēmu un uzdevumu maiņas, kā arī darba organizēšanas iespējas. Varbūt gluži kā kaķis nevaru brīvi staigāt, kur tīk, tomēr darba uzdevumu plānošanas iespējas ir gana elastīgas, lai nejustu kontroles žņaugus vai nomācošu rutīnas rāmi. Priecājos, ka varu strādāt vakaros, kad manas pūces maņas darbojas visprecīzāk. Šadu elastīgu darba organizēšanas pieeju augstu vērtēju, tāpēc esmu gatava strādāt vairāk, nekā prasa uzdevumi, un ilgāk, nekā nosaka oficiālais astoņu stundu darba dienas laika normatīvs.  Neapšaubāmi, milzīga nozīme ir arī videi un kolektīvam. Šajā ziņā man dzīvē ir ārkārtīgi paveicies ar kolēģiem un vadītājiem, tādējādi nav ne mazāko problēmu sastrādāties arī man – cilvēkam ar salīdzinoši lielāku brīvdomības un neatkarības untumu. Tāpat kolēģi ir apveltīti ar asu prātu, intelektu un humora izjūtu, tā teikt – baudi nesteidzoties! Un es arī baudu.

Agnese Bičevska (foto Aleksejs Meļihovs)

Agnese Bičevska (foto Aleksejs Meļihovs)

–       Kas tev savā darbā sagādā vislielāko prieku?Kā tiec galā ar darba mazāk tīkamo, mazāk aizraujošo daļu?

–       Mans lielākais prieks ir saistāms ar to, ka es iemīlēju savu darbu. Jāatzīst, ka sākotnēji tomēr vairāk ļāvos racionālam aprēķinam, nevis kādiem no bērna kājas veidotiem izaugsmes sapņiem. Savulaik izvēlē starp mākslu un ekonomiku liku kopā visus plusus un mīnusus, un svaru kauss nosvērās par labu pēdējai. Savukārt pašu ekonomiku izvēlējos pēc apsvērumiem, ka te ir gana daudz darba ar skaitļiem. Neraugoties uz vilkmi uz mākslām, esmu allaž sevi uzskatījusi par eksakta profila cilvēku. Pirmie gadi darbā Latvijas Bankā pagāja, drīzāk pieciešot, nekā gūstot kādu gandarījumu līdzās materiālam nodrošinājumam. Turklāt neuzdrošinājos atzīt, ka ir tāda pienākumu daļa, kuru es pagalam neciešu, tāpēc drošāk bija sēdēt zemāk par zāli, lai līdz ar kādu jūtu karstumā izdarītu iniciatīvu sev neuzkrautu arī šos netīkamos darbus.Tikai ar laiku, vairāk un aktīvāk iedziļinoties ekonomikas tēmās, auga arī mana interese. Vēl manā izaugsmē palīdzēja arī straujā sociālo mediju lomas palielināšanās ikvienā sfērā. Twitter, Facebook… Komunicēt, diskutēt, paust savu viedokli, turklāt to darīt rakstiskā formā – tas man ir kā balzams dvēselei, kas vienlaikus paplašina zināšanas un mazina rutīnu. Tas ir veids, kā gūt atgriezenisko saiti, gandarījumu, ka mūsu raksti tiek lasīti, tos komentē un novērtē. Tā ir iespēja veidot tādu kā savu eksperta zīmolu. Latvijas Bankā ir daudz izcilu, zinošu ekonomistu, kuru viedoklis dažādos jautājumos nebūt nav identisks. Tā pakāpeniski sāku sajust savu darbu kā dzīvu organismu, kuru patiešām pati varu veidot un virzīt. Darbā lieti noder arī mana mākslinieciskā puse – tā palīdz ekonomiskās norises ieraudzīt ar neierastu, radošu skatījumu, piešķirt tiem tēlus, epitetus un salīdzinājumus, kas sausu lietišķu tekstu pārveido par lasītājam patīkamāku un interesantāku. Jā, kas gan būtu domājis, ka ekonomistam var būt tik noderīga prasme rakstīt sacerējumus?

–       Daudzām sievietēm tik būtiskais jautājums – kā savienot karjeru ar dzīvi? Ar ģimeni, bērniem? Vai tev tas ir izdevies?

–       Man bērni piedzima jau studiju gados, otrajai meitai piedzimstot, jau biju arī uzsākusi darba gaitas, bet paralēli arī studēju maģistratūrā (LU “vadībniekos”). Viegli nebija. Tas bija traks laiks, jutos kā vāvere ritenī, vēl vairāk – kā vāvere ritenī, kas ievietots vēl vienā ritenī un griežas pretējā virzienā. Centos paveikt trīs darbus vienlaikus, lai visu paspētu. Pa vidu vēl arī naudas trūkums. Ar zobiem un nagiem cīnījos par teicamnieka stipendiju, lai būtu vēl kāds lats klāt. Zīmēju un no sausajiem ziediem lipināju apsveikuma kartiņas pārdošanai. Tas bija pamatīgs rūdījums turpmākajai dzīvei. Par laimi, man bija vīrs un ģimene, kas atbalstīja un palīdzēja arī bērnus pieskatīt, bez viņiem tas nebūtu bijis paveicams. Tā paguvu ne vien izpildīt obligāto studiju un darbu programmu, bet iesaistīties arī sabiedriskajās aktivitātēs – darbojos studentu pašpārvaldē.

 

–       Kurā karjeras punktā sievietei ir visgrūtāk? Kāpēc sievietes retāk nonāk virsotnē?

–       Vismaz manā profesionālajā jomā es neredzu īpašus ierobežojumus sievietei sasniegt tādas pašas virsotnes kā vīrietim. Cita lieta, ka sievietes nereti apzināti atsakās kāpt tālāk pa karjeras kāpnēm. Pēc maniem novērojumiem tam ir divi galvenie iemesli. Pirmkārt, sievietes ir paškritiskākas, viņas apšauba savas spējas, tāpēc reizēm var atteikties no piedāvājuma, neraugoties uz to, ka objektīvi ir spēcīgākā kandidatūra. Sievietes retāk blefo un mazāk paļaujas uz acu aizmālēšanu – ja kādu jautājumu nepārzina, tad tā arī pasaka (vienlaikus jūtoties milzum vainīga par nekompetenci). Vīrieši biežāk izlīferē ar labākām mutes brūķēšanas prasmēm. 2. Sievietes biežāk neizvirza karjeru par prioritāti. Uzdod jautājumu – kāda tam ir jēga? Vai tas labāk apmaksātais un labskanīgais amats sniegs gandarījumu, vai iztērētais laiks, nervi un nereti nemīlamie administratīvie darbi ir tā vērti? Varbūt labāk iztikt ar mazumiņu, bet baudīt dzīvi, tajā skaitā bērnu augšanu un mājas pavardu?

Atstāj komentāru

Tavs e-pasts nebūs pieejams publiski.

Aizpildi kontaktinformāciju šeit:

You may use these HTML tags and attributes <a href="" title=""> <abbr title=""> <acronym title=""> <b> <blockquote cite=""> <cite> <code> <del datetime=""> <em> <i> <q cite=""> <s> <strike> <strong>

+

Monday.lv esam radījuši tev!

Ja tev tas patīk, pievienojies mūsu atbalstītājiem!