Izaugsme, Nauda, Psiholoģija | Jana Strogonova, foto-www.bigstockphoto.com

Kā atšķirt vēlmes un vajadzības

Kā palīdzēt bērniem saprast, kas ir viņu vajadzības un kas ir vēlmes? Varam sākt ar pavisam vienkāršu, tai pat laikā izglītojošu un iesaistošu spēli bērniem kopā ar vecākiem pēcsvētku drudža laikam

Jana Strogonova

Jana Strogonova

Raksta autore – Jana Strogonova, vadītāja ar 15 gadu pieredzi (gan speciālistu, gan vadītāju komandas), šobrīd “Bērnu sociālās un finanšu izglītības biedrības” dibinātāja un vadītāja. Absolvējusi SSE Riga, tad 9 gadus strādājusi RIMI, sākusi kā projektu vadītāja, tad iepirkumu departamenta vadītāja, komercdirektore un tad supermārketu tīkla vadītāja, pēc tam 7 gadus Nordes bankā bijusi Valdes locekle un Privātpersonu apkalpošanas tīkla vadītāja (Head of Retail Banking).

Ieskatoties savu bērnu vēstulēs Ziemassvētku vecītim, kārtējo reizi sapratu, ka prieks par dāvanām ilgs dažas stundas vai – lielākais – dažas dienas… Un tā tas atkārtojas no gada uz gadu, no vieniem svētkiem līdz nākamajiem. Mums taču gribas dot bērniem prieku, darīt viņus laimīgus un piepildīt viņu karstākās vēlēšanās. Vai nopērkot jau n-to Lego komplektu vai Monster High lelli, mūsu bērni kļūs laimīgāki?

Arī bērniem ir jāsaprot, ka bieži vien viņi grib un gribēs vairāk, nekā tas ir vajadzīgs un nekā jūs, kā vecāki, spējat atļauties. Es pati arī esmu izgājusi šim periodam cauri. Kad piedzima pirmais bērns (ilgi gaidīts un lolots), protams, viņam tika viss un daudz vairāk, nekā vajadzīgs. Drēbju un mantu kalni noderēja ne tikai nākamajam, bet arī vēl vismaz 3-4 bērniem, un daudz arī aizvedām uz bērnunamiem. Kā iegājām veikalā, tā bieži vien tika nopirkta maza mantiņa vai gardumiņš. Tagad kā trīs bērnu mamma esmu sapratusi, ka, pat ja finansiāli to varēju atļauties, tas nenāca maniem bērniem par labu. Tagad mums ir skaidri noteikumi – mantas tiek pirktas tikai uz dzimšanas un vārda dienām. Gardumi brīvdienās vai īpašās svētku reizēs. Viss. Mantu apjoms ir samazinājies, bet joprojām pietiekami liels…

Jautā un veicināsi domāšanu

Kā palīdzēt bērniem saprast, kas ir viņu vajadzības un kas ir vēlmes? Varam sākt ar pavisam vienkāršu uzdevumu – liekam viņiem uzrakstīt visas lietas, kas ikdienā ir nepieciešamas. Pārrunājiet – kāpēc tev liekas, ka šīs lietas ir nepieciešamas? Kādas lietas tu gribi? Tad pajautājiet : Kāpēc tu tās gribi? Kam tev tas vajadzīgs? Ko tas tev dos? Vai un kā tev tas palīdzēs?

Vai arī – liec savam bērnam padomāt un izpētīt, ko viņš/-a var nopirkt pa 5 eiro. Varat aizvest bērnu uz pārtikas veikalu vai tirgu, lai viņam/ai rastos dažādas idejas par to, cik kas maksā. Piemēram, par 5 eiro var nopirkt 5 kg Latvijā audzētu ābolu, vairākas sauso brokastu vai arī čipšu pakas. Lieciet bērnam salīdzināt šīs preces. Un izvēlēties vienu no alternatīvām!

Kā iepirkties

Ejot uz veikalu, bērniem ir jāstāsta, cik naudas ir un ko plānojam nopirkt. Vislabāk strādā jau mājās sastādīts preču saraksts, kuru bērni palīdz izveidot. Tad arī viņi jūtas atbildīgi un, ticiet man, mazāk prasa pirkt kaut ko ārpus šī saraksta. Tādā veidā mēs mācām pirkt to, kas vajadzīgs, nevis tajā brīdī vēlams. Protams, arī es joprojām grēkoju un šad tad košļājamās gumijas nopērku…

Nesen esam iesākuši arī pētīt produktus, to izcelsmi un vietu, kur nonāk nauda, kad nopērkam konkrēto preci vai pakalpojumu. Esam iepazinuši gan eko produktus, gan FairTrade, gan vietējos ražojumus. Kāpēc mums jāpērk preces, kas ražotas no pārstrādāta materiāla? Kāpēc mums jāatbalsta vietējie uzņēmumi? Šie ekonomikas pamatprincipi mums jāstāsta pašiem, lai ieaudzinātu atbildīga un gudra patērētāja prasmes. Bērni mācās no mums – kā ikdienā rīkojamies mēs, tā arī viņi rīkosies. Visi nesen veiktie pētījumi liecina, ka paradumus, kā rīkoties ar naudu, bērni iemācās tikai un vienīgi ģimenē. Tā ka tikai uz mūsu, vecāku, pleciem ir tā pasaule, ko mēs novēlam saviem bērniem un mazbērniem. Skolās pagaidām par to runā ļoti maz, turklāt skolotāju autoritāte nekad nepārspēs vecākus!

Prātīgas tērēšanās spēle bērniem (un pieaugušajiem)

Pamēģiniet šo špikeri – vienkārši īstenojamu spēli ar jautājumiem, kurus uzdodot, varam rosināt prātīgas tērēšanās domāšanu. Ja spēles dalībnieku ir vairāk nekā pieci, tad varat sadalīt pa pāriem vai grupiņās pa 3-4 bērniem. Nepieciešamas iepriekš sagatavotas vēlmju un vajadzību kartītes. Un rēķinieties ar vismaz 30 minūtēm!

Pastāstiet bērniem, ka esat saņēmis ļoti svarīgu telefona zvanu no Valsts prezidenta, kurš paskaidroja, ka „mums šobrīd pasaulē ir ļoti daudz problēmu. Ja ikviens visā psaulē izmantos tik daudz resursu kā mēs Rietumvalstīs, tad drīz vien mums būs nepieciešamas 4 planētas! Tāpēc esam nolēmuši veikt eksperimentu.” Viņš esot dzirdējis, ka bērni ir ļoti gudri un prātīgi, tāpēc viņam ir radusies lieliska ideja aizsūtīt bērnus uz jaunu planētu.

Paskaidrojiet, ka uz jaunās planētas ir cilvēkiem piemērota atmosfēra, t.i. tīrs gaiss, ko elpot. Tur nav citplanētiešu, tā kā nav jābaidās no pēkšņiem uzbrukumiem. Bērniem tiks iedota pārtika un ūdens 6 nedēļām, bet uz planētas būs jādzīvo daži mēneši vai pat gads.

Paskaidrojiet, ka laika nav daudz, jo pēc 30 minūtēm visiem ir jādodas projām. Tātad  kārtīgi jāizdomā, ko ņemt līdzi. Kas ir vēlme un kas ir vajadzība?

Lieciet katram bērnam vai nu apdomāt visu pašam vai arī sadaliet pāros vai grupiņās. Iedodiet katram vienu karšu komplektu (40 kartītes). Paskaidrojiet, ka viņiem ir 5 minūtes, lai izvēlētos 16 vajadzības, t.i. lietas, kuras viņi uzskata par nepieciešamām, lai izdzīvotu uz šīs planētas. Aiciniet viņus apdomāt un, ja strādā pāros vai grupās, izdiskutēt, kuras ir vēlmes un kuras ir vajadzības. Iesakiet izveidot divas kaudzītes – vienu vajadzībām un otru vēlmēm. Iedodiet 10 minūtes laika, lai viņi izvēlētos  16 vajadzības.

Kad visi ir paveikuši šo uzdevumu, sakiet: „Man ir sliktas ziņas, prezidents ziņoja, ka kosmosa raķetē ir maz vietas, lai ietilpinātu visus jūs un 16 izvēlētās lietas, tāpēc jums to skaits ir jāsamazina uz pusi, tātad astoņām!”

Kad visi to ir paveikuši, paņemiet visu izvēlētās kartītes un salieciet uz grīdas vai galda. Kopā jums sanāks kādas 15-20 kartītes, bet viņiem kopā ir atļauts ņemt tikai 8 lietas. Tagad jums visiem jāuzsāk diskusija un jāvienojas par 8 lietām. Kad esat vienojušies, tad sakiet: „Mēs esam izdarījuši lielisku darbu, bet tagad iedomājamies, ka mēs drīkstam ņemt līdzi tikai 4 lietas”.

Turpiniet diskusiju un vienojieties par četrām pašām nepieciešamākajām lietām. Pārrunājiet par to, ka mums dzīve tikai ar šīm četrām lietām būtu diezgan nepatīkama, bet pasaulē diemžēl ir vairāk nekā miljards cilvēku, kuriem nav pat pieejas šīm četrām pamatlietām, bez kurām visi nolēmāt, ka nevar iztikt.

Nobeigumā jūs varat vienoties, ka šoreiz uz citu planētu nelidosiet, bet paliksiet tepat un parūpēsieties par šo planētu tā, lai te varētu dzīvot arī nākamās paaudzes!

Un te paraugs spēles kartītēm:

1karte

2karte

3karte

4karte

 

 

Saturs radīts ar DNB bankas atbalstu

GPS, Iedvesmai | Monday, www.bigstockphoto.com

Ko vēlas vīrietis?

Pasaulē un Latvijā šogad daudz runāts par to, kā jūtas sievietes un ko viņas vēlas. Bet vai neesam aizmirsuši par vīriešiem? Kā jūtas vīrieši šajā laikmetā? Par to Monday saruna ar psihoterapeitu Gati Bušu

Gatis Bušs: Manuprāt, šobrīd aizmirsti ir gan vīrieši, gan sievietes. Ne vieni, ne otri nejūtas īsti kā vīrietis un sieviete, bet vēl jo vairāk viņi nejūtas kā cilvēki. Lai tiktu dziļāk pie cilvēka sevī, ir svarīgi sākt just. Jušana pēc tradicionālajiem pieņēmumiem ir iedalīta sievietei, bet dzīvē viss ir sarežģītāk. Kad pie manis atnāk pāris, sarunas gaitā reizēm sieviete piedzīvo lielu pārsteigumu – izrādās, viņš arī jūt! Nesen lasīju par kādu eksperimentu – gan vīrieši, gan sievietes tika pieslēgti pie mērierīcēm un tika novērota viņu reakcija brīdī, kad sāk raudāt mazs bērns. Ārējā reakcija atšķīrās – sieviete kļuva acīmredzami nemierīga, viņa bija gatava kaut ko tūlīt darīt, savukārt vīrietis ārēji saglabāja mieru. Taču mēraparāti abu dzimumu smadzenēs fiksēja pilnīgi vienādu emocionālo reakciju. Vīrietis jūt, tikai patur emocijas sevī. Un tāpēc ātrāk mirst.

Monday: Kāpēc vīrietis nav iemācījies izpaust emocijas?

Gatis: Visi vīrieši jūt, visiem sāp, taču vīrietis nedrīkst to izrādīt. To mūsos ieaudzinājusi ilgā patriarhālā vēsture – vīrietim ir jābūt stipram no sākuma līdz beigām. Viņam vienmēr jāvar, jādara, jābūt! Modernā rietumu kultūra, kas balstās uz konkurenci un ārējiem panākumiem, šo pieņēmumu vēl vairāk kultivē, ik dienu sludinot: “Big boys don’t cry”. Mediji nenogurstoši tiražē šādus alfa tēviņus, un kopumā sabiedrība augstu vērtē tikai viņus – proti, “ja esi nīkulis, metam tevi ārā, ja esi alfa tēviņš – tev būs skaistāko sievieti dabūt”.

M: Cik daudz dabā kādā populācijā ir alfa tēviņu?

Gatis: Alfa tēviņu nav daudz, ir arī citi tēviņi. Un, ja reiz dabā iekārtots, ka pārējo ir krietni vairāk, tātad viņiem ir noteikta loma. Alfa tēviņa vēsturiskā funkcija ir iekarot, uzvarēt un mirt – un viss, viņš savu ir paveicis. Mūsdienu izpratnē tas būtu – uztaisa bērnu un iet prom. Bet puikām vajag tēvus, un varam pieļaut, ka tie pārējie audzina gan savus, gan alfa tēviņa bērnus. Bet tā kā pastāv pieprasījums pēc alfa tēviņiem, tad daudzi par tādiem izliekas, jo tas ir kruti.

M: Vai alfa tēviņi ir nejūtīgi?

Gatis: Arī īstie alfa tēviņi kaut ko jūt, taču viņi uzskata, ka jūtīgums dara viņus vājus un ievainojamus, tāpēc viņi jūtas izslēdz un… rezultātā nomirst ātrāk. Vai tāds alfa tēviņš ir laimīgs? Laime ir stiepjams jēdziens, un tā atkarīga no kritērijiem, pēc kuriem es sev definēju laimi. Ja vīrieša kritērijs, piemēram, ir skaista lelle (lai arī mazliet stulba, bet galvenais, lai sēž majās, pienes čības un siltu ēdienu), skaidrs, ka viņam tāda jānopelna, daudz strādājot vai taisot naudu. Un ja viņš sāk justies nelaimīgs, viņam vienkārši jāpakaras. Jo justies nelaimīgam vispār neatbilst viņa kritērijiem. Tas jākompensē ar dzeršanu, agresīvu braukšanu, ar jebko, kas uzdzen adrenalīnu.

M: Vai tiešām visas sievietes vēlas alfa tēviņus?

Gatis: Es pieļauju, ka tomēr ne visām vajag mačo vīriešus. Jā, ja sievietes funkcija ir virtuve, gulta un bērni, tad alfa tēviņš viņai būs piemērots. Taču esmu dzirdējis gana daudz stāstus, kuros sieviete grib ko vairāk, piemēram, strādāt, radoši, profesionāli izpausties, un tad kopdzīve ar alfa tēviņu kļūst sarežģīta.

M: Kā šajos apstākļos, kad visi tiek līdzināti pēc mačo komplekta kritērijiem, jūtas vīrietis parastais?

Gatis: Ir grūti! Paskatīsimies, kas notiek bērnu vidē. Ja tu neesi mazais alfa tēviņš, pret tevi izturas vēl nežēlīgāk nekā pieaugušo vidē – ja tu kārtīgi mācies, tu esi lūzeris, tevi pazemos un varbūt pat piekaus. Puiši parastie iziet cauri daudziem pazemojumiem, daļa neiztur un cenšas kļūt par alfa tēviņiem, bet, ja neizdodas – nonāk dziļā depresijā. Un galu galā daudzi tāpēc arī izkrīt no izglītības sistēmas. Savukārt tie čaklie izaug ar domu, ka viņi nav meiteņu pieprasīti, ka neviena viņus negribēs. Taču turpat līdzas arī ir meitenes, kuras neatbilst sekssimbolu standartiem, un kuras arī baidās, ka viņas neviens negribēs. Bet gan vieniem, gan otrām būtu jāzina, ka arī viņus gribēs.

M: Vai viegli būt vīrietim?

Gatis: Nedomāju. Mazām meitenēm vienmēr bijis atļauts raudāt un būt vājām, un viņas, par laimi, to māk, tāpēc arī pieaugušā vecumā atļaujas pieņemt, ka viņa kaut ko drīkst nespēt. Vīrietis nemāk tikt galā ar “es to nespēju”, un tas viņu bezgala tracina. Arī vīriešiem ir jāiemācas kaut ko nevarēt.

M: Ko darīt tam, kurš negrib izlikties vai kļūt par alfa tēviņu, tomēr grib būt pieprasīts un laimīgs?

Gatis: Risinājums it kā vienkāršs – ja es zinu, kas es esmu, ko es gribu, kas man patīk; ja es saprotu, ko jūtu – tad viss ir kārtībā. Viegli pateikt, grūti izdarīt. Ar ko sākt? Mācīties just, ļauties pilnam sajūtu spektram, atļauties būt ne vien laimīgam, bet arī nelaimīgam. Dzīve ir krāsaina, ne tikai balta vai rožaina, un, ja mēs gribam izņemt kaut ko no tā spektra ārā – tā vairs nav īsta dzīve, tā nav patiesība. Mēs bieži vien stāvam krustcelēs kā pasaku varonis un domājam, ko lai dara: iesi pa kreisi – zaudēsi zobenu, iesi pa labi – zaudēsi zirgu, iesi uz priekšu – zaudēsi… galvu. Nav tāda ceļa un izvēles, kur nebūs ne grūtību, ne zaudējumu. Bet ko mēs darām? Baidoties no sāpēm, cilvēks labāk nedara neko, paliek un stāv uz vietas. Taču jāsaprot – es kā cilvēks varu pieaugt, tikai izejot caur grūtībām un nelaimēm, citādi palieku mūžīgā bērnībā. Un to arī var izdarīt – palikt bērnībā – noņemot vienu mūsu jūtu spektra daļu, to sāpīgo. Var to ignorēt, maukt tik uz priekšu un… mirt ātrāk. Un tagad tā ir ne tikai vīriešu, bet nu jau arī sieviešu nelaime – dzīties uz priekšu bez emocijām.

M: Esmu satikusi daudzas sievietes, kas ap četrdesmit saprot, ka nav izvēlējušās īsto profesiju, tādu, kas viņas iepriecinātu. Viņas pamet labi apmaksātus darbus un aiziet uz tādiem, kas sniedz gandarījumu. Vai vīriešiem ir tāpat?

G: Vīrieši jau no mazotnes tiek virzīti izvēlēties profesijas, kur var gūt panākumus, nopelnīt. Ja kāds puika ierunājas, ka grib būt skolotājs, viņu visi kaunina: “Kā tu nopelnīsi, kā ģimeni uzturēsi?”. Tapēc pieļauju, ka vīrieši salīdzinoši vairāk strādā nemīlamās profesijās, cenšas par to nedomāt… un atkal mirst ātrāk. Sievietes, izvēloties izglītību, biežāk domā par to, vai profesija sniegs gandarījumu. Savukārt, ja izpratne par savām vēlmēm atnāk vēlākos gados, sievietei vieglāk izdarīt izvēli, ja ir aizmugure, ja ģimene to var atļauties. Ja šāds jautājums atnāk abiem, tad parasti vīrietis uzņemas to slogu un ļauj sievietei izvēlēties. Ja vēl turklāt sievas alga ir mazāka, izvēle par labu sievietei šķiet pavisam loģiska. Un pēc tam mēs, vīrieši, ciešam. Bet arī sieviete, kura ļaujas iekrist šajās lamatās, agrāk vai vēlāk saprot, ka tas vecis, darīdams netīkamu darbu, tāpat ir spiests nedēļas nogalē kaut kur likt savu stresu – vai nu dzerot vai skrienot ar mašīnām…

M: Iznāk, ka vīrietim nav izvēles.

Gatis: Izvēle ir vienmēr. Atceros, deviņdesmito gadu sākumā bija raidījums Zvaigznīšu brīdis, tajā viens no personāžiem bija papagailis, kurš teica: “Pat ja es tevi tagad apēdīšu, tev tāpat būs divas izejas!”. Visi ceļi sola briesmas, un absolūtas laimes nekad nebūs, vienmēr kaut ko zaudēsi un kaut ko iegūsi – bet izvēle ir vienmēr. Tikai jārēķinās, ka brīdī, kad vīrietis nolems izvēlēties to, kas ir saskaņā ar viņu pašu, viņa ģimenes sistēma var stipri sašķobīties. Ja lelle Bārbija ir apprecējusi alfa tēviņu, un varbūt pat drusciņ Koka Kluci Konstantīnu, viņa var būt stipri samulsusi, ja pēkšņi izrādās, ka blakus ir cits vīrietis. Ar ko tas beigsies, neviens nevar prognozēt.

M: Ko mums, sievietēm, novēlēt sev, lai labāk saprastu savu vīrieti krustcelēs?

Gatis: Ļauj savam vīrietim kļūt par cilvēku, un pati esi cilvēks! Ļauj viņam būt par tēti, ļauj viņam iemācīties pīt meitiņai bizes un no tā nekautrēties. Ļauj viņam kļūdīties, ļauj viņam piedalīties mājas darbos, un galvenais – ļauj sāpēt, ja sāp!

psihoterapeits Gatis Bušs, foto - Jānis Deinats

psihoterapeits Gatis Bušs, foto – Jānis Deinats

Bērni, Iedvesmai | foto: www.bigstockphoto.com

Dāvanas, kuras tavi bērni nekad neaizmirsīs

Tikai tad, kad tu dod no sevis, tu dod pa īstam – Kahlil Gibran

Nesen minimālists un autors Joshua Becker savā blogā publicēja brīnišķīgu ierakstu, kas kļuva par interneta sensāciju. Mēs nevarējām atturēties dalīties ar šo rakstu, kas tik ļoti iederas svētku gaidīšanas laikā un ne tikai.

 

 

Atzinības Dažreiz viens pozitīvs vārds vai atzinība var izmainīt visu dzīvi. Tāpēc pārliecinies, ka tavi bērni zina, cik ļoti tu viņus novērtē, turklāt atgādini viņiem to bieži!

Māksla un radošums Ikviens, kurš grib radīt, to var. Pasaulei tikai vajag vairāk cilvēkus, kas grib.

Izaicinājums Iedrošini savus bērnus sapņot lielus sapņus. Iespējams, viņi paveiks vairāk, nekā viņi domāja, ka spēj… pat vairāk, nekā tu domāji, ka viņi spēs.

Līdzjūtība un taisnīgums Dzīve ne vienmēr ir godīga un nekad tāda nebūs – tā ir pārāk mainīga. Taču arī tad, ja kaut kas ir nogājis greizi vai konkurence kļuvusi sīvāka, palīdzi saviem bērniem būt aktīviem un pacelt kopējo dzīves latiņu augstāk.

Apmierinātība Vajadzība iegūt vairāk ir lipīga. Tāpēc viena no lielākajām dāvanām, ko vari iedot saviem bērniem ir būšana apmierinātam ar to, kas viņam pieder. Turklāt tas, kas tev pieder, ne vienmēr liecina par to, kas tu esi.

Ziņkārība un zinātkāre Māci saviem bērniem uzdot jautājumus: kas, kurš, kur, kā, kāpēc un kāpēc nē? “Pārstāj uzdot jautājumus!” ir vārdi, kurus vecākiem nekad nevajadzētu teikt saviem bērniem.

Noteiktība Viens no galvenajiem noteicošajiem faktoriem, lai gūtu panākumus, ir tas, cik liela ir tava griba. Kā tu vari palīdzēt uzlabot sava bērna dzīvi jau šodien?

Disciplīna Bērniem ir jāmācās apgūt un mācīties visu no pašiem pamatiem, tajā skaitā arī uzvedību: kā izturēties pret apkārtējiem, kā sasniegt rezultātus un kā piepildīt sapņus. No disciplīnas nedrīkst izvairīties vai atlikt to uz velāku laiku, bet tai ir jābūt konsekventai un pozitīvai.

Iedrošinājums Vārdos ir spēks. Tie var pacelt un radīt, bet tie var arī iznīcināt. Vārdi, kurus tu izvēlies šodien teikt, var iedrošināt un uzmundrināt kādu bērnu. Vai arī tie var iedzīt izmisumā. Tāpēc izvēlies vārdus uzmanīgi!

Uzticība attiecībās Uzticība attiecībās vai laulībā sevī ietver daudz vairāk kā tikai mūsu ķermeni. Tā ietver arī mūsu acis, prātu, sirdi un dvēseli. Sargā un rūpējies par savu seksualitāti ik dienu un dāvā to savam dzīvesbiedram! Jūsu bērni to noteikti pamanīs.

Meklēt un atrast skaisto Palīdzi saviem bērniem pamanīt skaisto ikvienā lietā, ko viņi redz un ikvienā cilvēkā, ko viņi sastop!

Devīgums un dāsnums Māci savus bērnus būt devīgiem ar savu piemēru, un drīz viņi tādi kļūs paši.

Godīgums Bērniem, kuri iemācās godīguma vērtību un spēku jau agrā vecumā, ir lielāka iespēja kļūt arī par godīgiem pieaugušajiem. Savukārt godīgi pieaugušie, kuri iesaistās godīgos darījumos ar citiem, jūtas labāk, vairāk izbauda dzīvi un naktīs guļ mierīgi.

Cerība Cerība ir zināšana un ticēšana tam, ka viss atrisināsies. Tā dod spēku, izturību un apņēmību. Un dzīves izmisuma brīžos tā ļaus nepadoties un rast spēku doties tālāk.

Skūpsti un apskāvieni Bija kāds stāsts par vīru, kurš savam 7 gadus vecajam dēlam teica, ka viņš ir jau pārāk liels, lai saņemtu skūpstus… Tavi bērni nekad nebūs par lielu, lai saņemtu tavu mīļumu, skūpstus un apskāvienus.

Iztēle Ja mēs kaut ko esam iemācījušies pēdējo 20 gadu laikā, tad to, ka dzīve ik dienas kļūst ātrāka un ātrāka. Rītdien dzīve vairs nebūs tāda, kāda tā ir šodien. Un cilvēki ar iztēli ir ne vien tie, kas to dzīvo – viņi to rada.

Mērķtiecība Mēs ticam dzīvošanai ar mērķi un mērķtiecīgai bērnu audzināšanai. Atslābinies, izlem, kas tu esi, kurp tu dodies un kā tur nokļūt. Tieši to pašu padomā par saviem bērniem.

Vecāku klēpis Tā ir labākā vieta pasaulē, lai šķirstītu grāmatu, lasītu pasaku vai vienkārši sarunātos. Un tas tev ir līdzās visu laiku.

Mūžīgā mācīšanās Kaislība mācīties ir pavisam kas cits kā studijas, lai iegūtu grādu vai izpatikšana skolotājiem. Tā sākas jau mājās. Tāpēc lasiet, uzdodiet jautājumus, analizējiet un meklējiet atbildes. Citiem vārdiem – mācieties mīlēt mācīšanos paši!

Mīlestība … bet lielākā no tām ir mīlestība. (Pāvila I vēstule Korintiešiem 13. nodaļa)

Kopīgas maltītes Kopīgas ēdienreizes ir viena no labākajām iespējām stiprināt attiecības un uzzināt par bērniem to, ko neuzzinātu nekur citur. Pat tik daudz, ka ģimenes, kas neēd kopā, arī neaug kopā.

Daba Bērni, kas novērtē dabu sev apkārt, rūpējas arī par savu apkārtējo vidi. Vecāki nereti pieprasa, lai bērni savā istabā uztur kārtību un tīrību, bet vai arī pasaulei ārā nevajadzētu būt tīrai un sakoptai?

Iespēja un izdevība Bērniem ir nepieciešamas iespējas piedzīvot jaunas lietas, lai viņi aptvertu un apzinātos, kas sagādā prieku un padodas. Un, pretēji ierastajam uzskatam, tam nevajag lielu naudu.

Optimisms Pesimisti nemaina pasauli, to dara optimisti.

Miers Globāli raugoties, tev varētu šķist, ka tas nav mūsu spēkos. Taču, attiecībā uz mums tuvajiem cilvēkiem, tas ir tieši mūsu spēkos.

Lepnums un mazo lietu svinēšana Galu galā katrs mazais dzīves sasniegums var kļūt par lielu sasniegumu.

Vieta, kur pieļaut kļūdas Bērni ir bērni. Tas ir tas, kas mums sagadā vislielāko prieku, taču tieši tāpēc viņiem tik izmisīgi ir vajadzīga mūsu – vecāku – pacietība. Atvēli bērnu istabu eksperimentiem, atklājumiem un kļūdām!

Pašcieņa Cilvēkiem, kas iemācās apzināties savu vērtību, ir augstāka pašapziņa, pašcieņa un pašnovērtējums. Tātad bērniem, kam tas ir iemācīts, ir lielāka iespēja kļūt par pieaugušajiem, kas ciena savu vērtību un prot pastavēt par sevi. Pat tad, ja neviens cits to nedara.

Humora izjūta Smejies kopā ar bērniem katru dienu – gan sevis, gan viņu dēļ!

Garīgums Ticība paplašina mūsu skatu uz pasauli, visumu un mūsu pašu dzīvi. Ir vērtīgi iemācīt bērniem, ka viņi ir kas vairāk par miesu un asinīm. Viņos mājo prāts, sirds, dvēsele un griba, kā arī izvēles un lēmumi ir balstīti uz ko vairāk kā tikai to, ko parējie no miesas un asinīm dara.

Stabilitāte Stabilas mājas un ģimene ir pamats, uz kā bērni būvē savu dzīvi. Viņiem ir jāzina sava vieta un nozīme ģimenē, kā arī cilvēki, kam viņi vienmēr varēs uzticēties un nākt pat tad, kad neviens cits viņus nesapratīs.

Laiks Laiks ir tā dāvana, kuru tu nekad nevarēsi atdot atpakaļ vai samainīt. Tāpēc uzmanīgi apdomā, kam tu to velti.

Nedalīta uzmanība Brīnišķīgs video, kas varētu palīdzēt.

Unikalitāte Tas, ar ko atšķiramies, padara mūs īpašus. Unikalitāti nevajadzētu slēpt, to drīzāk vajadzētu ar lepnumu demonstrēt, lai visa pasaule to redz, novērtē un priecājas.

Mājas Apziņa, ka vienmēr vari atnākt mājās, ir vissiltākā, saldākā un spēcinošākā garantija pasaulē. Radi savas mājas tā, lai tavi bērni šeit var elpot, dzīvot un būt!

 

Protams, nevienu no šīm dāvanām nevar iegādāties veikalā. Bet tas arī ir pats labākais!

GPS, Iedvesmai | Monday, foto-www.bigstockphoto.com

Mērķu un plānu iedvesmas anatomija

Tuvojas maģiskā gada nogale, kad atkal varēsim vēlēties vairāk, mērķēt augstāk, plānot precīzāk. Kā to izdarīt? Monday mācās ….

Stratēģiju un līderības koučs Tomass Bote – Lai radītu iedvesmojošus mērķus, vajadzīga drosme fantazēt. Mērķi sākumā var likties nereāli un neticami. Jā, tie pat nav mērķi, tie drīzāk ir sapņi, pietiekami miglaini un nekonkrēti. Ja kādam sapni izdodas iedzīvināt vīzijā, mērķi noformulējot skaidri un saprotami, tas būs kā magnēts, uz ko cilvēki tieksies. Pirms 50 gadiem viena nācija tika iedvesmota, aicinot lidot uz Mēnesi; pirms 30 gadiem – solot, ka katrā mājā būs personiskais dators. Vairāk lasi šeit

Personālatlases uzņēmuma Talentor vadītāja Katrīna Ošleja – Nesamierinies, nenolaidies, dīki negaidi pensiju! Šajā situācijā svarīgi saskatīt savu vīziju, definēt sev, ko es gribu pēc pieciem gadiem – ne tikai karjerā, darbā, bet vispār dzīvē. Un bieži nonākam pie atbildes – jā, es negribu to karjeras vertikāli, bet gribu, lai man darbā ir interesanti, lai es būtu profesionāli derīga un interesanta kolēģiem. Tā var būt arī sevis pilnveidošana, piemēram, ja es strādāju grāmatvedībā, es gribu apgūt klāt arī finanšu analīzi. Ja tev ir vīzija, sapnis – tas iedvesmo, un tā jau ir enerģija, pēc kura visi neapzināti tiecas. Vairāk šeit

Izaugsmes trenere Dace Briede – Zālīte – Protams, nepietiek noklausīties iedvesmojošu lekciju, izlasīt rakstu, aiziet mājās un ieraudzīt lielo mērķi. Ir jāpasēž un mierīgi jāpadomā, jautājot sev – ko īsti es gribu no šīs dzīves? Vai tiešām esmu šeit, lai gaidītu pensiju? Ja atbilde ir “nē”, – tad jautā tālāk: „Kas ir mani talanti, kuri jāliek lietā? Ko ar šo talantu varu darīt, lai padarītu krāšņāku savu dzīvi un pasauli labāku?” Šis uzdevums nav paveicams skaļumā, troksnī, automašīnā, kurā skan mūzika, vai pie TV ekrāna. Tam ir jāatrod laiks. Savu lielo jautājumu var nākties „iznēsāt” tikpat, cik ilgi jāiznēsā bērns. Vai pat vairāk. Kad laiks būs pagājis zināmās pārdomās un klusumā, atbilde atnāks. Un tad būs tā sajūta ar taureņiem vēderā. Būs tā emocija, kuras dēļ vērts ziedot savu laiku, enerģiju un resursus. Tas būs tikai tavs. Tavs talants. Tava dzīves jēgas atbilde. Vairāk šeit

Biznesa konsultāciju uzņēmuma PricewaterhouseCoopers vadītāja Latvijā Zlata Elksniņa-Zaščirinska – Esmu strādājusi ar daudzām kompānijām un esmu secinājusi – veiksmīgās kompānijas no mazāk veiksmīgākām atšķir ne tikai brīnišķīga ideja un brīnišķīgs idejas izpildījums. Ļoti daudz ko nosaka māksla plānot. Mani vērojumi un pieredze liecina, ka veiksme ir nekas cits, kā labi izplānota izdevība. Mans ieteikums ir izstrādāt vairākus plānus un izspēlēt tos. Ieliec plānos arī neveiksmes iespēju un uzdod sev jautājumu – ko un cik daudz tu esi gatava zaudēt. Tas ir svarīgi – psiholoģiski pieņemt, ka var būt arī neveiksme. Un, ja tā notiek –  nesabrukt, bet uzņemties atbildību un mācīties no kļūdām. Pārrunāt un saprast iemeslus, kāpēc šoreiz neizdevās, un noteikti mēģināt vēlreiz. …. Bet vispirms ceļš augšup sākas ar vēlēšanos, ar degsmi sasniegt vairāk un dzīvot labāk. Citiem nav šīs vēlēšanās. Un es negribu nevienu ne pamācīt, ne iedrošināt, jo degsme, vēlēšanās un personiskie mērķi ir intīma lieta. Cilvēkam pašam jānonāk pie lēmuma mainīt savu dzīvi. Vairāk šeit

Uzņēmuma Cytec Latvia finanšu vadītāja,  Starptautiskās Koučinga Federācijas biedre un personiskās izaugsmes koučs Andra Šulce – Veselīga plānošana nozīmē, ka es ik pa laikam apstājos, atskatos atpakaļ un novērtēju, ko esmu ko sasniegusi, ko ne un galvenais – vai ir vērts iet tālāk pa to pašu ceļu. Vērtēju, kas man traucē, ierobežo, kā es ar to varētu tikt galā. Mans ieteikums – iestrādā šādu sarunu ar sevi savā ikdienas, ikmēneša, katra gada rutīnā. Ja mērķi tev ir svarīgi, tie ir jāauklē un jāapčubina – tikai tad tie materializēsies. Šeit

Lai top!

Aktuāli | Monday, foto- www.flickr.com

Pavārgrāmatas dāvanu grozam

Apkopojām skaistākās un lietderīgākās, šogad klajā nākušās latviešu autoru pavārgrāmatas. Lai noder iedvesmai un dāvināšanas priekam!

Klajā laista naturopātes un uztura terapeites Ances Annas Šternbergas otrā grāmata “Topi vesels. Pavārgrāmata” ar receptēm veselīgai ikdienai. Ance ir viena no aktīvākajām veselīga un dabīga dzīves veida popularizētājām Latvijā. Viņas grāmata “Topi vesels” ir daudzus motivējusi pievērst lielāku rūpību ikdienas maltītēm. Viņa priecājas, ka Latvijas sabiedrība arvien vairāk uzmanības pievērš ēšanas paradumiem un pārtikas kvalitātei. Populāras kļūst vietējās saimniecības un arvien lielāku vērību izpelnās informācija par to, kādos apstākļos produkti auguši. Kāpēc dot priekšroku vietējiem, bioloģiski audzētiem produktiem Ance Anna Šternberga runā savā pirmajā grāmatā “Topi vesels”, savukārt, kā tos likt lietā un pagatavot ēdienu, kas dziedina, var uzzināt autores jaunajā veikumā “Topi vesels. Pavārgrāmata”.

vaks-topi--vesels-liels

Autore specializējas dažādās dziedniecības tehnikās un alternatīvajās terapijās, kas spēj uzlabot fizisko un garīgo veselības stāvokli. Daudzi Anci Annu Šternbergu pazīst kā veselīga dzīvesveida zīmola www.topivesels.lv autori un kā praktizējošu naturopāti un naturopātiskā uztura treneri, kas izglītību ieguvusi Naturopātijas medicīnas koledžā Londonā. Viņa ir arī Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas kampaņas “BioLoģiski” vēstnese.

Ēdienam ir milzīga nozīme cilvēka veselībā – tik liela, ka autore kulināriju sauc par dabas aptieciņu, kas ne vien dziedina cilvēka ķermeni, prātu un dvēseli, bet arī lutina garšas kārpiņas. Jaunajā pavārgrāmatā, kas izdota ar garšvielu ražotāja “Anatols” atbalstu, apkopotas Ances Annas Šternbergas radītas receptes un padomi to pagatavošanā. Lielākā daļa ēdienu ir veģetāri un vegāni, tomēr par sāta sajūtas iztrūkumu nav jābīstas. Grāmatā brokastu ēdienu, zupu, salātu, pamatēdienu un desertu receptes, kā arī divas īpašas nodaļas – receptes sportam un terapeitiskās receptes. Teju katru no tām papildina autores piezīmes ar uztura padomiem un pamācībām produktu lietošanai.

Labas gar?as gr?mata pirmais v?ksSavukārt TV3 kulinārijas šova “Gatavo 3” vadītāja, “Labas garšas darbnīcu” saimniece un žurnāla “Pie Galda!” veģetārās virtuves rubrikas autore Līva Kļaviņa savas labas garšas formulas apkopojusi “Labas garšas grāmatā”. Līva Kļaviņa, kas visu mūžu ir pētījusi un meklējusi labas garšas formulas, nu tās ir apkopojusi pati savā recepšu grāmatā, lai dalītos tajās ar citiem. Lai ikviens no mums, apguvis pamatus, varētu eksperimentēt virtuvē pēc sirds patikas un priecēt savas garšu kārpiņas vēl un vēl.

Līva tic, ka “no šīs grāmatas iegūtās zināšanas atbrīvos cilvēkus no iekšējiem meliem, piemēram, tādiem, ka viņi nemāk gatavot ēst! Ja cilvēkam ir kaut vai pāris no tam dotajām maņām, tad viņš māk gatavot ēst! Galvenais ir uzticēties šīm maņām un mēģināt, līdz izdodas!”

“Labas garšas grāmata” nebūs īstā, ja interesējaties par augsto pavārmākslu vai meklējat precīzas un izsmalcinātas franču receptes. Šī grāmata būs jūsu labākais draugs ikdienā, ja vēlaties iegūt dziļāku izpratni, brīvību un pārliecību, darbojoties un improvizējot virtuvē. Grāmatā atradīsiet ne tikai 70 veselīgas, veģetāras un iedvesmojošas receptes, bet arī zināšanas par to, kā veidojas garša un kā gala rezultātā radīt jaunas receptes no pieejamiem produktiem.

Es vēlētos, lai šī grāmata jums būtu kā labākais draugs virtuvē, lai tā iedvesmotu un iepriecinātu, lai tā atbrīvotu, noņemtu lieku nastu un palīdzētu saskatīt svarīgāko,” piebilst Līva.

kukasGaidot Ziemassvētkus un Jauno gadu, tieši laikā būs skaistā kūku un kārumu grāmata, ko šogad sagatavojusi TV3 kulinārijas šova “Gatavo 3” un žurnāla “Pie Galda!” saldumu sadaļas autore Anna Birmane, plašākai publikai pazīstama kā Anna Panna. Doma par pašai savu kūku grāmatu Annai mieru nelika jau ilgi: “Es uzskatu, ka kūkas ir jāēd! Tas, protams, nenozīmē, ka tas jādara katru dienu, taču es ticu, ka mājās gatavotos saldumos slēpjas īpaša maģija. Tos nevar aizstāt neviena veikalā pirkta kūka.”

Anna kūkas cep kopš bērnības. Šajos gados ir sakrājusies paprāva kaudzīte ar pārbaudītām, līdz pēdējam gramam noslīpētām visgardākajām un mīļākajām kūku receptēm. Tagad tās visas apkopotas 224 lappusēs deviņās tematiskās nodaļās – no brokastu saldumiem, cepumiem, kapkeikiem līdz skaistām svētku tortēm. Pie savas nodaļas tikušas Annas vismīļākās – siera kūkas, šokolādes gardumi, bez grēka saldumi un receptes, ko novērtēs bērni. Sākuma sadaļu Anna veltījusi noderīgiem padomiem virtuvē.

Ar šo grāmatu es ceru, ka jūs iemīlēsiet kūkas tik pat ļoti, kā tās mīlu es pati. Vēlos iedvesmot jebkuru, kurš atšķirs šo grāmatu, izslaucīt putekļus no krāsns, notīrīt tās stikliņu un pagatavot kādu gardumu,” saka Anna.

meiranePavisam nesen klajā nākusi arī Signes Meirānes jaunā pavārgrāmata „Laiks gatavot”. Grāmata ir bagāta ar Signes Meirānes brīnišķīgajām receptēm un izzinošajiem pieredzes stāstiem, Armanda Meirāna fantastiskajām bildēm un divu profesionālu ekspertu viedokļiem – izcilie vīnziņi Raimonds Tomsons un Andreas Larsson dalījās pieredzē, piemeklējot receptēm atbilstošākos dzērienus.

Signe Meirāne par ēdienu un visu, kas ar to saistīts, varētu runāt nepārtraukti. Vai tas būtu ceļojums, tikšanās ar draugiem vai pastaiga pa pilsētu, ēdiena tēma ir vienmēr aktuāla, interesanta un aizraujoša. Piecu pavārgrāmatu, tajā skaitā divu vēsturisku recepšu grāmatu „Mūsu Mantojums”, autore, portāla un žurnāla „Četras Sezonas” galvenā redaktore un idejas autore kopā ar vīru Armandu, kustības „Jaunieši virtuvē” aizsācēja. Signe neuzskata ekoloģiskus produktus par ko ekskluzīvu, bet gan par pamatlietu, viņasprāt, vīna darīšana ir liela māksla, un viņa tic, ka mums ir jādzīvo ar ilgtspējīgu domāšanu.

Armands Meirāns ir ne tikai šīs grāmatas, bet arī daudzu citu fantastisku ēdienu fotogrāfiju autors, kurš ēdiena fotogrāfiju Latvijā pacēla jaunā līmenī, iedvesmojot ne vienu vien sekot viņa pēdās. Viņš ne tikai fotografē, bet burtiski izgaršo un izjūt katru bildi, saprotot, kas ēdienā ir svarīgs. Viens no „Četras Sezonas” dibinātājiem un māksliniekiem, kā arī piecu pavārgrāmatu bilžu autors. Un lielisks sourdough maizes cepējs.

GPS, Iedvesmai | Monday, foto-www.pixabay.com

Zīmes saka – tev vajadzīgas pārmaiņas

Tuvojas gada gals. Mēs revidējam atziņas, apmīļojam savus punus, cilājam un grozām ieguvumus. Un, protams, uzdodam būtiskos jautājumus. Starp tiem noteikti ir – vai šis darbs ir īstais? Kas es esmu? Ko darīt ar savu dzīvi? Ceram, ka īstajā laikā būs mūsu apkopotās Monday rakstu varoņu atziņas, zīmes, iemesli, kas liecina – tev vajadzīgas pārmaiņas.

Kad nomoda sapņi vairs neļauj dzīvot pa vecam

zane_eninaZane Eniņa, pasaules apceļotāja – Tu dzīvo savu ikdienas dzīvi, un viss liekas kārtībā, bet tad kādu dienu tevi piemeklē dīvaina sajūta – tu taču vari nomirt, neredzējis Lielo kanjonu un lidojošās zivis, nenogājis Santjago ceļu, nepagaršojis maizes augli. Un tad tā kļūst uzstājīgāka un skaļāka, līdz tu saproti – tagad vai nekad! Man šķiet, ka ar gadiem nepiepildītie sapņi nomoka arvien vairāk un vairāk. Negribēju piedzīvot to sajūtu, ka vienīgais vilciens ir aizgājis un es esmu palikusi uz perona. … Ja tu vēl neesi dabūjis to sajūtu, ka esi kaut kur iekšā ar visu sirdi, tad ir vērts eksperimentēt un meklēt ko tādu Vairāk šeit

Natālija Jansone, dizainere – Sapnis aktualizējas ap divdesmit, bet vēl jo vairāk ap četrdesmit gadiem. To var pazīt pēc uzmācīgām domām, un sajūtas, ka nevari vairs turpināt dzīvot iepriekšējo dzīvi. Protams, sekot sapnim izskatās riskanti, uz kādu laiku var zaudēt drošību. Ja riska balss tevī ir skaļāka par sapņa aicinājumu – tu vēl neesi gatava. Tomēr es ieteiktu vismaz mēģināt, paralēli darbam pārbaudīt, vai tā ir tava sirdslieta. Jo mēs jau nožēlojam nevis to, ko izdarām, bet to, ko neizdarām. Vairāk šeit

Kad nozīmīgi kļūst dzīves jēgas meklējumi

BeFunky_dace briede.pngDace Briede-Zālīte, izaugsmes trenere – … bet tad četrdesmit gados, kad likās, kad viss ir sasniegts, Dace sev jautāja: “Ja šodien mana dzīve beigtos, vai tas ir viss, ko es esmu šajā dzīvē paveikusi? Jā, man ir ģimene, māja, karjera, bet tas izklausās tik merkantili un egoistiski.” Mēs taču neesam piedzimuši tikai un vienīgi tādēļ, lai samaksātu savus komunālos rēķinus. Mums katram ir sava misija, savs piepildījums. Vairāk šeit

Kad tu pārstāj augt

anita_gaileAnita Gaile, pārmaiņu konsultante – 37 gados es aizgāju no labi apmaksāta darba prestižā uzņēmumā. Varbūt šāds lēmums citiem ir mirkļa iegriba vai ilgi krāts aizvainojums par priekšnieka piezīmēm vai nevērību, bet man tas bija ilgi apdomāts lēmums. Es biju nonākusi karjeras plato. Tas ir tad, kad ir sajūta– klau, izskatās ka esmu visu sasniegusi, augstāk nav kur iet, es vairs neaugu. Priekšā mani gaida viens vienīgs līdzenums. Vai tiešām tas ir viss? Mani biedēja atbilde – ja nu, tas patiešām ir viss!” Vairāk šeit

.

Kad tava personība tiek lauzta

Binnija Ārberga, uzņēmēja, TV personība – Jau kopš bērnības nevarēju samierināties, ka kāds mani izrīko. Esmu mazliet pastrādājusi arī kā algota darbiniece un sapratusi – nu, nevaru es strādāt kāda cita vadībā. Vairāk šeit

elina dobele. vaivade

Elīna Dobele, apavu arhitekte – Man viss laimīgi sakrita. Atnāca krīze, arhitektiem lielie darbi apstājās. Piedzima meitiņa, un es varēju uz brīdi izkāpt ārā no riteņa un padomāt, vai arhitektūra ir mana lieta. Tad arī sapratu – kā personība īsti neatbilstu arhitekta profesijai. Īstam arhitektam jābūt empātiskam, pacietīgam un gatavam kompromisiem – ar klientiem, būvvaldēm, celtniekiem. Arī arhitektūras pēcgarša man nebija laba – klientiem bieži vien bija tendence pēdējo maksājuma summu kavēt; turklāt māja, kamēr to uzceļ (un tas dažreiz ilgst pat piecus gadus), vairs nav tāda, kā bija izsapņota. Bet es esmu emocionāla, nepacietīga, radoši egoistiska. Vairāk šeit

 

agnese_kleina_reinis_OlinsAgnese Kleina, grāmatžurnāla Benji Knewman veidotāja – Esmu sapratusi, ka strādāt atvērta plānojuma birojos ar rosību un troksni visapkārt – tas nav man. Man vajag savu vietu, kur varu būt mierā ar sevi neviena netraucēta. Un pat ja birojā esi izcīnījis savu vietiņu pie sava galda kopā ar komandu, pretēji kā frīlancers, tu pats nevari izvēlēties darba biedrus, ar ko kopā strādāsi. Tas ir labākais, strādājot pie saviem projektiem – es pati varu izvēlēties, ar kādiem cilvēkiem es kopā strādāšu, kad es komunicēšu un kad strādāšu vienatnē un pilnīgā klusumā. Vairāk šeit

betija_smallBetija Putniņa, koučs – ir vērts izvērtēt, vai tu psiholoģiski esi piemērots konkrētam darbam. Mana pirmā profesija bija pirmsskolas pedagogs. Es biju atbildīga par aptuveni divdesmit maziem bērniem un es sapratu, ka pat 30 sekundes dažreiz var būt izšķirošas līdz varētu notikt nelaime. Es ļoti mīlu bērnus, bet šo darbu neizturēju, kam par iemeslu lielā mērā bija mans perfekcionisms un pārlieku augstā atbildības sajūta, kas jau toreiz man traucēja uzņemties atbildību par lietām, ko es nespēju kontrolēt. Tomēr kā varam novērot, ir daudz pedagogu, kas ar prieku dara šo darbu un atbildības jautājumu uztver emocionāli vieglāk, no kā var noprast, ka mēs atšķirīgi uztveram lietas, un mums katram ir savi dzīves aicinājumi, kā arī iekšējie izaicinājumi, kas ir jārisina dzīves laikā. Vairāk šeit

ilze garancaIlze Garanča, Caps radošā meistare -Patiesībā es nemaz nesapņoju, ka man kādreiz būs konfekšu fabrika. Līdz šai idejai nonācu laikā, kad ar ģimenes draugiem tikko bijām atteikušies no maza ēdināšanas biznesa. Krīzes dēļ mēs ar savu slow food koncepta restorāniņu Vecrīgā vairs neiederējāmies jaunajā ēdināšanas konceptā. Algotā darbā  atgriezties negribēju, tāpēc bija jāizdomā, kādu biznesu es varētu uzņemties. Mans uzņēmums – tā ir mana neatkarība un brīvība. Kas to pamēģinājis, tik viegli nevar no tā  atteikties. Un vēl – biznesā tu redzi savu atdošanās darbam jēgu. Vairāk šeit

Kad tava profesionalitāte tiek pieprasīta

signe meiraneSigne Meirāne, portāla un žurnāla Četras Sezonas veidotāja – Ideja par portālu radās laikā, kad vēl strādāju vīna importēšanas kompānijā un paralēli rakstīju žurnālam Labu aptetīti!.  Man visu laiku zvanīja telefons ar jautājumiem, kur nopirkt konkrētus produktus un kādu vīnu izvēlēties pie vakariņām, līdz es sapratu, ka nevaru visiem atbildēt. Tajā laikā arī nebija īsti, kur to izlasīt, turklāt es dzīvoju mājās ar pirmo meitu, tāpēc ideja par portāla veidošanu šķita ļoti reāla. Vairāk šeit

Kad tavas vērtības nesaskan ar uzņēmuma vērtībām

svetlana-700x320Svetlana Riškova, viesnīcas Tallink restorāna Elements šefpavāre – Mans pirmais šefpavāres lomā atvērtais restorāns beidzās pēc nepilna gada. Tā īpašnieki nodarbojās ar celtniecības biznesu, un kāds bija  ieteicis naudu ieguldīt restorānu biznesā ar domu ātri nopelnīt. Izskatot manus iepirkumus, viņi vienā no pirmajā dienām man jautāja: “Priekš kam tev piens?”. Un es tiešām sāku domāt, ko lai atbildu – priekš kam man piens?! Vairāk šeit

Kad esi pazaudējusi sevi

olga_kotovaOlga Kotova, uzņēmēja – Biju tik ļoti aizrāvusies, ka darbs sāka kļūt par rutīnu un sāku pazaudēt sevi. Avārijas lampiņa iedegās mirklī, kad lidostā, gaidot savu lidmašīnu uz Stokholmu, dzirdēju pēdējo brīdinājumu Olgai Kotovai nekavējoties doties uz izeju izlidošanai uz… Kopenhāgenu. Es iekāpu lidmašīnā un sāku domāt. Stop, stop, kaut kas nav labi. Savu dzīvi redzēju kā caur pelēku plīvuru, ļoti neskaidri. Es biju iekļuvusi vāvares ritenī – no viena projekta uz otru, no vienas valsts uz otru. Un tad tas notika. Es apstājos un sāku domāt. Es biju zaudējusi prieku. Ja pirmdienu negaidi ar entuziasmu – man ir tas trauksmes signāls, ka jāmaina darbs. Vairāk šeit

Izaugsme, Mārketings, Vadīt | Antra Bork-Ržečicka, foto -www.bigstockphoto.com

Kā komunicējām 2015. gadā

Ikviens var būt medijs, taču… kļūst arvien šaurāk. Formas kļūst īsākas. Virsraksti – skaļāki. “Gif “attēli, tā dēvētās “memes” -pamanāmākas, “storytelling” – pieprasītāks!   Tie ir daži trendi no aizejošā gada! Komunikāciju nozari, tās izmaiņām un tendencēm vērtē Antra Bork-Ržečicka, komunikācijas eksperte un kompānijas Public ID Group vadītāja.

antra bork_editKomunikācijas nozare ir dinamiska, tā strauji pielāgojas apkārtējās vides izmaiņām. Ja attīstās tehnoloģijas vai mainās mediju vide, komunikācijas nozares profesionāļi būs pirmie, kas izmēģinās visas jaunās iespējas. Reizēm pat tikai tādēļ, lai pārliecinātos, ka dažkārt ir vērts palikt pie vecajām.

Atskatoties uz teju aizvadīto 2015.gadu jāteic, ka ārējie apstākļi būtiski ietekmējuši nozari, tas ir bijis pārmaiņu un jaunu virzienu laiks. Šo pārmaiņu pamatā – tehnoloģijas, kuru lietojums un pieejamība strauji pieaug. Tehnoloģiju attīstība gan tieši, gan pastarpināti ietekmē mediju attīstību. Piemēram, interneta mediji jau pēdējos 5 gadus svin savu uzvaras gājienu. Tas ietekmē kopējo informatīvo telpu. Informatīvā telpa ir daudz blīvāka, vienlaicīgi mazāk kritiska attieksmē pret faktu pārbaudi vai viedokļu daudzveidību. Formas kļūst īsākas. Virsraksti skaļāki.

Tehnoloģiju attīstība ietekmē komunikāciju arī tās “fiziskajās izpausmēs” – saturam jāpielāgojās dažāda izmēra ekrāniem un vizuālās komunikācijas loma palielinās. Bildes runā skaļāk par vārdiem. Piemēram, izteiksmīgas infografikas,  “gif “attēli, tā dēvētās “memes” vai īsi tiešsaistes video sāk aizstāt un / vai papildināt ierastās preses relīzes. Faktiski jaunā informācijas pārpilnības un tehnoloģiju ēra māca un aicina mūs domāt plašāk – ārpus ierastajiem, standarta risinājumiem.

Vienvirziena vai pat divvirziena komunikāciju aizstāj jēgpilna daudzvirzienu komunikācija. Zīmola identitātes saglabāšana kļūst par izaicinājumu. Nostiprinās “storytelling”. Sabiedrību interesē kas vairāk kā vienkārši produkts, tiek samērītas personīgās vērtības un pārliecības ar zīmola solījumu un izpratni par vērtībām.

Mainās pieeja mediju satura veidošanā. Aizvien vairāk mediju veido sadaļas, kur lietotāji var iesniegt savu saturu. Turklāt mediji kā “jauno informācijas avotu” izmanto cilvēku pausto viedokli sociālajos tīklos, kas reizēm vēršās pret pašu rakstītāju. Mediju virsrakstos redzam izteikumus, kas sākotnēji sacēluši vētru sociālajos tīklos, un kā problēma no sociālajiem tīkliem pārvietojas uz tradicionālajiem medijiem. Zūd robeža starp privāto un publisko telpu. Tas ir izaicinājums uzņēmumiem, to pārstāvjiem un amatpersonām – katrs paustais vārds jāapdomā līdz galam, neveikls izteikums, foto vai video fiksēts incidents var būt par pamatu komunikācijas krīzei. Tomēr ne katru nepatīkamu faktu vajag uztvert kā reputācijas krīzi. Jāspēj objektīvi izvērtēt un nošķirt incidentu no problēmas un problēmu no krīzes.

Stratēģiski – arvien vairāk profesionāļi aktualizē “kritiskās domāšanas” lomu. Kā orientēties lielajā informācijas plūsmā, saglabāt skaidru skatu, spēt nošķirt būtisko no nebūtiskā. Manuprāt, kritiskā domāšana ir kļuvusi par mūsdienu minimālo izdzīvošanas komplektu un tā ir vienlīdz svarīga gan uzņēmumiem, gan valsts pārvaldē, gan katram indivīdam personiski. Ceru, ka kritiskā domāšana mums visiem palīdzēs saglabāt skaidru prātu un pieņemt izsvērtus lēmumus. Lai jums 2016. gadā izdodas nošķirt graudus no pelavām!

Iedvesmai, Personība | Monday, Elīna Dobele, fotogrāfe Iveta Vaivode

Būt par apavu arhitekti

Apavu dizaineres Elīnas Dobeles dizaina un biznesa mācības

Elīna izstudēja arhitektūru un izmēģināja sevi šajā profesijā, bet tad izlēma kļūt par apavu dizaineri – neko nezinot par modes industriju, apavu ražošanu un biznesu. Elīnas sapnis ir radīt apavus, kuros kājas sajūtas kā mājās – gan ērti, gan funkcionāli, gan īpaši, gan droši. Tieši tā, kā mājās!

1. mācība: neiznieko krīzes un atelpas brīžus

Man viss laimīgi sakrita. Atnāca krīze, arhitektiem lielie darbi apstājās. Piedzima meitiņa, un es varēju uz brīdi izkāpt ārā no riteņa un padomāt, vai arhitektūra ir mana lieta. Tad arī sapratu – kā personība īsti neatbilstu arhitekta profesijai. Īstam arhitektam jābūt empātiskam, pacietīgam un gatavam kompromisiem – ar klientiem, būvvaldēm, celtniekiem. Arī arhitektūras pēcgarša man nebija laba – klientiem bieži vien bija tendence pēdējo maksājuma summu kavēt; turklāt māja, kamēr to uzceļ (un tas dažreiz ilgst pat piecus gadus), vairs nav tāda, kā bija izsapņota. Bet es esmu emocionāla, nepacietīga, radoši egoistiska. Man patīk tā, kā ir tagad – es radu savu kolekciju, domājot par klientu un izlieku pārdošanā. Ja klientam patīk, viņš atnāk, samaksā un nāk atkal. Krīzei bija vēl viens ārkārtīgi vērtīgs devums – es sapratu, cik daudz man patiesībā vajag un bez kā varu iztikt. Katrā ziņā – mans komforts nav džips!

kurpes1

2. mācība: seko savai iekšējai sajūtai, esi pati, un durvis vērsies

Sākumā bija tikai ideja, vajadzība sevi izteikt. 2009. gada pavasarī sapratu, ka varētu mēģināt, un vasaras beigās man jau bija auduma zābaciņi. Paziņa Sinda Krieviņa bija atvērusi vietējo dizaineru veikaliņu, kurā manus zābaciņus pirka draugi, paziņas, viņu paziņas. Radās nauda, lai turpinātu. Mana atziņa – galvenais ir sekot iekšējai sajūtai, ticēt sev arī tad, kad pēc pirmā uzrāviena liekas – nu, varbūt nemaz tik laba tā mana ideja nav… Svarīgi zināt, kas notiek tavā nišā, bet vienlaikus meklēt savu unikalitāti. Šodien, kad par diviem eiro iespējams iegādāties T-kreklu, kad visa kā ir tik daudz, cilvēki sāk sagurt no nejedzīgas patērēšanas. Cilvēki sāk novērtēt, kas ir īsta manta, saprot, ka apģērbs, kuru nēsājam, dizaina priekšmeti, ar ko iekārtojam mājas, stāsta par mums kā personību. Nākotnes modes un dizaina attīstības tendence – ilgtspējīga, individuāla stāsta radīšana. Kvalitāte un ērtums, apvienots ar pārdomātu dizainu un smalku roku darba klātbūtni, kas izpaužas detaļās.

3. mācība: tikai atskatoties redzi, ka visi notikumi un kļūdas savijas musturā un visam ir bijusi jēga

Esmu piekritusi piedāvājumiem, kas pirmajā brīdī likušies kārdinoši, vēlāk apgrūtinoši, bet beigās tomēr mani bagātinājuši. Piekritu piedalīties Parīzes šovrūmā – tas paņēma daudz spēka un nenesa ienākumus, toties tur satiku Kanādas dizaineri Tomasu Balintu (Thomas Bálint), profesionāli man ļoti tuvu, ar līdzīgu konceptu, domāšanu, pasaules uztveri. Tomass Balints uzaicināja mani piedalīties Toronto modes nedēļā viņa skatē. Lai gan līdz tai bija atlikuši knapi divi mēneši un es nezināju ne to, vai man būs finansējums, ne arī to, vai spēsim saražot skatei nepieciešamos apavu pārus, es tūlīt teicu – jā. Un mani apavi nonāca World MasterCard Toronto Fashion Week.

Tādas tikšanās iedvesmo un ved tālāk. Visi uzsver, ka networkings ir svarīgs. Jā. Bet no otras puses – man vajag arī nejaušības momentu. Apziņu, ka tas, kas notiek, ir mazliet brīnumaini. Tad tas ir pa īstam, un attiecības būs tālejošas.

 

4. mācība: Pacietība, pacietība, pacietība!

Kad radīju savu pirmo kolekciju, nosūtīju tās katalogu Margreeth Olsthoorn veikalam Roterdamā. Margreeth Olsthoorn ir Eiropā labi zināma modes eksperte un konceptveikala īpašniece. Margreeth atbildēja: “I’m not in love with this collection…”. Tomēr es neatlaidīgi sūtīju nākamās kolekcijas katalogu, zvanīju… un mēs satikāmies. Tagad viņa iegādājās apavus savam veikalam, un tie pat tika izlikti veikala skatlogā! Un mums ir lieliskas attiecības.

 kurpes 2

5. mācība: Jau no sākuma apzinies, ka veido savu zīmolu 

Zini, kad es sapratu, ka man ir zīmols? Cilvēki teica, ka esmu radījusi kaut ko foršu, rakstīja, ka grib strādāt pie manis un asociēties ar manu zīmolu. Kad sāku, man nebija saprašanas, kas ir zīmols un zīmola stāsts! Izrādās, tas veidojas jau ar brīdi, kad tu izvēlies, cik lētus vai kvalitatīvus materiālus izmantosi, cik daudz ieguldīsi attīstībā, kā strādāsi ar darbiniekiem. Pakāpeniski nonācu līdz atskārsmei, ka vajag arī savu mājas lapu un – savu vārdu! Nosaukums Zofa bija glabājies no laikiem, kad mums ar vīru bija ideja uztaisīt ballīšu vietu ar ērtām sofām, dīvāniņiem. Toreiz joka pēc reģistrējām šo domēnu. Kad radīju savus pirmos auduma zābaciņus – vieglus, ērtus, man Zofas vārds uzpeldēja atmiņā… Taču brīdī, kad Zofas vārds sāka dzīvot, mani atrada patentu aģentūra kāda itāļu ražotāja vārdā, uzstājot, ka nedrīkstu to lietot. Tas ievilkās tiesas procesos divu gadu garumā. Vēl pirms tam kāds britu modes eksperts ieteica, ka man jālieto savs vārds kā zīmols, jo es taču neražoju masu produkciju un nealgoju dizaineru komandu… Un re, tiesas procesa laikā es atcerējos to britu. Tā es kļuvu par zīmolu Elīna Dobele. Tagad lieku savu vārdu uz katra apava pāra. Tiesas prāvu es vinnēju, bet tagad esmu definējusi – man Rīgā būs konceptveikals un mazā ražotne, Zofa ir un paliks vieta Rīgā, kur stāsts piedzima un attīstās.

Zofa konceptveikals Rīgā

Zofa konceptveikals Rīgā

6. mācība: ļaujies sapnim, bet vadi tā gaitu

Kad sapnis atnāk, tam vajag ļauties. Bet pēc tam jābūt rāmim, kas ietver disciplīnu, vadīšanu, lēmumu pieņemšanu. Katru rītu sāku ar sarakstu: svarīgais, mazāk svarīgais un nesvarīgais. Nosvītrojot padarīto, vari papriecāties par sevi. Neizdarītie darbi nepazūd, bet pārceļas uz citām dienām. Vēl varu padalīties ar ideju, kas man palīdz pieņemt svarīgus lēmumus. Pie skapja durvīm man ir pielīmētas lapiņas ar tajā brīdī aktuāliem jautājumiem, piemēram – braukt uz Japānas vai Parīzes izstādi vai nē. Un katru reizi, atverot skapja durvis, es atkal atgādinu sev lietas, kas jāatrisina. Un atbilde atnāk.

7. mācība: Esi redzīga, atvērta un zinātkāra

Ideju avoti ir visapkārt. Joprojām sekoju un iedvesmojos no izcilas arhitektūras un paņemu no tā elementus, kas man noder apavu dizainā. Pikaso ir teicis: lieli mākslinieki kopē, izcili – zog. Bet, ja tu kaut ko zodz, to tu nedrīksti darīt plakani – izlaid caur sevi, pieliec no sevis. Tā ir liela dāvana – būt no dabas zinātkāram, pat ziņkārīgam. Tomēr lielākoties mums visiem ir sevi jāmudina meklēt atkal un atkal, neieslīgt ikdienas rutīnā. Būt atvērtiem dzīves garajam piedzīvojumam.

8. mācība: pasaulē ej ar savu stāstu

Latvijā man joprojām ir 70 % no visiem pricējiem. Un patiesībā es ārkārtīgi izbaudu īpašās attiecības, kas rodas starp mani, veikalu un lojālajiem klientiem. Un man ir arī ļoti svarīgas vietas, kur manas kurpes nonāk pasaulē, daudz nozīmē attiecības ar veikala iepircēju vai īpašnieku. Galu galā tie nav apavi, tas ir stāsts, kuru pārdod, piemēram, veikals Japānā. Ja veikala īpašnieku šis stāsts uzrunās, tad viņš nespēs manus apavus pārdot.

 kurpes

9. mācība: izturies veselīgi pret emocionālajiem kritumiem

Privātā biznesā nav iespējama attieksme “viss, aizslēdzam kabineta durvis un visu aizmirstam.” Emocionāli tu visu laiku esi iekšā. Ir pacēlumi un ir kritumi. Es jau sāku atpazīt, kad tuvojas emociju bezdibenis, kura laikā nekas nav labi – ne kvalitāte, ne naudas plūsma, pat ne jautājumi, ko kāds uzdod. Nu jau zinu – šo dienu vienkārši jānoraksta. Labāk tad tiekos ar draugiem, lasu grāmatas, sportoju, pat uzrīkoju destruktīvas ballītes. Zinu, rīt atkal būs citi teksti. Galu galā viss izlīdzinās. Un tad atnāk tādi brīži, kā pagodinājums no Dekoratīvās Mākslas un Dizaina muzeja iepirkt manus darbu nākamajām paaudzēm. Tad saproti, ka ir vērts strādāt.

10. mācība: viegli būt vienam un grūti būt vienam

Kādā konferencē paneļdiskusijas dalībniekiem uzdeva jautājumu – vai jūs varētu vieni vadīt biznesu. Apmulsu, jo sapratu, ka tieši esmu viena. Būt vienam ir grūti. Droši vien arī divatā vadīt ir grūti, tikai citādāk. Vientulībā grūti pieņemt lēmumus un saviem darbiniekam vienlaicīgi būt gan par labo, gan slikto policistu. Taču ir arī savas gaišās puses, piemēram, vari ļauties intuīcijai un pieņemt ļoti spontānus lēmumus, ne ar vienu neapspriežoties un ne vienam netaisnojoties.

+

Monday.lv esam radījuši tev!

Ja tev tas patīk, pievienojies mūsu atbalstītājiem!