Izaugsme, Promo | Monday, foto-www.bigstockphoto.com

Motivēt vai disciplinēt – tāds ir jautājums

Vai pakaļdzīšanās nemitīgai darbinieku motivācijai nav šīs desmitgades lielākā personālvadības speciālistu ilūzija?

Noskatos iedvesmojošu TED runu vai video stāstu, izlasu slaveno un veiksmīgo laužu citātus, noklausos uzmundrinošu un gudru lekciju, iedzeru vīnu kopā ar kādu, kuram viss izdodas, un nolemju – jēē, man arī tā būs! Esmu gatava sākt katru dienu skriet, veselīgāk ēst, sākt apgūt jaunas prasmes, mainīt darbu, biežāk izrunāties ar mīļoto… Es tik ļoti gribu, lai man izdodas! Es taču esmu motivēta, man ir tik lieliski piemēri un iedvesma! Pirmajā dienā pēc ierosinošā notikuma varu saņemties jaunajiem uzdevumiem, jo esmu uz viļņa. Otrajā dienā vēl mēģinu. Bet trešajā – apņemšanās vairs nav tik liela, un es padodos. Kur palikusi mana motivācija? Kā man pietrūkst?

Ja tu sapņo paveikt lielas lietas, ir divi veidi, kā to izdarīt – vai nu sevi motivējot vai disciplinējot. Pirmais variants ir ļoti populārs, bet, lietots lielās devās, tiek izniekots. Otrs – pavisam nepopulārs, tomēr efektīvs. Palūkosim, kā tie strādā tavā labā!

Mazā māsa – motivācija

Motivācija balstās uz pieņēmumu, ka ir tikai nepieciešams īpašs, pozitīvs emocionāls stāvoklis un mēs esam gatavi paveikt lielas lietas, aiziet soli tālāk un izdarīt vairāk.

Paļaušanās uz motivāciju maldīgi apgalvo, ka lietas jādara vai nu izcili vai nav jādara nemaz. Ja no rīta mostamies ar šaubīgu motivāciju, mēs nolemjam atlikt lielos darbus uz citu dienu. Varbūt pieejam pie spoguļa un mēģinām sevi iedvesmot, sakot sev – tu to vari, bet, ja nu dienas gaitā atgadās kas neparedzēti slikts, mēs padodamies. Jo redz, mums nav motivācijas – diena nav perfekta un sajūtas nav īstās.

Ja kļūstam atkarīgi no šīs sajūtas, gaidām savu īpašo garastāvokli, patiesībā tas kļūst par darbu atlikšanas iemeslu. Ai, es to paveikšu vēlāk… neesmu tik labā stavoklī, lai to paveiktu izcili, tāpēc labāk nesākšu nemaz… Jā, diemžēl motivācija ir tikai sajūta, kas nāk un iet. Tai ir īss mūzš! Un sliktākais, kas ar mums var notikt – gaidīt nepārtrauktu motivāciju un nepārtrauktus panākumus. Vai arī sevi šaustīt, meklējot vēl labāku motivāciju: “Es joprojām neesmu iemīlējusi savu papīru pārnēsāšanas darbu, tātad laikam daru kaut ko nepareizi. Es joprojām vairāk mīlu kūkas, nekā veselīgos brokoļus, – laikam esmu pārāk vāja. Man tikai būtu jānopērk vēl viena, pati labākā grāmata par motivāciju, un tad viss būs kārtībā!” Piedodiet, bet vēl vairāk motivācijas un entuziasma te nelīdzēs. Te ir vajadzīga disciplīna, nevis vairāk iedvesmas! Jo disciplīna ir kā dzinējs, kas ātri piešķil auto. Tikai arī tai laiku pa laikam jāielej degviela – un tā nu gan ir motivācija.

Lielā māsa – disciplīna

Savukārt disciplīna – tieši pretēji – funkcionē, norobežojoties no sajūtām un emocijām. Motivācijas trūkums ir tipisks hronisku prokastinatoru aizbildinājums – viņi visu laiku meklē tādu iekšējo prieka un enerģijas stāvokli, kas palīdzēs uzsākt, turpināt vai pabeigt lietas. Diemžēl dzīve lielākoties sastāv no garlaicīgām, ikdienas rutīnas pilnām lietām, kuras mums jāpaveic neatkarīgi no tā, vai esam emocionālā pacelumā vai nē. Ir naivi cerēt uz nemitīgu entuziasmu, darot sīkās un rutinētās lietas. Vēl vairāk – mīts par motivāciju var likt to meklēt tur, kur tā nemaz nav sevišķi vajadzīga. Vai esi dzirdējusi, kā datu analītiķis teiktu: ”O, esmu tik pārņemts ar ar šīm excell tabulām un grafikiem, ak, kā es nevaru sagaidīt, kad spēšu izrēķināt šo vienādojumu… es to visu dievinu!”.

Ir jānodala emocijas un sajūtas no spējas paveikt nepieciešamo darbu. Produktivitatei nav vajadzīgs īpašs emocionāls stāvoklis. Jā, mums vajag nolūku, mērķi un iedvesmu. Bet ar to nepietiek – mums vajag disciplīnu, lai šo mērķi sasniegtu. Motivācija nerada izcilību, bet disciplīna – gan. Disciplīna nodrošina nepārtrauktību un tā ir lielākais ienaidnieks slinkumam un prokastinācijai (izlasi, kas ir prokastinācija). Būtībā ilgtermiņa rezultātos disciplīna pārspēj motivāciju.

Vienkāršojot disciplīnas un motivācijas stāvokļus – motivēts cilvēks gaida, kad iestāsies labi apstākļi, lai sāktu darboties. Viņš sāks trenēties, kad beidzot nopirkts skaists sporta tērps un savākusies laba kompānija. Disciplinēts – sāk trenēties uzreiz, bez visas liekās dzejas. Izsakoties īsāk – motivācija ir uzrāviens, disciplīna ir sistēma. Disciplīna ir sevis norūdīšana, motivācija – epizodiska sevis iepriecināšana. Disciplīna ir pastāvīga, motivācija – kaprīza.

Pieredze gan liecina, ka bieži vien pats galvenais ir sākt. Ja arī sākumā jāpiespiežas un jādara lietas bez sevišķas iedvesmas un enerģijas, pirmie rezultāti parasti nes arī pirmo iedvesmu un emocijas. Un tālāk seko ķēdes reakcija – panākumi rada emocijas, emocijas iedvesmo nākamajiem panākumiem.

Nobeiguma pārdomas

Nē, nē, es nesaku, ka motivācija ir slikta, motivācija palīdz lietām notikt ātrāk. Taču reizēm liekas, ka paļaujamies uz to par daudz. Pārāk bieži redzam sludinājumus, kur gaida tikai motivētus darbiniekus. Darba intervijās tev liek apsolīties būt motivētai, un ja tāda, ar mirdzošām acīm un nerimstošu degsmi, neesi lielāko daļu darba laika, tevi sāk uzskatīt par nepareizu izvēli. Vai tev nekad nav iešāvies prātā, ka „motivēts darbinieks” ir spēle, kuru mēs visi spēlējam? Un vai tikai motivācija nav kā tāds moderns vīruss, ar ko nemanot inficējas uzņēmums, kad pretendē uz augstāko biznesa līgu? Vai varbūt motivācija patiesībā ir lielisks āķis, kas biznesa haizivīm ļauj manipulēt ar personāla atlases un apmaksas jautājumiem? Un iedzīt panikā kompānijas, kurām atliek tie parastie, normālie darbinieki?

Idejas aizņēmāmies šeit

Aktuāli | Addiction

Piektdienas jautājumi#27. 2017. gada jautājumi vadītājiem

Jā, mēs dzīvojam tehnoloģiju laikmetā, kur aizvien vairāk cilvēka darbu aizvieto roboti, sistēmas, programmas, algoritmi, taču aizvien gan pie veiksmēm, gan neveiksmēm kā galveno cēloni mēdzam norādīt – visu izšķīra cilvēkfaktors. Ik dienu domājam, kā ātrāk, kvalitatīvāk, efektīvāk paveikt savus uzdevumus, kā, ar pēc iespējas mazāk pūlēm, sasniegt organizācijas mērķus.

Šobrīd, 2017. gada sākumā, katram vadītājam būtu jāatbild uz 7 vienkāršiem jautājumiem:

1. Ko konkurenti var visvienkāršāk pārņemt no Jūsu uzņēmuma – tehnoloģijas vai darbiniekus?

2. Kā radīt uzņēmumā vidi, kas atraisa darbinieku potenciālu? Kas šobrīd trūkst, lai tāda vide būtu?

3. Kādu speciālistu darbu jau tuvākā laikā aizvietos tehnoloģijas / roboti?

4. Kā veicināt darbiniekos pašmotivāciju, ārpus uzņēmuma motivācijas sistēmas?

5. Kā veicināt sadarbību starp dažādu paaudžu kolēģiem, ar atšķirīgu motivāciju?

6. Kādi paņēmieni nodrošina vienkāršāku un ātrāku pārmaiņu pieņemšanu?

7. Kā uzlabot servisu darbiniekiem, kā to darām klientiem?

Vadītāji, personāla un komunikācijas vadošie darbinieki ir tie, kas uzņēmumos strādā pie darbinieku motivācijas, uzņēmuma stratēģiskās plānošanas un apjomīgu pārmaiņu ieviešanas, tādēļ aicinām tieši šo profesiju pārstāvjus apmeklēt konferenci Cilvēkfaktors, kas 24. martā norisināsies Vidzemes koncertzālēCēsis.

Konferences noslēgumā norisināsies tīklošanās sesija, kuru vadīs pieredzējuši diskusiju moderatori. Tīklošanās laikā dalībniekiem būs iespēja paplašināt savu biznesa kontaktu loku, attīstīt tīklošanās prasmes savu profesionālo mērķu sasniegšanai un dalīties arī savā pieredzē.

Programma, runātāji un reģistrēšanās konferencei www.cilvekfaktors.lv

Aktuāli, Jaunumi | Addiction

Sākusies pieteikšanās nākotnes izaicinājumu konferencei “Cilvēkfaktors”

24. martā Vidzemes koncertzālē „Cēsis” notiks konference „ Cilvēkfaktors”, kas pulcēs ap 700 uzņēmumu un organizāciju pārstāvjus un vadītājus, lai kopīgi meklētu atbildes un prognozētu – kāds būs darbs nākotnē un kā tam sagatavoties jau tagad. Konferenci īpaši aicināti apmeklēt organizāciju vadītāji, personāla un komunikācijas speciālisti, visi tie, kuru atbildība ir vistiešāk saistīta ar jauninājumu ieviešanu un darbinieku sagatavošanu pārmaiņām.

 

Rīkotāji par konferences saturu un aktualitāti: ”Mēs dzīvojam straujas globalizācijas un tehnoloģiju laikmetā, kas darba ikdienu veido dinamiskāku. Ar tehnoloģiju palīdzību var paveikt daudz vairāk īsākā laika posmā, tādēļ neskaitāmas profesijas izzūd, taču arvien jaunas rodas vietā. Lai gan cilvēka darbu sāk aizvietot roboti, sistēmas, programmas, aizvien gan pie veiksmēm, gan neveiksmēm kā galveno cēloni mēdzam norādīt – visu izšķīra cilvēkfaktors. Tieši tādēļ šoreiz gribam runāt par mums – cilvēkiem. Kā strādāsim jau pēc 5 gadiem, kad darbs būs vairāk kā hobijs, un kā dažādas paaudzes ar absolūti pretējām motivācijām spēs sastrādāties kopēju mērķu sasniegšanā.”

Praktiskus ieteikumus, kuri noderēs uzņēmuma darbības pilnveidei sniegs tādi 15 savas jomas profesionāļi un eksperti kā bijusī Latvijas valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, moderators un stratēģis Haralds Burkovskis, Daugavpils Universitātes rektors un biologs Arvīds Barševskis, Microsoft komunikācijas vadītāja Baltijā Kristīne Mennika, Pārmaiņu vadītāja Google Karolina Lewandowska, „Zeno consulting” vadības zinību konsultants Daniels Pavļuts, darba kultūras analītiķe Jelena Hercberga, komandu veidošanas treneris Māris Resnis un citi.

Cēsu novada iedzīvotājiem un uzņēmējiem piedāvājam īpašu cenu konferences apmeklējumam – 90 eiro. Lai saņemtu atlaidi, reģistrējoties norādiet kodu: Cēsis90.

Papildus informācija un pieteikšanās konferencei mājaslapā: www.cilvekfaktors.lv

Konferenci organizē komunikāciju aģentūra „Addiction”.

Izaugsme, Promo | Transcom Worldwide Latvia, foto - www.bigstockphoto.com

Prasmes, ko iegūsi pirmajā darbā

Meklējot pirmo vai jaunu darba vietu, vairums cer, ka tas būs spēcīgs solis pretim kaut kam lielam un nozīmīgam. Ir saprotama vēlme, lai jaunais darbs sniegtu gan straujas karjeras izaugsmes iespējas un finansiālu stabilitāti, gan arī būtu pietiekami dinamisks un aizraujošs. Par labu starta pozīciju šādai karjeras attīstībai var kļūt darbs zvanu centrā, jo, strādājot par operatoru, īsā laikā var apgūt visai dzīvei ļoti noderīgas prasmes. Plašāk par  tām stāsta Transcom Worldwide Latvia apmācību un kvalitātes vadītāja Monta Klintsone.

Komunikācijas prasmes

Līdz izcilībai nopulētas komunikācijas prasmes ir visbūtiskākais ieguvums, strādājot zvanu centrā. Tā ir vide, kur ikviens iemācās veiksmīgi noformulēt savas domas, raiti izteikties un spēt atrast pieeju dažāda tipa cilvēkiem. Labas komunikācijas prasmes ir veiksmīgas saskarsmes priekšnoteikums ikvienā dzīves jomā – vai tā ir ģimene, draugi, mācības, atpūta, iepirkšanās vai darba intervija.

Vienlaikus zvanu centrā iegūtās teorētiskās zināšanas un pavadītais laiks pie telefona ar daudziem cilvēkiem palīdz pārvarēt kautrīgumu, strādājot ar klientiem, un palīdz celt pašapziņu. Laika gaitā telefona saruna kļūst par dabisku komunikācijas formu.

Karjeras pamats

Darbs zvanu centrā palīdz atklāt savu potenciālu un labāk izprast savas stiprās puses. Tas ir lielisks veids, kā spert pirmo soli karjeras veidošanā gan studentiem, kuri mācības vēlas apvienot ar darbu, gan arī vidusskolēniem, kuri vasaras brīvlaiku grib pavadīt lietderīgi.

Multitāskings

Strādājot zvanu centrā, darba efektivitāte ir lielā mērā atkarīga no spējas, sarunājoties ar klientu, zvana laika paralēli pēc iespējas ātrāk atrast nepieciešamo informāciju un reģistrēt zvanu sistēmā. Multitāskings jeb spēja veltīt uzmanību vairākiem paralēliem procesiem lieliski noderēs arī ikvienā jebkurā citā dzīves sfērā.

Pārdošanas un argumentācijas prasmes

Spēja pasniegt sevi un sev vēlamo lietu pozitīvā gaismā, izceļot svarīgākās priekšrocības, kā arī spēja argumentēt un pārliecināt citus cilvēkus par jebko, kas tev ir aktuāls, ir tikai daļa no “pārdošanas” iemaņām, kuras var iegūt, strādājot zvanu centrā. Tās ir ļoti aktuālas prasmes, kas ikvienam ir noderīgas gan profesionālajās jomā, gan sadzīvē.

Stresa noturība

Darbs zvanu centrā sniedz lielisku pieredzi ar dažāda tipa klientiem. Darba gaitā iespējams attīstīt prasmi, kā tikt galā ar sarežģītiem klientiem, iemācīties sniegt viņiem korektu un ātru risinājumu, padarot viņus laimīgus ar draudzīgu un mierīgu atbildi. Katrs “grūtais” klients ir zvanu centra darbinieka iespēja mācīties un attīstīt sevi, jo svarīgi ir situāciju gan veiksmīgi atrisināt, izvairoties no konflikta, gan spēt ar svaigu skatu sazināties ar nākamo sarunas biedru.

Empātija un balss

Klientu apkalpošanas jomā viennozīmīgi tiek attīstīta empātija – spēja saprast cilvēku, just līdzi un izrādīt to sarunā. Telefonsarunā sapratni var izrādīt ar īsiem vārdiem un frāzēm, piemēram: “Es jūs ļoti labi saprotu” vai “Kā es jums varētu palīdzēt šajā situācijā?”. Vienlaikus darbs zvanu centrā iemāca ne tikai pārliecinoši runāt, bet arī efektīvi izmantot balsi. Ar toni, intonāciju, skaļumu, pauzēm un, protams, smaidu var panākt ļoti daudz, piešķirot sarunām īpašu nokrāsu. Šo visus faktorus izmantojot, sarunas ne tikai ar klientiem, bet arī ar kolēģiem, draugiem un tuviniekiem kļūst veiksmīgākas un patīkamākas visām pusēm.

Par Transcom Worldwide Latvia

Transcom ir starptautisks klientu attiecību vadības pakalpojumu sniedzējs, kas ar zvanu centru palīdzību nodrošina tādus pakalpojumus kā klientu apkalpošana, telemārketings, tehniskais atbalsts un kredītu pārvaldība. Transcom 54 zvanu centri darbojas 23 valstīs visā pasaulē un 29 000 profesionāli klientu apkalpošanas speciālisti nodrošina servisu 400 klientiem 33 valodās.

Latvijā Transcom Worldwide Latvia ir vadošais klientu attiecību vadības pakalpojumu sniedzējs, kura ap 500 darbinieki zvanu centrā Rīgā nodrošina pakalpojumus vienpadsmit valodās, apkalpojot klientus no tādām valstīm kā Latvija, Krievija, Vācija, Šveice, Austrija, Norvēģija, Zviedrija, Dānija, Somija, ASV, Kanāda un citviet. Transcom Worldwide Latvia klienti ir Netflix, Western Union, Tele2, Latvenergo, Maxima, DPD un citi.

Izaugsme, Promo | Ieva Kukule, foto - www.bigstockphoto.com

Kad vienreiz pietiek!

9 pazīmes, kas liek nopietni pārdomāt, vai vērts palikt pašreizējā darbavietā

Ir iedvesmojoši mainīt darbu, ja motivācija ir sevis attīstība un jaunu virsotņu iekarošana. Tomēr ir situācijas, kad gribas mainīt darbu tāpēc, ka neesi cienīta, novērtēta, iespējams, pat saskaries ar pazemojumiem vai sāc just savu bezvērtību. Šoreiz par apstākļiem un situācijām, kad darbiniekam būtu nopietni jāpadomā, vai  un  cik ilgi vērts palikt esošajā darbavietā.

 1. Vadītājs ir rupjš un pazemo tevi

Ikvienam var būt slikta diena, taču neviens – pat ne augstākā līmeņa vadītājs – nav tiesīgs tevi izmantot kā emocionālo atkritumu tvertni. Jau pirmajā šādā situācijā ir tikai divas iespējas: vai nu tu liec skaidri saprast, ka kliegšanas un rupjas lamāšanas uzklausīšana neietilpst tavos darba pienākumos vai arī vienkārši aiziet.

2. Tu jūti pārlieku kontroli

Uzticēšanās ir viens no darba attiecību pamata akmeņiem. Ja darba devējs kontrolē katru vismazāko soli, ir pamats uzskatīt, ka viņam ir problēmas ar spēju deleģēt uzdevumus darbiniekiem. Šādiem cilvēkiem vajadzētu apzināties, ka problēma ir viņos pašos un ka darbinieka kontrole nevis motivē viņu veikt uzdevumu ātrāk un kvalitatīvāk, bet gluži otrādi – bremzē to.

3. Tev netiek dota iespēja iesaistīties

Ja uzņēmumā esi nostrādājusi vismaz gadu un saproti, ka šajā laikā neviens tevi nav pacenties iesaistīt organizācijas procesos, neuzklausa tavas idejas (varbūt pat publiski noniecina), visticamāk, esi nonākusi vietā, kur nav pieņemts jautāt darbinieku viedokli. Ja esi gatava strādāt uzņēmumā, kur tikai jāpilda noteikti darba pienākumi, neiedziļinoties, kā tas ietekmē organizācijas kopējo sniegumu, tad viss kārtībā. Ja tomēr tev ir svarīgi būt par daļu no tava darba un organizācijas, paust viedokli par procesu uzlabošanu un runāt par darba saturu, tad būtu vērts apdomāt darbavietas maiņu.

4. Ja organizācijas vērtības ir pretrunā ar tavu vērtību sistēmu

Dažkārt mēs nonākam organizācijās, kas ārēji šķiet ļoti cienījamas un ar labu reputāciju, taču ātri vien saprotam, ka to vērtību sistēma konfliktē ar mūsējo. Piemēram, tev ir svarīga atvērta komunikācija, bet izrādās, te nav pieņemts runāt par problēmām. Vēl var gadīties, ka tev liek darīt kaut ko, kas organizācijā ir pieņemts kā norma, bet tas konfliktē ar tavu sirdsapziņu. Tad nav daudz iespēju – vai nu pieņemt organizācijas kultūru un noteikumus, pieklusinot savu sajūtu, ka kaut kas nav pareizi (kas ilgtermiņā gan var būt psiholoģiski postoši un neveselīgi) vai nu doties prom ar sajūtu, ka esi palikusi uzticīga sev un savām vērtībām.

5. Tu jūties kā cipars algu sarakstā

Ikviens ir aizstājams. Protams. Ikviens strādā naudas dēļ. Protams, arī tās dēļ. Bet ja tu vēlies justies vērtīga un cienīta, ja tu gribi strādāt kopā ar cilvēkiem, kurus tu cieni un sagaidīt to pašu no viņiem, tad tu pavisam noteikti nevarēsi strādāt organizācijā, kurā tev tiek nemitīgi atgādināts, ka visi darbinieki ir skrūvītes, ka visi aizstājami, ka pilnīgi pietiek, ja tev maksā algu. Ja ar tevi ilgstoši nerunā par izaugsmi, ja neinteresējas par to, kā jūties darba vidē un kā tiec galā ar pienākumiem, atceries – dzīve ir pārāk īsa un vērtīga, lai trešdaļu no tās tu būtu tikai skrūvīte kāda cita lielajā mehānismā.

6. Tu regulāri saņem publisku kritiku par kļūdām, bet nekad uzslavu par lieliski paveiktu darbu

Vēl viena problēma, ko nav iespējams izskaust – to var tikai pieņemt vai iet projām. Proti, kad kaut kas ir nogājis greizi, vadītājs pamanās publiski nopērt, bet par labām lietām paldies nepasaka. Iesaku uzmanīties no organizācijām, kur raksturīga publiskā pēršana, jo kritika – pelnīta vai nepelnīta, bet tāda, kas neiet roku rokā ar uzslavu par labi padarītu darbu, – pakāpeniski nokauj jebkādu entuziasmu un produktivitāti.

7. Organizācija ir intrigu perēklis, un tu esi nokļuvusi to centrā

Pastāv darbavietas, par kurām mēdz teikt, ka tās ir īsts čūsku midzenis. Šī kaite lielākoties piemīt lielām un smagnējām organizācijām, un intrigas ir veids, kā darbinieki dažādos līmeņos nodrošina sev ietekmi gadījumam, ja nu… Ja esi nonākusi organizācijā, kur dienesta ziņojumi vienam par otru ir personāla vadības ikdiena, iesaku ļoti apdomāt katru darba vidē izteikto vārdu. Turklāt šādas vides necieš jaunos un perspektīvos.

8. Vadītāji regulāri netur solījumus

Vēl viens no trauksmes zvaniem, kas nesola neko labu. Ja vairākkārt esi saskārusies ar situāciju, kurā vadītājs devis solījumu kaut ko paveikt, mainīt, uzlabot, risināt, taču nekas nenotiek, ir pamats domāt, ka vadītājs vai nu melo, lai uz kādu brīdi tevi nomierinātu, vai arī gluži vienkārši nespēj virzīt pārmaiņas. Jebkurā gadījumā šāds vadītājs nav uzticams. Jārēķinās, ka problēmsituācijās viņš nebūs galvenais atbalsts un pat, iespējams, centīsies norobežoties no tevis.

9. Ja darbdienu rītos ar grūtībām celies vai esi sākusi intensīvi slimot

Kāds ļoti pārbaudīts princips, kas ļauj secināt, vai emocionāli jūties labi savā darbavietā, ir veids, kā no rītiem mosties, lai ietu uz darbu – ja vien, protams, neesi izteikta pūce. Ja esi pamanījusi, ka rīti kļūst par smagu pārbaudījumu, ir īstais brīdis pajautāt, kāpēc došanās uz darbu ir tik mokoša. Ja ir vēl ļaunāk – esi sākusi slimot ar zināmu regularitāti un meklē iemeslus, kā lai paņem brīvdienu, tātad pienācis mirklis sev godīgi atbildēt uz jautājumu: kāpēc mans ķermenis liek man atpūsties?

Protams, dzīves realitāte ir tāda, ka mums vajadzīgs jumts virs galvas, ka jāmaksā rēķini un jānodrošina ģimenes iztika. Tas savukārt nozīmē, ka darbinieki nereti ir ķīlnieka lomā: sajūta tāda, ka varētu jau šodien aiziet, bet skaudrā realitāte liek palikt netīkamajā darbavietā. Ja tā, tad varbūt it vērts uz šīm situācijām paskatīties no filozofiskā viedokļa. Katras attiecības – arī darba attiecības – mums kaut ko māca. Mēs varam izlikties nedzirdam šo mācību, varam pat iekšēji bēgt no problēmām, bet varam arī pievērsties sev un pajautāt: “Kāpēc esmu šajā situācijā? Kas man jāmaina sevī, lai vadītāji mani sāktu cienīt un ar mani rēķināties?”

Raksta autore – Ieva Kukule, Organizāciju labklājības institūta vadītāja

Ieva Kukule, foto no personiskā arhīva

Ieva Kukule, foto no personiskā arhīva

+

Monday.lv esam radījuši tev!

Ja tev tas patīk, pievienojies mūsu atbalstītājiem!