Attiecības, Iedvesmai | Monday, fotoo -www.bigstockphoto.com

Draudzības paradokss

Nereti Facebook un Instagram tiek vainoti par to, ka tie mums liek justies mazāk laimīgiem, veiksmīgiem, varošiem nekā mūsu virtuālie draugi. Nu, lūk, sliktā ziņa ir tāda, ka sociālajiem tīkliem savā ziņā ir taisnība – jā, mūsu draugi ir veiksmīgāki, bagātāki un foršāki pa mums! Nevar būt! Taču zinātne saka – tā ir patiesība par gandrīz par katru no mums! Bet šis nežēlīgais secinājums ir patiess tikai statistiski vidējam cilvēkam, un vairumam cilvēku patiesi ir maz draugu un nekādas lielas bagātības arī viņam nav. Šim patiesības mirklim ir savs vārds – draudzības paradokss. Pirmo reizi šo fenomenu novēroja un jēdzienu lietoja amerikāņu sociologs Skots Felds 1991. gadā (State University of New York), analizējot reālas sociālas draudzības saites. Viņam tas bija tikai matemātisks un spēļu teorijas secinājums par sociālajiem tīklojumiem, kuros dzīvo indivīds. Vēlāk šo fenomenu ar daudz lielāku izlasi apstiprināja Facebook un Twiter lietotāju pētnieki jau virtuālājā sociālajā vidē. Tas ir balstīts uz faktu, ka visticamāk būšu draugs kādam, kuram ir vairāk draugu kā man, nevis mazāk kā man. Jo lielāka ir varbūtība, ka tu vienmēr būsi draugs vairāk populāram cilvēkam nekā mazāk populāram. Pie tam interesants ir pieņēmums, ka ekstravertiem cilvēkiem ir daudz vairāk draugu kā introvertiem, arī ekstraverti domā, ka viņiem ir daudz vairāk draugi. Tādējādi sociālie tīkli tiecas būt pārpildīti ar ekstravertiem, un savukārt introverti tajos ir nepietiekami pārstāvēti

Lsi noskaidrotu, cik patiesībā tev ir draugu, veiksim mazliet nenopietnu eksperimentu. Ieturi kafijas pauzi un saskaiti visus savus draugus, ne tikai pašus, pašus labākos draugus, bet visus, kurus tur varētu uzskatīt par draugiem, arī Facebook draugus un pasaulē izkaisītos draugus. Darīts! Un tagad izdali ar divi. Un tas būs īstais cipars. Diemžēl mēs esam neprašas novērtēt, kuri ir mūsu draugi. Tā zinātne apbēdina un saka – daudzi, kurus es it kā uzskatu par saviem draugiem, par mani tā nebūt nedomā. Izrādās maldīgs ir pieņēmums un gaidas, ka , ja kādu uzskatu pa savu draugu, tad viņš vai viņa pret mani jutīs tādas pat jūtas. Gribētos gan – taču pētījumi rāda, vairums gan jebkurās draudzības attiecībās to sagaida. Nē, tik traki jau nav, patiesības labad jāsaka, ka ir izņēmumi – ir, protams, draudzības, kas abos virzienos ir vienādi stipras, un zinātniski pamatots, ka 53% gadījumos tavas draudzības gaidas ir attaisnotas, apstiprinātas un reālas. Taču, kur paliek atlikušie 47% draudzību? Arī par to zinātnei ir viedoklis. Tā saka, ka cilvēki, kuri nespēj adekvāti novērtēt draudzības saišu atgriezeniskumu, vienkārši nespēj atteikties no sava paštēla, kurā ietilpst daudz un, jo labāk – ievērojami vai ietekmīgi, draugu.

Taču šādi atklājumi netiek veikti lai, mūs, vidējos cilvēkus skumdinātu. Izmanotojot šo zinātniski pieradīto fenomenu, zinātnieki vēlas prognozēt visdažādākos un negaidītākos notikumu scenārijus. Tā, lai, piemēram, palaistu virtuālo vīrusu, atliek vien identificēt tos, kuriem ir visvairāk draugu un ielaist vīrusu tur! Bet šo fenomenu var izmantot arī labiem darbiem – sekojot, esot tīklos saitsīti ar populārajiem cilvēkiem, mēs ātrāk iegūstam jaunumus par katastrofām, slimībām un tādējādi varam atrāk sevi pasargāt.

Dzīves un sirds gudrā dzejniece Anais Nina par draugiem ir teikusi skaistus vārdus – katrs draugs atspoguļo pasauli mūsos, pat to pasauli, kas, iespējams nav dzimusi pirms draugi nav atnākuši, un tikai mūsu satikšanās radīs šo jauno pasauli mūsos. Tad nu šodien ir piemērots brīdis ievilkt dziļi elpu, paskatīties uz sevi spogulī, un atkārtot mantru – draugu lietās galvenais ir kvalitāte, ne kvantitāte! Un rūpēties un biežāk satikties ar tiem draugiem, kuri atver kādu pasauli mūsos!

Un te mazliet jocīgi citāti par draudzību

Iedvesmai, Pauze | Foto - www.bigstockphoto.com

Par draudzību…

Pie vasaras labajiem darbiem pieder satikšanās ar bērnības un jaunības labāko draugu. Tik daudz iespēju jau bija – klases (kursu) salidojumi, vīna vakari, pirts piektdienas, sestdienas pankūku rīti, sēņošana, laivošana, Latgales vecmammas jāņogu lasīšanas triecientalka, Itālijas iedvesmas tūre….  Kā! Tu vēl neesi satikusies ar savu bērnības draugu?  Lai nostiprinātu apņemšanos satikties, atlasijām mazliet smieklīgus, bet jēgpilnus citātus par draudzību (daudzi nezināmu autoru).

 Patiesa draudzība ir tad, kad tu ieej viņa (viņas ) mājā un automātiski pieslēdzies viņa (s)  internetam.

Draudzība piedzimst brīdī, kad tu otram saki: “O, nevar būt! Tu arī! Es domāju, ka es viens tāds”.

Nekas nav labāks par labu draugu, tik vien – draugs ar šokolādi.

Īsts draugs ir tas, kas tevi pieņem un joprojām mīl, zinot visus tavus dēmonus.

Mēs būsim draugi uz mūžu …. jo par daudz zinām viens par otru!

Sniega pika tieši sejā – tas ir labs sākums mūžu ilgai draudzībai.

Kā atpazīt draugu? Tu vari viņam piezvanīt četros no rīta pat muļķīga vai niecīga iemesla dēļ. – Marlena Dītriha

Draugi ir ģimene, ko tu vari izvēlēties.

Vai mēs būsim draugi uz mūžu? – jautāja Sivēns. O, pat ilgāk! – atbildēja Vinnijs Pūks

Draudzība ir kā nauda – to vieglāk iegūt, kā noturēt!

Draugi ir kā grāmatas – ne daudz, toties rupīgi atlasītas.

Vecu draugu svētība – atļauties būt muļķīgam un smieklīgam kopā ar viņu. – Valdo Emersons

Mīlestība ir akla. Īsta draudzība cenšas to nepamanīt. – Otto Bismarks

Daudzi cilvēks gribēs ar tevi braukt limuzīnā. Bet īsto draugu tu atpazīsi, kad tavs limuzīns būs salūzis, un viņš ar tevi kopā brauks ar autobusu. – Opra Vinfrija

Īsti draugi nevērtē viens otru, … bet kopā vērtē visus pārējos.

Ir tikai trīs patiesi draugi – tava vecā sieva, vecais suns un skaidra nauda. – Bendžamins Franklins

Mums nemaz nevajag psihologus un psihiatrus, ja vien mums ir draugs, ar kuru varam būt muļķi un neveiksminieki.

Draudzība ir nepieciešama… kā filozofija, māksla. Jā, tai nav izdzīvīšanas vērtība, bet tā ir viens no iemesliem, kas palīdz izdzīvot grūtos brīžos.

Vieni meklē atbildes pie mācītāja. Citi – pie dzejas. Es – pie draugiem. – Virdžinija Vulfa

Kas draugs visiem, tas nav draugs nevienam. – Aristotelis

Ikviens māk būt draugs otra ciešanās, bet lai būtu patiess draugs otra panākumos – tā, lūk ir liela māksla. – Oskars Vailds

Draugi mums palīdz piecelties, kad esam pakrituši. Un, ja viņi to nevar – viņi apguļas mums līdzās un paklusē.

Draudzība ir svēta, salda, stabila, lojāla, ilgstoša, ja vien tu nelūgsi tai aizdod naudu. – Marka Tvens

Draudzība ir vienīgais īstais cements, kas satur šo pasauli kopā. – Vudrovs Vilsons

Ne jau mīlestības trūkums, bet draudzības trūkums padara laulības nelaimīgas. – Frederiks Nīče

Vislabākie draugi ir tie, kuriem riebjas tas pašas lietas, cilvēkus, kas tev.

Vislabākais draugs: miljons atmiņu, desmit tūkstošs tikai jums saprotamu joku un simts dalītu noslēpumu.

Draugs ir tas, kas zina, kāds tu patiesībā esi; saprot, caur ko esi gājis; pieņem tevi, kāds esi kļuvis un joprojām toleranti ļauj tev augt. – Viljams Šekspīrs

Kad sieviete kļūst sev par labāko draugu, dzīve viņai un visiem ap viņu kļūst vieglāka. – Diana fon Furstengurga

Iedvesmai, Pauze | foto-www.bigstockphoto.com

Gudrības septiņas pazīmes…

Lai ko teiktu skolotāji un pasniedzēji, vēsture pierāda, ka gudrību nevar izmērīt ar skolas atzīmēm, centīgumu un labu uzvedību. Cik nav dzirdēts pa slavenu cilvēku nedienām skolas gaitā (pat Einšteins smagi cīnījās, lai tradicionālā skolā tiktu uz priekšu). Un lai gan maz ticams, ka ikkatrs, kas sevī atpazīs zemāk aprakstītās pazīmes, būs nenovērtēts ģēnijs, taču pagaidām zinātne nav ne atminējusi ģenialitātes mīklu, ne iedevusi vienādojumu, kas pateiks, vai kaut kas no tevis var sanākt. Tici vai netici, bet zinātne saka, ja tev piemīt vairums no šīm pazīmēm, cerības ir ….

Mentāla slimība

… sakarības starp mentālu slimību un gudrību joprojām ir pretrunīgas, bet zinātne saka, tās uzmanības vērtas. Piemēram, cilvēkiem ar bipolāriem traucējumiem jeb, robežpersonībām (izteiktas svarstības no pacilātības uz depresiju, lai arī tādu ir vien ap 2% no pasaules iedzīvotaju, taču starp viņiem daudzi “lieli prāti”, kā Hemingvejs, Van Gogs) piemīt specifisks proteīns, kas saistīts ar atmiņu un zinātkāri, spēju fokusēt uzmanību uz grūtiem uzdevumiem un neiespējāmām mīklām (un kas kļūst par māniju un apsēstību).

Nepiedienīgas valodas lietošana

Lai arī nepiedienīga izrunāšanās (lamāšanās, rupjību lietošana) biežāk tiek saistīta ar neizglītotību un zemākām sociālajām kārtām, taču tā var būt arī intelektuāla prāta pazīme. Tā 2016. gadā zinātniskājā žurnālā Language sciences publicēts pētījums atzīst, ka ir nepārpotama un pozitīva saikne starp rupju valodu un valodas bagātību. Re – tik vienkārši – jo savukārt valodas bagātība ir intelektuāla cilvēka pazīme.

Riska uzņemšanās

2015. gadā somi atklāja, ka indivīdi, kuri tiecas uz izaicinājumiem un nebaidās riskēt, spēj labāk apgūt zināšanas. Jo kā izrādās šiem censoņiem smadzenēs ir vairāk tā dēvētās baltās vielas, kas atbild par kognitīvajām spējām un funkcijām.

Slinkums

Lai arī slinkumam (angliski being lazy, bet kontekstā drīzāk neaktivitātei) nav tiešu un pierādītu saišu ar gudrību, taču kāds nesen veikts pētījums tiecas apstiprināt – tie, kas vairāk slinko un domā, bet mazāk velta sevi fiziskajām aktivitātēm un sociālajām interakcijām, būs gudrāki par aktīvajiem un fiziski čaklajiem. Jo … noslēgšanās vienatnē ļauj viņu prātiem klejot un atrast jaunus horizontus, neparastas idejas, un radošus risinājumus.

Būt vecākajam bērnam ģimenē

Kāda cita interesanta teorija vēstī, ka mūsu gudrība ir atkarīga no tā, kādā secībā savā ģimenē esam ieradušies pasaulē. Tā – būt pirmajam jau it kā automātiski varētu nozīmēt iespēju savākt vairāk gudrības (no vecākiem). Taču nē – vecākie bērni vienkārši tiek pakļauti skarbākai disciplīnai un audzināšanai. Taču tas arī tikpat labi var nozīmēt, ka vecākajiem bērniem vairāk būs jācenšas, lai nopelnītu savu vecāku mīlestību un atzinību, nekā pastrīšiem.

Raizēšanās

Kas to būtu domājis – kādas pagātnes situācijas vai pieredzes “atgremošana” -pārrunāšana, pārcilāšana, iespējamo variantu pārdizainēšana, un uztraukšaanās – ka neko mainīt nevar – arī var būt gudrības pazīme. Ja šī pagātnes cilāšana notiek sarunājoties (kaut vai ar sevi), tiekot trenēts verbālais intelekts, kas barojas no kritiskās domāšanas, problēmu risināšanas un abstraktās domāšanas (pat no šādas). Savukārt neverbālie intelektuāļi (kas par to nerunā un nodomā) ir spēcīgāki komunikācijas neverbālo signālu uztveres ziņā, kas mazina vajadzību pēc notikumu reprodukcijām.

Bērnu dienu popularitāte

Ja esi bērnībā bijis izskatīga /s, pieprasīta/s un pozitīvi forša /s (“cool”), tas tevi būs iemācījis ne vien komunicēt, bet arī lasīt vienaudžu emocijas. Saskaņā jau citu pētījumu, labā emocionālā inteliģence rodas no spējas identificēt , ko citi domā, grib un jūt. Šī spēja savukārt palīdz mums vieglāk iepazīties, iepatikties un virzīties pa sociālajām kāpnēm.

Neticēt Dievam

Nesen veikts, vairāku pētījumu apkopojums apliecinājis, ka cilvēki, kuri savā pasaules redzējumā vairāk tendēti piekrist dabiskajam, ne pārdabiskajam jeb reliģiskajam pasaules skaidrojumam, būs inteliģentāki. Tikai tāpēc, ka viņi vairāk tiecas izzināt, izskaidrot un izpētīt pasauli.

Nu, ko – vai pārliecinājām?

Izaugsme, Psiholoģija, Vadīt | Monday, foto-www.bigstockphoto.com

Man riebjas mans darbs!

Vai kādreiz nikumā un nepatikā pret darbu neesi pierakstījusi pilnu datorlapu ar vienu vienīgu teikumu: “man riebjas mans darbs, man riebjas mans darbs, man riebjas mans darbs”. Jā, jā es esmu to darījusi cerībā, ka riebumu vienkārši var norakstīt nost. Bet nevar vis! Monday saruna ar psiholoģi Jolantu Cihanoviču par to, ko iesākt ar darbu, kas riebjas.

 

Kāpēc riebjas darbs?

Latvijā ļoti izplatīts iemesls riebumam pret darbu ir izdegšanas sindroms. Uzsākot darbu, riebuma, visticamāk, nav bijis – droši vien sākumā tas pat ir kaut nedaudz paticis. Neapmierinātība ir krājusies pakāpeniski. Visbiežāk darbinieki ir ilgstoši lieguši sev atpūtu, nav pietiekami restartējušies. Nogurums ir sakrājies, un cilvēki vairs nespēj domāt par darbu bez nepatikas. Bet kad jautā – ko tad citu tu gribētu darīt? – viņi atbild, ka gribētu gadu nedarīt neko un vienkārši atpūsties. Tātad nevis darbs ir apriebies, bet cilvēks pats ir pārguris.

 Screaming girl wearing a pot as hat

Noteiktu profesiju darbinieki ir vairāk pakļauti izdegšanai, kas ved uz nepatiku pret darbu. Piemēram, strādājot palīdzošajās profesijās (ārsti, medmāsas, skolotāji), cilvēkam bieži vien ir jāapkalpo vairāk cilvēku nekā viņš patiesībā var izdarīt. Bet viss, kas prasa piepūli un resursus, kuru vairs nav, var izraisīt nepatiku, jo organisma saka – viss, pietiek, vairs nevaru turēt! Arī profesijās, kas saistītas ar varu, cilvēki izdeg biežāk, jo atbildības smagums var kļūt nepanesams. Bieži mēdz salūst arī radošo profesiju cilvēki, īpaši jomās, kur nemitīgi jāiet pret straumi, kur visu laiku jāpiedāvā kaut kas jauns un nebijis, kur viss nemitīgi mainās un trūkst pat minimālas stabilitātes. Cilvēkam rodas sajūta, ka viņa radošie resursi izsīkst, ka viņš sāk atkārtoties, un viņam pašam sāk riebties darba rezultāts.

Ko darīt? Ja pamani, ka darbs vairs nesagādā prieku, esi izdegusi un pārgurusi, vispirms rūpīgi pārskati savu darba un atpūtas režīmu – vai regulāri un kvalitatīvi atpūties, ņem atvaļinājumu, izmanto brīvdienas. Lai mēs spētu radīt, sevī cītīgi jāiegulda. Savukārt, ja rodas sajūta, ka esi viena, ka neviens nesniedz atbalstu, tev jāiemācās nebaidīties lūgt palīdzību.

Ne nu gluži riebjas, bet…

Cilvēki dažkārt domā tā – mājās es rūpējos par bērniem, māju, vecākiem, bet darbā sagaidu, ka par mani rūpēsies kāds cits. Viņi cer, ka darba devējs piedāvās tādas lomas, amatus un vidi, kas ļaus darbiniekiem sevi pilnībā realizēt. Bet ir ļoti maz ir tādu darbu, kas ļauj realizēt visus mūsu talantus visā spožumā. Rodas neapmierinātība, cilvēki sāk sūdzēties, ka darbs ir rutinēts, nav interesants.

Ko darīt? Tad tev jājautā – vai nav tā, ka es pilnīgi visu interesanto gaidu no darba. Taču darbs nav domāts, lai kompensētu to, ko mēs varbūt nesaņemam no citām dzīves sfērām. Līdzsvaro darbu ar lietām, no kurām gūsti prieku. Izkop tos talantus un nodarbes, kas patīk, kuros vari realizēties kā personība. Un vēl – izvērtē, vai tiešām darbā nav nekā, par ko tu varētu būt pateicīga? Mēs neprotam būt pateicīgi par to, kas mums ir; visu laiku analizējam un salīdzināmies ar citiem, uzsverot to, kas mums pietrūkst. Un tad, protams, viss sāk riebties.

Sāc kopt to, kas jau tev ir. Es daru tā – katru vakaru veltu 3 minūtes laika, lai apzinātos, par ko varu būt pateicīga šodien. Ja to to darīsi divas nedēļas pēc kārtas, tas kļūs par ieradumu, un tu iemācīsies citādāk paskatīties uz daudzām lietām. Pamostoties un ieraugot sauli, pirmā doma vairs nebūs – o, saule, ko lai šodien velk, bet gan – o, saule, būs skaista diena! Es vairāk sāku pamanīt lietas, ko agrāk pieņēmu kā pasšaprotamas. Sāku domās teikt paldies par to – ģimenei, draugiem, darbabiedriem, darba devējam.

Darbs nesniedz absolūtu pilnību

Tagad daudz runā (un jauniešiem šī doma ir īpaši iestāstīta), ka darbam itin visā mums jāsniedz gandarījums, ka tam jānes prieks un apmierinājums. Ja tas nav tāds, tad tā ir nepareiza izvēle – ej, meklē nākamo! Bet pilnīgi perfekti ir tikai meiteņu sapņu prinči – dzīvē nekas nav absolūti ideāls.

Ko darīt? Mums var būt dažāda motivācija, kāpēc tas vai cits darbs mums sniedz jēgu. Vieni iet uz darbu realizēt sevi. Citiem darbs ir iespēja darīt pasauli labāku, vēl citiem – būt sociāli baudāmā vidē. Un vēl citiem tas ir veids, ka pelnīt naudu, kura palīdzēs piepildīt citas baudas. Mācies citu pieeju – iemīli to darbu, ko dari, atrodi darba procesā kaut ko, kas sagādā prieku. Veido savu prieku pati, uzņemies atbildību, nevis gaidi no darba devēja, ka viņš tev to sagādās.

Bet man tiešām riebjas mans darbs!

Ja tiešām esi sapratusi, ka neesi izvēlējusies sev piemērotāko profesiju, neturi sevi pie rokas un nemoki ar atrunu – nu, jā es te esmu jau ieguldījusi piecus, desmit vai pat piecpadsmit gadus. Droši vien arī citi tevi mēģinās atrunāt – kur tu iesi, tu tur būsi nulle, tev būs mazāk atalgojums, tev ir atbildība – bērni, kredīti, rēķini… Un mēs noliekam sevi maliņā, un sakām (pat savos tikko trīsdesmit gados) – ko nu vairs, par vēlu!

Ar darbu bieži vien ir līdzīgi kā ar attiecībām. Sākumā viss ir labi, bet pēc vairākiem kopā nodzīvotiem gadiem, pat ja nepatīk, tik un tā ir grūti aiziet. Jo tik daudz ieguldīts – un būs jāatzīst, ka tie bijuši nelietderīgi ieguldījumi; jo bail atkal kļūdīties. Un samierināmies ar to, kā ir. Taču jāatceras, ka mēs visu dzīvi maināmies – tas, kas derēja 20 gados, 30 gados vairs var nederēt. Un mums ir iespēja vienmēr sākt kaut ko jaunu.

Ko darīt? Ja tu maini profesiju 30, 40, vai 50 gadu vecumā, tu vairs neko nesāc no pilnīgas nulles, tev ir pieredze, ar ko vari bagātināt jauno sfēru. Tiesa, būtiski saprast, ko es īsti meklēju – lai nav tā, ka atkal izvēlos darbu, kas man pēc brīža nepatiks. Dažreiz pietiek ar vienu hobiju vai jaunas prasmes apgūšanu, lai darbs vairs neliktos netīkams. Tomēr, ja redzi, ka jaunā joma tiešām dod lielāku gandarījumu – sāc pārplānot dzīvi!

Un galu galā – man nav laika! 

Daudzi teiks – bet es jau tā darbā pavadu tik daudz laika, kādi vēl vaļasprieki? Man nav laika – tas ir aizbildināšanās teiciens, kuru izvēlamies, kad patiesībā izvēlamies nedot laiku sev. Dažreiz ir vieglāk turpināt kustību pa iebrauktām sliedēm, turpināt dzīvot ar nevēlamiem paradumiem. Cik daudz laika vajadzīgs, lai, nākot no darba, kādu gabaliņu paietu kājām, izietu caur parku, ar baudu iedzertu kafiju? Jā, iespējams, stunda trenažieru zālē trīsreiz nedēļā ir par daudz prasīts, bet atrast sev 15 minūtes dienā ir iespējams katram. Jautājums – vai dodam sev tiesības to darīt. Biežāk nedodam gan, jo domājam, ka labāk padarīt kaut ko derīgu, nevis staigāt pa parku. Tikai – ja mašīnai vajag degvielu, mēs taču neaizbildināmies, ka tagad nav laika un tāpēc pabrauksim kādu gabalu bez degvielas. Būtiski ir mainīt domāšanu un apzināties, ka mēs paši sev esam vērtīgs resurs. Ja mēs paši par sevi nerūpēsimies, nevienam nebūsim vajadzīgi. Nogurums un stress ir viens no laika zagļiem, jo sagurumā visam aiziet vairāk laika nekā tad, ja esam atpūtušies un priecīgi par savu dzīvi.

 

Izlasi Jolantas pastāstu un jautājumu šeit

Psiholoģe Jolanta Cihanoviča

Psiholoģe Jolanta Cihanoviča

Kafijas pauze | Monday, foto-www.bigstockphoto.com

Kam pietrūkst neveiksmes

 

Kāds ārsts bija kļuvis par valsts izcilāko ķirurgu, tad viņš kļuva par Nacionālās ķirurgu asociācijas prezidentu. Šim notikumam un viņam par godu tika rīkotas svinības. Uz svinēšanu ieradās arī viņa sens draugs, taču viņš ievēroja, ka draugs ir bezgala skumjš. Viņš uzrunāja draugu:

– Tu esi tik daudz sasniedzis! Daudzi par to sapņo un tikpat daudzi pat neuzdrošinās sapņot, jo uzskata, ka tas nav iespējams. Kāpēc tu tomēr esi tik skumjš?

– Mans senais draugs, lieta tāda, ka esmu visu šo sasniedzis, nemaz to nekārojot un pat to negribot – ķirurgs atbildēja – Es nekad negribēju būt ķirurgs, un tagad ir vismazākā iespēja no tā visa izstāties. Ja ceļā uz šo it kā virsotni es būtu cietis kaut vienu neveiksmi, varbūt tad man būtu iespēja darīt ko tādu, ko es patiešām mīlu. Bet tādas nebija, viena maza veiksme pēc otras un lūk, tagad esmu pieķēdēts pie šiem pienākumiem un amata, kuru ne vēlējos, ne kurš man patīk.

– Nevar būt, tu te tagad jokojies! – draugs bija neizpratnē – katra ķirurga sapnis ir kļūt ķirurgu asociācijas prezidentu! Tava sieva ir laimīga, bērni ir laimīgi, ikviens izrāda tev vislielāko cieņu, tev viss ir!

– Bet es neesmu laimīgs un es necienu sevi – tas ir vissliktākais, kas ar mums var notikt! Es gribēju būt mūziķis, bet mani vecāki bija pret to, un es viņus klausīju. Es biju vājš. Es kļuvu par izcilu ķirurgu, bet esmu viduvējība jomā, par kuru sapņoju jaunībā un sapņoju joprojām. Lūk –kāpēc esmu skumjš, jo joprojām esmu vājš! Es nespēju atteikt un atteikties.

Aktuāli, Jaunumi | Lattelecom sagatvots materiāls, foto - www.bigstockphoto.com

Lattelecom televīzijas kanāla 360TV jaunā sezona

Lattelecom televīzijas kanāla 360TV dzimšanas dienas sezonā turpmāk pirmdienās būs šovbiznesa raidījums Kas karsts?, kuru vadīs aktieris Lauris Dzelzītis un radio personība Kristīne Komarovska. Savukārt erudīcijas spēlē Vai zini vairāk par Kreipānu? viens no Latvijā atpazīstamākās balss īpašniekiem Anatolijs Kreipāns palīdzēs Gustavam Terzenam pārliecināties par mūsu fanu, tostarp sabiedrībā atpazīstamu cilvēku, zināšanām dažādos sporta veidos.

Unikālā satura koncepta televīzijā, kur katra diena veltīta citai tēmai, gada jubilejas sezonā skatītājus sagaida arī citi svaigi pašmāju un pasaules raidījumi, šovi un filmas, piemēram, Britu talanti (Britain`s Got Talent), Gāzi grīdā Amerikā (TOP Gear USA), Remzija elles ķēķis (Hell`s Kitchen) u.c. Jaunās 360TV personības pievienosies jau iemīļotajām kanāla TV sejām – Grētai Gorjučko, Gustavam Terzenam un Laurai Jēkabsonei.

“Līdz ar kanāla 360TV radīšanu pirms gada, Lattelecom kļuva par Latvijas telekomunikāciju nozares celmlauzi, ieejot TV satura biznesā un piedāvājot  vēl neredzētu televīzijas satura konceptu. Šis lēmums ir vainagojies ar panākumiem – pirmais Latvijā radītais augstas izšķirtspējas jeb HD televīzijas kanāls ik mēnesi priecē ap 600 000 skatītāju, ierindojot 360TV un tā saturu iecienītāko kanālu un pārraižu listē. Jaunā sezona sniegs vēl vairāk izklaidējoša un izzinoši bagātinoša vietējā un ārzemju satura,” norāda Lattelecom valdes locekle, attīstības un mārketinga direktore Kerli Gabriloviča.

 

JAUNUMS – izklaides pirmdienas

Pirmdienas parasti ir visgrūtākās nedēļas dienas, taču 360TV skatītājiem nedēļas iesākums būs piepildīts ar izklaidi. No 22. augusta pirmdienās plkst. 19.00 tiešraidē un atkārtojumā tajā pašā dienā 22.20 skatītājus priecēs jauns pašmāju šovs Kas karsts? Tajā tuvāk iepazīsimies gan ar Latvijas, gan ārzemju slavenībām un aktualitātēm viņu dzīvēs. Katru nedēļu radio balss Kristīne Komarovska un iemīļotais aktieris Lauris Dzelzītis viesosies pie kāda sabiedrībā zināma cilvēka, ielūkosies sociālo tīklu aktualitātēs un kopā ar stila ekspertiem analizēs slavenību ģērbšanās paradumus. Savukārt uzdodot 69 jautājumus iepazīsim tuvāk tādas personības kā Baibu Sipenieci – Gavari, Aleksandru Sokolovu, Anatoliju Kreipānu un citus. Kopā ar Kas karsts? skatītāji varēs viesoties tur, kur parasti tas liegts, piemēram, Dailes teātra aizkulisēs un jauniegādātajā Māras Upmanes-Holšteines un Goran Goras mājā.

Uzreiz pēc jaunā pašmāju šova pirmdienās biogrāfiskās filmās skatītāji iepazīs lielākās pasaules personības. Jau tuvākajās nedēļās 360TV piedāvā satikties ar Hītu Ledžeru, Leonardo di Kaprio un Maiklu Džeksonu.

Tāpat no 22. augusta plkst. 21.05 360TV būs skatāms vēl Latvijā nebijis šovs – Britu talanti. Tas ir unikāls, jo tieši šajā šovā dzimst superzvaigznes, kas vēlāk iegūst Grammy balvas, tā ir aizraujoša cīņa ne vien par uzvaru un pasaules slavu, bet arī žūrijas atzinību. Tiesnešu krēslos redzēsim skandalozo mūzikas producentu Saimonu Kauelu, kurš vienīgo šova dalībnieku Latvijas Gati Kandi nodēvējis par nesmieklīgāko komiķi pasaulē, kam pateicoties viņš kļuva slavens. Tāpat žūrijā būs Amanda Holdena, Akeša Diksone un Deivids Viljams, kuri izvērtēs britu prasmes dažādās izklaides jomās. Skatītāji redzēs neticamus talantus un arī beztalantus vecumā no 12 līdz 79 gadiem, kuri ne tikai dziedās un dejos, bet arī izpildīs neticamus moto trikus, rādīs iluzionistu un komiķu spējas.

Sporta otrdienas

Jau no 23. augusta otrdienās plkst. 22.00 skatītājus sagaida jautri brīži kopā ar Gustavu Terzenu un sporta erudīcijas spēli Vai zini vairāk par Kreipānu? Gan skatītāji, gan spēles dalībnieki varēs pārbaudīt savas zināšanas un noskaidrot, vai viņi var mēroties pieredzē ar sporta komentētāju Anatoliju Kreipānu, turklāt āķīgākos jautājumus būs sagatavojuši pašmāju labākie sportisti.

Pirmajā raidījumā piedalīsies mūziķis Ralfs Eilands, Ghetto Games aizsācējs, basketbolists Raimonds Elbjakans, TV dīva Jana Duļevska un basketboliste Gunta Baško-Melbārde.

Nespējot pašu spēkiem precīzi atbildēt uz jautājumu, dalībnieki varēs izvēlēties arī papildiespējas – minūtes pārtraukumā sazvanīties ar Anatoliju Kreipānu un saņemt viņa padomu, bet, izvēloties sarkano kartīti, nezaudējot punktus, nezināmos jautājumus varēs mest kā izaicinājumu pretinieku komandai.

Arī pārejā otrdienas programma būs veidota tikpat sportiskā stilā – biogrāfiskās filmas un intervijas ļaus iepazīt Latvijas un pasaules lielākās sporta personības. Jau 23. augustā plkst. 20.00 uz randiņu aicina Deivids Bekhems!

Ideju trešdienas

Trešdienas ir laiks ideju radīšanai un attīstībai. Tādēļ 360TV dzimšanas dienas sezonā skatītājus sagaida vairāki pārsteigumi – pasaules slaveni un iedvesmojoši šovi! Jau 24. augustā plkst. 19.55 sāksies šovs Miljons dolāru vērts praktikants (Million Dollar Intern) – tajā veiksmīgi un inovatīvi jaunieši dodas glābt uzņēmumus, kuri jau kādu laiku ir iesīkstējuši un nonākuši uz bankrota sliekšņa. Vai praktikants var ienest uzņēmumā jaunas vēsmas un izglābt neejošu biznesu tikai ar loģisko domāšanu un inovatīvām idejām? Var! Ja tas ir iespējams ASV, tas var strādāt jebkur pasaulē!

Plkst. 21.00 trešdienās 360TV piedāvā šovu, kas ASV guvis milzu popularitāti – Gāzi Grīdā Amerikā (Top Gear USA), tajā uzzināsim daudz jauna, jo Latvijā šī sezona vēl nav rādīta. Trīs jautri vadītāji Adams Ferara, Rutledžs Vuds un Tanners Fousts izmēģinās dažādas automašīnas, lai iepazīstinātu vīriešus ar trakiem izgudrojumiem un braukšanas manierēm. Viņi liks par sevi smieties, pārkāps robežas, spēlēsies, eksperimentējot ar ātrumu un jaudu! Jau pirmajā epizodē tiks izmēģinātas policijas automašīnas, otrajā – pasaules mazākie vāģīši, savukārt trešajā – kulta auto. Šis ir šovs, kas atklāj patiesību par automašīnām ekstremālā situācijā un bieži grauj tirgotāju pārdošanas rādītājus.

Plkst. 22.00 skatītāji varēs smelties idejas un vērtīgas atziņas, kā attīstīt jaunus uzņēmumus. Šovs Biznesa haizivs (Shark Tank) jaunajā, vēl neredzētajā sezonā ir apvienojis veiksmīgākos ASV miljonārus un miljardierus, kuri gatavi investēt naudu labās idejās. Tūkstošiem cilvēku ASV ir gatavi aizstāvēt savas idejas nežēlīgajiem uzņēmējiem, lai saņemtu vai nu izsmieklu, vai nopietnas investīcijas biznesa attīstībai. Viss atkarīgs no idejas pārdošanas, pēc dalības un atbalsta saņemšanas šovā Biznesa haizivs, radīti veiksmīgi uzņēmumi tādās nozarēs kā mazu kūciņu cepšana, inovatīvu bērnu krūzīšu ražošana, unikāla briļļu piestiprināšanas metode un daudzās citās. Šis šovs mācīs ne vien pasniegt savu ideju, bet arī atbildēt uz dažādiem jautājumiem, pirms vispār ideju virzīt biznesa gultnē.

Viņas ceturtdienas

Jau 25. augustā plkst. 19.55 360TV skatītājus modes nežēlīgajā pasaulē aizraus Naomi Kempbelas Supermodeļu skola (The Face). Trīs veiksmīgākās pasaules top modeles, kuras piedalījušās visu lielāko modes namu skatēs un bijušas reklāmas sejas daudziem zīmoliem, apmācīs un pārbaudīs 12 meitenes. Tikai vienai no audzēknēm būs iespēja iegūt darbu un kļūt par vadoša ASV zīmola seju. Modes pasaule var būt nežēlīga – kā tā ir izaudzinājusi Naomi Kempbelu, Karolīnu Kurkovu un Koko Roču, kādus pārbaudījumus viņas sagatavojušas jaunajām kolēģēm, uzzināsiet, skatoties šovu!

No 8. septembra ceturtdienās plkst. 21.00 pie skatītājiem atgriezīsies iepriekšējās sezonas skatītākais raidījums 100 personības līdz Latvijas simtgadei. Tā būs iespēja iepazīt vēl daudzas citas Latvijas lielākās personības, kuras viesosies studijā pie šarmantās Grētas Gorjučko uz atklātām sarunām par dzīvi, talantiem, karjeru un panākumu atslēgu. Tāpat Viņas ceturtdienas turpinās iedvesmot skatītājas ar biogrāfiskām filmām par spēcīgām un uzmanības vērtām pasaules personībām.

JAUNUMS – Humora piektdienas

Pēc garās darba nedēļas 360TV piektdienas veltīs pilnasinīgai atpūtai un humoram, lai smeltos spēku un jautrību ne vien nedēļas nogales izklaidēm, bet arī jaunajai darba nedēļai, smejoties kopā ar jautrākajiem kino varoņiem. Jau no 26. augusta plkst. 18.40 ikviens aicināts atpūsties kopā krievu humora šovu Laimīgi kopā (Cчастливы вместе), bet plkst. 19.50 – smieties kopā ar Voroņini (Воронины), lai no plkst. 20.00 baudītu pasaules labākās komēdiju filmas.

Hobiju sestdienas

No 3. septembra sestdienās plkst. 21.00 360TV piedāvās vienu no skatītākajiem televīzijas šoviem pasaulē – Remzija elles ķēķi (Hell`s Kitchen). Gordons Remzijs ir viens no ģeniālākajiem pavāriem pasaulē, viņa vērtējums ikvienam – ne tikai jauniem, bet arī pieredzējušiem pavāriem – var nozīmēt milzīgu pavērsienu karjerā.

Viņš kritizē gan ēdiena izskatu, gan garšu – taču nereti pirmais iespaids var būt maldīgs. Remzijs nav sajūsmā par pašdarbību mājas virtuvē, elles ķēķī viss ir nopietni, līdz kāda mājsaimniece viņa garšas kārpiņas nogāzīs no kātiem! Gordons tik ļoti iemīlēsies šīs dāmas slikta paskata ēdiena garšā, ka metīsies viņu kaislīgi skūpstīt, kas šokēs ne vien skatītājus, bet arī pārējos konkursantus. Nepalaid garām – kas tāds iespējams vien Remzija elles ķēķī!

Tāpat no septembra sākuma Hobiju domnīcā, kas iepriekšējā sezonā bija viens no populārākajiem raidījumiem, 360TV piedāvās ne vien jaunus ceļojumu apskatus, bet arī citus piedzīvojumus kopā ar vokālās grupas Latvian Voices līderi un komponisti Lauru Jēkabsoni. Kopā ar Lauru un pašmāju ceļotājiem apceļosim pasaules lielākās metropoles, iemācīsimies gatavot svešzemju ēdienus un sajust patieso konkrētās valsts garšu.

JAUNUMS – Kino svētdienas

Turpmāk svētdienas 360TV piederēs kino! No rīta līdz vakaram būs iespēja tikties ar pasaules slaveniem aktieriem un režisoriem visas dienas garumā. Svētdienās redzēsim tikai un vienīgi pilnmetrāžas filmas katram ģimenes loceklim. Rītos mazākie skatītāji varēs baudīt labākās animācijas un pēc tam visas dienas garumā – lieliskas, dažādu žanru filmas.

 

Iepazīsti Latvijas un pasaules izcilākos cilvēkus lielāko personību kanālā Latvijā – 360TV!

GPS, Iedvesmai | foto - www.bigstockphoto.com

Pirmā darba intervija…

Jauns censonis, beidzis ievērojamu universitāti, pieteicās darbā uz nodaļas vadītāja amatu kādā labā kompānijā. Izturējis vairākas kārtas, viņš beidzot tika pie darba intervijas ar kompānijas vadību. Uzņēmuma direktors, pavecs kungs, izskatījis kandidāta CV, ievēroja, ka šim puisim tas ir gluds kā tikko gludināts palags, skaisti ieraksti – skaisti akadēmiskie punkti, nākotnei noderīgas intereses un prakses, un neviena gada, kurā šis gājums uz augšu, būtu pārrauts. Vadītājs ieinteresēts jautāja: “Vai esat saņēmis kādu stipendiju mācībām?”

– Nekad, – atbildēja puisis.

– Vai jūsu tēvs apmaksāja jūsu studijas?

– O, nē mans tēvs nomira, kad biju vēl mazs! Man mamma apmaksāja visas manas studijas.

– Kur strādā jūsu māte?

-Mana mamma ir veļas mazgātāja.

-Parādiet man , lūdzu, savas rokas – turpināja vecais kungs .

Jaunietis pastiepa rokas viņam pretim – tās bija labi koptas rokas, kuras nebija redzējušas fizisku darbu gadiem. Uzņēmuma direktors turpināja jautāt:

-Vai kaut reizi esat palīdzējis mātei mazgāt veļu?

-Nē, mamma teica, ka man tikai jamācās. Un bez tam man mazgāšana neizdotos tik ātri un labi.

-Man jums ir vēl viens pēdējais darba uzdevums – ejiet mājās, paskatieties labi uz savas mātes rokām un rīt atnāciet vēlreiz!

Puisis devās mājā, palūdza mātei parādīt savas rokas un pirmo reizi ieraudzīja, cik tās krunkainas un savainotas. Tikai tagad viņš saprata, ka šīs rokas un mammas kalpošana bija maksa par viņa izglītību un nākotni. Viņš sazieda rokas ar eļļām, samasēja un visu veļu šoreiz izmazgāja pats. Nakamajā rītā puisis devās uz pēdējo darba intervijas posmu.

-Vai jūs izdarījāt , ko lūdzu?

-Jā, es ieraudzīju savas mammas rokas. Es sasmērēju, samasēju tās un izmazgāju visu veļu vakardien.

-Un tagad pastāstiet par savām sajūtām…

-Pirmkārt, es sajutu pateicību. Bez manas mammas upurēšanās es šodien te nestāvētu. Otrkārt, tikai strādājot vakar kopā ar māti, es sapratu, ka caur grūtumu un neatlaidību viņa nonāca pie sava mērķa – izglītot mani. Treškārt, es novērtēju ģimenes saišu un attiecību svarīgumu.

Tad direktors teica: “ Lūk, tieši to es meklēju savos vadītājos. Es vēlos uzticēt darbu tādam cilvēkam, kurš spēj novērtēt citu atbalstu un palīdzību; kurš spēj novērtēt, ka tikai kopēja iešana ar citiem caur grūtībām noved pie liela mērķa; un kurš neliek naudu augstāk par attiecībām. Es došu jums iespēju, jo ticu, ka jūs to realizēsiet arī šajā kompānijā”

GPS, Iedvesmai | Monday, foto-www.bigstockphoto.com

Piektdienas jautājumi# Kā tu dzīvotu, ja tu dzīvotu 100 gadus?

Kas notiks, ja mēs dzīvosim 100 un vairāk gadus? Ja mūsu bērni dzīvos 100 un vairāk gadus? Mēs droši vien satiksim savu bērnu bērnu bērnus un pat ļoti iespējams arī savu mazmazbērnu bērnus. Varu iedomāties – man būtu 100 , manai meitai 80, manai mazmeitai 55, mazmazmeitai 30 un tikko ir piedzimusi mana mazmazmazmeitiņa. Kas notiks ar mums, tiem, kam šobrīd četrdesmit un kam trīsdesmit? Un , ja nu tiešām mums nebūs pensijas ne 60 ne 70 gados?

Profesore Linda Gratone (London Business School) savā grāmatā The 100-Year Life: Living and Working in an Age of Longevity zīmē nākotnes simtgadu dzīvi, saka, ka mums būs jārēķinās ar it kā trim dzīvēm vienas ietvaros. Kas, savukārt, nozīmēs arī vairāk pārmaiņu. Tas nozīmē, ka mainīsies mūsu sociālās saites, katrā jaunā dzīves cēlienā apkārt mums mainīsies cilvēki, ar kuriem komunicējam. Un ko gan tas, ka cilvēki dzīvotu līdz simts gadiem, varētu nozīmēt korporācijām un darba videi? Pavisam noteikti – pensijas vecums vairs neiestāsies 62 gados? Visticamāk mums būs jāstrādā ilgi, vismaz tik ilgi, kamēr varam kustēties. Tas nozīmē – jābūt spējīgiem strādāt? Droši vien tad būs jārēķinās ar vairākām un dažādākāmm karjerām. Pat, ja mēs gribētu turēties pie vienas karjeras vai profesijas, diez vai sociālās un tehnoloģiju izmaiņās ļautu mums palikt nemainīgiem. Mēs visticamāk daudz citādāk skatītos uz savu dzīvi, neredzot pensionēšanās gadu atbrīvošanu no darba sloga. Mums būtu uz darbu jāpaskatās ne kā uz nastu, ko aiznest līdz saviem 60 vai 80 gadiem, bet mēs drosmīgāk meklētu to darbu, kas nav nasta, mēs drosmīgāk mainītu darbus, mēs mācītos jaunas prasmes un dibinātu jaunus kontaktus.

Iedomājies, ka tevi negaida atbrīvošana (pensija). Un tad paskaties uz savu ilgo dzīvi kā grāmatvedis uz kompānijas bilanci, kurā tu kā vērtīga persona sastāvi no materiāliem un nemateriāliem aktīviem. Padomā, kā tu būvē, veido un uzturi savus aktīvus tā, lai ilgā dzīvošana kļūst dāvana nevis lāsts un nasta.

Lai mazliet labāk palīdzētu tev saprast, cik droši tu varētu justies arī tad, ja būs jāstrādā ilgāk par 62 gadiem, atbildi godīgi uz zemāk dotajiem jautājumiem (atbilžu varianti “pilnīgi piekrītu”, “daļēji piekrītu”, “daļēji nepiekrītu” un “nepiekrītu nemaz”). Ja vairumam pilekrīti pilnā mērā, apsveicam! Lai iegūtu pilnu ainu par savu nākotnes vērtīgumu, aizpildi šo kā testu pilnā formātā ar detalizētu individuālu rezultātu  (angļu valodā) šeit

Tavs efektivitātes kapitāls:

1. pēdējo piecu gadu laikā esmu pielicis nozīmīgas pūles un ieguldījis investīcijas savās zināšanās un prasmēs;

2. man apkārt ir cilvēki, kuri mani nemitīgi iedrošina un pat spiež turpināt mācīties;

3. mani kolēģi nāk pie manis pēc profesionāla padoma;

4. es neuztraucos, ka tehnoloģijas attīstība varētu atņemt man darbu;

Vitalitātes kapitāls:

5. es cenšos katru dienu aiziet no darba ar pozītīvām sajūtām;

6. es nejūtos pārdedzis darbā;

7. es jūtu, ka varu ietekmēt to, kā es padaru savu darbu darba laikā;

8. man pietiek laika un spēka, ko varu veltīt kultūras un sociālajām aktivitatēm ārpus darba laika;

9. mani tuvie draugi ir man svarīgi un es varu regulāri ieplānot laiku ar viņiem;

10. katru nedēļu veltu laiku fiziskiem treniņiem;

11. es spēju vienoties ar manu dzīves partneri par dalītu atbildību mūsu mājsaimniecībā;

Pārmaiņu kapitāls:

12. es aizrautīgi pētu jaunas iespējas un cenšos vairāk iepazīt sevi;

13. esmu strādājis vairākos uzņēmumos pie dažādiem vadītājiem;

14. es ceļoju, lai iegūtu jaunas pieredzes;

15. manu kolēģu un draugu loks ir plašs un dažāds;

16. nākamo trīs gadu laikā es plānoju kaut ko mainīt savā darba dzīvē;

17. es nebaidos iedomāties pārmaiņas savā dzīvē;

Materiālais kapitāls:

18. es jūtos komfortabli, ja saprotu finansu produktus un terminus;

19. es pārzinu savu finanšu plūsmu un spēju to kontrolēt;

20. es cenšos iekrāt vismaz 5% no saviem ienākumiem;

21. man ir ilgtermiņa plāns pensijas nodrošinājumam;

22. mana finansu situācija ar katru gadu kļūst drošāka un stabilāka;

23. man ir plāns B manam pensijas kapitālam.

Apsveicu! Mums izdosies!

+

Monday.lv esam radījuši tev!

Ja tev tas patīk, pievienojies mūsu atbalstītājiem!