Attiecības, Iedvesmai Attiecības no attāluma: kāda ir veiksmes formula? | Monday, www.bigstock.com, no personīgā arhīva

Attiecības no attāluma: kāda ir veiksmes formula?

Tas vairs nav nekāds retums – pāri un ģimenes, kuru pārstāvji kādu apstākļu dēļ dzīvo dažādās valstīs. Modernās tehnoloģijas, protams, ļauj sazināties teju katru dienu, tomēr tas tik un tā nav vienkārši. Šodien un turpmāk Monday publicēs vairākus stāstus par to, kā saglabāt un veidot šādas attiecības.

 

Inga Bratena, strādā par Zviedrijas Tirdzniecības Palātas vadītāju Latvijā. Precējusies, divas meitas. Dzīves vieta – Rīga, bieži uzturas Stokholmā un Kijevā. Vīrs – Kārlis Muižnieks, basketbola treneris. Šobrīd vada spēcīgo „Khimik” komandu Ukrainas līgā, dzīvo Rīgā un Odesā.

Inga Bratena

Ģimene attiecībās no attāluma lielākā vai mazākā mērā dzīvo aptuveni desmit gadus. Inga ar vīru cenšas tikties vismaz reizi menēsī un pavada ilgāku laiku kopā Latvijā no maija līdz augustam, kad tiek ieplānoti atvaļinājumi, ceļojumi un viss brīvais laiks tiek veltīts ģimenei.

Pārbaudes laiks

Mēs iepazināmies pirms 10 gadiem. Toreiz Kārlis bija galvenais treneris BK „Ventspils” un faktiski dzīvoja Ventspilī, savukārt es dzīvoju Rīgā. Strādāju, studēju Rīgas Ekonomikas augstskolā un audzināju meitiņu. Basketbola sezonas laikā Kārlis vismaz divreiz nedēļā brauca tos pāris simtus kilometru, lai mēs varētu pavadīt kopā kaut vai vienu dienu. Vasarā viņš bija aizņemts Latvijas izlasē, un pirmajos attiecību gados nekāda lielā romantikas baudīšana mums nesanāca. Sākotnēji šāda attiecību forma likās sarežģīta. Apzinājos, ka Kārlis ir profesionāls sportists, kurš ļoti mīl savu darbu. Trenera profesija prasa zināmus upurus un augsti attīstītas pielāgošanās prasmes, jo darbs var būt saistīts ar biežu dislokācijas maiņu, nenoteiktību, augšupeju un lejupslīdi gan emociju, gan darba rezultātu ziņā.

Ventspils un Latvijas izlases periods bija zināms pārbaudes laiks mums abiem, lakmusa papīrītis mūsu attiecībām. Tomēr jūtas guva virsroku, un man nācās pieņemt izaicinājumu – kļūt par trenera sievu un rēķināties ar to, ka viena sezona var būt Latvijā, bet nākamā – citur. Un es nevaru likt viņam izvēlēties – ģimene vai karjera, pieprasīt atteikties no basketbola, kurā viņš tik ļoti ir iesaistīts un tik daudz sasniedzis.

Izvēle

Izveidojot ģimeni, nācās domāt, vai man būtu prātīgāk braukāt Kārlim līdzi vai arī veidot dzīves platformu Latvijā un uzturēt attiecības no attāluma. Izvēlējos otro, jo nebija pārliecības, ka man un bērniem būs pietiekami viegli iejusties svešā vidē. Lēmuma pieņemšanas process nebija pavisam vienkāršs, bet izsverot visus „par” un „pret” un balstoties uz sajūtām, paliku mājās. Šeit ir manas un bērnu mājas, mani draugi, kolēģi un vecāki.

Zinu, ka Kārlis gribētu, lai mēs dodamies viņam līdzi, kaut arī nekad nav uzstājis vai arī licis ultimatīvi izvēlēties – vai nu ģimene, vai karjera. Gudrs vīrietis būdams, viņš zināja, ka arī sievietei ir jābūt kādam pašrealizācijas lauciņam. Nesauksim to par karjeru vai ambīcijām, drīzāk par iespēju darīt dzīvē to, ko vēlies, un gūt no tā gandarījumu. Man vienmēr bijis svarīgi gan izglītoties, gan strādāt, gan attīstītīt savas profesionālās kompetences. Taču ar vienu nosacījumu – manām vasarām ir jābūt brīvām. Bet tas ne vienmēr ir savienojams ar tradicionālo izpratni par darba slodzi. Izvēloties darbu, vienmēr piedomāju, vai slodze ir pieļaujama un vai darbadevējs ir saprotošs un uzticas man, ka paveikšu visu plānoto arī mājās vai brauciena laikā pie vīra. Jāsaka, skandināvu uzņēmumi ir pazīstami ar savu lojalitāti pret ģimeni, tamdēļ šobrīd strādāju tieši zviedru organizācijā ar lielisku vadību, kura atbalsta un izprot manas vajadzības. Godīgi sakot, vairs nespēju iedomāties sevi strādājot birojā no 8.00. līdz 17.00. un esot ar ģimeni tikai vienu mēnesi ikgadējā  atvaļinājuma laikā.

Burvība un ēnas puse

Attiecībām no attāluma ir arī sava burvība – es varu veltīt daudz laika pati sev, bet vienlaikus zinu – man ir cilvēks, ar kuru man patīk pavadīt laiku, kuram ir svarīga ģimene un kurš ir liels atbalsts, lai arī neklātienē. Nav ikdienas rutīnas sajūtas.

Nesen izlasīju Kristīnes Opolais interviju, kurā viņa atklāj – atliekot divreiz aiziet  uz vīra Andra Nelsona koncertu, lai iemīlētos viņā no jauna. Man ir līdzīgi, jo man ļoti patīk basketbols, patīk apmeklēt vīra spēles, un es ļoti lepojos ar viņa panākumiem.

Šādas attiecību formai ir arī ēnas puse, jo bieži vien ir grūti būt vienai. Dzīves temps prasa savu, un dažreiz ir vēlme pēc emocionāla atbalsta, ko modernās tehnoloģijas ne vienmēr spēj nodrošināt. Taču Kārlis ir tikai zvana attālumā un es varu izrunāt ar viņu ikvienu jautajumu, kas mani satrauc. Praktiskos jautājumus – bērni, māja, suns, darbs utt., mūsdienās var atrisināt vienkāršāk – tam ir pieejami profesionālie palīgi.

Grūtāk vienoties par attiecību formu ar bērniem – viņiem tēti noteikti vairāk vajadzētu klātienē, bet Kārlis to kompensē, pilnībā nododoties tēva pienākumiem vasarā. Tad es varu atvilkt elpu. Mēs ceļojam kopā ar bērniem, tiekamies ar draugiem, svinam svētkus un vienkārši baudām viens otru. Dažkārt uztraucos, kādu attiecību modeli pārņems manas meitas. Kādas pastaigas laikā sešgadīgā meita man teica: „Mamm, mīlestība ir tad, kad mamma un tētis dzīvo dažādās valstīs, jo dažreiz vajag arī pastrādāt, viņi bieži runā skype un ļoti mīl viens otru.”

Katrā ziņā šādās attiecībās ir daudz vienkāršāk uztvert katru satikšanās brīdi kā svētkus, izbaudīt laiku kopā, uzladēties ar pozitīvu enerģiju nākamajam  profesionālās vientulības periodam .

Kā izveidot labas attiecības no attāluma?

Attiecības ir jākopj neatkarīgi no tā, vai tiekamies vienreiz mēnesī vai arī katru dienu. Iespējams, ka abām pusēm ir nepieciešams zināms psiholoģisks briedums, emocionālā inteliģence un veselīga pašpietiekamības deva, spēja baudīt vienatni. Vieno kopīgi plāni un mērķi – lieli vai mazi. Ļoti būtiski ir atklāti runāt un neizvirzīt striktus noteikumus. Jāprot pielāgoties.

Divdesmit gadu vecumā šāda attiecību forma diez vai būtu piemērota un realizējama. Mēs ar Kārli necenšamies pierādīt viens otram sava ego svarīguma pakāpi, noskaidrot, kurš ir līderis vai kuram pieder lemšanas tiesības. Neiztiek arī bez strīdiem, kā jau katrā ģimenē, tomēr mēs cenšamies katru brīdi, ko pavadam kopā, izmantot kā īpašu dārgumu, atgādināt viens otram, ka nav vērts fokusēties uz negatīvo un konfliktēt. Mēs neiekarojam viens otra “teritoriju” un necenšamies otru pārveidot pēc sava prāta (lai gan es mazliet grēkoju, jo kurai sievietei nav kārdinājuma pārveidot vīrieti :-)).

 

(Turpmāk vēl)

One Komentārs

  1. Evelīna
    01/05/2014 17:30 | Saite

    Skaists stāts. Skaists pāris. Lai viņiem viss izdodas!

Atstāj komentāru

Tavs e-pasts nebūs pieejams publiski.

Aizpildi kontaktinformāciju šeit:

You may use these HTML tags and attributes <a href="" title=""> <abbr title=""> <acronym title=""> <b> <blockquote cite=""> <cite> <code> <del datetime=""> <em> <i> <q cite=""> <s> <strike> <strong>

+

Monday.lv esam radījuši tev!

Ja tev tas patīk, pievienojies mūsu atbalstītājiem!