GPS, Iedvesmai | Monday, foto-www.bigstockphoto.com

Nenovērtē par zemu zemu pašapziņu

Dr. Tomas Chamorro-Premuzic, biznesa psiholoģijas profesors no Londonas Universitātes un starptautiska autoritāte personības izaugsmē, Harvard Business Review raksta, ka nav lielāka un aplamāka mīta par to, ka biznesa panākumus nodrošina augstāka pašapziņa. Viņš iedrošina – ja vien pašapziņa nav slimīgi, katastrofāli zema, tev ir visas iespējas sasniegt pat labākus rezultātus nekā tiem, kam ir augsta pašapziņa. Tam ir savi iemesli.

Zemāka pašapziņa liek būt kritiskākai pret sevi un pievērst lielāku uzmanību negatīviem vērtējumiem. Cilvēki ar augstu pašapziņu labprātāk dzird tikai pozitīvo, līdz ar to ir ieslēgti savā komforta zonā. Bet tas nav ceļš uz izaugsmi, kur, kā zināms, joprojām spēkā senais teiciens – panākumu pamatā 90% ir smags darbs un 10% talanta. Pierādīts, ka cilvēki, kas sasnieguši augstus mērķus, biežāk ir bijuši ar vidēju vai zemu pašapziņu, kam tieši darbs un centība ļāvuši gūt panākumus. Tas nozīmē – ja esi pietiekami paškritiska, zini, ko sevī pilnveidot, un ja tev ir ambīcijas – arī tu vari. Un, jā – panākumi ir labākās zāles pret nedrošību

Motivē strādāt pamatīgāk – ja vien tev ir nopietni mērķi. Ja mērķu nav, zema pašapziņa var drīzāk traucēt un pat apēst tevi. Mēs visas gribam būt skaistas, slaidas, koptas, taču ne jau visas iespringst, lai par tādām kļūtu. Tās, kas to nedara, nav sliktākas par pirmajām, vienkārši viņām ir citi mērķi. Zema pašapziņa atrod svarīgāko, galveno mērķi un tad smagi strādā, lai sasniegtu iecerēto. Šajā sakarā ir labs teiciens – panākumi nozīmē sasniegt to, ko gribas, laime ir gribēt to, kas sasniegts.

Ilgtermiņā padara tevi par labāku cilvēku. Lai arī dzīvojam pasaulē, kurā izceļ tos, kas paši prot sevi izcelt, tomēr augstprātība nav un nekad nebūs pievilcīga īpašība. Kāda pētījumu kompānijas Gallup aptauja liecina, ka 60% darbiniekiem, kam nepatīk viņu darbs, tas ir narcistisku (sevī iemīlējušos) bosu dēļ. Zemāka pašapziņa pasargā ne vien no uzpūtības, bet arī no manipulēšanas riska – šādi cilvēki neuzķeras uz glaimiem un komplimentiem. Viņi vaino kļūdās sevi, nevis pārējos, tāpēc reiz kļūstot par bosiem, tie varētu būt mīlēti un cienīti vadītāji, kas uzvaras ļaus svinēt komandai, bet zaudējumus uzņemsies paši. Pieticība patiesībā ir daudz vērtīgāka un izsmalcinātāka mentālā rota, nekā pieņemts domāt.

Pašapziņu mēs iegūstam rīkojoties, tāpat kā drosme rodas darot. Mācoties no dažādām situācijām, vērojot, kā līdz ar pirmajiem sasniegumiem aug mūsu autoritāte. Tu nevari uzzīmēt vai izplānot savu ceļu uz pašapziņu – tev ir jārīkojas. Un tā vienkārši atnāk.

 

Kaut arī man bija lieli mērķi, biju īsta pelēkā pele….  Apzinājos, ka man pietrūkst drosmes paust savu viedokli un neprotu viegli komunicēt ar svešiem cilvēkiem, bet juristam abas šīs īpašības ir būtiskas. Ko es darīju? Apzināti meklēju situācijas, kurās varēju trenēt vajadzīgās īpašības! Eva Berlaus, Sorainen vadītāja

Iedvesmai izlasi visu monday rakstu par Latvijā pazīstama advokāta biroja vadītāju

Nākamreiz par to, kā trenēt pašapziņu

Izaugsme, Noderīgi, Psiholoģija | Monday Avots bigstockphoto.com

Bīstamās spēles – dienesta romāni

Patiesībā tās ir bīstamas tikai tad, ja nezina vai neievēro spēles noteikumus. Monday apkopoja svarīgākos.

Dārgi maksā

Pirms diviem mēnešiem, jūnija vidū, masu mediji ziņoja, ka pēc vērienīgas pretkorupcijas operācijas no amata atkāpies Čehijas premjerministrs Petrs Nečass. Viens no iemesliem – Čehijas prokuratūra bija uzrādījusi apsūdzības par ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu premjera biroja vadītājai Janai Nadjovai. Viņai ar Nečasu bija plaši zināms dienesta romāns. Iespējams, pēc Bila Klintona un Baltā nama praktikantes Monikas Levinskas divdomīgā sakara šis ir nākamais gadījums, kad dienesta romāns kādam ir maksājis (vai gandrīz maksājis) valsts vadītāja amatu. Vai dienesta romāniem tiešām ir tik neizbēgami bēdīgas sekas?

            Protams, nē. Tomēr neapšaubāmi – romantisks sakars darbavietā ir zināma riska zona, sava veida pārbaudījums gan jūtām, gan profesionalitātei. Bet varbūt vienkārši – personības briedumam?

            Kur problēma?

                No dienesta romāniem nevarētu izvairīties, pat ja tos aizliegtu ar likumu – pat Blaumanis teicis, ka „žogam, ko prāts uzceļ, jūtas viegli kāpj pāri”. Turklāt darbs mūsu dzīvē ieņem gana lielu vietu un mēs tajā pavadām pietiekami daudz laika, lai laiku pa laikam tajā uzdzirkstītu gan viegls flirts, gan nopietnākas jūtas. Kopīgi projekti, papildstundas vakaros, izbraukuma breinstormingi, korporatīvās sporta spēles un organizāciju ballītes – tas viss vieno un tuvina, un dažbrīd pat ļoti… Organizāciju, kurās valdītu nerakstīts kodekss „darbā – nekādu romānu”, paliek aizvien mazāk, tomēr, sākot strādāt jaunā darbavietā, būtu vēlams neuzkrītoši noskaidrot, kā te pret to visu izturas. Parasti nevienam nav iebildumu, ja rodas romantisks sakars starp divu dažādu departamentu darbiniekiem apmēram līdzvērtīgās pozīcijās, bet romāns starp priekšnieku un padoto vai vienā nelielā nodaļā strādājošajiem vairs netiek uztverts tikpat nevainīgi.

Problēmas rodas tad, kad pārklājas un sajūk sociālās un privātās lomas

Teiksim, vadītāja un viņas PR konsultants tīri profesionālā jomā ir viena sociālā hierarhija, bet mīļākā un mīļākais – pavisam cita. Kādu hierarhiju tās veido pārklājoties? Piemēram, rodas vairāk vai mazāk pamatots uztraukums par to, kas tad īsti vada organizāciju pēc būtības, nevis pēc amata. Vai vadītāja netiek konsultēta par daudz, vai nav kļuvusi pret konsultanta padomiem nekritiska? No otras puses – vai, piemēram, PR speciālista ņemšana līdzi biznesa braucienā uz Dubaju ir nepieciešamība vai iespēja kopā lieliski pavadīt laiku uz firmas rēķina? Tas ir tikai viens piemērs, kas liecina, cik slidens ir ledus dienesta romānu laukumā un kāpēc slidotāju pārim tiek pievērsta pastiprināta uzmanība.

            Jā un nē

            Raugoties no darbinieku viedokļa, romānam darbavietā ir savi plusi un savi mīnusi. Vispirms uzskaitīsim plusus.

  • Darbā diezgan ātri var iepazīt cilvēka patieso dabu, saprast, kāds viņš īsti ir. Klubos vai ballītēs mēs tomēr vispirms parādām savu spožāko, jautrāko, interesantāko pusi un līdz patiesībai dažkārt ejams ceļš daudzu randiņu garumā. Arī darbā mēs nestaigājam gluži iešļūcenēs un ruļļiem matos, tomēr te mūs redz gan nogurušus, gan dusmīgus, zina, cik čakli strādājam un kā izskatāmies arī bez perfekta grima.
  • Simpātija darbavietā padara darbu par svētkiem – vairs nekas nav par grūtu, adrenalīns mutuļo, idejas dzimst!
  • Otram nav jāskaidro vēlas vakara stundas pie projekta vai cita specifika. Viņš tepat strādā, visu tāpat zina un redz.

Bet ir arī mīnusi.

  • Jūs esat uzmanības centrā. Katrs solis – vismaz sākumā – tiek ievērots un apspriests. Ja kādam no pāra jau bijis sakars tepat, šajā darbavietā, tas ir iemesls jo rūpīgai salīdzināšanai un izvērtēšanai.
  • Dienesta romāns, kurā kāds no pāra ir aizņemts, ir vispār zem palielināmā stikla un var pat sagraut karjeru. Tā gandrīz notika ar Krēslas zvaigzni Kristenu Stjuarti un režisoru Rupertu Sandersu, kuru romāns izveidojās, filmējot Sniegbaltīti un mednieku. Stjaurte gandrīz izjauca režisora ģimeni un gandrīz sagrāva savu karjeru.
  • Ja romāns izjūk, diemžēl tik un tā jāturpina strādāt kopā ar bijušo. Vienalga, vai esi aizgājusi pati vai pamesta, tas sākumā nav ne viegli, ne patīkami.

Trīs svarīgi likumi, ka jāatceras pārim ar dienesta romānu

  • Zelta likums – lai kāda būtu jūsu mīla vai kāds strīds noticis, kolēģi nedrīkst jūsu attiecību dēļ justies neērti! Gan skūpstiem, gan attiecību noskaidrošanai nav vietas kolēģu redzes laukā.
  • Neslēpt attiecības. Ja reiz tas ir noticis – tātad noticis. Ja attiecības tiek slēptas, var padomāt, ka tam ir kādi zemteksti vai īpaši iemesli. Rodas baumas, bet šajā gadījumā tās nav veselīga kolektīva pazīme.
  • Uzmanīties no seksuālās uzmākšanās riskiem. Lai gan juridiskā ziņā pie mums tas vēl nav tik aktuāli kā Amerikā, te jāraugās plašāk. Vai romānu tiešām vada tikai savstarpēja vilkme un jūtas? Ja partneri atrodas savstarpējā subordinācijā, vai sakars ir absolūti brīvprātīgs? Vai neviens nejūtas neviļus piespiests uz to? Tie ir jautājumi, kas kāda konflikta brīdī var ņemt un uzpeldēt.

Taču nobeigumā – kāds iedvesmojošs fakts. Aprēķināts, ka gada laikā visā pasaulē darbavietās iepazīstas apmēram desmit miljoni pāru. Daudz, vai ne?

Izaugsme, Vadīt | Monday Avots flickr.com

Intuīcija lēmumu pieņemšanā

Organizāciju dzīve un panākumi lielā mērā ir atkarīgi no līderu spējas pieņemt pareizus lēmumus. Paradoksāli, taču bieži vien lēmumi, kas pieņemti situācijās, kad šķiet, ka nav ne laika, ne pietiekamas informācijas, tomēr beigās izrādās vislabākie.

 

Tā nav maģija. Tā ir intuīcija. Monday pēta, kā to atpazīt un nepazaudēt

Intuitīvie līderi

Monday, intervējot cilvēkus, kas dzīvē kaut ko sasnieguši, bieži dzirdēja atklāsmes, ka viņi pieņem lēmumus, intuīcijas vadīti. Gan ar piebildi, ka balstīties uz intuīciju tu vari atļauties, tikai esot ļoti augstā amatā. Te daži citāti, kas Monday rakstos ir palikuši aiz kadra:

“Kad no augsta līmeņa (bet ne visaugstākā) vadītājas amata aizgāju uz savu kompāniju, beidzot varēju netērēt laiku, lai piemeklētu faktus un spēcīgus argumentus, kas pamatotu manu lēmumu vai izvēli”

 “Lieliem vadītājiem ir jāatbild par saviem lēmumiem pašiem. Un arī bez perfektas informācijas viņi bieži vien lēmumu pieņem ātri, jo paļaujas uz savu intuīciju un pieredzi”

“Tā ir tā dēvētā sestā maņa, vēdera sajūta, vienkārši “zināšana”, kuru tu nevari izskaidrot. Un labi, ka augstā amatā tev tas arī nav jāpaskaidro”

Kur vadītāji ņem šo spēju? Vai tā ir pieredzes uztrenēta vai tomēr – dabas dota dāvana?

Intuīcija – maģija vai darbs?

Protams, intuīcija nav nekāda maģija vai pesteļi. Intuīcija arī nav rakstura īpašība vai dāvana. Pat vecākiem vai skolai tās veidošanā ir diezgan maza loma. Tā ir tikai tava pieredze, kas īstajā brīdī saka “stop” vai “uz priekšu”. Visu izdara iekšējie resursi un zemapziņa, kuras darbības spēju var pielīdzināt gaismas ātrumam.

Intuīcija ir smadzeņu darbība, kas balstīta uz iepriekšējām pieredzēm. Nepārtraukta intuīcijas praktizēšana rada platformu, kas zempaziņā dod ātru izpratni par sagaidāmo rezultātu. Tā ir smadzeņu jauda un atbildes reakcija uz zemapziņai atpazīstamiem impulsiem. Labā ziņa – to var iemācīties. Tavs darbs ir tikai uzturēt to dzīvu, ieklausoties, ļaujoties tai un nostiprinot tās spēku.

Kas ir intuīcija

Vārds intuīcija pirmo reizi minēts ap 1400. gadu, latīņu valodā “intueri” nozīmē “skaties sevī”. Franču filozofs Henrijs Bergsons (1859–1941) bija pirmais zemapziņas atmiņas un intuīcijas pētnieks. Viņš definēja intuīciju kā atmiņu, kas ir ieradumu veidota zempaziņas zināšana par to, ko mums patiesi vajag. Apziņai, salīdzinot ar zemapziņu, daudz grūtāk pamanīt mums vitāli svarīgus impulsus – tam galvenokārt traucē sabiedrības uzspiestās vajadzības un intereses.

Nu jau zinātniski pierādīts, ka viss mums apkārt ir enerģiju vibrācija. Šajā aspektā intuīcija ir mūsu individuālā spēja noskaņoties tā, lai varētu uztvert savus iekšējos enerģijas impulsus. Daži pētnieki apgalvo, ka intuīcija rezultējas bieži neizskaidrojamā deja vu (jau bijis) sajūtā. Lēmumu pieņemšana rada atcerēšanās sajūtu – tu it kā ieej komforta zonā un saproti, ka jau zini atbildi. Tāpēc tā dēvētajiem intuitīvajiem līderiem lēmuma ilga nepieņemšana rada stresu un diskomfortu. Savukārt lēmuma ātra pieņemšana viņiem dod atvieglojuma sajūtu.

Ko zinātne saka par intuīciju

Jaunākie zinātniskie pētījumi par lēmumu pieņemšanu apgāž latviešu senseno patiesību “septiņreiz nomēri, pirms nogriez”. ScienceDaily.com apraksta uzvedības eksperimentālo pētījumu, kurš pierāda intuīcijas precizitāti un spēku lēmumu pieņemšanā. 90 procentos gadījumu tie pētījuma dalībnieki, kuri izdarīja izvēli, pilnībā paļaujoties uz „instinktiem”, izdarīja to pareizi.(http://ej.uz/qrcp ).

7 veidi, kā atpazīt intuīciju

Mēs bieži vien jautājam, kā var atpazīt, kas ir kurš – intuīcija vai mans kritiskais prāts? Apklusināt skaļo un „gudro” prātu nemaz nav tik vienkārši, tomēr praktizējot, intuīciju kļūst arvien vieglāk atpazīt:

–          intuīcija ir unikāla un ekspresīva, tai ir “tagad” sajūta. Intuīcija būtībā ir tavs patiesais es

–          tā ir tikai ceļvedis, ne virziens

–          tā dzīvo tavā saules pinumā – atnākot pareizajai atbildei, vari sajust fizisku reakciju tieši šajā apvidū

–          tā runā tavā balsī, nekad nepamato un nelieto “tāpēc, ka…”. Tieši tāpēc tu, visticamāk, nevarēsi uzreiz atrast vārdus, lai lēmumu pamatotu, jo zemapziņa strādā ātrāk, nekā apziņa

–          tā necenšas kontrolēt tevi, nevērtē un nenosoda par iepriekšējām kļūdām

–          tā nav ne pozitīva, ne negatīva, tā nepiedāvās argumentus, neslavēs tevi

–          ja iekšējā balss sāk vērtēt situācijas pareizību vai nepareizību, izdarīt salīdzinājumus un secinājumus – tā vairs nav intuīcija

Mēs bieži vilcināmies ar lēmumu pieņemšanu, cerot, ka atnāks vēl kāda informācijas druska, kas beidzot dos perfektu pamatojumu un ļaus pieņemt vislabākos lēmumus. Taču gadās, ka tieši vilcināšanās izjauc patiesi lielas lietas.

Biznesa ikona, Apple dibinātājs Stīvs Džobss par intuīciju biznesā teica šādi: “Tavs laiks ir ierobežots, tāpēc netērē to, dzīvojot citu dzīvi, paļaujoties uz citu domām, pieņēmumiem, lēmumiem. Neļauj citu cilvēku trokšņainajiem argumentiem apslāpēt savu iekšējo balsi. Pats svarīgākais ir drosme sekot savai sirdij un intuīcijai”

Iedvesmai, Pauze | Monday

Pirmdienas padomi – darbaholisma mazināšanai

Vai zini, kas tu esi – cilvēks, kas tendēts pārstrādāties vai tomēr īsta darbaholiķe? Tos, kuri pārstrādājas, stimulē materiālie labumi, piemēram, samaksa par virsstundām, bailes tikt atlaistai vai bailes no vadības. Savukārt darbaholiķi vada iekšējie motivatori – personiskie sasniegumi un vajadzība realizēt “neiespējamās misijas”.

Kad kārtējo reizi paliec pēc darba ilgāk, kad nododies darbam brīvdienās, atbildi pavisam godīgi uz šiem četriem jautājumiem. Ir tikai viens atbilžu variants “piekrītu”:

*“Man bija tas jāizdara, un es to izdarīju”

*“Es jau zināju, ka es varu izdarīt tik labi, un man bija taisnība”

*“Manam vadītājam/uzņēmumam tas patiešām bija nepieciešams. Cilvēki  būs apmierināti.”

*“Papildus samaksa, algas paaugstinājums, iespēja saglabāt šo darbu (netikt atlaistai) man patiešam ir ļoti svarīga.”

Ja ar „piekrītu” tu atbildi uz pirmajiem diviem jautājumiem – tātad esi darbaholiķe, ja uz pēdējiem diviem – tad drīzāk esi tendēta uz pārstrādāšanos. No darbaholisma ir grūti atteikties, jo darbaholiķi patiesi izbauda savu darbu, mīl sasniegumus un visbiežāk darbu liek visaugstāk savā prioritāšu skalā. Turklāt darbaholisms bieži vien signalizē par vēlmi no kaut kā aizbēgt, piemēram, no attiecībām vai vientulības, līdz ar to nav iespējams atrisināt šo problēmu, vispirms neatrisinot daudz dziļāko pamatcēloni. Taču šoreiz ne par to.

Kā mazināt atkarību no darba

*Izvērtē darbus pēc svarīguma un atsakies no jauniem, ja vēl daudz nepadarīto. Perfekcionistes ir tendētas uz detaļām un bieži vien pazaudē visa laukuma sajūtu. Tāpēc veidojot svarīgo darbu sarakstu, pievieno klāt čeklistu – kuri mazie darbiņi veido lielo darbu un ko nozīmē pabeigts projekts, darbs.

*Uzraksti labās obligātās apņemšanās un pielīmē tās darbā pie sienas vai datora ekrāna. Ko tu noteikti nedrīksti izlaist šonedēļ – piemēram, vakariņu pagatavošana un maltīte kopā ar ģimeni, jogas treniņi, vakara pasaka mazajam bērnam, pusdienas ārpus biroja. Piemēram, Facebook izpilddirektore Šerila Sandberga vienmēr biroju atstāj tieši 17.30, lai paspētu izņemt bērnu no bērnudārza un pagatavot vakariņas gimenei. Un vislabāk šo padomu palīdzēs izpildīt, ja savā datorā instalēsi programmu, kas noteiktā laikā pati automātiski uzsāk visu dokumentu saglabāšanu un datora aizvēršanu.

* Nopērc dārga sporta kluba abonementu ar mēneša termiņu. Un pērc to, kurš paredz noteiktu skaitu nodarbību mēnesi – tev būs jāizšķiras, vai nu zaudēt naudu, vai apmeklēt visas nopirktās nodarbības. Tas piespiedīs ne tikai tavu investīciju cītīgi atpelnīt, bet ar laiku izveidosies par veselīgu rituālu.

* Nopērc un lieto soļu mērītāju. Izvirzi mērķi sasniegt 10 tūkstošus soļu dienā. Piecelies, uzvelc to un lieto visas dienas garumā. Pārbaudi to arī to darba laikā. Un ja redzi, ka tev vēl tikai 7000 soļi, novērtē, cik darbu tev atlicis un kuri ir patiesi svarīgi, un paliec uzticīga apņēmībai sasniegt mērķi. Tas tev ne vien palīdzēs atcerēties par atraušanos no darba, lai veiktu šo treniņu, bet arī nostiprinās veselību. Sāc ar pirmo soli – nopērc to!

Pirmdienas padomi - darbaholisma mazināšanai

*Nolaidies no saviem augstumiem un lūdz palīdzību izdarīt darbu. Lūdz arī padomu vai meklē mentoru, kas tev palīdzētu tikt galā ar savu apsētību ar darbu.

*Novāc visus elektroniskos gadžetus maltīšu laikā, neņem gultā līdzi datoru un mobilo telefonu. Brīvdienās pamēģini “atteikties” no e-pastu pārbaudes

Izaugsme, Noderīgi | foto - www.bigstockphoto.com

Kā būt modernam grāmatvedim?

Tehnoloģiju radītās izmaiņas visās biznesa jomās ļoti tieši skar arī grāmatvedību un finanšu uzskaiti. Grāmatveži faktiski kļūst par biznesa konsultantiem, kuriem jārisina tās pašas problēmas, kas ir aktuālas citu risku vadībai, atzīst “Grāmatvedības foruma 2016” eksperti.

“Veiksmīgam finanšu vadītājam ir jāprot prasmīgi žonglēt ar tādiem izaicinājumiem kā sadarbība ar iesaistītajiem partneriem, lēmumu pieņemšanas (ne)efektivitāte, cilvēciskais faktors. Arī finanšu vadībā ir savas “aklās zonas”, par kurām mēs visi zinām, bet nereti piemirstam,” saka SEB bankas finanšu direktors Kārlis Danēvičs.

Pirms 6.oktobrī notiekošā “Grāmatvedības foruma 2016” eksperti apkopoja būtiskākos izaicinājumus, kas tuvākajā laikā ietekmēs finanšu konsultāciju un grāmatvedības nozari.

Uzskaitvedi aizvieto tehnoloģijas un tiešsaistes grāmatvedība

Jādomā, nav tālu diena, kad uz jautājumu – cik daudz laika, jūs pavadāt ievadot datus, ikviens grāmatvedis atbildēs, ka manuāli datus neievada vispār. Arī drukātos rēķinus aizvien vairāk aizvieto pilnvērtīgi elektroniskie rēķini, kurus automātiski “saprot” un spēj apstrādāt grāmatvedības programmas.

“Latvijā patlaban aptuveni 15% visu rēķinu aprit elektroniskā formātā. To izmantošanu veicinātu skaidrāks regulējums un vienots standarts,” atzīst tehnoloģiju uzņēmuma “Visma Enterprise” produktu attīstības vadītājs Artūrs Ernštreits.

Savukārt Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācijas valdes priekšsēdētāja vietniece Ilze Palmbaha skaidro, ka šodien var runāt par tiešsaistes grāmatvedības triumfu, jo strauji attīstās grāmatvedības programmas, lietotnes un dažādi papildrīki, kas atvieglo uzskaiti. Samazinoties mehāniskai datu apstrādei, grāmatvežiem ir laiks darīt citas lietas un pieaug zināšanu nozīme.

“Digitālā paaudze” spiež plašāk izmantot tehnoloģijas

Līdz šim grāmatveži lielākoties sadarbojās ar paaudzi, kura “neaug” līdzi tehnoloģijām. Viņiem digitālā vide drīzāk bija pasveša pasaule, nevis iespēja. Taču ekonomiski aktīvo cilvēku vidū aizvien vairāk ir jūtama “digitālā paaudze”. Ir tikai loģiski, ja jaunieši, kas ir izauguši kopā ar datoriem, viedtelefoniem un citiem sīkrīkiem, vēlas strādāt kopā ar partneriem, kas ir orientēti uz moderno tehnoloģiju izmantošanu. Arī no darba devējiem viņi pieprasa atbilstoši aprīkotu vidi, ātru, dinamisku un interesantu darbu.

Maksa par grāmatvedības pakalpojumiem balstīsies nevis uz patērēto laiku, bet gan sniegto pievienoto vērtību

Jau šodien finanšu uzskaites tehnoloģijas ļauj uzkrāt nepieciešamos datu masīvus, tos vispusīgi izanalizēt un iegūtajiem rezultātiem piekļūt tiešsaistē, tādēļ mazinās vēsturisko datu un to apkopošanas vērtība. Sekas – nodokļu deklarāciju un pārskatu sagatavošana varētu kļūt pat uz pusi lētāka, atzīst Palmbaha.

Tieši tāpat mainās arī vispārējie samaksas aprēķināšanas principi, proti, maksa vairs nebalstās uz patērēto laiku, bet gan uz finansistu sniegto pievienoto vērtību. Proti, to, cik prasmīgi grāmatveži/finanšu konsultanti spēj analizēt datus, identificēt riskus, noteikt labvēlīgas un negatīvas tendences biznesa attīstībā un ieteikt risinājumus to līdzsvarošanai.

Uzņēmēja uzticības persona vairs nav grāmatvedis, bet gan finanšu konsultants

Digitāli uzkrātā un ērti apstrādājamā finanšu informācija maina arī attiecības starp grāmatvežiem un uzņēmējiem. Vieglāk apstrādājamie dati ļauj arī vieglāk nomainīt grāmatvedi, bet uzņēmējiem daudz svarīgāki un neaizvietojamāki kļūst finanšu vadības konsultanti, analītiķi.

“Tā kā datorprogrammas spēj efektīvi paveikt aizvien vairāk grāmatvedības funkciju, tad mums jāfokusējas uz funkcijām, ko ar automatizāciju nevar aizstāt – risku identificēšana un vadība, radoša pieeja efektīvai finanšu pārvaldīšanai, kā arī atbalsts biznesa iespēju dažādošanai,” uzskata Danēvičs.

Jāspēj pamanīt izmaiņas, kas var būtiski mainīt esošos modeļus

Normatīvais regulējums vienmēr atpaliks no reālo izmaiņu tempa, tādēļ viens no izaicinājumiem finanšu vadības profesionāļiem ir savlaicīgi pamanīt tās izmaiņas, kurām ir potenciāls būtiski mainīt esošo biznesa modeli, lai varētu tām pielāgoties, skaidro SEB bankas finanšu direktors.

 Tieši tādēļ prasmīga finanšu vadītāja konsultācijas ir tik svarīgas gan ambicioziem jaunuzņēmumiem, gan nelielām nišas kompānijām, kas vēlas “pārlekt” jaunā līmenī, atzīst eksperti.

Grāmatvežiem “dzīvībai svarīgas” ir mārketinga un pārdošanas iemaņas

Eksperti atzīst, ka grāmatvedības un finanšu konsultāciju uzņēmumi spēj piedāvāt izcilu kompetenci, kas palīdz biznesam straujāk attīstīties, gūt lielāku peļņu un nodarbināt vairāk cilvēku. Taču veiksmīgs grāmatvedības bizness būs iespējams vien tad, ja grāmatveži mainīs attieksmi pret savu pakalpojumu pārdošanu. Proti, šobrīd daudz svarīgāk ir pārdot nevis pakalpojumus, bet gan darba rezultātā pieejamo pievienoto vērtību.

Šodien labiem grāmatvedības speciālistiem ir nepieciešamas gan svešvalodu zināšanas, gan mārketinga, pārdošanas un komunikācijas prasmes, jāpārzina arī tiešsaistes programmas, secina Palmbaha.

“Grāmatvedības forums 2016” 6.oktobrī norisināsies “Islande Hotel”, Ķīpsalas ielā 20. Konference ir veidota kā nozares darba platforma, kurā notiek diskusijas par aktualitātēm, attīstību, plānotajām izmaiņām. Šogad īpaša uzmanība tiks pievērsta būtiskākajiem riskiem, ar kuriem var saskarties ikviens darbinieks finanšu projektu vadībā.

Konferenci „Grāmatvedības forums 2016” organizē „BIG event”. Atbalsta: “SEB”, “Visma”, Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācija. Partneri: žurnāls „Kapitāls”, “Islande Hotel”.

Aktuāli, Jaunumi | foto - www.bigstockphoto.com

Kas biroja darbiniekam ir jāliek uz pusdienu šķīvja?

Par spīti izplatītam pieņēmumam, ka biroja darbinieki patērē maz enerģijas, arī darbs pie datora var prasīt zināmus enerģijas resursus. Tomēr, neskatoties uz to, strādājot birojā, ir jāpievērš lielāka uzmanība tam, ko liekam uz šķīvja. Lai saglabātu labsajūtu un slaidu līniju, ikdienā arī sēdoša darba darītājiem, uztura speciāliste un Latvijas Diētas un Uztura Speciālistu Asociācijas biedre Daina Rusule skaidro, kam organisms patērē enerģiju, un kas ir jāēd, lai justos labi.

Cilvēks patērē enerģiju arī atrodoties miera stāvoklī – pamata vielmaiņa patērē līdz pat 75% no kopējā saņemtā enerģijas daudzuma, kas nepieciešams, lai uzturētu organisma dzīvības funkcijas. Tāpēc ar ikdienas uzturu būtu pilnībā jāsedz pamata vielmaiņai nepieciešamais enerģijas daudzums, kā arī papildus, cik katram individuāli nepieciešams, ņemot vērā arī nodarbošanos.

„Lai arī šķiet, ka biroja darbinieki patērē mazāk enerģijas, nekā fiziski darba darītāji, tā tomēr gluži nav. Arī smadzeņu darbībai ir nepieciešamas daudz enerģijas. Daudziem jau ierasts uz iepakojuma meklēt kaloriju daudzumu, kas apzīmē enerģijas daudzumu, cik daudz konkrētais produkts satur. Taču, rūpējoties par savu veselību un labsajūtu, būtu jādomā, lai uzņemtais uzturs satur ne tikai kalorijas, bet arī organismam nepieciešamas uzturvielas – saliktos ogļhidrātus, olbaltumvielas, veselīgos taukus, šķiedrvielas, vitamīnus, minerālvielas. Tāpēc, ejot uz darbu, būtu vēlams somā iemest kādu augli, dārzeni vai riekstu, sēklu un žāvēto augļu maisījumu, ko pagrauzt otrajās brokastīs vai launagā. Savukārt slāpju remdēšanai ir ieteicams izvēlēties tieši ūdeni, jo saldināti dzērieni, it īpaši sēdoša darba veicējiem “iet labumā”, jeb pārvēršas par taukiem“ stāsta Daina Rusule.

„Vieni no mūsu veikalu pastāvīgajiem klientiem ir jaunieši un biroja darbinieki, kuri arvien biežāk izvēlas savā ikdienas ēdienkartē iekļaut svaigu, garšīgu un veselīgu pārtiku,“ uztura speciālistes teikto papildina Linda Sietiņa, Narvesen Baltija mārketinga daļas vadītāja. “Lai arī daudziem ikdienā ir steidzīgs dienas ritms, pircēji kļūst arvien zinošāki par veselīgu uzturu un pat gadījumos, ja nav iespējas ieturēt kārtīgu maltīti, dod priekšroku veselīgām uzkodām. Piemēram, īpašu popularitāti pircēju vidū ir iemantojuši jogurti ar musli, kā arī augļi gan svaigā, gan sulu veidā. Savukārt sātīgākām maltītēm izvēlas olbaltumvielām bagātos turku zirņu un kuskusa salātus. Arvien lielāku uzmanību, īpaši iedzīvotāji, kuri nodarbojas ar sportu, pievērš produktiem ar lielāku olbaltumvielu daudzumu. Tas novērojams arī dzērienu iegādes paradumos – izvēlas tos, kas satur paaugstinātu proteīnu daudzumu.”

Cilvēka enerģijas patēriņš ir atkarīgs no dzimuma, vecuma, ķermeņa kompozīcijas, fiziskās slodzes, apkārtējās vides temperatūras un citiem faktoriem. Mainoties kādam no šiem apstākļiem, mainās arī enerģijas patēriņš. Piemēram, palielinoties fiziskajai aktivitātei vai pazeminoties apkārtējās vides temperatūrai, arī vielmaiņa darbosies raitāk. Tāpēc, piemēram, fiziska darba darītājiem, kam enerģijas patēriņš ir lielāks, ikdienā patērētās pārtikas daudzums būs lielāks. Viņi arī biežāk var atļauties ēst uzkodas starp ēdienreizēm.

Ikvienam diena jāsāk ar labām brokastīm. Tām jādod enerģija un sāta sajūta uz ilgāku laiku. Vislabākais brokastu ēdiens ir pilngraudu putra, muslis vai rupja maluma maizes šķēle ar piedevām, piemēram, rudzu maize ar vistu vai Spēka maize. Ja kārtīgas brokastis rīta stundās nav pa prātam, tad būtu ieteicams apēst vismaz kādu augli. Savukārt pusdienās būtu jāizvēlas maltīte, kur 50% ir dārzeņi, 25% olbaltumvielas saturoši produkti (gaļa, zivis, olas, pākšaugi vai kāds piena produkts) un atlikušie 25% – graudaugi vai kartupeļi. Vakariņas nav ieteicams ieturēt vēlu, tām jābūt vismaz 3 stundas pirms gulētiešanas un tām ir jābūt vieglām, piemēram, zupa, omlete, salāti vai biezpiens.

Kafijas pauze | Monday, foto-www.bigstockphoto.com

Strādāt gudri, nevis smagi…

Kādu dienu divi mežacirtēji sāka strīdēties, kurš no viņiem dienas laikā var nogāzt vairāk koku. Viņi nolēma to pārbaudīt derībās un nākamā rīta agrumā devās uz mežu. No sākuma viņi strādāja vienā ātrumā. Kādu stundu strādājis, viens ieklausījās un vairs nedzirdēja, kā otrs gāztu kokus. Viņš iedomājās – o, tā ir mana lielā iespēja un sāka gāzt kokus dubultātri. Pagāja desmit minutes un cītīgais gāzējs, ieklausījies atkal sadzirdēja, otra mežacirtēja darbu. Tad kādu laiku viņi atkal strādāja vienā ritmā, līdz pirmais mežacirtējs atkal saklausīja, ka otrs ir apstājies. Viņš turpināja darbu, jau sajūtot savas uzvaras garšu. Tā tas turpinājās visu dienu – viena mežacirtēja darbs katras stundas laikā uz desmit minūtēm apklusa, kamēr otrs to turpināja. Kad norunātais darba laiks beidzās, pirmais mežacirtējs, kurš bija strādājis bez apstājas, bija pilnīgi pārliecināts par savu uzvaru. Tomēr liels bija viņa pārsteigums, ka otrs bija nogāzis vairāk koku

– Kā tas varēja notikt?- viņs jautāja konkurentam – katru stundu es taču dzirdēju, ka tu pārtrauci darbu, kamēr es to turpināju. Kā tas ir iespējams, ka tu varēji nogāzt vairāk koku kā es?

– Patiesībā, ļoti vienkārši, – atbildēja otrs mežacirtējs – katras desmit minūtes, kad es pārtaucu darbu, un tu turpināji gāzt kokus, es uzasināju savu cirvi!

Iedvesmai, Pauze | Monday. foto - www.bigstockphoto.com

Ar velo uz darbu

Ar akciju „Ar velo uz darbu” piektdien, 16. septembrī, Latvijā atklās ikgadējo Eiropas Mobilitātes nedēļu, kas notiek 46 valstīs un mudina iedzīvotājus izvēlēties veselībai un videi draudzīgus pārvietošanās veidus. Ar katru gadu riteņbraucēju skaits Latvijā turpina pieaugt, un tās, protams, ir labas ziņas, turklāt jau kopš 2010.gada darbojas arī Latvijas Riteņbraucēju apvienība, kurā var reģistrēties ikviens sevi par aktīvu riteņbraucēju uzskatošs iedzīvotājs. Latvija vēl nevar konkurēt riteņbraucēju skaita ziņā ar Nīderlandi vai, piemēram, Vāciju, taču veloceliņi tiek būvēti, kas rada pamatotu cerību, ka kļūsim veselīgāki un zaļāki. Braukšanai ar divriteni ir daudz plusu, tāpēc Monday apkopoja, mūsuprāt, iedvesmojošākos iemeslus, kāpēc arī tu varētu doties ar velosipēdu uz darbu.

Aizmirsti par sporta zāli!

Ja tu ikdienā uz darbu un atpakaļ mājup pārvietojies ar velosipēdu, tev sporta zāle vairs nav vajadzīga. Atsaucoties uz ASV žurnāla Womans Health publikāciju, sieviete, kuras svars ir vidēji 62 kg stundas laikā nobraucot ar divriteni 20 km, paterē 488 kcal. Ja tev šāds brauciens ir katru darba dienu, tad mierīgi sporta zāles apmeklējumu vari atstāt uz lietaino rudeni!

Tu vari braukt ar augstpapēžu apaviem

Protams, ideāli ir braukt ar velosipēdu sporta apavos, bet ļoti daudzas sievietes pārvietojas ar riteni augstpapēžu kurpēs. Un kāpēc gan ne, ja tie netraucē? Lai gan, ja darba specifika atļauj, dodies dienas gaitās šobrīd tik modīgajos sportiskā stila apavos, kā arī laba alternatīva ir zempapēžu kurpes.

Ietaupi!

Pat, ja tavs velosipēds maksās prāvu summiņu, tas tāpat būs lētāk par automašīnu! Tāpat, protams, arī divritenim ir nepieciešama apkope un pēc ilgākas lietošanas arī kāda jauna detaļa, taču izmaksas viennozīmīgi būs mazākas  kā par auto remontu. Katrā ziņā, pamatīgi ietaupīsi arī uz benzīna rēķina!

Veselīgi un ekoloģiski!

Braukšana ar velosipēdu ir daudz veselīgāka kā tavai fiziskajai, tā mentālajai veselībai par auto vadīšanu vai braukšanu ar sabiedrisko transportu. Kādā pētījumā ir pierādīts, ka jo ilgāks laiks pavadīts mašīnā, autobusā vai vilcienā, jo nožēlojamāka ir cilvēka pašsajūta. Turpretī brauciens ar velosipēdu no rīta gādā par labu garastāvokli un enerģiju visai dienai. Kādas Zviedrijas universitātes pētnieki atklājuši, ka sievietes pusmūža vecumā, kuras regulāri brauc ar divriteni, daudz retāk cieš no plaukstas kaulu lūzumiem. Turklāt, domājot globāli, ikviens cilvēks varēs elpot kaut nedaudz labāku gaisu, pateicoties tev!

Stilīgs aksesuārs

Lai gan velosipēds jau pats par sevi ir stilīgs aksesuārs, tomēr nozare, kas specializējusies uz dažādiem velo aksesuāriem, attīstās ik sezonu arvien uz priekšu. Katru sezonu tiek radītas aizvien jaunas stilīgas un gaumīgas somas, ķiveres, groziņi un citi riteņbraucējam noderīgi aksesuāri.

Iegūsti jaunus draugus

Ierodoties birojā ar velosipēdu, tu, iespējams, atklāsi, ka arī citi kolēģi izmanto šādu transporta līdzekli, un pavisam nemanot būsiet viens otram kļuvuši par labiem paziņām. Tāpat velobraucējiem notiek arvien vairāk pasākumu – sākot ar velomaratonu, kā arī dažādi ne tik sportiski un nopietni pasākumi, piemēram, Rīgas Tvīda brauciens un citi.

Kļūsti par labāku darbinieku!

Riteņbraukšana pirms darba paaugstina darbinieka produktivitāti par 15 %! Aizmirsti par kafiju, tev ir velosipēds!  Tāpēc arī darba devēji un vadītāji varētu padomāt, ka, iespējams, kompānija var strādāt ar lielāku peļņu, ja esat gatavi ierīkot velosipēdu novietni uzņēmuma teritorijā.

Riteņbraukšana varētu būt motivejoša mainīt karjeru

Došanās uz darbu ar velosipēdu var pamudināt tevi mainīt karjeru līdzīgi kā tas notika ar Volstrītas investīciju baņķieri Evelīnu Stīvensu, kura pēc vairākiem šajā darbā nostrādātiem gadiem pameta savu baltās apkaklītes darbu, lai pievērstos savam hobijam – riteņbraukšanai nopietnāk. Kāds bija rezultāts? Evelīna Stīvensa pārstāvēja ASV Londonas Olimpiskajās spēlēs!!

+

Monday.lv esam radījuši tev!

Ja tev tas patīk, pievienojies mūsu atbalstītājiem!