GPS, Iedvesmai | Monday, foto-www.bigstockphoto.com

Piektdienas jautājums #9: Kas tu esi bez “vizītkartes”?

Savā dzīvē esmu izdalījusi neskaitāmas profesionālās vizītkartes un saņēmusi pretī apmēram tikpat daudz. Bet šoreiz stāsts būs par manas vizītkartes spēku. Vizītkarte var atvērt durvis, atstāt iespaidu, palīdzēt satikt vajadzīgos cilvēkus, tā nes vēstījumu – kas es esmu. Jo es esmu tā, ko es daru, ko esmu varējusi izdarīt. Vizītkarte ir mana profesionālā identitāte, bet – ne tikai. Esmu cītīgi kāpusi augšup, viens pakāpiens nācis vieglāk, cits prasījis gadus, emocionālu izdegšanu un pat salauztas attiecības – taču kādā brīdī esmu nonākusi tur, kur sapņoju nokļūt. Un tad esmu apbalvota ar iekārojamu vizītkarti, un nevienam vairs nav jautājumu vai šaubu, cik vērtīga es esmu. Mana vizītkarte ir svarīga – tātad esmu pieprasīta un novērtēta. Īstais patiesības mirklis pienāk tad, kad tev vairs nav drošās aizmugures – vizītkartes ar iespaidīgu logo. Dzīve ir dzīve – var gadīties, ka tevi atlaiž no darba, vai arī tu pati nolem pamēģināt spert sānsoli projām no korporatīvās vides. Varbūt slimība tevi noliek pie vietas. Kas īsti notiek ar tevi mirklī, kad tev atņem vizītkarti? Vai tev pietiktu drosmes, spēka un pašapziņas dzīvot dzīvi bez vizītkartes? Kas tad īsti dara mani svarīgu citu acīs?

Ko Monday intervijās atklāja sievietes, kas uzdrošinājās atteikties no ietekmīgas vizītkartes dotā statusa

sandra1Sandra Krisberga, šobrīd sabiedrisko attiecību kompānijas Repute vadītāja  – …biju domājusi, ka esmu saprātīga sieviete, kuru statuss neuztrauc! Mirklī, kad pazuda vizītkarte, man iestājās tāda kā identitātes krīze – kas es tagad esmu? Jā, apkārtējie joprojām mani novērtēja, joprojām varēju gozēties uz vecajiem ordeņiem – mani aicināja un prasīja padomus. Bet kad man prasīja – kas tu esi, es ikreiz iekšēji sarāvos – nemācēju sevi nosaukt…

anete_bilzenaAnete Bilzena, šobrīd Porsche automašīnu tirdzniecības pārstāvniecības Latvijā vadītāja. – … Latvijā bija laiks, kad daudzi aizgāja no korporācijām. Visiem vienojošais ir līdzīgas emocijas. No sākuma emocionāli tevi piemeklē ārkārtīgs laimes un prieka vilnis. Un tad emocijas sāk slīdēt uz leju, sāk parādīties tukšuma sajūta. Jo esot korporācijā, pierodi ar kāju vērt visas durvis vaļā, bet tas taču nebiji tu, tā bija vizītkarte – protams, sinerģijā ar personību. Sākumā uz jautājumu “ko tu dari?” mēs ļoti laimīgi sakām – beidzot atpūšos! Bet tad vienā brīdī tu sāc ausīties – “hm, kāpēc viņš tā pajautāja, vai es nepārliecinoši izskatos?”. Tas jau nozīmē, ka esi nokļuvis zem emocionālā nullespunkta. Un parasti tas nav tikai finansiālais aspekts, kas tevi uztrauc.

anita_gaileAnita Gaile, organizāciju pārmaiņu arhitekte – Es noliku plauktā savas vizītkartes, jo man šķita, ka mana vizītkarte ir tik liela, ka manis pašas vairs nav. Un, protams, atsakoties no iespaidīga amata nosaukuma vēl iespaidīgākā uzņēmumā bija “nulles” sajūtas brīdis, kad pašvērtības jautājums kļuva kritisks. Tāpēc kopš brīža, kad pieņēmu lēmumu atteikties no vizītkartes, es apzināti būvēju savējo – izveidoju zīmolu saviem pakalpojumiem, aktīvi iesaistījos sadarbības projektos, kas man ļāva nejusties vienai, intensīvi mācos un pilnveidoju sevi gan papildinot akadēmiskās zināšanas, gan emocionālās saskarsmes prasmes. Es mācos būt vienkārši cilvēks. Cilvēks ar noteiktām profesionālām un personiskām kompetencēm, kuras patiesībā nevar noņemt vai pielikt ar vizītkartes palīdzību. Cilvēks, kurā ieklausās, tāpēc, ka tas ir viņš/viņa, nevis amats kādā uzņēmumā. Es ļoti priecājos par katru reizi, kad līdzcilvēki, sadarbības partneri un klienti novērtē cilvēciskumu un dabiskumu, un arī par katru reizi, kad es uzdrošinos būt vienkārši es pati – ar savām zināšanām, jūtām, domām un pasaules redzējumu.

Vai esi domājusi, kas tu būtu bez savas glītās vizītkartes?

Aktuāli, Bizness, Izaugsme | LMT Smart Future, foto - www.bigstockphoto.com

Finanšu nākotne: skaidras naudas vietā nāks virtuālās monētas

Finanšu tehnoloģiju nozares nākotne visā pasaulē veic vērienīgu uzvaras gājienu, un arī tradicionālais banku sektors daļu pakalpojumu pārnes virtuālajā vidē. “OP Corporate Bank” eksperti komentē trīs drosmīgas finanšu nozares nākotnes prognozes – cik reāla ir monētu un banknošu izzušana nākamajā desmitgadē, un vai bankās ienāks mākslīgais intelekts un virtuālā valūta.

  1. Skaidra nauda sāks izzust pēc 15 gadiem

Finanšu tehnoloģiju attīstība izvirza jautājumu – kad skaidrā nauda, monētas un banknotes kļūs par muzeju eksponātiem. Prognozes ir dažādas, tikmēr bezskaidras naudas norēķinu apjoms pakāpeniski pieaug. Pionieres šajā jomā ir Ziemeļvalstis, piemēram, Zviedrijā tikai 15% maksājumu šobrīd tiek veikti skaidrā naudā. Līdz ar to jau nākamo 10-15 gadu laikā Skandināvijā ir iespējama pāreja uz tikai bezskaidras naudas izmantošanu.

“Pasaulei kopumā tas visdrīzāk ir vienas līdz divu paaudžu jautājums. Lai gan mums skaidra nauda liekas kā kaut kas pats par sevi saprotams, jaunajai paaudzei, kas pieradusi socializēties izmantojot internetu, tiešsaistes norēķini visdrīzāk šķitīs daudz dabiskāk par darbošanos ar monētām un banknotēm,” komentē Elmārs Prikšāns, “OP Corporate Bank” Latvijas filiāles vadītājs.

  1. Bankas emitēs savas virtuālās valūtas

Pasaulē aizvien pieaug virtuālās naudas Bitcoin popularitāte, un paplašinās tās izmantošanas iespējas, lai norēķinātos par precēm un pakalpojumiem. Būtisks izaicinājums ir straujās kriptovalūtas vērtības svārstības, kas lielākoties atkarīgas no Bitcoin popularitātes pieauguma un spekulatīviem ieguldījumu pārvaldīšanas. Šis naudas piedāvājums veidojas ļoti atšķirīgi no naudas piedāvājuma pasaules tradicionālajā banku sistēmā, kur ASV, Eiropas un citu centrālo banku monetārajai politikai ir būtiska nozīme. Elmārs Prikšāns prognozē: “Tuvākajā laikā, iespējams, redzēsim, ka lielāko valstu centrālās bankas mēģinās eksperimentēt ar savu digitālo valūtu emisijām.”

  1. Latvijas bankās darbinieku vietā strādās mākslīgais intelekts

Baltijas valstis jau šobrīd ir soli priekšā daudzām Eiropas valstīm procesu digitalizācijā, kur daudzviet tie ir tikai izstrādes sākuma stadijā. Vislielākā un ātrāka ietekme robotizācijai banku sektorā būs uz atbalsta procesiem, bet ilgtermiņā – arī uz daudziem analītiskiem procesiem, ko šobrīd veic cilvēki. Bankas aktīvi eksperimentē ar robotiem arī klientu apkalpošanā, piemēram, izmantojot chatbotus zvanu centros un citus virtuālos darbiniekus. “Automatizācija banku sektorā noteikti aizstās daļu cilvēkresursu. Tomēr stratēģiskā attīstība, specifisku risinājumu izstrāde un klientu apkalpošana būs tās jomas, kur cilvēka darbaspēks turpinās būt neaizstājams,” uzskata E. Prikšāns.

“OP Corportate Bank” Latvijas filiāles vadītājs Elmārs Prikšāns un bankas Helsinku filiāles vecākā ekonomiste Henna Mikonena savās prognozēs jau nākamnedēļ, 29. novembrī klātienē dalīsies ar nākotnes biznesa konferences “LMT Smart Future 2017” apmeklētājiem. Konferences tematiskajā blokā “Ekonomika un nauda” kā galvenais lektors uzstāsies biznesa bestselleru autors Jūnass Riderštrole, bet prāta provokācijā par naudas nozīmi diskutēs finanšu nozares eksperts, rakstnieks Toms Kreicbergs un pasaules apceļotājs Kārlis Bardelis.

Plašāka informācija un konferences programma pieejama vietnē: http://www.lmtsmartfuture2017.lv.

Konferenci “LMT Smart Future 2017” partnerībā ar LMT organizē “Kapitāls Networks”. Tās partneri: “OP Corporate Banka”, “Telia”, “Accenture”, “Samsung”, “Avalon Hotel”, VEF Kultūras pils, “IB Serviss”, “Lursoft” un “Dentsu Aegis Network”.

Izaugsme, Vadīt | LMT Smart Future

Vai roboti aizstās cilvēkresursus nākamajā desmitgadē?

Jau kopš industriālās revolūcijas cilvēku prātus ir nodarbinājis jautājums, cik tālu ies tehnikas attīstība un kā tā mainīs ierasto lietu kārtību. Zinātniskās fantastiskas žanra cienītāji pēdējās desmitgadēs runā par nākotni, kurā mākslīgais intelekts un roboti uzņemsies daļu cilvēku pienākumu. Tomēr šodien tā jau ir realitāte – automatizācija ir ikdiena daudzās uzņēmējdarbības nozarēs un būtiski ietekmē kā vadītāju, tā arī to darbinieku nākotni.

Vai bažas, ka roboti ir cilvēku konkurenti darba tirgū, ir pamatotas? Un kuras profesijas tie varētu ietekmēt tuvākās desmitgades laikā? Savās prognozēs par robotu un mākslīgā intelekta lomu dalās futurologi un nākotnes biznesa konferences LMT Smart Future 2017 eksperti.

Roboti ietekmēs plašu profesiju spektru

“Mehānismi un roboti aizstāj dažādas darba vietas pakāpeniski, sākot ar jomām, kur cilvēku intelektuālais pienesums ir zemāks, un laika gaitā ceļot “intelektuālo latiņu”. Šīs pārmaiņas notiek pakāpeniski un ir vērojamas jau kopš industriālās revolūcijas,” uzsver Toms Kreicbergs, rakstnieks un projekta INDEXO izpilddirektors.

Šobrīd, tehnoloģiju revolūcijas laikā, inovāciju attīstības temps ir ātrāks nekā jebkad iepriekš. Automatizācija un robotizācija skar aizvien plašāku profesiju spektru, aizstājot gan ražošanas, gan intelektuālā darba darītājus, neatkarīgi no to kvalifikācijas un darbības nozares.

Piemēram, Oksfordas Universitātes zinātnieku pētījumā par Nodarbinātības nākotni par apdraudētākajām profesijām atzīti telemārketinga speciālisti, kredītu speciālisti, kasieri, juristu palīgi un asistenti, taksometru vadītāji un ātrās ēdināšanas restorānu pavāri.

Dr. Rejs Hamonds, Eiropas pieredzes bagātākais futurologs intervijā LMT Straumei norāda, ka šobrīd satraukumam nav pamata, jo izzūdošo darbavietu vietā tiks radītas jaunas: “Attīstoties tehnoloģijām, mēs varēsim rast iespējas, kā lietas darīt ar jauniem paņēmieniem”.

Roboti nespēs aizstāt cilvēka faktoru un inovatorus

 Mūsdienu tehnoloģiju attīstība ir iespēja sasniegt jaunu dzīves kvalitāti valsts līmenī, ir pārliecināts Dr. Juris Binde, Latvijas Mobilā Telefona (LMT) prezidents: “Mēs dzīvojam ceturtās industriālās revolūcijas laikmetā, kad viedās tehnoloģijas ar augstu pievienoto vērtību strauji maina cilvēku ikdienu un darba procesus. Vienkāršs piemērs – automatizācija jau šodien rūpniecībā samazina tiešu cilvēku saskarsmi ar ražošanas materiāliem, iekārtām un novērš bīstamas situācijas darba vidē. Uzņēmējdarbības procesi kļūst elastīgāki un efektīvāki. Nākotnes darba tirgū vērtīgākais resurss būs viedi prāti, kas pārvaldīs mākslīgo intelektu un liks tam strādāt sabiedrības, ekonomikas un viedas valsts labā.”

Starp tām profesijām, kuru pārstāvjiem ir mazāka iespēja tikt aizstātiem ar mākslīgo intelektu, Oksfordas Universitātes zinātnieki ierindo gan radošās un inovatīvās profesijas, gan tās, kuru pārstāvju darbs saistīts ar savstarpējo saskarsmi. Pie tām pieskaitāmi garīgās veselības un atkarību sociālie darbinieki, arodslimību ārsti, diētas un uztura speciālisti, ārsti un ķirurgi, kā arī garīdznieki. Kā norāda eksperti, šajās profesijās cilvēka faktors nav aizstājams, lai arī tajās pakāpeniski ienāk automatizēti un digitāli risinājumi, kas uzlabo darba efektivitāti un savstarpējās komunikācijas ātrumu.

Eksaktās zināšanas – nākotnes darbinieka ierocis

Nav viena risinājuma, kā darbiniekiem attīstīt savas prasmes un kompetences, lai saglabātu konkurētspēju nākotnes darba tirgū, kur aizvien lielāka loma būs mākslīgajam intelektam. “Šobrīd jauniešiem būtiski apgūt eksaktās zinātnes. Tad, kad visu darbu darīs roboti, pelnītāji un lēmumu pieņēmēji būs, pirmkārt, robotu īpašnieki un, otrkārt, tie, kuri mācēs robotus programmēt un vadīt. Grūti paredzēt – tieši kādas zināšanas būs vērtīgākās pēc 20 gadiem, bet esmu pārliecināts, ka eksperts matemātikā, datorzinātnēs, fizikā, ķīmijā vai bioloģijā tirgū būs vērtīgs vēl ilgi,” uzskata Toms Kreicbergs.

Roboti nebūs galvenais bezdarba cēlonis tuvākajā desmitgadē, prognozē Dr. Rejs Hamonds: “Daudzi uzsver, ka tehnoloģiju ienākšana izraisīs bezdarbu, taču vismaz vēl 20 gadus tas nenotiks lielos apmēros. Situācija ar bezdarba pieaugumu varētu kļūt aktuāla ap 2040. gadu.”

Drosmīgas nākotnes prognozes un uzņēmējdarbības attīstības virzieni tiks pārrunāti nākotnes biznesa konferencē LMT Smart Future 2017, kas 29. novembrī notiks Rīgā, VEF Kultūras pilī, Ropažu ielā 2. Konferences programmas bloki veltīti tēmām “Pilsētvide un cilvēks”, “Ekonomika un nauda” un “Tehnoloģijas un inovācijas”. Šī gada LMT Smart Future lektoru vidū ir 21 starptauti’ki atzīts eksperts no ASV, Zviedrijas, Somijas, Latvijas, Surinamas un Lielbritānijas. Plašāka informācija par konferences programmu un lektoriem pieejama tās interneta vietnē.

Konferenci LMT Smart Future 2017 ar LMT atbalstu organizē Kapitāls Networks. Tās partneri: OP Corporate Banka, Telia, Accenture, Samsung, Avalon Hotel, VEF Kultūras pils, IB Serviss, Lursoft un Dentsu.

 

+

Monday.lv esam radījuši tev!

Ja tev tas patīk, pievienojies mūsu atbalstītājiem!