GPS, Iedvesmai 21. gadsimta raganas | Monday, www.bigstockphoto.com

21. gadsimta raganas

Mēs esam mazliet apmulsušas, mēģinot definēt, kas īsti ir sievišķība 21. gadsimtā. Ja klausāmies skaļākajās balsīs, dzirdam, ka tikai tā ir īsta sievišķība, kas mīt mātišķajā un iedvesmo vīrieti. Vai arī sievišķība ir būt skaistai puķei, kas pieder vienam, bet dara pasauli krāšņāku un priecīgāku visiem. Vai arī būt noslēpumainai vīriešu vilinātājai un valdzinātājai. Tomēr psihoterapeite Aina Poiša saka – tas nav viss. Sievišķība – tā nav tikai Merilinas Monro vējā plīvojošā kleita. Sievišķība ir mozaīka.

Aina Poiša

Aina Poiša

Būt vizuāli redzamai

Sievišķības formulā ārējā pievilcība ir neiztrūkstošs lielums. Ja esmu kopta, es gan izrādu cieņu pret apkārtējiem, gan varu mazliet spoguļoties sevī un citos. Būt pamanāmai ir daļa no sievietes autentiskuma. Bet ja skaistums ir vienīgais, ar ko man asociēties kā sievietei, tad ir jautājums – vai aiz skaistuma mani redz arī kā cilvēku ar maniem talantiem, patību un vēlmēm? Ja sievietes vērtējumā pirmais kritērijs ir atbilstība kādiem priekšstatiem (sievietes dara tā vai nav tādas), tad mēs kļūstam par objektu un funkciju. Mēs tiekam ieliktas kādā no plauktiņiem, kur piederība dzimumam joprojām ir pats svarīgākais. Taču principā dzimums ir papildus bonuss mūsu identitātei, jo vispirms mēs visi esam cilvēciskas būtnes, kurām ir ļoti līdzīgas vajadzības. Tomēr audzināšana, sabiedrības pieņēmumi un spiediens, mediju ietekme ielien mūsu galvās un ir kā glābšanas riņķis, ko arējā pasaule mums izmetusi, lai mums būtu pie kaut kā pieturēties identitātes meklējumos.

Sieviete biznesā ir Dieva dāvana

Pateicoties emancipācijai, esam atklājušas, ka mums ir smadzenes, ka spējam domāt lielas domas, darīt lielas lietas, ka esam līdzvērtīgas vīrietim. Kara un pēckara pieredze bija tas apziņas lauziens, kas sievišķo identitāti sāka veidot daudzšķautnaināku. Jā, rūpes, noturība, atbildība (par bērnu) vienmēr ir bijusi pirmatnējā sievišķā enerģija, bet tieši izdzīvošanas instinkti šajā laikā ir ieviesuši izmaiņas – mēs sevī atklājām radošuma potenciālu. Iemācījāmies, kā ne no kā izveidot kaut ko, un tas sanāk – wow! Spēja izdomāt, radīt lika mums apjaust – mēs varam vairāk.

Ar audzināšanu meitenēs tiek ielikta lielāka atbildība nekā puišos. Bet, ja sieviete ir atbildīga – tas nebūt nenozīmē, ka viņa noniecina vīrieti. Tas nozīmē – ja sieviete apņemas ko izdarīt, viņa, iespējams, to darīs citādi. Tāpēc jau pasaulē ir tik daudz unikālā, ka sievietes un vīrieši dara lietas atšķirīgi. Sievišķā atbildība iedod to lielo noturību, kas raksturīga gargabalniekiem, un kas biznesa vidē ir absolūti nepieciešama. Mēs esam kā kaķenes, kuru dzīvīgums un elastīgums ļauj krist uz kājām un ļauj arī vieglāk piecelties. Mēs neesam tik striktas bailēs kļūdīties un pat zaudēt, kas savukārt ļauj mums vieglāk eksperimentēt.

Būt Spīdolai un raganai

Sievietes sevī nes viedumu, mūžīgo augli, radošuma pirmsākumu. Raganiskums ir tās zināšanas mūsos, ko kaut kādā veidā ir jāatdod pasaulei. Bet mēs dažkārt nobīstamies no savas iekšējās gudrības, cenšamies slēpties, izlikties par to, kas neesam. Tā veidojas divi pretpoli – vai nu maigās mājas sievietes vai arī biznesa dzelzs lēdijas. Ja šīs biznesa lēdijas mēdz pārspīlēt savu ārējo sievišķību, tad tas nozīmē tikai to, ka viņas arī baidās būt tas, kas ir. Viņas mēģina slēpties.

Mūsos pašos ir tas briesmonītis, iekšējais cenzors, kas mūs apsauc, kas nelaiž ārā dabisko, bet visu laiku liek rūpēties par socializēšanos un adaptēšanos – lai tik es justos piederīga un pieņemta. Jo tad, kad tu atšķiries, tevi varbūt nesadzedzina, bet izstumj, un tad tas ir tas pats senais raganu dedzināšanas sindroms. Mums arī šodien, 21.gadsimtā, jāspēj pastāvēt pretim sava veida inkvizīcijai un neļaut sevi iekšēji sagraut.

Sena leģenda vēsta, ka dievi reiz sanāca kopā, lai nolemtu, kur mīt patiesība. Viens sprieda – augstu gaisā, cits – dziļi zemē, vēl kāds – kaut kur tur, pāri kalniem, bet viens jautāja – vai varbūt tas ir tuvāk, katra sirdī? Jā, mums jāierauga, ka eksistē paralēlas patiesības, bet jābūt drosmīgai pieņemt sevi un nebūt tādai kā viņai vai viņai, vai viņai. Tu neesi copy paste. Un tikai no saviem iekšējiem apcirkņiem tu vari izvilkt labāko, uz ko tu esi spējīga. Nav visām iedots vienāds raganisms – kaut kas nāk pa sieviešu līniju mantojumā, un kaut ko mēs esam apzināti meklējušas un veidojušas.

Būt pašai

Mēs katra esam atšķirīga. Tāpēc viena ir ieguldījusies izglītībā, cita biznesā, vēl cita – mākslā vai bērnos. Bet katrai ir brīdis, kad jāapstājas un jāpasaka, kāds ir mans stāsts, kā es dizainēšu savu krēslu, uz kura man būs komfortabli sēdēt. Mēs esam tik daudzpusīgas – vienai vajadzēs krēslu ar četrām kājām, kur viena kāja ir bērni, otrs – darbs, trešā – vīrietis un ceturā es pati. Citai būs krēsls ar sešam, bet vēl kādai pietiks ar vienu kāju. Mūsu uzdevums šajā gadsimtā būs iemācīties radīt tādu krēslu, kurš kalpo mums, nevis mēs krēslam. Apgūt, kā sadalīt uzmanību un pārslēgties no lomām, nepazaudējot sevi pašu, un nekrist izmisumā, ja kaut kas pazūd, bet iemācīties to kompensēt. Tas ir gan sevis pieņemšanas, gan resursu izvērtējums.

Būt tolerantai

Sieviešķība ir arī spēja tolerēt – tā ir tā mātišķā daļa mūsos. Fertilajā vecumā mums no dabas ir dota spēja dzemdēt. Katru mēnesi teorētiski ir iespēja iesēt sevī bērnu. Tad iedomājies, cik mums būtu jābūt garām rokām un platiem gurniem, lai saturētu visu sadzemdēto, kam daba mūs ir lēmusi. Sievietei ir spēja daudz ko apvienot sevī, tieši tāpēc viņai nav jāizvēlas – tikai tas vai tikai tas. Varbūt patiesībā viņa ir gribējusi sevi realizēt savādāk, un ir nikna uz citām sievietēm, kas aizgājušas citu ceļu… Taču viens gan ir skaidrs – sievietes agresivitāte nav sievišķība. Vardarbība – kaut vai domās vai vārdos – tas nav sievišķīgi. Protams, te nav runa par dabiskām emocijām, kas raksturīgas mums visiem.

Būt burvei

Sievietes ir spējīgas pabūt te un tur… dzīve ir krāsaina, un neviens vairs nevar mani iesprostot krātiņā, kur ir “vai nu – vai nu” Vienkārši iztēlojies, ka esi zāļu sieva, un tev ir daudzas sasietas zāļu buntītes, kas ir tavu zināšanu esence. Un, protams, es varu no tevis norakstīt tavu recepti, bet, kad sāku gatavot, man ir jāiziet cauri tai zālīšu glabātuvei, kas ir tikai mana. Daudz smaržu, krāsu un garšu – tāda ir pasaule, kad tajā brīvi un radoši ļauj izpausties sievietei.

Atstāj komentāru

Tavs e-pasts nebūs pieejams publiski.

Aizpildi kontaktinformāciju šeit:

You may use these HTML tags and attributes <a href="" title=""> <abbr title=""> <acronym title=""> <b> <blockquote cite=""> <cite> <code> <del datetime=""> <em> <i> <q cite=""> <s> <strike> <strong>

+

Monday.lv esam radījuši tev!

Ja tev tas patīk, pievienojies mūsu atbalstītājiem!