Aktuāli | monday

Mūzika Adventes sirdij

Šodien sākas Advente. Neatkarīgi no reliģiskās piederības mums visiem ir garīga piederība visam, kas atmodina dvēseli un mierina prātu. Laiks dzinglbeļļiem vēl pienāks, tāpēc, ievadot Adventes laika noskaņu, Monday izvēlējās mazliet citādu mūziku – mūziku sirdij.

 

Susan Boyle Unchained Melody

Suzanna Boila arī ir mazliet tāds kā Ziemassvētku stāsts. Savu Pelnrušķītes pasaku un zvaigžņu stundu viņa piedzīvoja 47 gadu vecumā, kad pārsteidza vispasaules talantu šova cienītājus un skeptiķus (kas nekautrējoties smīkņāja par viņas provinciālo akcentu un vienkāršo izskatu) ar izcilu mecosoprānu.
Te Sūzena izpilda Elvisa Preslija hitu Unchained Melody, kas oriģināli paredzēta kā tēma mazpazīstamai piecdesmito gadu filmai par cietumu. Kopš brīža, kad tā iznāca, „Unchained Melody” ir kļuvusi par vienu no visvairāk ierakstītajām dziesmām pasaulē – tai esot ap piecsimt versiju vairākos simtos valodu.
Lai gan Elvisam ir pat atsevišķi albumi, kas veltīti Ziemassvētku tēmai (un nupat tāds ir iznācis arī Sūzenai pašai), tieši šī kompozīcija viņas izpildījumā liek pievērt acis un aizmirsties, ļaujoties mākslinieces balss neparastajam vijīgumam.

Robbie Williams – My Way

Unikāla dziesma, ko teju vai katrs dziedātājs spēj nodziedāt pa savam – acīmredzot tāpat kā mēs katrs savu dzīvi varam nodzīvot tikai kā „savu ceļu”. Nesen uz skatuves atkal  atgriezies, neskaitāmu sieviešu elks Robijs Viljamss spēj aizkustināt gandrīz visas sirdis, arī tās, pat tās, kas pret popkultūru un meinstrīmu vērstas, īpaši, ja izpilda tik laikmetīgu dziesmu kā šī Frenka Sinatras My Way.

Lai gan mūzika sākotnēji sacerēta franču skaņdarbam “Comme d’habitude“, patieso popularitāti tā ieguva, pateicoties gan nedaudz nostalģiskajai melodijai, gan tās izpildītājam Frenkam Sinatram, gan arī dziesmas vēstījumam – nodzīvot mūžu tā, lai tā beigās, atskatoties uz piedzīvoto, nebūtu, ko nožēlot.

Jevgēņijs Doga – Valsis (no mākslas filmas „Мой ласковый и нежный зверь”)

 Melanholisks un skumju pilns, tomēr gandrīz pārcilvēciski skaists skaņdarbs no skaņu celiņa vienai no burvīgākajām padomju kinematogrāfijas radītajām filmām. Pati filma ir stāsts par mūsu ilgām un sāpēm, aprēķinu un vilšanos, un, protams, par to, ka cilvēka dvēsele kaut ko meklē vienmēr. Notikumu gaita filmā izvēršas līdzīga sengrieķu traģēdijai, taču šis valsis no filmas skaņu celiņa ir kļuvis par patstāvīgi vērtību un bez vārdiem pasaka to, cik ļoti tuvu dzīvē iet blakus mīlestība un skumjas.

Andrea Bocelli – La Vie En Rose ft. Edith Piaf

Dziesmas nosaukumu varētu tulkot kā „dzīve ar rozā brillēm” – vārdu autore ir pati Edīte Piafa un tā sarakstīta laikā, kad ģeniālā  dziedātāja tikko bija iemīlējusies. Mīlasstāsts beidzās traģiski, taču skaņdarbs, lai gan sākotnēji neiekļauts koncertprogrammā kā pārāk vājš, pēc gada lika Edītei kļūt arī starptautiski atpazīstamai.
Domājams, ka arī itāļu tenora Andrea Bočelli vārds komentārus neprasa – un, lai gan šogad aprit pusgadsimts, kopš Edīte Piafa ir mirusi, Bočelli ir nolēmis savas mūzikas cienītājiem sniegt iespēju par klasiku kļuvušo skaņdarbu baudīt jaunās vēsmās pievienojot tam savu vokālu. Klausieties, ļaujieties mūžīgajam skaistumam un cerībai, ka arī tas palīdzēs izglābt pasauli…

Mūzika Adventes sirdij

GPS, Iedvesmai | Monday, foto-www.stokpic.com

Piektdienas jautājumi# 22: Jautājumi, ko uzdot pirms beidzies gads

Sagaidot pirmo Adventi, jautājam – kā tu jūties, domājot par aizejošo gadu? Priecīga, ka tas ir bijis! Nevari vien sagaidīt, kad tas beigsies. Domā – o, man ir tik daudz vēl jāpaspēj…. vai tiešām decembris?

Monday sagatavoja jautājumus, ar kuru palīdzību varēsi novērtēt sevi un savu 2015. gadu. Iesakām šos jautājumus atbildēt rakstiski (vislabāk jaunajā, nesen iegādātajā nākamā gada Ideju plānotājā vai skaistajā Dienasgrāmatā, vai arī vecajā labajā draugā datorā) ne tikai tāpēc, ka atbildes būs vērtīgi pārlasīt pēc gada, diviem, bet tieši tāpēc, ka šis ir sava veida ir pašnovērtējums, atskaites kopsavilkums. Un atceries vēl var paspēt lielas lietas – priekšā viss decembris!

  1. Novērtē savu 2015.gadu skalā no 1 – 10, kur 1 – nozīmē kaut tas nebūtu bijis, 10 – negaidīti lielisks gads.
  2. Novērtē, cik laimīga tu juties šajā gadā skalā no 1 – 10, kur 1 – nozīmē ļoti, ļoti nelaimīga, 10 – pilnīgi laimīga.
  3. Kas tevi darīja laimīgu?
  4. Novērtē, kā kopumā esi jutusies darbā, izmanto skalu no 1 līdz 10, kur 1 – pilnīgi nelaimīga, nomocīta, 10 – ļoti labi, pat laimīga.
  5. Kādas pārmaiņas ir notikušas šajā gadā?
  6. Ko tu būt gribējusi darīt vairāk šajā gadā?
  7. Ko tu būt gribējusi darīt mazāk šajā gadā?
  8. Ko tu būtu aizkavējis notiekam, ja tev būtu burvju nūjiņa (tikai viena iespēja)?
  9. Par ko tu esi jutusies lepna šajā gadā?
  10. Kādu vienu visspilgtāko atmiņu tu ierakstītu atmiņu kladē 2015?
  11. Kāda grāmata, filma, izrāde, dziesma tev palikusi atmiņā no šī gada?
  12. Kāds ir tavs lielākais sasniegums šajā gadā?
  13. Kurš brīdis 2015. gadā lika tev justies dzīvojam par 101%?
  14. Kāda ir labākā mācība šajā gadā?
  15. Kuram šogad tu esi palīdzējusi?
  16. Kuram šogad tu pateici lielo paldies?
  17. Kādus mērķus tu esi sasniegusi šajā gadā?
  18. Kas tev palīdzēja sasniegt mērķus?
  19. Kas tevi traucēja sasniegt citus savus mērķus?
  20. Kāds brīnums ir noticis šajā gadā?
  21. Kāds bija pārsteidzošākais jaunums šajā gadā?
  22. Kādus labus cilvēkus tu satiki šajā gadā? Kāpēc viņi tika tev doti?
  23. Kam tu ļāvi aiziet no savas dzīves?
  24. Kas šajā gadā lika iedegties tavām acīm un aizrauties tavai elpai?
  25. Par ko tu esi pateicīga šim gadam?
  26. Kurš sapnis vēl nepiepildījās šajā gadā?
  27. Ko tu atklāji par sevi jaunu?
  28. Kādu jaunu, labu ieradumu tu izveidoji šajā gadā?
  29. No kāda, ne tik laba ieraduma tu tiki vaļā šogad?
  30. Ar kuriem cilvēkiem kopā šajā gadā juties vislabāk?
  31. Ar kuriem pieciem cilvēkiem tu šogad pavadīji visvairāk laika? Vai tas bija to vērts?
  32. Kuri cilvēki tevi šogad nomāca, kaitināja, “neļāva lidot”?
  33. No kā tu šogad visvairāk esi baidījusies?
  34. Kāda neveiksme tevi šogad samulsināja?
  35. Kur un kāpēc tu šogad juties iestrēgusi?
  36. Ko tev būtu vajadzējis izdarīt, lai tu justos lielākā mierā ar sevi?
  37. Kā tu šogad rūpējies par savu ķermeni, miesu, garu?
  38. Kuru esi šogad sāpinājusi un pret ko (un kāpēc) tu esi rīkojusies netaisnīgi, negodīgi?
  39. Kam tu esi šogad piedevusi (vai kam tev būtu bijis jāpiedod)?
  40. Vai esi bijusi gana laba pret sevi?
Aktuāli, Sadzīve, Trendi | Monday, foto - www.flickr.com

Mūsu lielākās bažas

Monday nesen veiktajā aptaujā noskaidrojām, ka cilvēkus vismazāk uztrauc Latvijas tēls pasaulē. Toties godpilno pirmo bažu vietu ieņem “nespēja Latvijā nopelnīt normālai dzīves kvalitātei atbilstošu atalgojumu tuvāko piecu gadu laikā”. Kas vēl mūs dara bažīgus? Uzzini vairāk mūsu infografikā.

Šīs vasaras viskarstākajos mēnešos Monday rīkotajā aptaujā jautājām ne tikai par laimi, bet arī – kas cilvēkus Latvijā uztrauc. Devām iespēju atzīmēt piecas visvisuztraucošākās tēmas no 17 atbilžu variantiem. Lūk, par ko mēs uztraucamies!

 

Aiz infografikas kadra palika tikai vēl dažas no mūsu piedāvātajām bažām. Tā vismazāk – tikai 3% respondentu – uztrauc “Latvijas tēls pasaulē”; “nespēja izrauties no sava sociālā loka” – 10%. Izglītības kvalitāte ir starp piecām lielākajām bažām vien 14 % cilvēku. Savukārt profesionālās izaugsmes iespēju Latvijā trūkums satrauc attiecīgi 11% aptaujāto. Latvijas demogrāfijas situācija bažīgus rada 15% aptaujāto, arī vides piesārņojums – 15%.

Nepalaid garām vēl citus mūsu aptaujas atklājumus!

Ieskaties arī citos šis aptaujas rezultātos lai uzzinātu, kā mums pietrūkst pilnai laimei

Aptauja veikta internetā, no 5. augusta līdz 15. septembrim, piedalījās 826 respondenti.

Izaugsme, Promo | Monday, foto-www.flickr.com/SeanMcGrath

Hoperi nāk… Ko nu!

Darba meklētāji, kas vienā darba vietā nostrādā no sešiem mēnešiem līdz diviem gadiem, tiek saukti par lēkātājiem (job hoppers). Un vienalga, vai mēs viņus uzskatam par drosmīgiem iespēju meklētājiem, savas karjeras terminatoriem vai uzņēmumu ierastās kārtības jaucējiem, viņi sāk kļūt par normu, nevis izņēmumu. Kāpēc un kā uzņēmumiem akceptēt hoperus jeb nepastāvīgos darbiniekus? Meklējam atbildes kopā ar Antru Laumani, Baltic International Bank mārketinga un komunikācijas vadītāju, kura vairākus gadus strādājusi ar tā devētajiem millenials jeb Y paaudzes jauniešiem Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātē un biznesa izglītības biedrības „Junior achievement Latvija“ programmās.

antra_laumane

Kāpēc viņi vairāk “lēkā”?

Visbiežāk hoperi nāk no tā saucamās millenial jeb jaunās paaudzes, kuri dzimuši laikā no 1980. gada. Es teiktu, ka viņu moto ir “mēs strādājam, lai dzīvotu” (iepretim vecāko paaudžu – “mēs dzīvojam, lai strādātu”), viņus nemotivē iespēja veidot zilbinošu karjeru, kas mērķtiecīgi izplānota. Kas tad viņus motivē un liek “lēkāt” pa dažādiem darbiem?

Pirmkārt, viņi meklē jēgpilnīgu darbu, kurā vispirmāmkārtām iespējams pašrealizēties. Ja tu, darba devēj, nespēj man atbildēt, kāpēc man jādara tieši tas, ko tu man liec darīt, es sāku apšaubīt – kam tāds darbs/produkts ir vajadzīgs.

Otrkārt, viņiem ir augstāka pašapziņa, viņi ir atklātāki, nav iemācījušies izlavierēt un sevi slēpt, viņi ir prasīgi – ja tu, darba devēj, esi solījis, ka darba pienākumu veikšanai man būs Apple dators, un pēc mēneša tā nav, es saprotu, ka tu melo un uz tevi nevar paļauties. Un tas man nav pieņemami.

Treškārt, viņi ir sociāli atbildīgi un nesamierinās un nepiever acis uz shēmošanām, kukuļošanu, nodokļu nemaksāšanu. Un ja, kāds uzņēmums izkrīt šajos kritiskajos pārbaudījumos, tad tas nevar cerēt, ka jaunais cilvēks pie viņa paliks ilgāk par pārbaudes laiku. Uzņēmējiem jāsaprot, ka pārbaudes laiks ir ne tikai jaunajam darbiniekam, bet arī pašam uzņēmumam, jo darbinieks pārbaudes laikā vērtē, vai vēlas turpināt strādāt konkrētajā uzņēmumā. Lai uzņēmums un šāds darba ņēmējs paliktu ilgāk kopā nekā trīs vai sešus mēnešus, un sadarbība būt auglīga, būtu svarīgi darba intervijās ļoti konkrēti izrunāt potenciālā darba ņēmēja kritiskos sadarbības nosacījumus.

 

Kāpēc nebaidīties algot hoperus?

Hoperi ienes uzņēmumā jaunas zināšanas, prasmes, jaunas vēsmas. Pabijuši dažādos uzņēmumos (visbiežāk konkurējošos), viņi ir redzējuši nozares labākās un, droši vien, arī sliktākās prakses piemērus, viņi var salīdzināt (benchmarking) un sniegt uzņēmumam svaigas idejas. Vai darbinieks, kurš vienā uzņēmumā nostrādājis 15 gadus, jebkad varētu sniegt ko līdzīgu?

Ja kāds uzņēmums nevar hoperiem piedāvat iespēju “sasniegt vairāk”, tad hoperu “vienīgā vaina” ir ambīcijas “es varu labāk” un iespēju meklējumi. Parasti arī viņu produktivitāte ir salīdzinoši augsta. Vai tās nav arī izcilu vadītāju īpašības?

Pateicoties tehnoloģiju prasmēm, mākai dzīvot vienlaikus vairākās vidēs – gan reālajā, gan virtuālajā (cik interneta logu vienlaicīgi atvērti, kuros viņi darbojas?), integrālai pieejai dzīvei un problēmu risinājumiem, viņi varētu būt lieliski pētnieki. Viņi ātri var apkopot informāciju, ieraudzīt trendus, uzrunāt svešiniekus. Vai tas bieži vien nebūtu lētāk un efektīvāk, kā algot pētījumu aģentūras?

Vairums darba devēji tagad saka, ka viņi neņems darbā šādus cilvēkus, jo domā – o, tās ir baigās izmaksas, ar viņiem baigā ķēpa! Patiesībā viņos nemaz nav tik daudz jāiegulda – jo (bez visa augstāk minētā) viņi ātri mācās, ātri pielāgojas, ātri veido kontaktus, prot sadarboties ar dažādiem cilvēkiem, jo ir daudz tolerantāki, viņiem piemīt augstāka emocionālā inteliģence, līdz ar to viss uzņēmumā var sākt notikt daudz ātrāk. It sevišķi pārmaiņas! Hoperi arī neprasa tik daudz uzmanības no vadītājiem, viņi ir patstāvīgi. Ja hoperu tiešais vadītājs ir vieds, viņš zinās, ka sadarbībā ir jāievēro daži noteikumi. Tie ir šādi – piedāvāt viņiem projektu orientētu darbu, noteikt atbildības un laika robežas, gala rezultāta kritērijus, dot novērtējumu. Vadītājs ir mentors-partneris nevis uzraugs. Hoperim ir svarīga darba devēja attieksme pret kļūdīšanos. Tik nepastāvīgā laikmetā kādā dzīvojam, ir ārkārtīgi svarīgi akceptēt iespēju kļūdīties un pēc tam, izdarot secinājumus, dot iespēju iet tālāk, nevis atlaist.

Starp hoperiem ir daudz inovatoru, kuriem nepatīk rutīnas, procesi, administrēšana. Ļaujot viņiem ienākt uzņēmumā pat (un vēl jo labāk) no citām nozarēm, viņi jums var atnest svaigas idejas, kā paskatīties uz jūsu biznesu, produktu un pakalpojumu no citas nozares perspektīves, kā savienot šķietami nesavienojamo (piemēram, piens+enerģijas dzēriens=spēka piens). Un, ja arī viņi ātri taisās prom no jums, nesūkstieties, jo inovators ielikts vienlaga kādos uzņēmumu procesos agri vai vēlu nonīks. Vai arī mainiet savus labi ieeļļotos, viņiem nesaprotamos un garlaicīgos procesus, lēmumu pieņemšanas stilus, korporatīvo kultūru… bet pēdējās nosauktās lietas nāk tik smagi, vai ne?

Kā hoperim veidot personīgo zīmolu

Definē un skaidri komunicē potenciālajam darba devējam savas prioritātes darbā – piemēram, elastīgs darba laiks, labs dators, ātrs interneta pieslēgums, iespēja strādāt ārpus ofisa, vērtības, kuras nav apspriežamas.

Uzskaiti visas priekšrocības, ko uzņēmumam vari sniegt. Skatīt augstāk minēto paragrāfu.

Krāj veiksmīgos projektus, analizē, prezentē savu ieguldījumu un savus ieguvumus, no projektiem gūtās mācības.

Seko, lai tavs tēls sociālajos medijos neatšķirtos no profesionālā tēla.

Pamet darbus draudzīgi un eleganti, jo tādējādi tu veido kontaktus, uzkrāj sociālo kapitālu un iespēju kādreiz atgriezties.

Izlasi arī Monday rakstu Hoperi – has tie tādi?

Izaugsme, Promo | Monday, foto- www.stokpic.com

Hoperi – kas tie tādi?

Attiecībā uz karjeru Tu droši vien esi neskaitāmas reizes dzirdējusi šo padomu– esi prātīga, nelēkā pa darbiem, sakod zobus, bet noturies vismaz divus gadus vienā vietā, nebojā savu CV. Taču arvien biežāk darba devēji un atlasītāji saņem CV no tā dēvētajiem hoperiem jeb darba lēkātājiem jeb seriālajiem darbiniekiem. Par tipiskiem hoperiem tiek uzskatīti millenium jeb y paaudzes pārstāvji (dzimuši pēc 1982. gada), kuri vienā darba vietā paliek no 6 mēnešiem līdz diviem gadiem (arvien retāk).

Monday kopā ar izaugsmes kouču, personālatlases kompānijas Talentor partneri Katrīnu Ošleju meklē atbildes – kāpēc hoperi lekā, kā hoperiem sevi vadīt un kāpēc tomēr viņi ir noderīgi uzņēmumiem?

katrina

Kopumā attieksme pret hoperiem nav pozitīva, un darba devēji nelabprāt ņem tos, kuriem CV ir pārāk biežas darba maiņas. CV jau runā pats par sevi, un ja tavā CV acīmredzams, ka esi tā saucamais hoperis, tad tev jabūt laimīgam, ka tu vispār tiec uzaicināts uz pārrunām. Uzņēmumu personālvadītāji un atlasītāji ir norūpējušies, lai kandidāts, kas tiek pieņemts darbā, būtu ilgtermiņa risinājums, jo darba devējam tās milzīgas izmaksas – sludinājums, atlasītāja ieguldījums, apmācītāji un darbā ievadītāju laiks un pūles.

Kāpēc hoperi ir tādi?

Dažos CV var redzēt, ka ik pēc noteikta laika cilvēks maina darba vietas – paiet gads un viņš atkal meklē ko jaunu. Iemesli var būt dažādi. Iespējams, viņam vajag jaunus stimulus, parādās jaunas interses, ir izteikta vajadzība pēc dažādības. Šis ir arī mans gadījums. Arī es karjeras sākumā biju hoperis. Atskatoties atpakaļ savā biogrāfijā, redzu, ka mans periods vienā darba vietā ir bijis viens gads. Tā tas turpinājās līdz nodibināju savu uzņēmumu un vairs nebija ne vajadzības, ne motivācijas lēkāt -darbs vairs nebija tāda rutīna, tas ir ļoti dažāds, un es varēju realizēt savu vajadzību pēc dažādības un pārmaiņām. Tas, kas man palīdzēja, bija darba saturs, atbildība un iespēja pašai organizēt savu darbu.

Cits, bet arī tipisks iemesls, kāpēc notiek pāreja no darba uz darbu, ir brieduma trūkums. Jauni cilveki neapzinās, ko vēlas savā dzīvē, nav atraduši patieso vizīju par savu nākotni, tāpēc viņi izmēģina dažādas lietas un vāc dažādas pieredzes, lai saprastu, kas varētu būt viņa īsta vieta. Šajā gadījumā visbiežāk ir divi aiziešanas iemesli. Pirmais – attiecības ar tiešo vadītāju, kurš nav pievērsis pietiekamu uzmanību jaunajam darbiniekam. Jaunie darbinieki bieži vien tiek pamesti, lai kuļās, kā var. Viņiem nedod regulāru novērtējumu. Visi vēlas uzmanību un sajūtu, ka viņi augs un attīstīsies, apgūs jaunas prasme. Otrs iemesls ir darba saturs.

Vēl kāda situācija. Mums darbā ir kolēģe, kura pēc CV izskatās pēc hopera un uz pirmo acu uzmetienu tas CV neizskatās labi. Taču iedziļinoties, saprotam, ka tie apstākļi bija no viņas neatkarīgi. Viņas stāsts varētu būt diezgan tipisks – krīzes laikā viņai samazināja algu tādā apmērā, ka viņa nevarēja ar to izdzīvot. Nākamais darbs bija uz noteiktu laiku, kamēr kolēģe bija bērna kopšanas atvaļinājumā. Ja mēs neiedziļināmies iemeslos, kāpēc darbs tiek mainīts, mēs varam palaist garām labu darbinieku.

Taču arī starp senioriem ir hoperi. Viņu tipiskais stāsts – cilvēks ir nostrādājis 15 un vairāk gadus vienā darba vietā, un krīzes laikā ir atlaists. Un tagad viņš mētājās, jo nevar atrast ne savu vietu, ne sevi. Viņš visus darbus salīdzina ar “veco” darbu, taču nekur nejūt piederību, jo nekur nav tik labi.

Ko darīt?

Tu esi jauns un tu vēl īsti nezini, ko gribi, taču gribi pamēģināt dažādas pieredzes! Veselīgāk būtu pieteikties dažādās prakses vietās.

Ja esi hoperis pirmais noteikums – būt godīgam savā CV par visām darba vietām, jo dažādu datu pieejamība agrāk vai vēlāk atklās, ja būsi melojis vai noklusējis. Un, ja tevi uzaicina uz atlases interviju, esi atklāts un vaļsirdīgs par iemesliem, kāpēc tie darbi mainās. Zini – pretējā puse ļoti labi jūt, kad tiek aizmālētas acis. Negodīgums un pusmelošana ir sliktākais, kas var būt.

Tipiska situācija, kad darbinieks ātri pēc pieņemšanas darbā, tomēr vēlas no tā aiziet, ir paviršība, pieņemot darba piedāvājumu. Cilvēks vienkārši nav iedziļinājies piedāvājumā. Un tad pēkšņi izrādās, ka esmu pieteicies negodīgā uzņēmumā, kā darba saturs nav tāds un ka uzņēmuma vērtības ir pilnīgi man nepieņemamas. Taču to varēja noskaidrot pirms pateikt “jā” – pajautā sociālajos tīklos, paziņām, izpēti uzņēmumu rūpīgāk, uzdot jautājumus atlases intervijā.

Es ieteiktu, piesakoties darbā, rūpīgāk veikt mājas darbu, izpētīt, kā man patīk šis uzņēmums, piedāvātā darba saturs, vai man patīk pakalpojums, bizness, produkts, kurus tas rada. Un, gadījumā, ja saņemta pozitīva darba devēja atbilde, lēmumu pienemšanā ieturēt pauzi un rūpīgāk apsvērt vēlreiz visus apspektus, pievēršot uzmanību arī tādiem, kā man patika tiešais vadītājs (parasti tiešais vadītājs intervē kandidatus vai aktīvi piedalās atlasē).

Un tiem jaunajiem cilvēkiem, kas grasās mainīt darbu, kārtīgi apsvērt – vai tas nav tikai mirkļa impulss. Kad pirmais impulss rodas, apstājies, pārliecini sevi un iedot sev iespēju vēl pamēģināt. Katra adaptācija ir vismaz pusgads, ja tu neiedosi to iespēju mācīties adaptēties, visu laiku tev var parādīties šķēršļi un grūtības, kuras tu nemācēsi saprast un risināt.

Saprast hoperi…

Būtībā intensīvie darba mainītāji nesamierinās ar lietām, kas ir organizācijā. No vienas puses tas ir pozitīvi, jo viņi pastāv par savām vajadzībām, no otras puses viņiem trūkst pacietība, viņiem izturēt ir grūtāk, kas citiem nāk vieglāk. Šie cilvēki nebūt nav laimīgi, parasti viņi ir piekusuši un nelaimīgi, kad atkal viņiem ir jamaina darbs. Taču, ja tomēr hoperis izlemj aiziet, tālredzīgs vadītājs mācēs izmantot hoperi gudri. Piemēram, veiks ar viņu exit interviju, lai ne vien izprastu iemeslus, kāpēc viņš (viņa) iet prom, bet arī lai identificētu uzņēmuma vājās vietas, kas varētu arī demotivēt citus, un risināt, lai turpmāk citi neietu prom dēļ šī paša iemesla.

 

Nākamajā rakstā par to, kā hoperim sevi mārketēt un kā uzņēmumam hoperus labāk izmantot

 

Uzzini vairāk arī par Millenium paaudzi darbā

Kafijas pauze | Foto- www.bigstockphoto.com

Ko nemāca skolās, bet vajadzētu zināt…

Čarlzs Saiks (Charles Sykes) gramatā “Dumbing Down our Kids” uzdod jautājumus, kāpēc jaunie cilvēki, absolvējot skolas ir gana augstās domās par sevi, bet nemāk rakstīt, lasīt un domāt? Un, kāpēc, kā izrādās, viņi nav sagatavoti īstajai dzīvei?

Viņš skolotājiem un vecākiem iesaka saviem lolojumiem iemācīt šādas dzīves patiesības.

  1. Dzīve nav taisnīga – pierodi pie tā.
  2. Pasaulei nerūp tava pašcieņa. Pasaule sagaida, lai tu paveic ko labu, pirms sāc justies ārkārtējs.
  3. Tu nesaņemsi 30 tūkstošus gadā, tikai tāpēc ka būsi pabeidzis labu augstskolu. Tu arī nebūsi liela uzņēmuma prezidents ar iekārojamu mašīnu, … ja vien pirms tam nebūsi to visu godam nopelnījis.
  4. Ja tu domā, ka tavs skolotājs ir bargs, paklusē un pagaidi vien, kad satiksi savu priekšnieku.
  5. Burgeru tirgošana vietējā benzīntankā esot zem tava goda! Taviem vecākiem (vecvecāki – amerikāņu versijā) bija cits apzīmējums burgeru tirgošanai – un to sauca Iespēja.
  6. Ja tu esi sataisījis s….  vai tev neiet kā cerēts, tā nav tavu vecāku vaina, tāpēc negaudies par savām kļūdām, bet mācies no tām.
  7. Pirms tu biji piedzimis tavi vecāki nebija tik garlaicīgi, kā tagad. Viņi tādi kļuva, maksājot rēķinus (arī par tevi), tīrot, mazgājot, un klausoties tevī, cik lielisks tu esi. Tāpēc, pirms “nolikt” savu vecāku paaudzi, iztīri savu istabu.
  8. Skolā tev vienmēr deva otro, trešo, pat ceturto iespēju. Dažās skolās pat ir atceltas atzīmes, kas salīdzina, lai tikai tu labi justos. Žēl, ka ir izaudzināta paaudze, kurai mācīts – tu vienmēr vari nākt un izlabot kontroldarbu. Tas nozīmē – tu vari nākt nesagatavojies, jo būs taču otrā un trešā reize, kad varēs izlabot… Bet dzīvē tā nenotiek! Ja klientam kaut kas nepatīk tavā piedāvājumā, sarunā, prezentācijā, viņš nekad neteiks: „Ei, tev šoreiz nesanāca, aizej pagatovojies un atnāc otrreiz!”.
  9. Dzīve nav sadalīta semestros. Ne vienmēr tu dabūsi vasarās brīvlaiku, un visai maz būs tādu darba devēju, kas gribēs tev palīdzēt atrast tevi, tavu aicinājumu un talantus. Tev tam būs jāatrod laiks ārpus tava darbalaika.
  10. Lieliskās filmas, video spēles, realitātes šovi nav īstā dzīve. Īstajā dzīvē cilvēki savu rīta kafiju dzer, skrienot uz darbu.
  11. Esi jauks pret nūģiem un citādi dīvainajiem skolasbiedriem. Ir diezgan lielas izredzes, ka reiz tev nāksies strādāt viņu uzņēmumos.
Aktuāli | Amway, foto - www.bigstockphoto.com

Latvijai ir ārkārtīgi liels biznesa potenciāls

Latvijā ir izteikti pozitīvāka attieksme pret uzņēmējdarbības uzsākšanu nekā vidēji pasaulē un Eiropā, secināts Amway globālajā uzņēmējdarbības pētījumā (AGER). Būtiskākais pamudinājums biznesa sākšanai visām vecuma grupām ir iespēja būt neatkarīgiem. Lai arī uzņēmējdarbības potenciāls Latvijā ir netipiski augsts, bailes un nepilnības likumdošanā neļauj to izmantot pilnvērtīgi.

Latvijas attieksme pret uzņēmējdarbību vairāk līdzinās Skandināvu valstīm. Kopumā Latvijā tā uztverta pozitīvāk (81%) nekā vidēji pasaulē (75%) un Eiropā (72%). No Eiropas valstīm vispozitīvāk uzņēmējdarbību vērtē tādas ziemeļu valstis kā Dānija (96%), Norvēģija (94%), Zviedrija un kaimiņvalsts Igaunija (91%), negatīvāk – Rumānija un Bulgārija (54%). Puse Latvijas iedzīvotāju var iedomāties uzsākam savu biznesu, salīdzinoši pasaulē – 43%, Eiropā – 38%.

Pētījumā secināts, ka Latvijas iedzīvotājiem svarīgākais ieguvums, nodarbojoties ar uzņēmējdarbību, šķiet pastāvība un izvēles brīvība. Visbiežāk minētā priekšrocība, kādēļ Latvijas iedzīvotāji nodarbojas ar uzņēmējdarbību, ir neatkarība, iespēja būt “priekšniekam pašam sev” (45%). Otrajā vietā respondenti Latvijā min iespēju gūt papildu ienākumus (39%), kam seko pašrealizācija un ideju īstenošana (37%), iespēja sabalansēt laiku starp ģimeni, atpūtu un karjeru (26%). Savukārt 16% norāda, ka tā ir laba iespēja atgriezties darba tirgū – alternatīva bezdarbam.

AGER pētījums pasaulē veikts jau sesto reizi. Pirmo reizi tajā iekļauts AESI indekss (Amway Entrepreneurial Spirit Index), kas iekļauj trīs dimensijas: 1) vai respondenti vēlas uzsākt biznesu; 2) kāda ir gatavība sākt uzņēmējdarbību; 3) noturība pret sociālo spiedienu. Pētījums liecina – Latvijā 54% vēlas kļūt par uzņēmējiem. 44% ir pārliecināti, ka viņiem ir zināšanas un prasmes dibināt uzņēmumu. 38% ir pārliecināti – viņi dibinātu uzņēmumu, pat ja viņu ģimene vai draugi būtu tam šķērslis. AESI indekss Latvijā, tāpat kā vidēji Eiropā, ir 45, kas norāda uz uzņēmējdarbības augsto potenciālu.

“Kā pozitīvo attieksmi pret biznesu un tiekšanos pēc neatkarības pārvērst reālā darbībā? Kopumā attieksme Latvijā pret uzņēmējdarbību ir apsveicami pozitīva, tomēr vide nav tik pateicīga uzņēmējdarbībai kā, piemēram, kaimiņvalstī Igaunijā vai Krievijā. Vājākie punkti ir likumdošana, tās prakse, nodokļu sistēma un ēnu ekonomikas īpatsvars. Šo problēmu risināšana veicinātu uzņēmējdarbību,” saka profesors Anders Pālzovs (Anders Paalzow), Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) rektors. “Latvijā ir daudz asu, tālredzīgu prātu, kam netrūkst arī lielisku ideju. Tas, kas aptur to realizēšanu, – trūkst finanses un iespējas komercializēt šīs inovācijas, kā arī iegūt patentu.”

Attur bailes no bankrota un ekonomiskās krīzes

Uzņēmējdarbības potenciālu ietekmē ne tikai kultūras un sociālās atšķirības. Būtisks ir arī psiholoģiskais aspekts. Pasaulē 72% baidās uzsākt uzņēmējdarbību, Latvijā – vairāk nekā puse (58%). “Bailes sākt uzņēmējdarbību ir globāla tendence. Latvijā ir daudz uzņēmīgu iedzīvotāju, tomēr ir valstis, kas ir vēl atvērtākas pārmaiņām. Labs piemērs ir Nīderlande – lielākā daļa jeb 65% norāda, ka neizjūt bailes sākt savu biznesu.” norāda A. Pālzovs.

Latvijā 41% ir bail no bankrota, ceturtajai daļai no ekonomiskās krīzes, un piektā daļa raizējas par iespējamajiem tiesu procesiem. Runājot par dzimuma atšķirībām, no neveiksmes baidās 65% sieviešu, iepretī 49% vīriešu.

Interesanti, ka 90% Latvijas iedzīvotāju uzskata – biznesmeņiem “patīk mācīties ko jaunu”, tikpat bieži minēta uzņēmēju “spēja priecāties par dzīvi”. 83% uzskata, ka uzņēmējiem patīk būt vadībā un norādīt, kas citiem darāms. Trešajā vietā (79%) – apgalvojums, ka uzņēmējiem rūp valsts drošība. Kā norāda profesors A. Pālzovs, uzņēmējdarbības vide Latvijā raksturojama kā atvērta pārmaiņām un orientēta uz izaugsmi. Kopumā 49% Latvijas iedzīvotāju ir draudzīgi noskaņoti pret uzņēmējdarbību.

Par pētījumu

AGER (Amway Global Entrepreneurship Report 2015) pētījums veikts laika posmā no š. g. 27. maija līdz
15. jūnijam, aptaujājot 1000 iedzīvotāju vecumā no 15 gadiem klātienē un telefonintervijās. Pētījums veikts 44 valstīs ar CATI Ad Hoc aptaujas metodi.

*Avots: Euromonitor International Limited, www.euromonitor.com/amway-claims.

Aktuāli | Monday, www.flickr.com

Simts relativitātes gadi – ko tie mums atnesa?

Šajā novembrī pasaulē atzīmē 100 gadu kopš Alberts Einšteins atklāja vispārējo relativitātes teoriju, kas rezultējās maģiskajā un skaistajā formulā E=mc2 . Tās pamatā bija Einšteina ticība, ka “laiks un telpa nav fiksēti, bet gan dinamiski, elastīgi, tādi pat kā jebkuri visuma procesi. Laiks var izplesties, telpa var saliekties un mainīties, masa ir tikai superkoncentrēta enerģijas forma” – tā vienkāršoti varētu aprakstīt Einšteina galvenos atklājumus.

Pētot šos fenomenus, Einšteins ne reizi neiedomājās par šī atklājuma praktisko vai kur nu vēl – par ikdienas pielietojumu. Lai arī Einšteinam tā bija vairāk izpēte par to, kā strādā kosmoss, un kā var izskaidrot planētu kustību, taču šī teorija izmainīja cilvēces konceptus, priekšstatus par laiku, lietu dabu, matēriju, telpu; radīja jaunas zinātnes – kā kvantu mehāniku (kas deva mums tādus brīnumus kā lāzers, modernā elektronika); revolucionēja astronomiju, un pat izmainīja sabiedrisko domu – priekšstatus par lielo un vienīgo patiesību.

Lai arī varētu likties – ak, liela muiža, kaut kāds gaismas ātrums, kas man no tā ikdienas dzīvē. Ir taču pagājuši 100 gadu – dodiet pierādījumus, ka tas ir kaut kas tik vērtīgs. Kāds vēl varētu teikt – Einšteins pasaulei atnesis vien postu – jo, tieši pateicoties viņa atklājumam, tika radītas atombumbas. Simts tehnoloģiju gadi, kas sākas relativitātes paātrinājumā, atnesa šādas inovācijas – elektromagnētiskās ierīces (visa veida enerģijas ģeneratori), kodolenerģija (mazina mūsu paļaušanos uz neatjaunojamo resursu enerģiju); GPS navigācijas (sākotnēji tā tika izmantota militarajā navigācijā, tad avio un kuģniecība, naftas izpētē, moderno tiltu būvniecībā), viedie telefoni.

Un vēl satraucošāk – ko nesīs nākamie 100 gadi relativitātes zīmē. Jau tagad, balstoties uz Einšteina relativitātes teoriju, zinātnieki pēta:

Kas ir melnais caurums un kā to izmantot? (turp un atpakaļ no pagātnes, 2014. Gada filma Interstellar ir spilgta šīs idejas vizualizācija, kur kosmosa laiks skrien daudz daudz ātrāk).

Kā realizēt ceļojumu laikā?

Kad pienāks pasaules gals?

Kas ir tumšā matērija un tumšā enerģija? Mēs teorētiski nu zinām, ka katra masa, viela sastāv no visādām daļiņām un starojumiem, kas veido gan mūs, gan Zemi, sauli, visas planētas, zvaigznes un stargalatikas mākoņus. Bet ši zināmā masa veido tikai 4% no kopējās masas, atlikušie 96% ir tumšā materija un vēl mistērisāk – tumšā enerģija. Tā caurvij visu – cilvēku, visumu, un pie tam tā kustās arvien ātrāk un ātrāk.

Un jautājums, kas pavisam droši ievedīs mūsu realitāti ievedīs fantāzijas pasaulē, ir – kā mēs ikkatrs varēsim kontrolēt savu enerģiju (Einšteins ir teicis – tu dzīvo, tu aizņem vietu, tātad tu esi masa, tu esi matērija), iespējams enerģija būs prece – to varēs apmainīt, tirgot, ieķīlāt un tātad iekārot … un zagt! Vai tu gribi to piedzīvot?

Izlasi arī Monday citātu izlasi Kurš būs nākamais Einšteins?

+

Monday.lv esam radījuši tev!

Ja tev tas patīk, pievienojies mūsu atbalstītājiem!