Aktuāli | monday

Esi savas laimes kalēja! Jeb kā iedarbināt 7 laimes hormonus!

Šodien, starptautiskajā Laimes dienā apkopojām pierādījumus, kas apliecina – laime mīt mūsu ķermeņī un prātā visu laiku, nepārtraukti, un to tik vien gaida, kā mēs to iedarbināsim!

Mūsu smadzenēs ir mākonis ar miljoniem pašražotu neiroķimikāliju, kas mūsu cīņas ar grūtībām un uzvaras pārvērš par prieku, liekot mums justies laimīgiem. Mūsu smadzeņu bioloģiskais dizains ir ļoti dāsns, īstenībā zinātnieki vēl visu nav aptvēruši un aprakstījuši, un ir zināms vien neliels daudzums no tā, kā mēs paši varam būt savas laimes kalēji. Šodien, Laimes dienā mēs jums pastātīsim vien par septiņām molekulām, kas ir saistītas ar spēju ģenerēt mūsos prieku un laimi,  un kā mēs šos “laimes hormonus” paši varam iedarbināt.

Skrieniet. Anandamīds  jeb “Svētītā molekula”. Cilvēki un dzīvnieki dabiski sintezē endokanabinoīdu ķīmiskos savienojumus, kas aktivē tādus pašus receptorus, kā marihuānas aktīvā sastāvdaļa (Cannabis sativa).Anandamīds (no sanskrita “Ananda” nozīmē svētīts) ir vispazīstamākais endokanabinoīds. 2012. gadā Arizonas universitātē veikts pētījums apgalvo, ka endokannabinoīdu aktivizācija, visticamāk, ir iemesls skrējēju labajam noskaņojumam. Pētījums rāda, ka gan cilvēki, gan suņi ievērojami palielina endokanabinoīdus pēc ilgstošas skriešanas.

Meklējiet balvu. Dopamīns jeb “balvas moklekula” ir atbildīgs par mūsu uz apbalvojuma orientētu uzvedību un sagaidāmo prieku. Jebkura veida uzvedības, aktivitātes, kas galu galā tiecas pēc apbalvojuma, palielina dopamīna transmisijas līmeni mūsu smadzenēs. Ja vēlēties dopmanīna izvirdumu – izvirziet mērķi un sasniedziet to. Sāciet ar vieglāk sasniedzamiem mērķiem!

Veidojiet attiecības. Oksitocīns jeb “Savienošanās molekula” ir hormons, kas tieši saistīts ar cilvēciskām attiecībām, un kas palielina uzticēšanos un lojalitāti. To gan biežāk gan dēvē par mīlas molekulu. Bet to sauc par sociālās atmiņas molekulu. Lielos pozitīvos dzīves notikumos smadzenes ražo oksitocīnu, kas nodrošina, ka mūsu atmiņas ir stiprākas, un tās arī ir noturīgākas laikā. Tāpēc ir vērts iegaumēt teicienu (Maija Angelou) – cilvēki aizmirst to, ko jūs teicāt, cilvēki aizmirst to, ko jūs darījāt, bet cilvēki nekad neaizmirsīs, kā jūs pret viņiem izturējāties.Darbā oksitocīnu varam gūt caur kopīgi realizētiem projektiem, pusdienām ar kolēģiem, kopīgiem sporta pasākumiem (esam pieredzējuši maratonu emocionālā pacēlumu – tur par darbojas trīs molekulas).

Fiziski nodzeniet sevi. “Sāpes nogalinoša molekula” jeb endorfīns. Nosaukums endorfīns nozīmē “pašpietiekams morfīns”. Endorfīni to ķīmiskajā struktūrā ir līdzīgi opiātiem, un mazliet līdzīgi aptiekā nopērkamai analgīna tabletei. Intensīvos aerobos sirds un spēka treniņos nav sāpju aspekta, jo endorfīns tiek ražots lielākos daudzumos.

Ļaujaties mieram. “Prettrauksmes molekula” GABA ir inhibējoša molekula, kas palēnina neironu uzliesmojumu un rada mieru. Jūs, protams, varat dabūt GABA arī stundu lasot grāmatu, bet – par trešdaļu vairāk jūs to dabūsiet, ja šo stundu jogosiet vai meditēsiet.

Atrodiet darbu, kas sniedz jēgpilnību. “Pašvērtības molekula” jeb Serotonīns ir universiāls un neaizstājams hormons, jo mūsu ķermeņos tas piedalās tik daudz dažādās darbībās. Cilvēki ar augstāku serotonīna līmeni biežāk nonāk situācijās, kas veicinās viņu pašvērtību un piederības sajūtu. Lai palielinātu serotonīnu, regulāri izaiciniet sevi ar mazliet neiespējamo, un meklējiet darbu vai tikai darbības (hobijus), kas spēj jums apliecināt jūsu  nozīmību, sniegt jēgpilnību un gandarījumu. Jo biežāk varēsiet sev pateikt “Es to izdarīju!”, jo biežāk jūs nokļūsiet situācijās un projektos, kas pastiprinās jūs pašcieņu, pašvērtējumu un samazinās nedrošību, bailes no neizdošanās.

Izdariet varoņdarbu.“Enerģētiskā molekula” jeb adrenalīns rada uzmundrinājumu, enerģijas pieaugumu un uzlabo garastāvokli. Adrenalīns kulminē pozitīvā emocionālā pārdzīvojumā, sasprindzinājumā, briesmās. Adrenalīns izraisa sirdsdarbības ātruma, asinsspiediena un darbības pieaugumu, izraisot mazāk nozīmīgu asinsvadu sašaurināšanos un asinsrites palielināšanos lielākiem muskuļiem. Adrenalīns ļauj mums izdarīt varoņdarbus, liek justiem vitāliem, aizrautīgiem un  varošiem. Tas ir pretlīdzeklis garlaicībai, nespēkam, apātijai un stagnācijai. Laiku pa laikam izstumjiet ar varu sevi ārpus savas komforta zonas! Jūs gan kūsāsiet enerģijā, gan arī atklāsiet savu īsto potenciālu. Tomēr nepārdozējiet, stimulējiet to mazās devās. To var aktivizēt pēc pieprasījuma, piemēram, izdarot ātras un īsas ieelpas. Vai uzņematies izdarīt katru dienu vienu lietu, ko jums nepatīk darīt, vai ko jūs nemākat. Piemēram, piedāvājaties palīdzēt pārdošanas komandai un pazvanīt klientiem, lai piedāvāt jūsu organizācijas produktus. Tas būs īsts varoņdarbs, ja izdosies!

Lai jums izdodas palielināt savu un savu kolēģu laimes potenciālu, iedarbinot savas organizācijas īpašo laimes hormonu ideālo kombināciju!

GPS, Iedvesmai | Monday, foto-www.bigstockphoto.com

Dažādā laime…

Šodien, 21. Martā, pasaulē atzīmē Laimes dienu. Ko tajā novēlēt sev? Atrast, saprast un iemīlēt sevi. Atlasījām Monday rakstus, kuros stāstām par dažādo laimi. Lai izdodas atrast iedvesmu, sevi un laimi!

Par sevis iemīlēšanu

“Mēģini vienlīdz svinēt sevī to, kas parasts un kas neparasts. Mēģini atzīt savu brīnišķo spēju būt dažādam saskarsmē ar dažādiem cilvēkiem un situācijām, būt elastīgam un jutīgam. Esi lepns atzīt savus panākumus un nekaunēties no savām neveiksmēm. Lepojies būt tas, kas esi”. Vairāk šeit.

Par darba mīlēšanu

“Kāds visu mūžu varbūt meklē savu sapņu darbu. Cits, to atradis, ātri apjaušs, ka visos darbos ir garoziņa, un paziņo, ka nav tāda sapņu darba. Vēl kāds nemaz nesāk to meklēt, jo tic, ka tas nemaz nav iespējams – mīlēt darbu! Bet, iespējams, tu jau tagad dari darbu, kas tevi dara priecīgāku un veselāku nekā pirms dažiem gadiem. Monday padomāja un atrada 13 pazīmes, kas liecina, ka tu patiesībā mīli savu darbu” ….vairāk šeit

Par naudu un laimi

“Kādā 2011. gada pētījumā noskaidrots, ka nav īpašas sakarības starp naudu un laimi. Vai tā ir? Patiesībā par naudu var nopirkt ļoti daudz, arī laimes sajūtu –  taču vajag sevi labi pazīt un saprast, kas tieši mani dara laimīgu. Jautājām psihoterapeitei Solvitai Vekterei, vai un kā nopirkt laimi par naudu”. Visu rakstu lasi šeit…

Par jēgu un laimi

“Iedomājies, ja Ziemassvētku vecītis tev piedāvātu – kādu dzīvi tu gribētu labāk: jēgpilnu vai laimīgu? Abas, gribu abas! – tu teiksi. Vai abas var dabūt? Un vai tās maz atšķiras – par to Monday saruna ar laimes psiholoģi, praktizējošu psihoterapeiti konsultanti Dr.psych Egitu Gritāni un psiholoģi un jogas pasniedzēju Solvitu Mētru Ozoliņu no Austras Mājas”. Vairāk lasi šeit…

Pastāsti par laimes meklēšanu

“Piecdesmit cilvēku liela grupa piedalījās seminārā. Pēkšņi semināra vadītājs paziņoja par pārtraukumu un aicināja dalībniekus iesaistīties nelielā aktivitātē, kam arī visi dalībnieki piekrita. Vadītājs iedeva katram balonu un…” vairāk lasi šeit…

“Kāds vecs suns skatījās kā jau kādu laiku kucēns griežas uz riņki un ķer savu asti. Tad vecais suns nolēma pajautāt:

– Ei, draudziņ, kāpēc tu ķer savu asti?”….vairāk šeit: 

“Reiz sensenos laikos bija kāda sala, kur mita visas iespējamās emocijas, sajūtas un īpašības: Prieks, Bēdas, Zināšanas, Skaudība un visas pārējās, ko zinām un nezinām. Tur bija arī Mīlestība”….turpini šeit

Par laimes sastāvu

“Kāds no lielajiem rakstniekiem ir teicis, ka par laimi nav ko daudz pastāstīt, jo tā visiem ir tik vienāda un tāpēc garlaicīga. Taču tā nav taisnība! Monday gribēja zināt, no kā īsti sastāv mūsu laimes formula?” Par to šeit

Aktuāli | publicitātes materiāls

Sievietes, kuras iedvesmo

Šodien šķiet pašsaprotami, ka sievietes var visu – doties kosmosā, vadīt lielu biznesu, veikt neticamus atklājumus zinātnē, iekopt brīnišķīgus dārzus un izaudzināt krietnus bērnus. Taču tā nav bijis vienmēr, tādēļ Starptautiskā sieviešu solidaritātes diena, 8.marts, ir īstais brīdis, lai atminētos un godinātu dāmas, kuru darbs spēj iedvesmot vēl šodien.

17.martā „National Geographic” būs skatāma režisora Breta Morgana veidotā dokumentālā filma „Džeina”, kas atklās pētnieces un dzīvnieku aizsardzības aktīvistes Džeinas Gudālas neparasto darbu Gombes šimpanžu rezervātā.

Lūk, „National Geographic” apkopotā informācija par interesantām personībām, kuru paveikto vērts pieminēt.

Sūzena B. Antonija (1820–1906) – kvēkeru ģimenē dzimusi sabiedriskā aktīviste, kas cīnījās pret verdzību un aizstāvēja strādnieku un sieviešu tiesības. 1872.gadā Sūzena mēģināja balsot ASV prezidenta vēlēšanās. Kaut arī Antonijas dzīves laikā sievietes balsstiesības neieguva, tomēr ASV konstitūcijas 19.labojums, kas tika apstiprināts 1920.gadā, tika nodēvēts par „Sūzenas B.Antonijas labojumu”.

Aspazija (1865-1943) – dzejniece, dramaturģe un tulkotāja bija spēcīga personība un, jā, arī vērā ņemama sabiedriskā darbiniece. Pēc atgriešanās no trimdas Kastanjolā 1920.gadā tika ievēlēta Satversmes sapulcē, kur aktīvi iestājās par sieviešu tiesībām, tostarp mudinot Civillikumā ieviest normas, kas ļautu slēgt laulību ne vien baznīcā, bet arī civilā kārtā, kā arī radītu iespēju sievietēm iesniegt laulības šķiršanas pieprasījumu.

Emīlija Mērfija (1868–1933) – pirmā sieviete – maģistrāte (miertiesnese) Britu impērijā. Sabiedriskā aktīviste 1917.gadā sāka cīņu, lai Kanādā sievietes tiktu atzītas par „personām” un varētu balotēties Senātā. Advokāts Ērdlijs Džeksons bija apstrīdējis viņas miertiesneses pilnvaras, jo pēc sena Britu impērijas likuma, „sievietes ir tiesīgas saņemt sāpes un sodus, bet ne tiesības un privilēģijas”. 1929.gadā tika pieņemts, ka 1867.gada Britu Ziemeļamerikas likumā minētās „personas” var būt gan sievietes, gan vīrieši un tikt ievēlētas Senātā. Tiesa, Mērfija pašas izcīnīto iespēju neizmantoja.

Terēza Malkiela (1874-1949) – ASV strādnieku tiesību aktīviste, Amerikas sociālistiskās partijas līdere. Viņas 1910.gadā tapušais romāns „Blūžu streikotāja dienasgrāmata” tika izmantots, lai reformētu Ņujorkas štata darba likumus. 1911.gadā Terēza ASV dienvidos nekautrējās runāt par baltajiem supermačistiem partijā. Īpašas pieminēšanas vērta ir viņas darbība partijas Sieviešu nacionālās komitejas vadībā, jo tieši Malkiela ierosināja ik gadu 28.februārī svinēt Nacionālo sieviešu dienu. Vēlāk tā pārtapa par Starptautisko sieviešu solidaritātes dienu, ko joprojām svinam 8.martā.

Valereja Seile (1891-1970) – pirmā sieviete Latgalē, kura ieguva akadēmisko izglītību Bestuževa augstākajos sieviešu kursos. Aktīvi iesaistījās Pirmā Latgales latviešu kongresa rīkošanā Rēzeknē, aģitēja par trīs Latgales apriņķu atdalīšanu no Vitebskas guberņas un pievienošanu Latvijai, pēc tam darbojās Satversmes sapulcē. Avīzes „Latgolas vārds” dibinātāja un žurnāla „Latgolas Škola” galvenā redaktore.

Rita Levi – Montalčīni (1909-2012) – neirobioloģe, vecākā dzīvā Nobela prēmijas laureāte, nodzīvoja 103 gadus. Kad kāds ģimenes draugs nomira no vēža, Rita pirmo reizi izteica vēlēšanos mācīties medicīnas skolā, taču viņas tēvs iebilda, uzskatot, ka meitai ir jādomā par laulībām un bērniem. Drīz pēc tam, kad viņa sāka strādāt kā neiroloģe, fašistiskais diktators Benito Musolīni apstiprināja rasu likumu, saskaņā ar kuru Levi – Montalčīni kā ebrejiete vairs nevarēja turpināt darbu akadēmijā. Kara gados ierīkoja laboratoriju savā guļamistabā un pētīja cāļu embrijus, arī tad, kad pēc Hitlera iebrukuma ģimenei nācās pamest Turīnu. 1986. gadā saņēma Nobela prēmiju par nervu augšanas faktora atklāšanu.

Ketrīna Greiema (1917-2001) – izdevēja, pirmā sieviete, kas vadīja ietekmīgo ASV avīzi „The Washington Post” un „Fortune 500” sarakstā iekļautu kompāniju. Greiema savai ģimenei piederošo uzņēmumu vadīja arī laikā, kad valsti satricināja Votergeitas skandāls. Var teikt, ka viņa ir pielikusi roku ASV prezidenta gāšanai.

Džeina Gudāla (1934) – dabas pētniece un dzīvnieku aizstāve, kas 45 gadus pētīja šimpanzes Gombes rezervātā Tanzānijā. Gudālas darbs, kas būs vērojams arī „National Geographic” demonstrētajā dokumentālajā filmā „Džeina”, sagrāva līdz tam pieņemtos priekšstatus par šiem dzīvniekiem, proti, izrādījās, ka šimpanzes dzīvo sarežģītā sociālajā sistēmā, ēd gaļu, barības iegūšanai spēj pagatavot un lietot vienkāršus darba rīkus.

Elēna Džonsone – Sirlīfa (1938) – pirmā vispārējās vēlēšanās ievēlēta kādas Āfrikas valsts vadītāja. 2006.gadā kļuva par Libērijas prezidenti. Prezidentūras stūrakmeņi bija informācijas atklātība un valsts parāda samazināšana. Lai izmeklētu noziegumus, kas Libērijā notika pilsoņu kara laikā, izveidoja Patiesības un izlīguma komisiju. Kļuvusi par globālu ikonu ar savu apņemšanos cīnīties pret diktatoriem, korupciju un nabadzību, uzlabojot meiteņu un sieviešu situāciju. Nobela miera prēmijas laureāte.

Elizabete Blekbērna (1948) – Tasmānijā dzimusī ģenētiķe un molekulārbioloģe par DNS struktūras pētījumiem un to saistību ar dažādām slimībām, tostarp vēzi saņēma Nobela prēmiju. Interesējas arī par bioētikas jautājumiem. 2007.gadā žurnāls „Time” Blekbērnu ierindoja 100 pasaules ietekmīgāko cilvēku sarakstā.

Merila Strīpa (1949) – aktrise, kura spējusi izveidot spožu karjeru un noturēties vairāk nekā 40 gadus visai snobisku vīriešu pārņemtajā kino pasaulē. Strīpai ir visvairāk „Oskara” nomināciju, un pati aktrise visu šo uzskata par jautrības un prieka avotu.

Meja Džemisone (1956) – ārste un pirmā afroamerikāņu izcelsmes astronaute. Pirms karjeras NASA viņa strādāja Kambodžas bēgļu nometnē Taizemē un Miera korpusa sastāvā – Sjerraleonē un Libērijā. 1992.gadā kā zinātniskā speciāliste ar kuģi „Endeavour” devās kosmosā. Pēta tehnoloģiju un sociālo zinātņu savstarpējo ietekmi, kā arī piedalās projektos, kas saistīti ar izglītības popularizēšanu visā pasaulē. 2017.gadā bija viena no astronautēm, kuru figūriņas tika iekļautas konstruktora LEGO komplektā „NASA sievietes”.

Malala Jūsafzaja (1997) – visjaunākā Nobela prēmijas laureāte, pakistāniete, kas aizstāv meiteņu tiesības uz izglītību, 2009.gadā sāka rakstīt blogu par dzīvi Taliban iekarotajās teritorijās, kurā runāja par meiteņu skolu slēgšanas draudiem. Blogs ieguva starptautisku atzinību, taču apdraudēja viņas dzīvību. 2012.gadā Malalu sašāva, taču viņa izdzīvoja un pēc tam publicēja autobiogrāfiju.

Tu pati…

Piekritīsiet, ka tuvojoties 8.martam jeb Starptautiskajai sieviešu solidaritātes dienai, nav grūti izveidot garumgaro sarakstu ar iedvesmojošām personībām. Pirms dažiem gadiem populārais sieviešu žurnāls „Glamour” šādu topu noslēdza ar ideju, ka ikviena sieviete iedvesmo. Un kādēļ gan nē?

Noteikti noskatieties – dokumentālā filma “Džeina” būs skatāma “National Geographic” sestdien, 17.martā plkst. 22:00!

“National Geographic” (NG) ir pieejams 440 miljoniem mājsaimniecību 171 pasaules valstī 45 valodās. NG kopā ar “Nat Geo WILD”, “Nat Geo People” un “Nat Geo MUNDO” veido kanālu grupu “The National Geographic” – tie ir daļa no “National Geographic Partners”, kas ir kopuzņēmums starp “21st Century Fox” un “National Geographic Society”. Sociālās saziņas vietnē “Facebook” vien NG ir vairāk nekā 55 miljoni sociālo mediju fanu. Latvijā NG ar subtitriem latviešu un krievu valodā ir pieejams “Lattelecom”, “Baltcom”, “Izzi”, “Livas”, “Latnet TV”, “SkaTVis” un “Mits LV” digitālās televīzijas abonentiem.

Noskaties Holivudas ietekmīgākā režisora Stīvena Spīlberga jaunāko veikumu – biogrāfisko drāmu «Slepenie dokumenti» («Post»), kurā lieliskā Merila Strīpa atveido citu šajā sarakstā esošo sievieti  Ketrīnu Greiemu.

attēls: Vanity Fair

 

+

Monday.lv esam radījuši tev!

Ja tev tas patīk, pievienojies mūsu atbalstītājiem!