GPS, Iedvesmai | Monday, www.flickr.com/Cristopher Michel

Recepte, kā atrast savu sapni

Hei, mīļie, gribat dzīvot pilnvērtīgu dzīvi? Sekojiet savam sapnim, nodarbei, kas paceļ jūs mazliet virs zemes, kaislībai, kas neliek jums mieru… kaut vienu reizi taču esi dzirdējusi šo aicinājumu un maģisko solījumu! To pēdējā laikā mēdz piesaukt gandrīz visās augstskolas izlaiduma uzrunās, veiksmīgie cilvēki uz to norāda, kā lielo iespēju. Runas par sapņiem nu ir visapkārt, bet….ne viss ir tik vienkārši, kā izskatās. Jo ne visi tam ir gatavi, un izrādās – ne visiem ir … savs sapnis. Neskumsti, tagad mums ir recepte, kā nokļūt līdz sapnim droši, samērā viegli un nesāpīgi.

www.flickr.vom/steve.jurveston

Elizabete Gilberte, foto – www.flickr.com/steve.jurveston

Noteikti esi lasījusi Elizabetes Gilbertas kulta grāmatu “Ēd. Lūdzies. Mīli” (vai varbūt esi redzējusi filmu?). Tikko viņa ir izdevusi savu jaunāko grāmatu Big Magic: Creative Living beyound Fear, kurā viņa piedāvā labāku ideju, kā sekot savai kaislībai. Proti, tā vietā izmēģināt sekot savai ziņkārei. Ziņkāre ir labs ceļvedis interesantai dzīvei, pie tam tieši ziņkāre visātrāk var tevi aizvest līdz sapnim. Un vēl pie tam – tā ir recepte, ka nav jāpamet drošs un stabils darbs. Lai tevi iedvesmotu, Monday atlasīja atziņu pērles no Elizabetes Gilbertas intervijas zinātnes portālam scienceofus

Par bailēm

Es vienmēr esmu bijusi ievainojama, un viegli, dažādām vibrācijām pakļauta persona. Es nekad neesmu domājusi par bailēm vieglprātīgi. Es pazīstu tās gan no iekšienes, gan ārienes. Es zinu tās pirmo, otro un trešo vārdu, zinu tās sociālas apdrošināšanas numuru.

Ir ļoti nopients iemesls, kāpēc šo grāmatu nosaucu “radoša dzīvošana, pārvarot bailes”, un nevis “radoša dzīvošana bez bailēm”. Man ir milzīga cieņa pret bailēm un esmu pat tām ļoti pateicīga….jo tās noteikti ne reizi vien ir izglābušas manus senčus, un tāpēc varu būt šeit. Bet tās ir arī ļoti sena mūsu smadzeņu daļa, pie tam ne sevišķi gudra daļa. Taču jūs nevarat tās vienkārši aizmest prom vai dzīvot, ienīstot tās. Tas, kas jums jādara, ir jāatzīst, ka tās pastāv, un tad jāsāk iejūtīga saruna ar tām. Es, piemēram, ar šo, manu arhaisko daļu runāju šādi: “Es zinu, ka jūs, manas bailes esat ļoti modras. Viss, ko es cenšos paveikt, ir tikai uzrakstīt grāmatu. Neviens taču no tām nenomirs…. liels paldies, bet jūsu pakapojumi man turpmāk vairs nebūs vajadzīgi”.

Par sekošanu kaislībai

Mēs dzīvojam kultūrā, kas ir apsēsta ar savas īstas kaislības (passion) meklēšanu un sekošanu tai, un tai pat laikā esam ļoti fetišizējusi noteiktību, drošību. Es domāju, ka daudzi cilvēki apmaldās savā radošuma ceļā, jo viņiem ir iestāstīts, ka par visām varēm viņiem ir jāseko savai kaislībai. Tas var izrādīties ļoti cietsirdīgs padoms, it sevišķi tiem, kas tikko ir beiguši augstskolu.

 

Par ziņkāri

Aizmirstiet par kaislību, tā vietā domājiet par savu ziņkāri. Kaislība dedzina karsti un ātri, tā var iet un nākt. Turpretim ziņkāre ir pieejama katru manas dzīves dienu. Kad jutaties iestrēguši, varat sevi uzrunāt šādi: “Vai tiešām tas nav iespējams – atrast uz pasaules vienu vienīgu, mazu lietu, kas būtu man interesanta”

Es domāju, ka mani panākumi lielā mērā ir pateicoties tieši tam, ka ziņkāre manī ir par 1% vairāk kā bailes. Uzsākot ko jaunu, es saku “ Jēeee, esmu patiesi ieinteresēta, kas notiks, ja darīšu to…”

Par to, kā iemācīties ziņkāri

Ziņkāre ir audzējama prasme, tev ir jāiemācās atpazīt un respektēt savu ziņkāri. Esmu gan vienmēr meklējusi vieglākos ceļus, bet dzīves traģiskā ziņa ir tāda, ka ja tu gribi iegūt labu formu, tev ir jātrenējas katru dienu. Ja tu gribi dzīvot ziņkāres vadītu un interesantu dzīvi, tev jāapņemas būt modrai un jāskatās apkārt un jāmeklē, kas ierosina tavu ziņkāri. ….. zini – tas ir tikai tas, ka notur tavu uzmanību ilgāk, kā viss cits. Tas var būt arī tikai niecīgs impulss. Negaidi neko ārkārtēju, citādi tu palaidīsi garām daudzus gadus. Un tad – tikai saki sev:“Labi, paskatīsimies, kas tad notiks, ja es to pamēģināšu tikai vienu, vienīgu mēnesi”. Tas galu galā tevi var aizvest pie kaislības.

 

Par ticību

Ja vien tu gribi iet šo radošo ceļu, tev jāapzinās, ka daļa no šī ceļa, ir ticēt, ka ir kaut kāds iemesls, kāpēc tu ej tieši šo ceļu, ka esi iekšā tieši šajā lietā, lai kas tas būtu. Piemēram, tu dari kādu dīvainu lietu. Tu investē savu laiku un naudu, veidojot kaut ko tādu, ko neviens tev nav prasījis un par ko solījis maksāt. Reizēm tu jutīsies ļoti dīvaini, īpaši nepatīkama būs sajūta, ka esi nekam nederīga, darot kaut ko tik jocīgu. Bet tad tu padomā – es tomēr palikšu ar to, jo tas ir daudz interesantāks par visu pārējo.

Par disciplīnu

Es domāju disciplīna ir mazliet pārvērtēta un piedošana sev (par neizdošanos, slinkumu) ir par maz novērtēta. Atšķirība starp cilvēku, kas pamet iesākto, un kas atgriežas, ir tikai tā, kā otrais sev ir piedevis, zinot, ka ir devis labāko no sevis, ko varēja dot tajā brīdī…

Kafijas pauze | Monday, foto-www.bigstockphoto.com

Veikals, kur var nopirkt laimi

Kāds cilvēks uzzinājis, ka ir tāds veikals, kur tirgojas pats Dievs, nekavējoties dodas garajā ceļā uz brīnumveikalu. Kad viņš nokļūst šajā veikalā, tiešām izrādās – aiz letes stāv pats Dievs.

–       Ko šeit var nopirkt? – vīrs jautā.

–       Pie manis var nopirkt visu, – skan atbilde.

–       Tādā gadījumā man, lūdzu, laimi, veselību, panākumus, mīlestību un daudz naudas.

–       Labi, – atbild Dievs un dodas veikala dziļumā.

Pēc mirkļa viņš atnes piecas pavisam mazas kastītes.

–       Un tas ir viss? – cilvēks vīlies jautā.

–       Jā, tas ir viss, – Dievs atbild. – Vai tad tu nezināji, ka manā veikalā var nopirkt tikai sēklas?

Kafijas pauze | Monday, foto - www.flickr.com/alonso

Obligāto zināšanu špikeris asam prātam

Ko cītīgi mācīties skolā, lai iegūtu tik asu prātu, loģiskas analītikas prasmes, vērīgumu un tik daudz veiksmīgu projektu kā slavenajam detektīvam Šerlokam Holmsam. Viņa tuvākais kolēģis Dr. Vatsons ir apkopojis Šerloka Holmsa stiprās un vājās puses dažādās zinībās un prasmēs. Varbūt tev noder kā ceļvedis!

  1. Zināšanas literatūrā: Nulle;
  2. Zināšanas filozofijā: Nulle;
  3. Zināšanas astronomijā: Nulle;
  4. Zināšanas politikā: Vājas;
  5. Zināšanas botānikā: Nestabilas. Arvien progresējošas indēs, dažādos opijos. Neko nezina par praktisko dārzkopību;
  6. Zināšanas ģeoloģijā: Praktsikas, bet ierobežotas. Var pastāstīt par dažādas izcelsmes netīrumiem, piemēram, pēc pastaigas pa Londonu pēc šļakstu krāsas un konsistences uz biksēm viņš var pastastātīt, kurā Londonas rajonā tie iegūti;
  7. Zināšanas ķīmijā: Izcilas;
  8. Zināšanas anatomijā: Precīzas, bet haotiskas;
  9. Zināšanas kriminālliteratūrā: Neizmērojamas. Šķiet viņš zina katru detaļu pēdējā gadsimta izdarīto noziegumu arheloģijā;
  10. Spēlē vijoli: Labi;
  11. Viņš ir labs paukotājs, bokseris un kriketspēlētājs;
  12. Viņam ir samērā labas zināšanas par britu likumiem.

Un ko par tavām stiprajām un labajām īpašībām varētu pateikt tavs tuvākais kolēģis? Palūdz, lai viņš uzraksta!

Izaugsme, Vadīt | Monday, foto-www.bigstockphoto.com

Gatavojamies nākotnei! Pastāvēs, kas mainīsies

Kā nepalaist garām nākotni? Nē – tagadni! Viss tik ātri mainās, ka jāspēj sekot tendencēm, ieviest tās, saglabāt reālistisku skatu un nemitīgi mainīties līdzi laikam – turpinot sarunu par nākotnes prasmēm, saka Zanda Šmate, Statoil Fuel & Retail Latvia Biznesa atbalsta direktore.

Šodien datu un pieejamās informācijas apjoms ir ļoti plašs. Jebkurai uzņēmuma nodaļai, tai skaitā arī personāla vadītājiem, šobrīd ir pietiekami datu, lai izpētītu gandrīz jebko. Tāpēc datu analīze, apstrāde un labas MS Excel lietošanas prasmes jau ir un tiks vēl vairāk novērtētas tuvākajā nākotnē.

Zanda_Smate_picture

Otra no pieprasītākajām prasmēm būs valodas. Statoil Biznesa centrs ir labs piemērs, kā no Latvijas var efektīvi apkalpot citu valstu uzņēmumus, bet tam nepieciešamas labas angļu valodas prasmes un arī kāda no skandināvu valodām. Arī krievu valodu nedrīkstam aizmirst, jo jaunieši pirmo darba pieredzi nereti gūst tieši klientu apkalpošanā, kur nepieciešama prasme sazināties vairākās valodās, tai skaitā arī krievu. Valodas prasmes gan kļūst arvien nepieciešamākas, darot pat tādus tradicionālus darbus kā, piemēram, grāmatvedība.

Kā vēl viena no prasmēm jāpiemin arī dažādu starpindustriju (cross industry) prasmju kombinēšana. Amatu saturs mainās, kam seko arī nepieciešamība pēc darbinieka, kuram piemīt vairākas atšķirīgas kompetences, kuras līdz šim tradicionāli netika meklētas vienā cilvēkā. Piemēram, grāmatvedis ar labām IT zināšanām vai arī – analītisks un vienlaikus radošs pārdošanas atbalsta speciālists. Darbinieku skaits uzņēmumos samazinās, pateicoties tehnoloģijām, tāpēc esošo darbinieku pienākumi kļūst kompleksāki un daudzpusīgāki – tas arī nosaka vajadzību pēc šīm dažādajām prasmēm.

No tā saucamajām soft prasmēm gribu uzsvērt trīs. Pirmkārt. komunikācijas prasmes. Mēs izmantojam arvien vairāk dažādu saziņas kanālu, sapulces notiek virtuāli, no vadītājiem sagaidām koučinga prasmes utt. Tāpēc vajadzētu mācīties ne tikai skaidru un efektīvu komunikāciju, bet arī neaizmirst pārliecināties par komunikācijas rezultātu, jautāt atgriezenisko saiti, atbilstoši un mūsdienīgi noformēt vēstījumu, neaizmirstot arī par gramatiku un pareizrakstību.

Tā kā arvien vairāk darbu notiek projektu veidā, tad otra, manuprāt, svarīgākā prasme, ir un būs projektu vadības orientēta domāšana (mindset). Uz ikvienu uzdevumu var skatīties no projektu vadības viedokļa – tas palīdz gan efektīvi saplānot, gan arī realizēt iecerēto.

Un vēl viena prasme – pārmaiņu – pat ne vadība, bet – pieņemšana, izpratne un adaptācija. Viss tik ātri mainās, ka jāspēj sekot tendencēm, ieviest tās, saglabāt reālistisku skatu un nemitīgi mainīties līdzi laikam.

Izaugsme, Vadīt | Monday, foto-www.bigstockphoto.com

Gatavojamies nākotnei! Prasmes pārdot emocijas

Ja cilvēki maksā par emocionālu baudu, nevis lietu un pakalpojumu funkcionalitāti, tad kādas prasmes un mākas ir jāattīsta, lai radītu produktus un pakalpojumus ar emocionālo vērtību? Atbildi meklē Daiga Ērgle, Airbaltic Vecākā viceprezidente cilvēkresursu vadības jautājumos.

daiga ergle_1Vērojot norises relatīvu labklājību sasniegušās pasaules tirgos, nākas secināt, ka šodien akūti nepieciešams attīstīt labajai smadzeņu puslodei raksturīgās spējas – radošumu, empātiju, spēju priecāties, jēgas apzināšanos. It visu, kas vēl nesen biznesā ticis uzskatīts par lieku un gandrīz vai frivolu.

Šodien cilvēki lielākoties pērk emocijas – maksā par emocionālu baudu, nevis lietu un pakalpojumu funkcionalitāti. Tādēļ uzņēmumiem jāspēj izprast, kā veidot savu piedāvājumu emocionāli saistošu. Jau stipri nolietots, taču gana uzskatāms piemērs ir Apple, kas pārdod dzīvesveidu, nevis produktu. Tādēļ akūti nepieciešams attīstīt empātijas spēju. Kaila biznesa loģika zaudē konkurences cīņā; izceļas un uzvar tie, kuri labāk izprot sarežģīto cilvēka jūtu pasauli, prot aizraut un iedvesmot, kuri ir prasmīgi attiecību veidošanā un izrāda patiesas rūpes par cilvēku labsajūtu.

Ja papildus spējai iedziļināties un izprast protam vēl arī uzrunāt savus klientus un partnerus caur iedvesmojošu stāstu, tas šajā skaitļu un datu pārpilnā pasaulē visvairāk garantē pozītīvu ietekmi uz darījumu lēmumiem. Stāstu stāstīšana (storytelling) ir vēl viena šodien ārkārtīgi noderīga kompetence.

Izrādās, ka panākumi dzīvē daudz vairāk atkarīgi no iztēles, spējas priecāties, sociālās apdāvinātības, nekā analītiskām spējām, disciplīnas vai uzcītības. Saskaņā ar D. Golemana un Hay grupas veikto pētījumu karjera daudz veiksmīgāk veidojas cilvēkiem, kuriem piemīt laba humora izjūta un kuri daudz smejas.

Protams, būtu muļķīgi apgalvot, ka matemātiskās un analītiskās spējas šodien vairs nav aktuālas. Ir un būs rinda nodarbju, kur tās ir neaizvietojamas (piemēram – zinātnē). Taču vairāk nekā spēja analizēt, šodien nepieciešama spēja sintezēt – redzēt lielo bildi, šķērsot robežas, kombinēt šķietami nesavienojamas lietas, lai radītu jaunu, aizraujošu veselumu.

Analītiskie darbi nemitīgi virzās projām no Eiropas – uz Āziju, Indiju, citām mazāk attīstītām valstīm. Nemaz nerunājot par tehnoloģiju attīstības tempu, kas diezgan neatlaidīgi liek saprast, ka daļa darbu tuvākajos piecos, desmit gados vai nu stipri saruks vai izzudīs pavisam. (Piemēram, lielveikalu kasieri – jau tagad arī Rīgā dažviet pircējs ne vien pats izvēlas preces, bet pats arī norēķinās par tām. Nākamie rindā uz izzušanu varētu būt restorānu apkalpotāji, taksometru šoferi). Tādēļ radošums un inovācijas spēja ir kompetences, kuras šodien ikvienam vērts attīstīt jau kopš agras bērnības.

Taču šī bilde nebūtu pilnīga, ja nepieminam spēles talantu, prasmi ieviest spēles elementus gan dzīvē, gan biznesā, jo ar nopietnību vien šodien ir par maz. Ir pētījumi, kas pierāda, ka prieks, humors, smiekli, jautrība ir ārkārtīgi noderīgi –gan, lai uzturētu labu veselību, gan arī, lai veidotu sekmīgu karjeru. Kā saka Braiens Sutons-Smits (Brian Sutton-Smith), Pensilvānijas Universitātes profesors: Spēles pretmets nav nopietnība. Tās pretmets ir depresija.

Izaugsme, Promo, Vadīt | Monday, foto-www.bigstockphoto.com

Gatavojamies nākotnei! Kādas prasmes būs zelta vērtē?

Nākotne ir tepat aiz stūra, nē – kur nu, tā jau ir klāt! Vai esam gatavi nākotnes darba vietai? Kādas prasmes bez IT tehnoloģiju pārvaldības mums būtu jāapgūst? Kopā ar zinošākajiem Latvijas personālvadības speciālistiem šonedēļ mēģinām ieskatīties nākotnē – kādas prasmes būs pieprasītas jau tuvākajos divos, trijos, piecos gados. Iespējams, pat jau rīt!

Andželika Berga, Swedbank Personāla pārvaldes vadītāja:

andzelika_berga– Ja runājam par lielajiem uzņēmumiem, tad noteikti kā pirmo prasmi gribētu nosaukt spēju veidot starpkulturālās attiecības, būt tolerantam pret atšķirīgo. Jābūt gataviem, ka pieaugot pārrobežu sadarbībai, arvien vairāk strādāsim ar dažādu kultūru un vecumu cilvēkiem, uzdevumi kļūs izaicinošāki un situācijas, problēmas sarežģītākas. Ko mēs varam darīt jau šodien? Aicināt, iniciēt augstskolas vairāk sapludināt dažādu speciālitāšu studentu apmācību, piemēram, veidojot projektus, kuros kopā strādā biologi ar mārketinga speciālistiem. Neiztiksim bez vairāku svešvalodu prasmēm. Tās noteikti būs ne tikai angļu, bet arī krievu un skandināvu valodas. Mēs esam tik tuvu Skandināvijai, un jau tagad Baltija veidojas par apkalpojošo darbu centru lielajiem skandināvu uzņēmumiem. Tā būs viena no mūsu eksporta precēm – dažādi funkcionāli atbalsta dienesti (help desk) tādām nozarēm kā finanses, IT, telekomunikācijas.

Laikā, kad viss tik ātri mainās, aizvien noderīgāka būs spēja mācīties ko jaunu, būt elastīgam, ātri domāt, pielāgoties situācijām, būt atvērtam pārmaiņām.

Prasme, kas noteikti pacels darbinieku pavisam citā līmenī, būs spēja strādāt ar informācijas apjomu, paņemot no tā svarīgāko. Ikdienā e-pastu plūsma pieaug, internets kļūst par melno caurumu, informācijas apjoms ir bezgalīgs – tāpēc būtiski spēt to visu izskatīt tā, lai paņemtu tikai vajadzīgo, nepiesārņojot sevi un citus ar lieko, nepatērējot tam nevajadzīgi daudz laika, un no liela datu apjoma radīt rezultātu. Kā selektēt nozīmīgāko un trenēt atmiņu, lai tajā paliek tikai svarīgākais? Vai to jau māca mūsu skolas?

Santa Līce-Krūze, Draugiem.lv grupas personālvadītāja:

santa_draugiem_bilde Man vairāki paziņas ir jautājuši, kurā skolā sūtīt bērnu, lai izglītība būtu noderīga vēl pēc pieciem, desmit gadiem? Es teiktu – jebkur, kur māca domāt, meklēt informāciju, kur nav ļoti šauras specializācijas. Manuprāt, visnoderīgākā ir spēja mācīties jeb pašmācīties, organizēt un strādāt ar informāciju – to meklēt, strukturēt, iegūt no cilvēkiem, apkopot, vienkāršot. Mūsu izcilākie programmētāji ir izcili nevis skolas sekmju dēļ, bet gan tāpēc, ka ir zinātkāri. Otra svarīga prasme – svešvalodas. Arvien vairāk varēsim strādāt attālināti – noteiktu profesiju pārstāvji jau tagad var dzīvot Latvijā un strādāt citās valstis. Trešā prasme – IT pārvaldība. Jo vairāk datortehnoloģiju, aplikāciju tu pārvaldīsi, jo konkurētspējīgāks būsi. Tagad pat kvalificētam dārzniekam un lauksaimniekam šīs zināšanas palīdz būt efektīvākam, salīdzinot ar konkurentu.

parsla baskoPārsla Baško, Rimi Baltic Group Personāla un vadības attīstības direktore:

– Manuprāt, nākotnes prasmju komplekts ir ļoti vienkāršs, bet vienlaikus sarežģīts. Kā pirmo minēšu spēju pielāgoties, mainīt sevi un mainīties līdzi. Pasaule attīstās aizvien straujāk. Līdzīgi kā tas bija Alisei Aizspogulijā – brīdī, kad apstāsimies, nokritīsim, jo pasaule turpina iet uz priekšu.

Otrā būtiskā prasme ir spēja sadarboties, iesaistīties, piedalīties, spēja izprast lietas līdz detaļu līmenim, apstāties un ieklausīties. Cilvēki savā starpā komunicē dažādos līmeņos, mums ir atšķirīgas kultūras un vecums, tāpēc, ja nespējam būt uzmanīgi un komunicēt, nav iespējams sasniegt rezultātu.

Un treškārt, būtisks ir atvērts prāts. Straujais dzīves ritējums piespiež mūs pārskatīt un atteikties no stereotipiem, pārbīdīt robežas, saskatīt iespējas un pieņemt par normu to, kas līdz šim nav bijis pieņemams vai pierasts.

 

Kafijas pauze | Monday, foto-www.bigstockphoto.com

Pastāsts par smagu uzmetienu

Reiz dzīvoja akla meitene, kura sevi tāpēc ļoti nemīlēja, pat ienīda sevi. Īstenībā viņa ienīda visus, izņemot savu mīļoto puisi. Viņš arī mīlēja viņu, vienmēr bija viņai līdzās, atbalstīja, teica labus vārdus, aicināja precēties. Viņa teica, ja vien viņa varētu redzēt, viņa noteikti viņu precētu. Kādu dienu meitene no slimnīcas saņēma ziņu, ka ir pienākušas kāda donora acis, un ārsti nu viņai var veikt acu operāciju, kas atdotu meitenei redzi. Viņu beidzot redzētu visu, arī savu mīļoto! Kad meitene atguva redzi, puisis tūlīt steidzās pie viņas uz slimnīcu  un jautāja: „tagad, kad tu redzi visus pasauli, vai tu mani precēsi?“. Taču meitene, atklājot, ka viņas puisis arī ir akls, atteica viņam. Puisis saguma. Aklās acis piepildījās asarām, un viņš devās prom.

Vēlāk viņš uzrakstīja viņai atvadu vēstuli „Tikai, lūdzu, rūpējies labi par manām acīm!“

Acis jau  ir tikai alegorija!

Lai ar mums tā nenotiek!

Izaugsme, Vadīt | www.bigstockphoto.com

Kas notiks ar korporācijām?

Sabiedrības vērotāji, ekonomisti un zinātnieki apgalvo, ka lēnām, bet pamatīgi mainās vesels laikmets! Korporatīvo ekonomiku nomaina uzņēmēju ekonomika, banku institūcijas – pūļa finansējums, ātrie kreditētāji un pat virtuālā nauda, tradicionālās universitātes – pašmācība, interneta augstskolas, mentori, kouči… Kas notiek ar korporācijāmto Monday jautāja organizāciju pārmaiņu arhitektei Anitai Gailei, personālvadības speciālistei Artai Birumai un psihoterapeitam Ansim Jurģim Stabingim.

.

Anita Gaile, pārmaiņu arhitekte:anita gaile

“Lielās korporācijas ir industriālā laikmeta produkts. Tagad, kad pasaulē valda informācija, korporācijas mainās. Pārmaiņas virza divi spēki – informācijas tehnoloģiju attīstība, kas ļauj organizācijām veidot plakanākas struktūras, un izteikta cilvēku profesionālā specializācija. Industriālajā laikmetā tika veidotas daudzu līmeņu hierarhiskās struktūras (10-12 pārvaldības līmeņi), lai nodrošinātu informācijas nodošanu un darba procesu kontroli. Informācijas tehnoloģijas apvienojumā ar augsti specializētiem un kvalificētiem darbiniekiem rada ļoti sarežģītus pārvaldes procesus, kuru nespeciālistam ir neiespējami pārvaldīt. Tāpēc informācijas nodošanai tiek izmantotas tehnoloģiju iespējas, bet darba procesu pārvaldībai ir nepieciešami vairs tikai 3-4 hierarhijas līmeņi.

Tas būtiski maina attiecības starp darba devējiem un ņēmējiem, liekot korporācijām kļūt cilvēciskākām un ņemt vērā katra darbinieka individuālās vajadzības, nevis, piemēram, nopirkt visiem vienu veselības apdrošināšanas polisi. Savukārt darba ņēmējiem šis pārmaiņas liek uzņemties lielāku atbildību par darbavietā notiekošo un vairs neskatīties uz vadītāju kā uz dievu, kurš atrisinās visas problēmsituācijas, bet darīt pašam.

Kāpēc korporācijas, atlasot darbiniekus, arvien biežāk meklē cilvēkus, kas ir uzņēmēji pēc domāšanas un būtības? Lai darbinieks spētu dot jaunu pienesumu, izvest uzņēmumu no stagnācijas vai atrast jaunu virzienu, domāt ROI kategorijās. Uzņēmēja attieksme – tas nozīmē, ka cilvēks savā darbavietā uzvedīsies kā atbildīgs saimnieks, vienalga, vai tā ir grāmatvedības vai preču iesaiņošanas nodaļa, vai arī pārdošana. Veiksmīgas korporācijas vēlas, lai darba ņēmējs pats spēj pārvaldīt sev uzticēto uzdevumu, nevis gaida 151. instrukciju tam, kā noliktavā pārvietot kastītes.

Uzņēmēja attieksme no cilvēka prasa ielikt darbā sirdi un dvēseli, strādāt tā, it kā viss, ko tu radi, pieder tev. Diemžēl nereti šķiet, ka vienkāršāk ir sadarboties ar cilvēkiem, kas godprātīgi no pulksten deviņiem līdz pieciem izpilda instrukcijas, nekā patiesi iesaistās. Mana kolēģe pirms dažiem gadiem saņēma komentāru no vadītāja: “Bet es tev neprasīju tavu sirdi”. Un kur tad lai to sirdi liek, kamēr tu esi darbā? Tāpēc cilvēki nereti paralēli darbam, kur izpilda obligāto minimumu, veido paralēlas karjeras, attīstot hobijus par jauniem biznesiem.

Ir pienācis laiks, kad jāsāk aizmirst par visiem mārketinga trikiem, finanšu KPI un izskaitļotiem darba ņēmēju pārvaldības instrumentiem, un beidzot kļūt cilvēciskiem. Tas, ar ko konkurences cīņā uzvar mūsdienīgi uzņēmumi, ir spēja spontāni reaģēt uz klienta vajadzībām, veidot produktus un pakalpojumus, sadarbojoties ar gala patērētāju, un – būt radošiem. Arī klienti vēlas sadarboties sirds līmenī. Un, ja tu nevari dabūt sirds līmeni ar darbiniekiem, tu nevarēsi dabūt sirds līmeni arī ar klientiem.

Organizācijām ir vajadzīgi cilvēki tikpat lielā mērā, kā cilvēkam organizācijas. Un, ja organizācija spēj radīt vidi, kas liek darbiniekam justies kā vērtībai, nevis ražošanas procesa sastāvdaļai, tad tā arī būs patiesa iesaistīšanās.

Ansis Jurģis Stabingis, psihoterapeits: “Korporāciju laikmets, kādu to mēs pazinām līdz šim, tuvojas beigām tāpēc, ka modelis kopumā nav ilgtspējīgs, jo tas balstās uz negausību, alkatību un manipulācijām. Tajā pašos pamatos iztrūkst ekoloģiskais termins – ilgtspēja. Korporāciju transformēšanās un esošo sistēmu sabrukums sākas kā globāls process ar ļoti straujām pārmaiņām dažādos līmeņos – ģeogrāfiskā, tehnoloģiskā, informatīvā (interneta laikmets), demogrāfiskā, politiskā un ekonomiskā. Peļņas spiediens no korporāciju akcionāriem un vadītājiem joprojām palielinās, un tas izsauc indivīda protestu. Tas savukārt izpaužas kā vēlme iziet ārā no sistēmas vai vismaz piedalīties tajā ierobežoti. Taču sistēma arī pretojas, jo tai, protams, ir pašsaglabāšanās instinkts, vēlme dzīvot. Kas notiks? Korporācijas attīstīs jaunas, gudrākas metodes, kā iesaistīt darbiniekus – būs lielāki bonusi, elastīgāki vadītāji… Katrā ziņā motivēt cilvēkus strādāt korporācijās būs aizvien grūtāk. Pagaidām korporācijas uztur pie dzīvības arī tas, ka darbiniekiem pašam parasti izveidojas tendence saglabāt organizāciju, būt sistēmā. Tomēr skaidrs, ka korporācijām būtu apzināti jāmainās, jo jaunais darba ņēmējs ir cita, atšķirīga paaudze. Iespējams (vai vismaz – cerams) domāšanā veselīgāka un iekšēji kvalitatīvāka paaudze, kas ir zaļāki, labāk apzinās sevi, biežāk uzdot sev būtiskus jautājumus: “Kur es esmu šajā sistēmā? Vai es iesaistos un kāpēc? Ko es daru ar savu dzīvi?”

Arta Biruma, personālatlases speciāliste:

arta_biruma“Korporāciju laikmets, kura pamatā bija statiskas sistēmas ar noteiktu spēka hierarhiju, piedzīvo milzīgu transformāciju. Agrāk korporāciju mērķis bija paplašināties ģeogrāfiski, bet nu lielummānijas laikmets beidzas. Korporāciju attīstību var skatīt spirāldinamiskās attīstības kontekstā. Lielo sistēmu maiņu nosaka dzīves apstākļu izmaiņas, vides izmaiņas, kas savukārt nes sabiedrības vērtību izmaiņas. Tie, kas šodien jau maina vidi un rīt izmainīs sistēmas, ir millenium paaudze (dzimuši pēc 1990. gada). Viņiem ir iepriekšējām paaudzēm netipiskas kvalitātes – viņi labāk sevi saprot, ignorē vai vismaz ne sevišķi paļaujas uz citu pieredzi un padomiem. Viņiem neinteresē karjera kā virsotne, viņiem nav laika gaidīt desmit gadus, lai sasniegtu rezultātu. Lai arī šajā paaudzē veidojas visvairāk bezdarbnieku (aptuveni 37 %), viņi nebaidās, ka nebūs naudas – paļaujas uz sevi, ir elastīgi, turklāt māk izreaģēt emocijas un par tām runāt. Izskatās, ka līdz ar šīs paaudzes ienākšanu darba tirgū esam nonākuši tā dēvētajā zaļajā spirāles lokā, kur fokuss ir “es” (iepretim iepriekšējam “mēs” un oranžajam produktivitātes laikmetam). To raksturo kopiena, vienlīdzība, jūtas, jūtīgums, pasaules resursu taisnīga sadale, sadarbība un vienprātība, godīgums un atvērtība. Lai arī šobrīd kā pelnošākie dominē tehnoloģiju biznesi, daudzi paredz, ka drīz cilvēka resurss būs svarīgāks par tehnoloģijām, un uz cilvēku orientēts bizness sāks pelnīt vairāk, nekā tehnoloģiju un resursu bizness. Nāks tā saucamā uzmanības ekonomika, un uzmanību ir iespējams uzturēt tikai ar spēju veidot un uzturēt attiecības ar cilvēkiem.”

Viedokļus apkopoja – Iluta Skrūzkalne, Monday

+

Monday.lv esam radījuši tev!

Ja tev tas patīk, pievienojies mūsu atbalstītājiem!