GPS, Iedvesmai | Monday, foto-www.bigstockphoto.com

Piektdienas jautājumi#Kā atpazīt muļķi

Šodien, muļķu dienā mēģināsim atpazīt muļķus. Ir dažādi muļķi, pamuļķi un dīvaiņi. Taču droši vien ikviens gribētu tas muļķis, kurš spētu atminēt cilvēku nākotnes vajadzību mīklu, radītu produktu, kuru dievina puspasaule un kādā dienā aizietu uz veco skolu, lai jauno censoņu izlaidumā atklātu viņiem miljonu vērtu noslēpumu – palieciet izsalkuši, palieciet muļķi (nu labi – naivi) (“Stay hungry. Stay foolish” Stīvs Džobs 2005, Stenfordas universitātes izlaiduma runa). Taču visiem tas nespīd, toties var izvēlēties – kurš no muļķiem tu negribētu būt!

Stay-Hungry...Stay-Foolish

Muļķi ir dažādi, bet divu veidu muļķi ir īpaši bīstami paši sev. Pirmais – tas, kurš nekad nav iedomājies, ka varētu būt muļķis. Otrais – kurš nekad nepieļauj domu, ka varētu rīkoties muļķīgi. Pirmā muļķa drāma ir tā, ka viņš neko nav iemācījies no dzīves. Otrā – viņš ir apguvis tikai  nepareizās mācības. Pirmais muļķis dzīvo uz naža asmens, pakļaujot briesmām sevi un apkārtējos. Otrais muļķis savukārt baidās uzņemties jebkādu risku, jo nemitīgi uztraucas, ko citi par viņu padomās. Viņš tik ļoti centies iederēties nopietnajā pasaules kārtībā, ka īsti neko nav piedzīvojis, tikai uztraucies, lai tik viņu nenotur par stulbeni… Linkolna teiciens lieliski raksturo pirmo muļķi – “ir labāk turēt muti ciet un tikt uzskatītam par muļķi, nekā atvērt muti un izgaisināt visas šaubas par to”. Savukārt par otro muļķi visu pasaka Konfūcija domu pērle – “Labāk ir uzdot jautājumu un ļaut kādam par tevi vienu dienu domāt, ka esi muļķis, nekā paklusēt un uz mūžu palikt muļķim.”

Kā atpazīt muļķi

Muļķis brīnās, gudrais – jautā. – Bendžamins Dizrelli

Muļķis filozofiju pārvērš niekos, zinātni māņticībā un mākslu sīkumainībā. – Džordžs Bernards Šovs

Izglītots muļķis ir vēl lielāks muļķis nekā neizglītotais muļķis. – Moljers

Katrā laulībā vismaz viens ir muļķis. – Henrijs Fīldings

Muļķi var pazīt pēc sešām lietām: dusmas bez iemesla, runas bez jēgas, pārmaiņas bez labuma, jautāšana bez mērķa, ienaidnieka uzskatīšana par draugu un uzticēšanās svešiniekam. – Arābu sakāmvārds

Ja mani piemuļķo vienu reizi – kauns muļķotājam, ja mani piemulķo jau otro reizi – kauns man. –  Ķīniešu sakāmvārds

Nedodiet ķiršus cūkām un padomus muļķiem. – Īru sakāmvārds

Dzīve ir sapnis gudrajiem, spēle – muļķiem, komēdija – bagātajiem, un traģēdija – nabagiem. – Šoloms Aiheims

Muļķa atšķirīgā iezīme ir vienmēr atpazīt citu kļūdas un nekad savējās. – Cicerons

Mātei ir vajadzīgi divdesmit gadi, lai no muļķa zēna izveidotu prātīgu vīru. Bet tad atnāk cita sieviete, un padara to par muļķi divdesmit minūtēs. – Roberts Frosts

Ir divu veidu muļķi uz šīs pasaules. Viens ir bagātnieks, kurš domā, ka krājot un vairojot naudu, viņš iegūs laimi. Un otrs ir trūcīgais reformators, kurš domā, ka, tikai pārliekot vienu naudas summu no viena maka otrā, spēs atbrīvot pasauli no sāpēm – Henrijs Fords

Iedvesmai, Veselība | Melna Kafija SIA; foto - www.bigstockphoto.com

Apgāžam sliktos stereotipus par kafiju

Mūsdienās publiskajā telpā valda ļoti dažādi viedokļi un stereotipi par kafijas ietekmi uz cilvēka organismu. Dažādos pasaulē veiktajos pētījumos gan ārsti, gan nozares speciālisti norāda uz vairākām kafijas pozitīvajām īpašībām, taču citos priekšplānā tiek izvirzīta tās negatīvā ietekme uz cilvēka veselību. Baltijā lielākais kafijas ražotājs “Melnā kafija” ir apkopojis populārākos pieņēmumus par kafijas ietekmi uz cilvēka organismu un speciālistu komentārus par tiem.

Kafijas lietotājiem ir mazāks risks saslimt ar cukura diabētu.

Uztura speciāliste Liene Sondore skaidro, ka cukura diabētam ir I un II tips. II tipa diabēts ir dzīvesveida – mazkustības, sliktas pārtikas patēriņa, liekā svara rezultāts. Savukārt, I tipa diabēta cēloņi var būt iepriekšēja slimošana ar aizkuņģa dziedzera slimībām vai ir bijusi autoimūna slimība, līdz ar to, kafijas dzeršana I tipa diabētu ietekmēt nevar. L.Sondore: “Tiek pieņemts, ka dienā ieteicamais kafijas daudzums būtu divas tases. Pasaulē ir veikti pētījumi, kur tiek pētīts, kā kafijas dzeršana ietekmē  glikozes vielmaiņu vai aknu šūnu jūtību pret insulīnu, bet tomēr gribu uzsvērt, ka tikai iedzerot kafiju, bet nemainot ēšanas režīmu, savu dzīvesveidu un domāšanu, no II tipa diabēta nevarēs izvairīties. Tiesa gan, rūgta kafija palīdzēs mazināt kāri pēc saldumiem, bet tas ir ļoti individuāli.”

Kafija var nedaudz palielināt asinsspiedienu, taču kafijas lietotājiem ir mazāks risks, ka piemeklēs sirdstrieka

Liela mēroga (vairāk nekā 100 000 dalībnieku apsekotu 14-20 gadus) pētījumos ir pierādīts, ka kafijas vai melnās tējas lietošana pat vairāk par 6 tasītēm dienā nav saistīta ar paaugstinātu visa veida mirstību, tieši otrādi, 2 vai vairāk tasītes dienā tika asociētas ar samazinātu mirstību sievietēm, galvenokārt uz kardiovaskulārās mirstības samazināšanās rēķina, apliecinot kafijas kardioprotektīvās īpašības (vīriešiem šī sakarība nebija statistiski ticama). Līdzīgi rezultāti bija pētījumos ar dekafeinēto kafiju, kas norāda uz citas kafijā esošas vielas klātbūtni, kas nodrošina labvēlīgo efektu. Jāpiebilst, ka šajos pētījumos dalībnieki lietoja kafiju, kas pagatavota filtra kafijas aparātā. Ir pierādīts, ka nefiltrētas kafijas lietošana palielina kopējā holesterīna un zema blīvuma lipoproteīnu (ZBL) holesterīna līmeni asinīs, jo kafijā esošās lipīdus saturošās vielas paliek dzērienā.

Cilvēks uzņem vairāk antioksidantus no kafijas nekā no augļiem un dārzeņiem kopā

Liene Sondore šim apgalvojumam līdz galam nepiekrīt. L.Sondore: “Jā, kafija satur antioksidantus, kuri nepazūd arī tās apstrādes laikā un palīdz aizsargāt organismu no brīvo radikāļu ietekmes. Zinātnieki un pētnieki nemitīgi pēta kafijas ietekmi uz cilvēka organismu, bet cilvēkiem ir jāsaprot, ka katru dienu ir jāuzņem daudzveidīga pārtika, no visām produktu grupām. Kafija tomēr ir dzēriens, kas sniedz baudu un laba kafija uzlabos omu, sniegs enerģiju, būs uz kādu laiku mums laimes sajūta, bet tomēr – kafija ir baudīšanai un ar mēru!”

Kafijas fitness – kofeīns palielina tauku dedzināšanas procesu ķermenī un paātrina vielmaiņu, kā arī palielina adrenalīna līmeni asinīs un uzlabo fiziskās spējas. 100-200 mg kofeīna deva dienā saasina uzmanību, veicina ātrāku reakciju, paaugstina izturību.

Kā norāda A.Skride, organismā par nogurumu un miegainības izjūtu ir atbildīgs adenozīns. Kofeīns piesaistās pie adenozīna receptoriem, bet tos neaktivē, tādējādi neļaujot adenozīnam uz tiem iedarboties. Kofeīnam bloķējot adenozīna darbību, izpaužas tā stimulējošais efekts un cilvēks jūtas mundrāks. Adrenalīna līmeņa palielināšanās asinīs pēc kofeīna nonākšanas organismā tiek nodrošināta caur citiem bioķīmiskajiem ceļiem, pateicoties adrenerģisko receptoru iesaistei. Šis efekts lielā mērā ir atkarīgs no uzņemtā kofeīna daudzuma. Tā kā kofeīna biopieejamība ir gandrīz 100%, praktiski viss uzsūktais kofeīns arī iedarbosies uz organismu. Pārtikas uzņemšana samazina kofeīna uzsūkšanās ātrumu, bet ne apmēru. Par kofeīna iedarbību uz cilvēka fiziskajām spējām ir veikti ļoti daudz pētījumu, kuros tika novērots uzlabots sniegums kofeīna lietošanas rezultātā gan izturības, gan augstas intensitātes sporta veidos. Maksimālais kofeīna efekts tika novērots pie mazām līdz vidējām kofeīna devām (2-3 mg/kg svara), kas atbilst 1-2 kafijas krūzītēm. Lai arī kofeīna lietošanas rezultātā, pateicoties palielinātam adrenalīna līmenim asinīs, tiek novērots taukskābju oksidācijas pieaugums, fizisko spēju uzlabošanās visticamāk rodas dēļ kofeīna radītās subjektīvās piepūles samazināšanās un spējas veikt vairāk darbu bez papildus piepūles, jo vairākos pētījumos ir tikusi novērota samazināta subjektīvās piepūles un sāpju sajūta pēc kofeīna lietošanas.

Kafija samazina risku saslimt ar Parkinsona un Alcheimera slimību

Vairāki pētījumi ir meklējuši atbildes uz kofeīna lietošanas ietekmi uz Parkinsona slimības risku, saka dr.Skride. Šo pētījumu meta-analīze atklāja, ka kafijas un tējas lietošana ir saistīta ar mazāku Parkinsona slimības risku, pie tam šī saistība bija devas atkarīga. A.Skride: “Darbības mehānisms šim labvēlīgajam efektam nav atklāts, taču jāpiezīmē, ka postmenopauzālām sievietēm, kas lieto hormonus aizvietojošo terapiju, kofeīns tieši otrādi, Parkinsona slimības risku palielina! Liela apjoma pētījums pierādīja, ka sievietēm, kas lietoja postmenopauzālo hormonu terapiju un lietoja vairāk nekā sešas kafijas tasītes dienā, bija četras reizes lielāks risks saslimt ar Parkinsona slimību. Runājot par Alcheimera slimību, divu kohortu pētījumu un divu gadījumu sēriju analīzē tika atklāta kafijas lietošanas saistība ar nelielu protektīvu efektu pret šo saslimšanu. Šiem datiem par labu runā arī pētījumi ar Alcheimera transgēnajām pelēm, kurām, lietojot kofeīnu, tika novērots mazāks Alcheimera slimības risks vai vēlāks slimības sākums.”

Ir ļoti dažādi aspekti pēc kuriem var pētīt kafijas iedarbību. “Jāatceras, ka kafija un melnā tēja nereti tiek lietotas kopā ar cukuru un/vai pienu vai saldo krējumu. Pievienotais cukurs var radīt nozīmīgu papildus glikēmisko slodzi organismam un mazināt iespējamos kafijas labvēlīgos efektus. Pienam šāda sakarība nav izpētīta, tomēr piena izstrādājumi satur augu izcelsmes taukus, un, lietojot tos lielā daudzumā, tie nelabvēlīgi iedarbojas uz sirds un asinsvadu veselību”, pārliecināts ir kardiologs Andris Skride.

Eksperti ir vienisprātis, ka kafijai, tāpat kā jebkurai citai lietai, ir jāzina tās pareizais pielietojums, lai no tās varētu gūt kādu labumu, tāpēc aicina paralēli kafijas baudīšanai nodarboties arī ar dažādām aktivitātēm, lai neizraisītu blakusefektus, kas radīsies tāpat, ja nebūsiet kustībā.

 

Izaugsme, Vadīt | Monday, www.bigstock.com

Kā “pārdot” pārmaiņu ideju

pārdot pārmaiņas uzņēmumā un kā izvairīties no kārdinājuma uzņemties pārmaiņu vadību tikai atalgojuma dēļ – par to Monday saruna ar Zviedrijā, Vācijā, Šveicē, Anglijā praktizējošu stratēģiju un līderības kouču Thomas Bothe, grāmatas Create Trust in Your Leadership autoru. Šobrīd Thomas Bothe vada Leadership Communication treniņus augstākā līmeņa vadītājiem arī Latvijā.

 

–       Kādas pārmaiņas pašlaik notiek lielos uzņēmumos?

–       Esmu ievērojis, ka uzņēmumiem ar katru gadu ir arvien grūtāk atrast ārējus stimulus, lai motivētu svarīgākos darbiniekus. Darbinieku motivācijai vairums uzņēmumu līdz šim izmantoja ārējus, nevis iekšējus pamudinājumus — burkānu vai pātagu. Tātad ir vai nu bailes, vai balva. Taču beidzamajos gados veiktajos motivācijas pētījumos secināts, ka darbiniekus nedrīkst uztvert kā piekabi, kuru var pārvietot un vilkt uz priekšu, bet viņi drīzāk uzskatāmi par lokomotīvēm. Un stāsts līdz ar to ir par iekšējo motivāciju. Tas nozīmē, ka vieglāk ir rosināt darbinieku kaut ko darīt, ja viņš būs nevis pasīvs līdzgaitnieks, bet gan dzinējspēks, — spēks, kas pats veido situāciju. Pēdējos 40 gados vadība ar saviem darbiniekiem runāja kā ar pasažieriem, līdz ar to darbinieki savukārt mēdza domāt: kurp viņi mani vedīs? Būtu svarīgi šo pieeju mainīt un runāt ar darbiniekiem tā, it kā viņi paši būtu šoferi, kuri ir atbildīgi un pietiekami profesionāli, lai saskatītu virzienu un pieņemtu lēmumus.

–       Kā uzņēmums to var panākt?

–       Neviens cilvēks visā pasaulē nevēlas visu mūžu pavadīt astoņas stundas dienā, darot kaut ko tādu, kas notrulina viņa smadzenes un nerosina apgūt kaut ko jaunu. Tāpēc vajadzētu mudināt, lai darbinieki paši sev uzdod šo jautājumu — kāpēc es šeit strādāju? Un tad lai izvēlas — vai nu ieņem šofera vietu attiecībā uz savu amata pienākumu, vai arī dara kaut ko citu. Jums jāvaicā saviem darbiniekiem — vai jūs gribat būt šeit? Un vai ir gatavi uzņemties atbildību par savu izvēli.

–       Tomēr jāņem vērā, ka daudzviet cilvēki baidās pazaudēt darbu. Līdz ar to, iespējams, viņi nav gatavi uzņemties atbildību par šo izvēli.

–       Tā ir atkarība no garantētas algas katru mēnesi! Šī ērtības sajūta mēdz iemidzināt un vienlaikus mudina tērēt naudu kā mēnessērdzīgajam – jo nākammēnes atkal būs! Taču šādam komfortam ir sava cena – diennaktī ir tikai 24 stundas, un, ja astoņas no tām jūs pavadāt, darot kaut ko tādu, kas jums nepatīk, tas var kļūt par smagu nastu.

Protams, ja esat jauns un pāris gadus strādājat, piemēram, McDonald, lai apgūtu amatu, saprastu sistēmu un galu galā uzsāktu patstāvīgu uzņēmējdarbību, tad viss ir lieliski. Taču, ja jūs visu savu dzīvi darāt to, kas jums nesagādā prieku, tikai tāpēc, lai pirktu lietas, kuras jums patiesībā nemaz nav vajadzīgas, un lai atstātu iespaidu uz cilvēkiem, kuri jums ir vienaldzīgi — tam var būt graujoša ietekme uz jums, jūsu personību un veselību. Ja mēs apzināmies šādu maksu, palielinās vēlme mainīties un kļūt par šoferi.

–       Ar ko sākt?

–        Mazāk skatīties televizoru, vairāk mācīties, sākt uzlabot tās savas prasmes, kuras ir svarīgas! Pakāpeniski sākt dzīvot tādu dzīvi, kādu vēlaties. Un es domāju, ka līderiem būtu jāmudina cilvēki sākt šīs iekšējās pārmaiņas — jāliek darbiniekiem domāt, vai darbs, ko viņi dara, viņiem nozīmē ko vairāk par kārtējo mēnešalgu. Agrāk vai vēlāk jūs panāksiet, ka arvien vairāk cilvēku vēlēsies palikt uzņēmumā ne tikai samaksas dēļ.

–       Vai varat minēt kādu piemēru no savas pieredzes?

–       Es sadarbojos ar kādu Zviedrijas uzņēmumu, kas specializējas lielgabarīta iekārtu remontēšanā un apkopē. Uzņēmums darbojās, bet bija iestrēdzis — jau ilgāku laiku neprogresēja un ienākumi mazinājās. Uzņēmumā strādāja izcili augstas kvalifikācijas inženieri, taču vairums šo inženieru nebija raduši komunicēt ar citiem cilvēkiem.

Izpētot, ko vēlas klienti, sapratām, ka šiem tehniskajiem cilvēkiem jānodarbojas ne vien ar tehnisko iekārtu labošanu – viņiem jālabo arī klienti. Tas ir iespējams tikai tad, ja inženieri apgūst jaunu prasmju kopumu – viņiem bija jāiemācās kontrolēt un izprast emocijas.

Mēs vispirms runājām ar darbiniekiem — viņiem bija jāsaprot, vai viņi grib iesaistīties pārmaiņās, mainīties, mācīties un vai jaunais darba modelis saskanēs ar viņu iekšējo es. Ja darbinieks neizvēlējās šo jauno ceļu, nekāds sods nesekoja — viņi saņēma ļoti jaukas ieteikuma vēstules citam darbam. Savukārt inženieri, kuri deva priekšroku pārmaiņām, kļuva par vēl vērtīgākiem darbiniekiem – pēc apmācībām viņi atklāja, ka tādā veidā viņi var labāk izpildīt arī tehniskos uzdevumus.

Ieguvumi? Pirmkārt, tehnika tika salabota ātrāk. Otrkārt, klientiem bija sajūta, ka viņi tiek apkalpoti augstvērtīgāk. Treškārt, inženieri varēja izmantot priekšrocības, lai noslēgtu gada pakalpojumu līgumu par ražošanas pārtraukumu novēršanu nākotnē. Ceturtkārt, inženieru izstrādātā neatkarīgā dokumentācija palielināja rūpniecības tehnikas vērtību otrreizējā tirgū.

Tas bija iespējams tāpēc, ka inženieriem tika JAUTĀTS, vai viņi grib mainīties, viņi NOLĒMA mainīties un tādēļ arī GRIBĒJA mācīties kaut ko tādu, kas ir tālu ārpus viņu sākotnējās komforta zonas robežām.

–       Ja vadītājs ienāk jaunā uzņēmumā, kurā akcionāri grib ieviest izmaiņas, bet uzņēmuma kultūra ir ļoti tradicionāla un pretojas pārmaiņām – kā jūs ieteiktu rīkoties šādā situācijā?

–       Es ar viņu gribētu parunāt, pirms cilvēks vispār pieņem šo izaicinājumu. Es jautātu – cik lielā mērā šādu izvēli ietekmē atalgojums un cik lielā mērā — tas, ka patiešām vēlaties darīt šo darbu. Ja šķiet, ka izvēli vairāk nosaka atalgojums, es teiktu, ka jūs neesat gatavs šim amatam. Vēl vairāk – tas uz jums atstās kaitīgu ietekmi.

Lai izvairītos no tā, ka nauda kļūtu par nepārvaramu kārdinājumu darīt patiesībā netīkamu darbu, es iesaku pakāpeniski veidot uzkrājumus, kurus es nosauktu – Pie velna naudu. Tas varētu būt pat vēl svarīgāk nekā dzīvības apdrošināšana vai citi uzkrājumi, lai grūtā situācijā jūs varētu pateikt “nē” kādam finansiāli kārdinošam, bet jums nepiemērotam darba piedāvājumam.

Taču, ja tomēr esat pieņēmis izaicinājumu, jums, pirmkārt, jāizstrādā ne vien plāns, bet arī stratēģija. Stratēģija pasaka, kā izturēties situācijās, kad ir radušies šķēršļi un nākas adaptēties jauniem apstākļiem. Izmantojiet entuziasmu — esiet pozitīvi skeptiski un vērojiet, vai tam, ko darāt, ir gaidītie rezultāti; ja nav, — pielāgojiet, mainiet! Neturpiniet vienkārši steigties uz priekšu cerībā, ka galu galā viss pats no sevis nokārtosies.

Vadītāji bieži darbojas saskaņā ar plānu, kas ir saistīts ar atalgojumu. Taču atkarība no atalgojuma var radīt situāciju, ka tiek pildīts plāns, nevis vērota reālā attīstība. Neļaujieties maldinošai ilūzijai, ka jūsu atalgojums ir atgriezeniskā saikne! Tas padara jūs intelektuāli slinku un attālina no realitātes un faktiskajām problēmām.

Viens no patiesajiem izaicinājumiem ir tas, kā pārmaiņas PĀRDOT, nevis uzspiest. Ja jūs pārdodat pārmaiņas, jūs varat izmantot visu enerģiju un pieredzi, kas ir pieejama uzņēmumā. Ja jūs to nedarāt, viss darbojas pret jums.

Kafijas pauze | Monday, foto-www.bigstockphoto.com

Lielās dienas pastāsts par Mīlestību un Laiku

Reiz sensenos laikos bija kāda sala, kur mita visas iespējamās emocijas, sajūtas un īpašības: Prieks, Bēdas, Zināšanas, Skaudība un visas pārējās, ko zinām un nezinām. Tur bija arī Mīlestība. Kādu dienu tika pasludināts, ka sala applūdīs. Tā nu visi sabūvēja laivas un pameta salu. Izņemot Mīlestību. Mīlestība gribēja sagaidīt pašu pēdējo brīdi, un kad sala jau gandrīz bija pazudusi zem ūdens, Mīlestība nolēma lūgt palīdzību. Garām lielā, stiprā laivā brauca Alkatība, un Mīlestība tai lūdza: “Alkatība, vai tu mani nepaņemtu sev līdzi?”. Tā atbildēja:”Nē, es nevaru. Mana laiva ir pārāk pilna ar zeltu, tur tev nebūs vietas”. Tad Mīlestība uzrunāja brīnumskaistā laivā garāmbraucošo Iedomību “ Iedomība, lūdzu palīdzi man!”. Tā atteica: “ Mīlestība, ko tu gan iedomājies, tu esi slapja un netīra, tu sabojāsi manu skaisto laivu”. Tuvumā bija arī Skumjas, un Mīlestība tai vaicāja: “Skumjas, vai tu ņemsi mani sev līdzi?”. Skumjas nopūtas: “ Ak, Mīlestība, man jābūt tikai ar sevi, lai skumtu”. Mīlestībai garām aiztraucās Prieks, taču tas bija tik pārņemts ar sevi, ka nemaz nedzirdēja Mīlestības lūgumu. Pēkšņi Mīlestība izdzirdēja balsi “Nāc, Mīļā es tevi paņemšu līdz!”. Tas bija visvecākais no vecākajiem, ko vien Mīlestība bija satikusi. Viņš visu ceļojuma laiku izskatījās tik svētīts un pašpietiekams, ka Mīlestība pat aizmirsa pajautāt, kas viņš īsti ir un kurp dodas. Kad viņi sasniedza sauszemi, Vecums aizsteidzās savu ceļu, un Mīlestība jautāja Zināšānai: “Kas tas bija, kas mani izglāba?”. “Tas bija Laiks”, atbildēja Zināšana. “Laiks! Bet kāpēc viņš man palīdzēja?”. Zināšana viedi pasmaidīja un teica: “Jo tikai Laiks spēj saprast, cik vērtīga ir Mīlestība!”

GPS, Iedvesmai | www.pixabay.com

Lielās Dienas apņemšanās…

Ja vien mums tiktu dota iespēja dzīvot vēlreiz šo pašu dzīvi, mēs daudz ko darītu citādāk….

Uzrakstījusi Emma Bombeck pēc tam, kad viņai tika atklāts vēzis.

Es būtu runājusi mazāk un vairāk klausījusies. Es biežāk ielūgtu draugus uz vakariņām. Arī tad, ja mana dīvāns ir izsēdēts, paklājs – izbalējis un trauki uz galda – nevienādi.

Es būtu ēdusi popkornu savā glaunajā viesistabā. Es daudz mazāk uztrauktos par netīrību, kad kāds vēlējās iedegt kamīnu šai skaistajā viesistabā.

Es atrastu daudz vairāk laiku, lai klausītos sava vectēva jaunības stāstus.

Es vairs nekad nepieprasītu aizvērt automašīnas logus karstā vasaras dienā, tikai tāpēc, ka mani mati tikko ir skaisti saveidoti.

Es nodedzinātu skaistās, man dāvinātās rozā sveces kopā ar draugiem, kas tās dāvinājuši, nevis tās ieliktu kā dārgumu savā visredzamākajā plauktā, lai tās pārklājas ar putekļiem un aizmirstību.

Es raudātu un smietos mazāk skatoties filmas, bet daudz vairāk vērojot un baudot dzīvi.

Es liktos gultā jau tikai sajūtot slimību, nevis izliktos par māti-zemi, kurai katra diena ir kā ražas diena.

Tā vietā, lai vēlētos paātrināt grūtniecības deviņus mēnešus, es priecātos par katru mirkli, apzinoties brīnumu, kas manī rodas. Un izbaudot vienīgo iespēju būt tik tuvu Dievam, radot šo brīnumu.

Es vairs nekad nepirktu lietas tikai tāpēc, ka tās ir labā cenā, vai kuras visi uzskata par vajadzīgām, vai kuras man kalpotu mūžam, vai nestu tikai praktisku labumu.

Kad mani bērni gribētu spēlēties ar mani vai spontāni apķertu mani, es nekad, nekad vairs neteiktu:” Vēlāk….tagad man jānomazgā trauki…. “ Es vairāk teiktu “Es mīlu tevi” , daudz vairāk teiktu “Man žēl… ” un “… Paldies”. Un, ja man tiktu vēl dota vēl viena dzīve, vai kaut ilgāks laiks … es svērtu katru savu minūti, kur un kam es to atdotu….es to izdzīvotu…pieredzētu… un nekad neizsviestu vējā.

Izaugsme, Promo | Monday, foto-www.bigstockphoto.com

Kā plānot karjeru

Mūsu laikmets ir plānošanas kulta laikmets …. Mums ir dienasgrāmatas, lieliski kalendāri, automātiski čeklisti, grafiki, plāni, mērķi, stratēģijas un vīzijas. Mēs mākam visu saplānot uz dienu, nedēļu, mēnesi, gadu un dzīvi uz priekšu. Taču patiesībā mēs nezinām, ko gribēsim pat rīt un parīt. Netici – pamēģini – saplāno šodien, ko tu gribēsi pusdienās nedēļu uz priekšu un palūko, vai tiešām to gribēsi. Protams, tu vari sekot savam plānam, bet vai vienmēr būsi apmierināta? Tāpēc jautājām karjeras un pārmaiņu treneriem, kā pareizi būtu plānot karjeru, lai ieplanotais mūs iepriecinātu

Finansiste Ilze Jurkāne par karjeras plānošanu kādā intervijā Monday saka: “….par mērķiem mūsu ģimenē bērniem iemācīja domāt ļoti agri. Jau sešu gadu vecumā skaidri zināju, ka gribu būt ārste, nevis māsiņa. 16 gadu vecumā pēc ekskursijas uz banku sapratu – gribu strādāt bankā. Universitātes laikā es laimīgas sagadīšanās dēļ vasarās dabūju darbu biržā un tirgoju vērtspapīrus. Man bija bail un mocīja migrēna, bet es to nekad neizrādīju. Pabeidzot augstkolu, es strādāju tai pašā biržā un dabūju algu, par kādu citi beidzēji varēja tikai sapņot. Jo man bija pieredze, raksturs, mērķis un taisna mugura”.

Personīgās izaugsmes trenere Dace Briede-Zālīte, intervijā Monday atzīst, ka līdz četrdesmit gadiem ļoti prātīgi plānojusi savu karjeru, taču sasniedzot visu, ko bija iecerējusi, neizjuta gaidīto gandarījumu. Un kad viņa sev pajautāja “Ja šodien mana dzīve beigtos, vai tas ir viss, ko es esmu šajā dzīvē paveikusi?” atbilde bija nē! Tagad Dace strādā ar vidusskolēniem, palīdzot viņiem formulēt karjeras mērķus

”Esmu daudz strādājusi ar bērniem no 10 gadu vecuma un esmu novērojusi, ka ir bērni, kuriem ir ļoti skaidrs savas dzīves aicinājuma redzējums. Viņi momentā var nosaukt, kas dzīvē gribētu kļūt. Ļoti skaidrs redzējums par savas profesijas niansēm, kā arī par to, ko šobrīd jau ir jādara, lai tur nonāktu. Neesmu gan izsekojusi līdzi šo bērnu gaitām, vai viņi notur šo interesi līdz skolas beigām. Taču katrā ziņā šie bērni ir ļoti mērķtiecīgi tajā vecuma posmā un aktīvi darbojas jomā, kas palīdzēs sasniegt plānotos mērķus.

Esmu daudz runājusi ar vidusskolas jauniešiem par mērķiem. Manuprāt, skolai un vecākiem vajadzētu aktīvi meklēt atbalstu pie dažādiem speciālistiem tajos gadījumos, ja bērns pats netiek skaidrībā. Un ne vienmēr viena metodika palīdz. Kādreiz tas var būt kāds video klips vai dziesma, kas iedvesmo un iedot redzējumu. Tas var būt treneris, garāmgājējs, kas pasaka atslēgas vārdus, kas pēkšņi iedod redzējumu. Mana pieredze rāda, ja jaunieši vidusskolā tā arī neatrod savu nākotnes aicinājuma virzienu, viņi joprojām ir apmaldījušies pirmajos kursos augstskolā. Un tad viņi paši meklē atbalstu. Nāk uz nodarbībām, kamēr atbilde atrodas.

Kopsavelkot, ir svarīgi sajust iekšēji to virzienu, kas uzrunā. Un tad ļauties. Iet tajā virzienā un nedomāt detaļās, kas es būšu konkrēti un, kur es konkrēti strādāšu. Tās atbildes atnāks vēlāk. Galvenais ir iekāpt vilcienā pareizajā virzienā.”

anita_gaileOrganizāciju pārmaiņu arhitekte Anita Gaile “Ja es paskatos uz savu profesionālo karjeru vēsturiskā perspektīvā – izskatās, ka es esmu ļoti savu karjeru plānojusi. Pat bērnībā spēles esmu izvēlējusies, lai tās atbilstu manam mērķim kļūt par augstākā līmeņa vadītāju starptautiskā uzņēmumā. Tomēr es nevaru teikt, ka galamērķis tika saniegts izpildot iepriekš plānotus un paredzētus soļus. Nepavisam, nē.  Drīzāk es teiktu, ka pamatā ir bijusi vīzija par to, ko gribētos: pati pirmā bija – man vajag savu naudu, tāpēc man vajag darbu (jebkuru darbu); pēc tam bija ideja par to, ka ir kaut kas jādara saistībā ar darbiniekiem (lai gan tajā brīdī termins personālvadība Latvijā nebija pazīstams vispār), paralēli atnāca doma par darbošanos starptautiskā vidē, jo pamēģināju būt darbinieks Latvijas 90-to gadu izpratnes privātā uzņēmumā. Vienā brīdī tas saslēdzās kopā – un es biju savu mērķi sasniegusi.

Bet tas ceļš drīzāk ir bijis mēģinājumu un eksperimentu vadīts, darot to, kas patīk, kas šķiet interesanti. Tas ir bijis par pretimnākošo iespēju ieraudzīšanu un izmantošanu, kādā brīdī nebaidoties arī spert šķietamu soli atpakaļ, un katrā situācijā izdarot labāko, ko es varu. Bet karjeras veiksme nebūtu arī iespējama, ja tās pamatā nebūtu bijusi ideja par to, ka es varu un man vajag būt augsta līmeņā vadītājai.

Tagad, mainot karjeru, es atkal esmu tādā eksperimentēšanas stadijā, bet nu jau skaidri apzinoties, kas ir tās lietas, kas man patīk un kas ir tās, kuras paliek citiem. Bet pateikt, ka man būtu kāds skaidrs plāns, kā es kļūšu par miljonāru, es nevaru. Un uzskatu, ka 21.gadsimtā nenoteiktība un neskaidrība ir tās, kas nosaka visu, arī karjerā”

Personālatlases speciāliste, Talentor vadošā partnere Katrīna Ošleja “Es noteikti esmu par karjeras plānošanu, taču jāņem vērā, ka dzīve ne vienmēr notiek tā, kā esam ieplānojuši. Esmu pieredzējusi, un arī pētījumi rāda, ka tie, kas izvirza mērķus un rīkojas saskaņā ar šiem mērķiem, drīzāk tos sasniedz nekā tie, kuri ļaujas plūsmai. Jo tad, ja mums ir karjeras mērķis, mēs rīkojamies saskaņā ar to – mēs apzināti piemeklējam papildus apmācības, darba vietā mēs meklējam iespējas iegūt tādu pieredzi, kas palīdzētu spert nākamos soļus. To noteikti ievēro mūsu vadītāji un virza mūs. Jā, protams, mēs varam visu ko saplānot, taču varbūt trešajā, piektajā vai desmitajā karjeras gadā esmu sapratusi, ka izvēlētais virziens nav mans, un tas ir normāli. Jo galu galā dzīve tik strauji mainās, bizness ir dinamisks, tehnoloģijas attīstībās, profesijas pazūd un vietā nāk jaunas, es pati mainos, manas prioritātes mainās un tas ir normāli pārplānot savu karjeru, pārdomāt, kā es varu iet tālāk ar to, kas jau man ir. Astoņpadsmit gadi ir tas vecums, kad rodas pirmās nopietnās karjeras izvēles. Tad ir svarīgi, lai vispār ir karjeras vīzija, taču tas, vai ir vai nav vīzija, ir arī ļoti atkarīgs no mērķa skaidrības un personības brieduma. Bieži vien jauniem cilvēkiem vīzija ir ļoti rožaina un neatbilstoša realitātei, un kad viņi sāk kaut ko darīt, viņi saprot, ka tas nav ne vienkārši, ne tas, ko viņi grib. Galvenais ir būt elastīgam. Nākamais brīdis, kad pārdomājam karjeru, ir 30 un 40 gadi, kad iekrīt arī dzīves lielās krīzes. Esmu redzējusi vairākus tādus gadījumus, kad cilvēks ilgu laiku ir nostrādājis vienā karjerā, pēkšņi kādās mācībās vai pasākumos iedvesmojas un saprot, ka kardināli viss ir jāmaina, un nolemj pamest visu iesākto. Esmu satikusi arī cilvēkus, kas līdz 30 gadiem ir visu sasnieguši, pārdeguši un kļuvuši apātiski, viņiem nekas vairs neinteresē. Es ieteiktu neiespringt domājot, ka līdz noteiktam vecumam kaut kas ir jāsasniedz un jāpaspēj. Arī es savu profesionālo izvēli izdarīju salīdzinoši vēlu, tikai ap 30 gadiem. Līdz tam es daudz mācījos un man tas nebūt nenozīmēja, ka esmu neveiksminiece. Plānojot karjeru, ieteiktu padomāt par trim lietām. Pirmā – darbs nebūs vienīgā joma, kur tu gribēsi attīstīties un visu sasniegt. Skaidrais karjeras plāns sašķobīsies brīdī, kad parādīsies ģimene un bērni. Tad jāizvērtē, kura būs prioritāte. Skatos uz daudzām sievietēm, kas sekmīgi virzās kārjerā, noteikti seko savam karjeras plānam, bet, nevarot veltīt pietiekami laika ģimenei un bērniem, izjūt vainu un ātrāk izdeg. Tāpēc otrais padoms – nav nekur jāsateidzas, jāieklausās savā iekšēja ritmā, tempā, vēlmēs un jābūt elastīgai. Un trešais – kad plāno lielas karjeras pārmaiņas, saglabā kādu laiku ierasto karjeru, pamēģini jauno un pārej uz to pakāpeniski”

Aktuāli, Jaunumi | CV-online, foto-www. bigstockphoto.com

Algas aug – liecina pētījums

Gada laikā turpina pieaugt vidējā atalgojuma starpība starp Rīgu un citām Latvijas pilsētām

Situācija darba tirgū katru gadu turpina uzlaboties – samazinās bezdarbs, palielinās darba vietu skaits un atalgojums. Tomēr joprojām pastāv ievērojamas atšķirības atalgojumā dažādos biznesa sektoros, kā arī pieaugusi starpība vidējā atalgojumā starp Rīgā un reģionos strādājošajiem, noskaidrots interneta personāla atlases uzņēmuma „CV‑Online Latvia” ikgadēji veiktajā atalgojuma pētījumā, kura rezultāti publicēti biznesa žurnāla „Kapitāls” aprīļa numurā.

Pētījuma rezultāti liecina, ka 2015. gadā vidējā neto mēneša darba samaksa, ieskaitot prēmijas, ir pieaugusi par 5%. Augstākais vidējais mēneša neto atalgojums joprojām ir tādos biznesa sektoros strādājošajiem kā IT, finanses, telekomunikācijas, bet zemākais – izglītība, kultūra un veselības aprūpe. Savukārt lielākās algas ir vidējā un augstākā līmeņa vadītājiem, kā arī dažādiem kvalificētiem speciālistiem IT, finanšu, mārketinga un  pārdošanas jomā.

Salīdzinot pētījuma datus Latvijas reģionos un lielākajās pilsētās, jāsecina, ka vidējā neto darba samaksa Rīgā un Daugavpilī atšķiras pat par 59%, kas ir par 13% lielāka atšķirībā nekā pētījuma datos pirms gada. Zemākais vidējais atalgojums ir Latgales reģionā, bet augstākais – Pierīgā. Salīdzinot pētījuma rezultātus reģionos, lielākā atšķirība ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, kas varētu liecināt par iespējamo aplokšņu algu īpatsvaru, ir vērojams Pierīgā (32%) un Latgalē (28%), bet kopumā visa valstī – vidēji 26%.

“Situācija darba tirgū katru gadu, no vienas puses, uzlabojas, samazinoties bezdarbam un palielinoties darba vietu skaitam un atalgojumam, savukārt no otras puses – pasliktinās, jo darbspējīgo iedzīvotāju skaits turpina samazināties. Tas nozīmē, ka uzņēmumiem ne tikai kļūst grūtāk piesaistīt darbiniekus, bet arī vairāk ir jādomā, kā veicināt pašreizējo darbinieku apmierinātību un motivāciju, jo pastāv augsti darbinieku rotācijas riski. Lai veidotu sekmīgu personālvadības politiku, liela daļa uzņēmumu saviem darbiniekiem katru gadu uzlabo darba nosacījumus un apstākļus – gan palielinot atalgojumu, gan piedāvā plašāku labumu grozu, ” stāsta „CV-Online Latvia” vadītājs Aivis Brodiņš.

Papildus mēneša algai saņemto bonusu vidū trīs populārākie joprojām ir bezmaksas dzērieni (tēja, kafija, minerālūdens utt.), veselības apdrošināšana un uzņēmuma neformālie pasākumi. Tāpat visai bieži papildus mēneša algai saņemto labumu vidū ir apmaksātas mobilā tālruņa sarunas un internets, kā arī brīva diena slimības dēļ, elastīgs darba laiks un papildus kursi un semināri. Tomēr turpat katrs sestais no aptaujātajiem atzinis, ka līdz ar mēneša algu nesaņem nekādus papildus labumus.

Komentējot ekonomisko situāciju, ”SEB bankas” makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis stāsta: “Šogad atalgojumā vērosim salīdzinoši strauju vidējās darba samaksas kāpumu. Tomēr pieauguma temps varētu balansēt ap 5%, jo salīdzinājumā ar 2015. gadu šogad minimālās algas palielināšanas ietekme būs mazāka. Aktivitātes darba tirgū liecina, ka atalgojuma izmaiņas visdrīzāk būs saistītas ar jomu speciālistiem un vadības darbiniekiem. Noteiktās nozarēs izmaiņas darba samaksā, vairāk gan statiski, var nest cīņa ar ēnu ekonomiku. Taču ir jārēķinās, ka atalgojuma kāpuma un pašreizējā darbaspēka nodokļu sloga, kā arī plašo iespēju dēļ interese palikt ēnā būs milzīga.”

Latvijas algu un atlīdzību pētījuma 2015 metodoloģija: kvantitatīvā aptauja un kvalitatīvā izpēte

Pētījums norisinājās plašākajā algu informācijas datubāzē Latvijā – Algas.lv. Pētījuma dati tika iegūti no 2015. gada janvāra līdz decembrim, apkopojot informāciju gandrīz par 21 tūkstoti respondentu.

Papildus kvantitatīvajai metodei tika izmantota arī kvalitatīvā pētniecības metode, “CV-Online Latvia” personāla atlases projektu vadītājiem apzinot darba devējus un noskaidrojot piedāvāto atalgojumu šo uzņēmumu darbiniekiem dažādās amatu kategorijās.

Biznesa žurnāla “Kapitāls” aprīļa numurā ikviens var iepazīties ar Latvijā strādājošo vidējo atalgojuma līmeni 160 amatu pozīcijās, kas sagrupētas 19 kategorijās, kā arī atalgojuma līmeni dažādos biznesa sektoros un Latvijas reģionos.

“Žurnālā, kas veikalos būs jau pirms svētkiem, pārskatāmā veidā publicējam ne vien vidējās algas dažāda lieluma uzņēmumos, bet arī darba devēju un ekspertu situācijas vērtējumus,” atzīmē žurnāla “Kapitāls” vadītājs Juris Kabakovs: “Mūsu partneru veiktā aptauja par labākajiem darba devējiem gan liecina, ka atalgojums nav galvenais iemesls, kāpēc darbinieki vēlas pie viņiem strādāt, taču kopumā Latvijā šī faktora nozīmi darba vietas izvēlē, protams, nedrīkst novērtēt par zemu.”

Interneta personāla atlases uzņēmums “CV-Online Latvia” jau trešo gadu veic Latvijas algu un atlīdzību pētījumu, kurā tiek apkopota informācija par reālo neto darba samaksu 160 profesijās, 35 biznesa sektoros, arī Latvijas reģionos. Pētījumā atspoguļotā darba samaksa ietver arī citus ienākumus, piemēram, autoratlīdzības un iespējamās aplokšņu algas. Tā galvenais mērķis ir atspoguļot atalgojumu dažādās amatu kategorijās strādājošajiem un nodrošināt informatīvu ziņojumu par to gan darba devējiem, gan darba ņēmējiem.

Iedvesmai, Pauze | www.bigstockphoto.comw

Septiņi pasaules brīnumi

Skolnieku grupai tika uzdots uzdevums: “Lūdzu, nosauciet tās lietas, ko jūs uzskatiet par septiņiem pasaules brīnumiem? Pēc rezultātu apkopošanas, skolotājs atklāja studentu sastādīto sarakstu:

Ēģiptes piramīdas

Kolizejs

Ķīnas mūris

Taj Mahal

Panamas kanāls

Svētā Pētera baziliks

Maču Piču (Machu Picchu)

Taču kamēr skolotājs apkopoja atbildes, viņš ievēroja kādu klusējošu skolnieci, kura nebija iesniegusi savas atbildes. Tad viņš pajautāja, vai viņai ir kādas problēmas ar brīnumu sarakstu. Meitene atbildēja:

“Jā, nelielas ir! Lai arī piekrītu vairākumam, ka pasaulē ir tik daudz brīnumi un visi tie ir līdzvērtīgi iekļūt septiņniekā, mani septiņi brīnumi ir citādāki”.

“Labi, pasaki, kas tev ir sarakstā un es centīšos tev palīdzēt”, – skolotājs piedāvāja.

Meitene vilcinājās, taču nolasīja: “Es domāju, ka septiņi pasaules brīnumi ir – redzēt, dzirdēt, pieskarties, izgaršot, sajust, smieties un mīlēt”.

Šīs lietas izskatās tik pierastas un vienkāršas, ka mēs tās pieņemam, uzskatām un lietojam kā pašas par sevi saprotamas. Taču laiku pa laikam ir vērts sev atgādināt sev – paši vērtīgākie brīnumi un dārgākās lietas dzīvē nav un nevar tikt cilvēku radītas!

Un kāds ir tavs brīnumu saraksts?

+

Monday.lv esam radījuši tev!

Ja tev tas patīk, pievienojies mūsu atbalstītājiem!