Izaugsme, Izglītība | BAFF, foto - www.bigstockphoto.com

Pieci iemesli, kāpēc gūt pieredzi ārzemēs

Jaunas zināšanas, darba pieredze, kontakti ir daži ieguvumi, kas studentus un strādājošos ir pamudinājis uz laiku atstāt mājas. Tomēr, kas iedrošināja elpai aizraujoties mesties nezināmajā piedzīvojumā, atklāj Baltijas-Amerikas Brīvības Fonda (BAFF) stipendiju un atbalsta programmu dalībnieki, kas pieredzi guvuši ASV, aicinot arī citus līdz 2016. gada 30. oktobrim pieteikties stipendijām.

“Mūsu programmu dalībnieki ir labākie un spožākie dažādās jomās, sākot no elementārdaļiņu fizikas un kuģu projektēšanas līdz pat modei. Viņu vidū ir gan vidusskolēni, kas piesakās vasaras skolai, gan Baltijas prestižāko universitāšu studenti un profesori. Daudziem BAFF stipendiātiem ir arī uzņēmēju gēns – 34 ir uzsākuši savu biznesu. Pavadot laiku ASV, katrs no viņiem ir padziļinājis savu izglītību un guvis pieredzi, kā arī bijis diplomāts, palīdzot ikvienam sastaptajam cilvēkam ASV, izprast Baltijas valstis,” stāsta BAFF valdes priekšsēdētājs Kims Deiviss.

1. “Dzīvo tikai vienreiz” – “tas nav iespējams” nepastāv. Neatliec un uzdrošinies īstenot sapņus – viss ir iespējams, jebkurā vecumā un jomā. Arita Dubņika no Latvijas atklāj: “Daži man teica, ka es esot ļoti drosmīga — tā vienkārši paņemt savu ģimeni, atstāt visu iedzīvi un traukties pāri puspasaulei zinātnes projekta dēļ. Tomēr tas ir viens no labākajiem lēmumiem, ko esmu pieņēmusi savā dzīvē.”

2. “Pārkāp robežas” – izmaini personīgos apvāršņus un saproti, ka īstenībā psiholoģiskajām, fiziskajām un ģeogrāfiskajām robežām nav nozīmes. Izveido vēl plašāku kontaktu loku, kas palīdzēs sasniegt mērķus. Kā uzsver Juris Baldunčiks no Latvijas: “Atrodoties ASV, katra diena bija izdevusies. Mans vārds tika pievienots e-pasta saņēmēju sarakstam, nosūtot e-pasta vēstules Bilam Klintonam un viņa komandai.

3. “Brīnumi notiek ārpus komforta zonas” – izaicini sevi un īsteno trakākos sapņus, atklāj un gūsti pārliecību par savām spējām. “BAFF deva iespēju iegūt maģistra grādu Ņujorkas Džuljarda skolā, kas šogad tika pasludināta par labāko izpildītājmākslu skolu pasaulē. 2016. gada februārī es ierakstīju albumu, ko izlaida “Naxos”, kas tiek uzskatīta par vienu no labākajām ierakstu kompānijām klasiskās mūzikas pasaulē,” stāsta vijolniece Justina Auskelyte no Lietuvas.

4. “Aizrauj elpu” – “mana mūža labākais gads” – izbaudi, ceļo, mācies, strādā, esi atvērts – pat mazākais notikums dod jaunu pieredzi. Karel Nappus no Igaunijas: “Kopā ar draugu no BAFF devāmies apskatīt Linkolna memoriālu. Tā kā es pārvietojos ratiņkrēslā, ieraugot tās milzīgās kāpnes, varēju tikai nopūsties. Tomēr mans draugs uzstāja, ka uznesīšot mani. Mūsu gids steidzās pretim un centās apturēt, sakot, ka cilvēkiem ar kustību traucējumiem ir speciāli izveidota ieeja. Uz to draugs uzreiz atbildēja: “nu, tas nekas”, un jau drīz bijām blakus Linkolna statujai. Tādus draugus ir grūti atrast.”

5. “Pildi savu pienākumu” – sniedz labāko, ko spēj un maini pasauli, gūsti zināšanas un pieredzi, ko dot savai valstij. Zuzana Vasiliauskaite no Lietuvas pēc prakses Vardarbības, aizskaršanas un traumu institūtā iestājās doktorantūrā un kļuva par tiesu medicīnas vadošo pētnieci: “Atgriežoties es palīdzēju izstrādāt apmācību programmu Lietuvas Īpašā atbalsta centriem par to, kā sniegt palīdzību un atbalstu vardarbības upuriem ģimenēs. Programmu akreditēja Lietuvas Sociālās drošības un darba ministrija, un 2015. gada beigās bijām apmācījuši visus attiecīgo centru darbiniekus. Turklāt mani uzaicināja teikt atklāšanas runu 3. pasaules konferencē par sieviešu apmetnēm Hāgā, kur man bija tas gods pārstāvēt Eiropu.”

Līdz 2016. gada 30. oktobrim var pieteikties divām BAFF stipendijām, nepieciešamos dokumentus iesniedzot elektroniski fonda mājaslapā www.BalticAmericanFreedomFoundation.org:

Profesionālās prakses programma sniedz iespēju mērķtiecīgiem augstskolu studentiem un absolventiem doties uz ASV, lai strādātu kādā no Amerikas uzņēmumiem. Programmas dalībnieki saņem stipendiju līdz 30 000 ASV dolāru gadā, kas iekļauj visu nepieciešamo atbalstu – ceļa izdevumu segšanu, veselības apdrošināšanas izmaksas, līdzekļus ikdienas tēriņiem. Programmas dalībniekiem individuāli tiek piemeklēta viņu interesēm, zināšanām un karjeras plāniem atbilstoša prakses vieta. Praktikanti ASV var pavadīt sešus līdz divpadsmit mēnešus.

Pētniecības programma sniedz finansējumu pētniekiem un zinātniekiem, kas vēlas veikt pētījumus ASV universitātēs vai pētniecības centros. Pieejamais finansējums vienam projektam ir 60 000 ASV dolāru gadā, turklāt zinātnieki uz ASV var ņemt līdzi ģimenes locekļus, kā arī programmas laikā piedalīties divās konferencēs. Pētniecības programmas ilgums ir no sešiem līdz divpadsmit mēnešiem.

 

Būtiskākie kritēriji, izvēloties stipendiātus, ir kandidātu motivācija un skaidra nākotnes vīzija, atbilstība fonda misijai, akadēmiskie un profesionālie sasniegumi, kā arī angļu valodas zināšanas. Visiem BAFF programmu dalībniekiem pēc programmas beigšanas vismaz uz diviem gadiem jāatgriežas Latvijā, lai iegūtās zināšanas, prasmes un pieredzi izmantotu valsts sociālās, politiskās un uzņēmējdarbības vides attīstībai. Dalība BAFF stipendiju programmās ir bez maksas, stipendiātus izvēloties konkursa kārtībā.

 

Baltijas-Amerikas Brīvības Fonds darbojas Baltijas valstīs kopš 2010. gada rudens. Fonda misija ir stiprināt saikni starp ASV un Igauniju, Latviju un Lietuvu, īstenojot izglītības un apmaiņas programmas, kas vērstas uz ekonomisko izaugsmi un demokrātisko procesu attīstību.

BAFF piecu gadu jubilejas izstādē “Pieredze, kas mainīja viņu dzīvi” apkopoti 22 iedvesmas stāsti par ASV gūto izglītības un darba pieredzi. Izstādes elektroniskā versija ir aplūkojama šeit: http://flic.kr/s/aHskBE8hA3, kā arī līdz 15. oktobrim LU Ekonomikas un vadības fakultātē Aspazijas bulvārī 5.

Izaugsme, Start-up | Monday, foto: Armands Meirāns

10 pazīmes, kas liecina, ka esi gatava uzsākt biznesu

Tu gribētu uzsākt savu biznesu, bet tev trūkst pārliecības, apkārtējie saka, ka tas neizdosies vai tev vienkārši ir bail no neveiksmes. Uz ko jābūt gatavai, veidojot savu uzņēmumu, un kāpēc dažiem tas izdodas uzreiz, bet citi cieš sakāvi pat pēc vairākiem mēģinājumiem? Monday kopā ar portāla www.cetrassezonas.lv veidotāju un žurnāla Četras Sezonas galveno redaktori Signi Meirāni aplūko 10 pazīmes, kas liecina, ka tu esi gatava savam biznesam.

 

Tev apnicis strādāt citu pakļautībā

Atziņa, ka gribi veidot kaut ko savu un tev apnicis strādāt citu pakļautībā pēc citu noteikumiem, ir pirmā pazīme, ka tu esi gatava pati sava uzņēmuma veidošanai.

 

Tu esi gatava strādāt 24 stundas 7 dienas nedēļā

Tā ir realitāte – uzsākot savu biznesu, tev jābūt gatavai strādāt no rīta, vakarā un reizēm pat naktī. Manuprāt, daudzi to sākumā neapzinās, un varbūt, pat redzot, ka citiem tā ir, tomēr domā, ka varēs strādāt noteiku darba laiku, taču tā nav.

 

Tu esi gatava pārciest neveiksmi

Ikvienā biznesā jaunam uzņēmējam ir jābūt gatavam saskarties ar neveiksmi, kā arī pieņemt un adekvāti rīkoties negatīvās situācijās. Tev jābūt gatavai atbildēt uz negatīviem telefona zvaniem. Cilvēkiem, kas vienmēr cenšas būt un domāt pozitīvi, tas var būt grūti.

 

Tu esi gatava uzņemties atbildību

Veidojot žurnālu Četras Sezonas un portālu www.cetrassezonas.lv, man ir jābūt atbildīgai ne tikai pret lasītājiem, bet arī pret maniem darbiniekiem, kā arī pret sadarbības partneriem.

 

Tev ir stipri nervi

Bieži vien sākumā jauniem uzņēmējiem liekas, ka mēs spēsim uzklausīt kritiku, ka mēs pārdzīvosim neskaitāmas negulētas naktis, ka neviens mūs nepiečakarēs, jo galvenais ir darīt. Taču vienā brīdī tu saproti, ka visi esam cilvēki un ka nevaram, pat nedrīkstam visu ņemt pie sirds. Uzsākot biznesu, ir jāprot uzaudzēt pietiekami biezu ādu, jo stress ir visapkārt. Stress ir saistīts ar jaunu projektu attīstīšanu, kas potenciāli var nest peļņu, stress ir saistīts ar darbiem, kurus nevari pagūt izdarīt, ar darbiniekiem, kas jāpalaiž pie kaķīša, kam sākušās dzemdības… Stress tiešām ir visapkārt, un, uzsākot biznesu, tev ir jāzina, kā ar to tikt galā.

 

Esi gatava pieņemt izaicinājumus

Reti kurš bizness paliek tādā līmenī, kādā tas ir bijis sākumā, jo lielākā daļa uzņēmēju tomēr tiecas pēc izaugsmes, attīstības un lielākas peļņas. Attīstot biznesu, mums ir bijuši brīži, kad vienlaicīgi ir jāspēj sagatavot 4 dažādi sadarbības piedāvājumi. Protams, tas nav viegli, taču, tikai pieņemot šādus izaicinājumus, uzņēmums var attīstīties tālāk.

 

Tu spēj uztvert lietas ar vēsu prātu

Pieņemot izaicinājumus, tev ir jāprot izvēlēties, kas tieši tev ir nozīmīgs. Svarīgi ir apzināties, ka, ja vienlaicīgi ir jāsagatavo vairāki piedāvājumi, kuru nodošanas termiņš parasti bija jau vakar, tu spēj palaist vaļā to, kam nav pieticis laika, spēka vai motivācijas. Ir jāpieņem, ka visbiežāk visu tāpat nedabūsi, tāpēc pārdzīvot par to, ko reāli neesi paguvis, nav vērts. Prasme ieelpot un mierīgi izsvērt, kas man ir svarīgākais, noderēs.

 

Tu māki pieņemt kritiku

Kritiku pieņemt, taču neļaut tai sevi apstādināt – tā ir ļoti noderīga prasme. Jo kritiķu visapkārt ir ļoti daudz, īpaši Latvijā.

 

Tu spēj uzklausīt citu viedokli

Ne vienmēr uzklausīt nozīmē pieņemt, taču uzklausīt citu viedokli ir jāmāk. Uzņēmējam ir jāsaskaras gan ar partneru, kā arī darbinieku un manā gadījumā lasītāju viedokļiem, tāpat ir jāmāk uzklausīt apkārtējo ieteikumus un padomus, taču, kā jau teicu, tas ne vienmēr nozīmē, ka tev tiem ir jāpiekrīt. Ja biznesu uzsāk cilvēki ar pietiekami biezu ādu (es viņus saucu par juristu tipa cilvēkiem), viņiem parasti problēmu nav, bet bieži vien savu biznesu sāk arī cilvēki, kuros nav ne kripatiņas kaujinieciskuma, taču arī bez tā biznesā neiztikt.

 

Nav jābūt labam visiem

Mums visiem ir vēlme patikt un bieži vien izpatikt visiem, kas ir tikai cilvēcīgi.  Taču, kad tu centies būt labs visiem, tevi momentā sāk izmantot. Aiz vēlmes patikt visiem, mēs nereti pārāk daudz kam sakām “jā”, taču beigās jūtamies noskrējušies, izmantoti un negūstam gaidīto gandarījumu. Kad apzinies, ka tu ne vien nevari, bet tev arī nevajag patikt visiem, tu, pirmkārt, pati sev sāc patikt vairāk.

Aktuāli | Monday

Krāsains un vasarīgu garšu piedzīvojums Jūras velšu festivālā

Restorāns un grilbārs Gastronome kā katru rudeni priecē mūs ar daudzveidīgām jūras velšu izlasēm. Šoreiz šefpavāra Jevgēņija Ponamarjova iedvesmas avots ir  Indijas okeāna jūras bagatības. Latvijā mums mazāk pazīstāmās jūras veltes – maigā marlīna, eksotiskā papagaiļzivs, baltais tuncis, snapera steiks, Mahi-mahi steiks, daudzveidīgas garneles un …. īpašais pārsteigums austere ar zeltītiem puteklīšiem.

Šajās dienās var izbaudīt gan Gastronome lielisko zivju velšu branču (šoreiz tas solās būs īpašāks garšas kārpiņu piedzīvojums), gan bagātīgo zivju izlasi Dienas piedāvājumā (no pl 16.00), gan arī neaizmirstamas Jūras velšu festivāla vakariņas Gastronome restorānā, 22.oktobrī, plkst. 19.00! Vakariņās jūsu izvēlei īpaši izmeklēta ēdienkarte:
* Austere Regal Ostra Gold
* Tanzānijas garnele ar balto trifeļu mērci un svaigām trifelēm
* Karpačo-Lielacu tuncis, akmeņasaris, Mozambikas
garnele, mazsālīta Makrele ar siera krēmu, citronu kalmārs un Indijas okēana garnele
* Grilēta mencu mēle ar mango krēmu, bumbieriem, zaļo čillī un vaniļu, kartupeļiem Ratte un laima ciedru
* Krāsnī cepta Sarkanās krokeres fileja
uz olu baltuma spilventiņa ar kūpinātu Japānas jūras ķemmīti, zaļiem sparģeļiem, ingveru un medu
* Gaisīgā, daudzslāņainā spoguļkūka
Vakariņu cena EUR 47.00
Vakariņu laikā Albert Sounit de Bourgogne Brut Blanc de Noirs
EUR 39.00
Gastronome, Brīvības iela 31. Tālrunis rezervācijai: 671 520 80.

img_0553

Aktuāli, Jaunumi | foto-www.bigstockphoto.com

Kur atrast apmierinātākos darbiniekus?

Interneta personāla atlases uzņēmums CV-Online veicis aptauju Baltijas valstīs, lai noskaidrotu kopējo darbinieku apmierinātības līmeni ar savu darbavietu. Aptaujas rezultāti liecina, ka latvieši kopumā ar pašreizējo darbavietu un apstākļiem ir mazāk apmierināti nekā igauņi, bet apmierinātāki nekā lietuvieši.

Aptaujas dalībnieki tika aicināti novērtēt savu kopējo apmierinātību ar pašreizējo darbavietu 10 baļļu skalā, kur 10 ir ļoti apmierināti, bet 1 ļoti neapmierināts, ietverot tādus faktorus kā atalgojums, darba vide, kolēģi, vadība, karjeras izaugsmes iespējas u.c. Rezultāti liecina, ka visās Baltijas valstīs apmierinātības līmenis ir vidējs: Latvijā vērtējums ir 6.18, Igaunijā 6.4, bet Lietuvā strādājošie savu apmierinātību novērtējuši salīdzinoši viszemāk – ar 5.73.

Analizējot apmierinātākos darbiniekus pēc ieņemamā amata, visās trijās Baltijas valstīs visaugstākos rādītājus uzrādīja augstākā līmeņa vadītāji, bet zemākos strādnieka pozīcijā strādājošie. Latvijas apmierinātākie darbinieki strādā tādās amata pozīcijās kā augstākā līmeņa vadītājs (7,37), speciālists (6,55) un vidējā līmeņa vadītājs (6,49), bet mazāk apmierinātie – strādnieks (5,24) un klientu apkalpošanas speciālists (5,41).

Vērtējot aptaujas rezultātus Baltijas valstu līmenī, jāatzīst, ka Igaunijā un Latvijā apmierinātākie darbinieki atrodami informācijas tehnoloģiju nozarē, kur ir viens no augstākajiem vērtējumiem, turpretī Lietuvā šajā pašā nozarē strādājošie savu kopējo apmierinātību ar darbavietu novērtējuši ar vērtējumu 5, kas ir zemāks par vidējo atzīmi Lietuvā strādājošajiem. Būtiska atšķirība novērojama arī starp valsts un pašvaldību iestāžu darbiniekiem Baltijas valstīs, kas apliecina, ka Lietuvā un Igaunijā šajā sektorā strādājošie ir apmierinātāki ar darbavietu kopumā nekā Latvijā.

Latvijā kopumā apmierinātākie darbinieki ar pašreizējo darbavietu strādā tādās jomās kā informācijas tehnoloģijas, personāla vadība un mediji, bet vismazāk apmierinātākie – sabiedriskajā ēdināšanā, pārdošanā, tirdzniecībā un valsts un pašvaldību iestādēs.

“Pēdējā laika tendences liecina, ka atalgojums daudziem darba ņēmējiem nav galvenais motivātors, izvēloties strādāt pie noteikta darba devēja, jo aizvien svarīgāki paliek tādi darba devēja tēlu ietekmējošie elementi kā uzņēmuma reputācija, iekšējā kultūra, darba vide, kolēģi un vadība, izaugsmes iespējas. Īpaša uzmanība darba devēja tēlam un darbinieku apmierinātībai jāpievērš tirdzniecības un sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem, jo šeit vērojama liela darbinieku rotācija”, stāsta CV-Online Latvia vadītājs Aivis Brodiņš.

Aptauja norisinājās interneta vidē no šī gada 20. septembra līdz 2. oktobrim, kopumā aptaujājot 10 290 respondentu visās Baltijas valstīs. Latvijā piedalījās 1 555, Lietuvā 2 115, bet Igaunijā 6 620 dalībnieku no dažādām darbības nozarēm.

 

Aktuāli, Jaunumi | DFF

Pasaules vadošais akselerators “500 Startups” Rīgā

Vēl tikai līdz šā gada 13.oktobrim iespējams pieteikties Digital Freedom Festival  un pasaules lielākā akseleratora 500 Startups rīkotajam konkursam pirms-sēklas (pre-seed) stadijas startupiem no Baltijas reģiona, Krievijas, Baltkrievijas, Ukrainas un citām valstīm. Labākie uzņēmumi saņems uzaicinājumu uz pārrunām dalībai 500 Startups akseleratoru programmai Silīcija ielejā ASV.

Dalība 4 mēnešu akseleratora programmā dos iespēju attīstīt savu uzņēmumu jaunā līmenī, iegūt vērtīgus padomus par produkta dizainu, pārdošanu, mārketingu, testēšanu un citiem jautājumiem no vairāk nekā 1000 500 Startups dibinātājiem un 200 mentoriem. Pateicoties plašajiem 500 Startups kontaktiem, būs iespēja piekļūt ļoti plašam kontaktu lokam, rast sev jaunus sadarbības partnerus. Dalība programmā radīs papildu vērtību uzņēmumam arī potenciālo investoru acīs.

Šobrīd Silīcija ielejā 500 Startups akseleratorā atrodas arī vairākas komandas no Latvijas, tai skaitā Digital Freedom Festival līdzdibinātājs Uldis Leiterts ar savu uzņēmumumu Fragmentic: “Paralēli mūsu darbam pie Fragmentic attīstīšanas notiek noderīgas tikšanās ar mentoriem, esam piedalījušies vērtīgā nedēļu ilgā mārketinga mentoringa programmā Marketing Hell Week. Ar katru nedēļu 500 Startups programma kļūst arvien intensīvāka. Šobrīd atlikušas 2 nedēļas līdz programmas kulminācijai un gaisā jūtama spriedze, jo katrs vēl cenšas paveikt pēc iespējas vairāk. 500 Startups programma ir ļoti spēcīga, zināšanām bagāta un patiešām noderīga, ko žurnāls Forbes pelnīti nodēvējis par labāko pasaulē.”

Šobrīd dalību konkursā pieteikuši startup uzņēmumi no 5 valstīm – Latvijas, Igaunijas, Lielbritānijas, Baltkrievijas un Irānas, kuri darbojas tādās jomās kā datu analīze, enerģētika, veselība, nekustamie īpašumi, izglītība, finanses, komercija u.c.

Lai pieteiktos konkursam, vismaz vienam no trim iespējamajiem komandas dalībniekiem ir jābūt ieejas biļetei uz Digital Freedom Festival. Biļetes iespējams iegādāties http://bit.ly/2czDzwq.

Vairāk informācijas: www.digitalfreedomfestival.com

Digital Freedom Festival ir globāls tehnoloģiju, politikas, startup un dzīvesstila festivāls, kas no šā gada 27.-29. novembrim Rīgā pulcēs vairāk nekā 1000 jauno tehnoloģiju un startup uzņēmējus, politikas veidotājus, investorus, ekspertus, žurnālistus un studentus no visas pasaules.  Festivāla centrālie notikumi būs konference, startup ideju konkurss un meistarklases.

500 Startups ir riska kapitāla fonds un startup akselerators, kas iegulda uzņēmumu agrīnajā (seed) stadijā un žurnāla Forbes aptaujā atzīts par vadošo pasaulē. Uzņēmums pārvalda 200 miljonu ASV dolāru investīciju portfeli un ir investējis vairāk nekā 1300 tehnoloģiju startup uzņēmumos no visas pasaules. 500 Startups portfelī ietilpst tādi uzņēmumi kā Twilio, Sendgrid, Wildfire un daudzi citi.

Digital Freedom Festival atbalstītāji: Attīstības finanšu institūcija Altum, stratēģiskais partneris Lattelecom, Rīgas Tūrisma Attīstības Birojs (LiveRiga), Pitch konkursa partneris 500 Startups, Baltic-American Freedom Foundation (BAFF), Ziemeļu Ministru padomes birojs Latvijā (Norden), Nīderlandes Karalistes vēstniecība Latvijā, advokātu birojs SORAINEN, Izraēlas vēstniecība Latvijā, Latvijas Republikas Ekonomikas ministrija, Latvijas Republikas Ārlietu ministrija, satura partneris RTU Rīgas Biznesa Skola, Rīgas Dome, ASV vēstniecība Latvijā, SD Ventures, Httpool, Mailigen, Slush, Tribe, Latvijas Startup uzņēmumu asociācija un citi.

Divu dienu festivāla biļetes var iegādāties mājaslapā www.digitalfreedomfestival.com.

Aicinām sekot jaunumiem līdzi arī Digital Freedom Festival Facebook, Twitter un Instagram kontos (#DFFestival).

Konferenci organizē Digital Freedom Festival domubiedru grupa, kā arī reputācijas vadības kompānija Lejiņa & Šleiers un nevalstiskā organizācija Nordic Reputation Hub.

Izaugsme, Panākumu piezīmes | Monday, foto-www.bigstockphoto.com

Steidzami meklē labu darbinieku!

Latvijas Darba devēju konfederācija tikko publiskojusi jaunākās darba devēju devēju aptaujas datus. Karstā, kaut arī jau pierasta, ziņa – Latvijā darba devēji saskaras ar ievērojamām grūtībām darbaspēka pieejamībā: 70 procentiem no viņiem pastāvīgi, bieži vai diezgan bieži trūkst kvalificēta darbaspēka, 85 procenti saskaras ar grūtībām atrast tādus darbiniekus, kurus uzņēmums vērtētu kā “labus”.

Kāds tad ir labs darbinieks, ko visi tā meklē? Saskaņā ar aptauju laba darbinieka vissvarīgākā spēja ir  spējas zināšanas pielietot, spējas iemācīties jaunas lietas, latviešu valodas zināšanas, disciplīnas ievērošana un profesionālās zināšanas.  Tām pēc svarīguma uzreiz seko komunikācijas un sadarbības prasmes, spēja piemēroties pārmaiņām un tikt galā ar stresu, spēja ieguldīt savā attīstībā, to plānot un uzņemties atbildību par savu karjeru, spēja patstāvīgi pieņemt lēmumus, iniciatīva, gatavība uzņemties jaunus darba pienākumus, angļu valodas prasme, analītiskās prasmes, datorzināšanas u.c. Darbinieku iepriekšējā darba pieredze, protams, ir svarīga, tomēr ļoti svarīga tā ir tikai aptuveni piektdaļai uzņēmumu. Tas liecina, ka darba pieredze darba devēju acīs nemainīgi ir priekšrocība, atlasot darbiniekus, tomēr tai nav izšķirošā nozīme.

Un ko par to – kas ir labs darbinieks – saka Monday aptaujātie eksperti?

Aigars Zelmenis, dizaina kopmānijas Krassky vadītājs. -…. (labs darbinieks) ir jebkura līmeņa darbinieks, kas ir izcils savā vietā, kas domā līdzi, tam, ko dara, un kas grib sasniegt ko vairāk. Kāpēc visi viņus iekāro? Viņus ir viegli motivēt, jo viņiem patīk tas, ko viņi dara, un tāpēc viņi darbu dara ar citu attieksmi.

Santa Līce-Krūze, Draugiem.lv grupas personālvadītāja.-… manuprāt, tas , kurš spēj mācīties jeb pašmācīties, organizēt un strādāt ar informāciju – to meklēt, strukturēt, iegūt no cilvēkiem, apkopot, vienkāršot. Mūsu izcilākie programmētāji ir izcili nevis skolas sekmju dēļ, bet gan tāpēc, ka ir zinātkāri.

stratēģiju un līderības koučs Tomass Bote. – Cilvēkiem ir jāapzinās, ka ar viņiem viss ir kārtībā, ka viņi ir labi tādi kādi viņi ir, nespēlējot nekādas lomas. Ja vadītājs saprot, ka darbinieks ir vērtīgāks tāds, kāds viņš ir, un ja tiek rasti veidi, kā šo darbinieku dabiski pilnveidot, nevis lauzt, liekot spēlēt lomas, tad darbinieks kļūst par resursu.

psihoterapeite Egita Gritāne. – Vienmēr būs cilvēki, kuriem darbs būs tikai darbs (just job). Un tiem cilvēkiem, kam darbs ir tikai darbs, nevajadzētu uztraukties un sākt meklēt darbus, kas viņus darītu laimīgus. Ja vien viņi katru dienu neraud par to un, ja vien viņi ir apzinājušies – esmu mierā ar to, ka man darbs ir tikai darbs.

Agnija Šmite, Narvesen Mārketinga un iepirkumu departamenta direktore ….tev ne vien jādomā par sevi tādā izpratnē, ka tu interesējies par tendencēm nozarē, bet arī – vai esi entuziasma un dzīves prieka pilns, lai motivētu savu komandu. … Līdzsvars starp darbu un dzīvi nāk arī darbam par labu. Un tas, vai tev ir, vai nav līdzsvars, lielā mērā atkarīgs tikai no tevis paša.

Zanda Šmate, Statoil Fuel & Retail Latvia Biznesa atbalsta direktore. -… Darbinieku skaits uzņēmumos samazinās, pateicoties tehnoloģijām, tāpēc esošo darbinieku pienākumi kļūst kompleksāki un daudzpusīgāki – tas arī nosaka vajadzību pēc šīm dažādajām prasmēm. Tāpēc kā vēl viena no svarīgākajām prasmēm jāpiemin arī starpindustriju (cross industry) prasmju kombinēšana. Amatu saturs mainās, kam seko arī nepieciešamība pēc darbinieka, kuram piemīt vairākas atšķirīgas kompetences, kuras līdz šim tradicionāli netika meklētas vienā cilvēkā.

Aktuāli, Jaunumi | (Y)Our Future in Latvia

Pieprasītākās un labāk apmaksātās kompetences darba tirgū

Latvijā dažādu nozaru personāla atlases darbinieki apgalvo, ka Latvijas speciālistiem trūkst būtiskās kompetences – tas arī liek izvēlēties zemākus amatus, nekā iegūtā kvalifikācija.

Par to liecina septembra beigās veiktās aptaujas dati, kurus papildina NVA statistika par to, ka ir novērojams ļoti augsts bezdarbnieku skaits līdz 34 gadu vecumam ar izglītību, augstāku par vidējo – vismaz 41%.

Jau trešo gadu pēc kārtas, 27. oktobrī, Rīgā, notiks profesionālās izaugsmes konference darba meklētājiem (Y)Our Future in Latvia*. Nemainīgi 95% no 19 līdz 34 gadus veciem cilvēkiem, kuri reģistrējās konferencei, jautā: “Kā kļūt par profesionāli pievilcīgu kandidātu?”.

Savukārt, 100% no aptaujātiem personāla atlases un vadības speciālistiem no 35 Latvijas lielākajiem uzņēmumiem privātā biznesā un valsts sektorā atzīmē, ka darba tirgū trūkst visdažādāko specializāciju darbinieki. Personāla vadības speciālisti atbild, ka visdrīzāk finansiāli augstāk novērtēs tā darbinieka darbu, kuram ir praktiskās profesionālās zināšanas (85.3%) un pieredze (70.6%), nekā dos priekšroku kandidātam, kuram ir iegūta augstākā izglītība un nav pieredzes (17.6%).

Kā pārliecinošus argumentus algas paaugstināšanai, 80% respondentu izceļ veiksmīgi realizētos darba uzdevumus, kā arī iniciatīvi izvirzītu un patstāvīgi novadītu projektu (77.1%), un izrādīto iniciatīvu (42.9%). Tādi darbinieka argumenti, kā, precīzi izpildīti darba pienākumi vai augstākās izglītības esamība vismazāk veicinās augstāku darba samaksu – tikai 8.6% uzskata tos par pārliecinošiem argumentiem.

Kā atzinusi (Y)Our Future in Latvia preses konferencē Anita Līce, Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) Izglītības un nodarbinātības jomas vadītāja: “Latvija ir 6. vietā starp Eiropas Savienības valstīm, kurā ir vislielākais īpatsvars jaunu speciālistu ar augstāko izglītību. Taču, nepareizi plānojot savu karjeru un izvēloties savam aicinājumam neatbilstošu izglītību vai darbu, šie cilvēki ir spiesti strādāt krietni zemākās pozīcijās, nekā iegūtā kvalifikācija vai pat ilgstoši nespēj atrast darbu.”

(Y)Our Future in Latvia profesionālās izaugsmes konferences mērķis ir veicināt dialogu starp uzņēmumiem un darba meklētājiem, kā arī sekmēt spēcīgu un konkurētspējīgu profesionāļu skaita pieaugumu Latvijas darba tirgū.

“Katram ir pašam jādomā par savu izaugsmi, par iespējām pilnveidot sevi – nevar gaidīt, kamēr kāds Tavā vietā par to padomās. Tas, visticamāk, nekad nenotiks – darba devēji vēlās darbiniekos redzēt spēju attīstīties. Jātur acis un ausis vaļā, jānoķer to, kas saucās “mans aicinājums” un tā arī būs veiksmes atslēga savas vietas saglabāšanā mainīgajā darba tirgū”, preses konferences diskusijā teica Nodarbinātības valsts aģentūras direktora vietniece Evita Simsone.

27. oktobrī (Y)Our Future in Latvia konference dos iespēju 110 iepriekš reģistrētiem dalībniekiem personīgi iepazīties ar vairāk kā 30 cilvēkresursu un personāla vadības speciālistiem no dažādu nozaru uzņēmumiem, saņemt individuālo CV vērtējumu (vai pēc izvēles – darba pārrunu simulācijas sarunas novērtējumu), uzdot aktuālos jautājumus par profesionālās izaugsmes iespējām.

Konferenci atbalsta Latvijas vadošās augstskolas, vairāki privāto biznesu, uz izaugsmi vērsti, uzņēmumi, kā arī vairākas nevalstiskās organizācijas un apvienības.

Konferences programma un reģistrācija ir pieejamas līdz 2016. gada 25. oktobrim, projekta vietnē. www.our-future.eu/latvia

*Bezpeļņas iniciatīvu ierosinājusi un realizējusi starptautiskā jauno līderu un uzņēmēju, nevalstiskā organizācija JCI (Junior Chamber International). Latvijā projektu organizē JCI Latvia, kurai piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss.

2016. gada septembrī tika aptaujāti cilvēkresursu personāla vadības speciālisti un vadītāji no 35 Latvijas lielākajiem uzņēmumiem privātā biznesa un valsts sektorā.

+

Monday.lv esam radījuši tev!

Ja tev tas patīk, pievienojies mūsu atbalstītājiem!