Bizness, Izaugsme, Psiholoģija | Monday, foto-www.bigstockphoto.com ; www. flickr.com

Suns – atbilstošs tavas kompānijas vērtībām

Zinātne ik pa laikam nāk klajā ar jauniem atklājumiem, kā mājdzīvnieki var palīdzēt biznesā. Saskaņā ar nesen veikto Virdžīnijas Universitātes (Virginia Commonwealth University, USA) pētījumu secināts, ka tiem darbiniekiem, kas nāk uz biroju ar suni, ir garantēts samazināts kortizola – hormonu, kas atbild par stresu, līmenis. Ikreiz, kad stress tuvojas, atliek vien paglaudīt suni un brīnumi notiek – stress, trauksmes un bailes sāk atkāpties. Dažas lielās kompānijas jau ir pasludinājušas četrkājainajiem mīluļiem draudzīgu vidi un iekšējo politiku, un vēl progresīvāki uzņēmumi steidz ierīkot suņu terapijas istabas, kur stresa mocītie var doties paglaudīt un pabarot suni, iziet ar to pastaigā, lai pretim saņemtu samazinātu asinsspiediena un arī, tā dēvētā, sliktā holesterīna līmeni asinīs (un tas savukārt palēlina, samazina vai vispār aptur asins sabiezējumu artērijās, kas izraisa dažāda stipruma sirdstriekas).

Arī Monday pirms kāda laika aptaujāja pašmāju biroju darbiniekus un konstatēja – jā, jā mājdzīvnieki tiešām palīdz (ieskaties mūsu rakstā   Kā mājdzivnieks birojā palīdz biznesam). Ja tu strādā stresainā vidē (piemēram, reklāmas aģentūrā) un iepriekšteiktais tevi pārliecina, varbūt ir vērts doties pie kompānijas vadības ar priekšlikumiem. Bet, lai tu būtu padomājusi divus gājienus uz priekšu un varētu atbildēt uz priekšnieka jautājumu, kurš suns būtu pats piemērotākais nozarei vai kompānijas kultūrai, kurā tu strādā, esam sagatavojuši suņu un organizāciju kultūru saderības sarakstu.

  1. Tu strādā ražošanas uzņēmumā, jums ir plašas telpas (ideāli, ja jums ir atvērtais birojs) ar augstiem griestiem, un jūs vēlaties ne vien stresa terapiju, bet arī atstāt iespaidu uz klientiem, jums piemērots būs mastifs. Lai jūs nebiedē, ka tie ir augumā lieli un masīvi suņi, taču mastifs ir mierīgs, laisks un laipns suns. Viņš gan siekalojas, tāpēc vispirms pārliecinies, vai kādam nav alerģija pret to.mastifs
  2. Ja tu strādā uzņēmumā uz klientiem orientētu un draudzīgu kultūru, pieņemiet kolektīvā zeltaino retriveru. Pazīstami ar savu inteliģenci (ja tā var teikt), un draudzīgumu, šie suņi vienmēr cenšas kādu iepriecināt. Vienlaga vai viņi grib tevi sasmīdināt, ķerot savu asti, vai laipni skaitot kumosus, kad tu ēd, vai slinki gulšņājot jums pie kājām saspringtā sapulcē, vienmēr būs sajūta, ka viņš ir jūsu pusē. Kas zina, iespējams, zeltainais retrivers ir lielisks arī komandas gara stiprināšanas nolūkos.retrivers
  3. Vai tavs uzņēmums darbojas kurjerpakalpojuma jomā, ir progresīvs un ātrs – gan reaģējot uz klientu pieprasījumiem, gan uz izmaiņām tirgū? Tad jūsu komandai piemērots būs kurts. Elegants, pieklājīgs,  kluss un neuzkrītošs kā kaķis. Viņš gan ir pasaulē ātrākais suns un mīl daudz skriet, bet radoši to pielietojot, jūs šo suni varētu izmantot arī kā iekšējo kurjeru, kurš piegādātu vajadzīgās lietas vai īpašas vēstules kaimiņu nodaļai.kurts
  4. Ja tu strādā kompānijā, kurā viss mutuļo un vārās, veimārietis būs īstais jūsu komanadas biedrs. Šie suņi ir radīti aktīvam dzīvesveidam un uzdevumu izpildei. Viņi ir ne tikai skaisti suņi (samtaini pelēcīgā kažokā ar naivi zilām acīm), bet arī ar lielisku humoru izjūtu. Ja jūsu komandā bieži tiek rīkotas prāta vērtas vai izbraucieni dabā, lai ķertu idejas, veimārietis var būt labs sadarbības partneris un iedvesmas avots.
  5. Teiksim, tava kompānija darbojas nozarē, kura ražo tīrīšanas līdzekļus vai iekārtas tīrīšanas līdzekļu ražošanai. Vai tā, piemēram, ir mežizstrādes kompānija, kur mazliet vairāk kā citur ir putekļi, netīrumi un gruži. Vai varbūt tu darbojies kādā amatniecības vai mākslas studijā, kur netiec galā ar krāsu paliekām un atgriezumiem no dažādiem materiāliem. Jā, arī frizētava iederas šajā sarakstā. Mākslinieciskā vai rūpnieciskā nekārtībā iederēsies maigais “lācītis” ņufaudlends. Viņi ir izturīgi, pacietīgi, mīloši un ļoti uzticami, un viņu pārraudzībā nekas vērtīgs nepazudīs!news
  6. Piedodiet, viņš varbūt izskatās kā grīdas lupata, bet komandors jeb ungāru aitu suns tiešām būs piemērots kompānijām, kuras mīl tīrību, kārtību un rutīnu. Komandori mīl noteikumus, ir privātīpašnieciski, rūpīgi aizsargā savu telpu un lietas. Ja tu strādā IT, programmēšanas, dizaina jomā un tevi bieži neapmeklē klienti birojā, komandors būs īsts sargsuns. Ja tu būsi iedibinājusi kārtību, ka pie datoriem ēst nedrīkst, viņš tavā prombūtnē cītīgi uzraudzīs šo noteikumu – ja kāds to pārkāps, dabūs uzrējienu!KomondorSandMeadow
  7. Ja tavā kompānijā strādā “nūģi”, vai tieši otrādi tu strādā komandā, kur vienmēr ir jautri, angļu buldogs ienesīs papildu jautrību. Lai arī viņi izskatās apātiski un slinki , viņi ir īstas kompāniju dvēseles. Tiklīdz kā kāds pievērsīs viņiem uzmanību, viņu enerģija burtiski uzsprāgs
  8. Pūdelis būs mazliet vecmodīgu, tradicionālu un eksluzīvu kompāniju draugs. Ja tava uzņēmuma vīzija ir radīt ko stabilu, lielu un paliekošu, tad pudelis būs lielisks ikdienas atgādinājums par šīm vērtībām.pudelis

Iedvesmojāmies šeit

Kafijas pauze | Monday, foto-www.bigstockphoto.com

Pastāsts kā gūt panākumus karjerā

Divi draugi, Pēteris un Toms, tikko beiguši labu augstskolu, sāka strādāt lielā un pazīstamā kompānijā par pārdošanas asistentiem. Abi strādāja cītīgi, atdevīgi un bieži vien pāri saviem spēkiem. Tā pagāja trīs gadi un kompānijas vadība vienu no viņiem paaugstināja amatā – Toms kļuva par pārdošanas komandas vadītāju. Pēteris turpināja strādāt kā ierasts, turpat kā pārdošanas nodaļas asistents, taču viņš domāja, ka tas nav godīgi. Tā nu viņš kādu dienu saņēma sevi rokās un devās pie priekšnieka teikt, ka viņš nenovērtē smagu darbu un uzticīgu darbinieku. Priekšnieks zināja, ka Pēteris cenšas un smagi strādā, taču viņš arī zināja, ka starp abiem darbiniekiem ir atšķirība. Lai to labāk Pēterim parādītu, viņš deva abiem uzdevumu :“Ejiet uz tirgu un atrodiet kādu kas tur tirgo arbūzus“. Pēteris atsteidzās pirmais un paziņoja, ka ir atradis vīru, kas tirgo arbūzus. Bet, kad priekšnieks vaicāja, cik tad tie kilogramā maksāja, Pēterim bija jādodas vēlreiz uz tirgu. Pēteris atgriezās un ziņoja precīzu arbūzu pārdošanas cenu. Tad no tirgus atgriezās Toms, viņa ziņojums bija šāds: „šobrīd ar arbūziem tirgojas viens vīrs, viņš tos pārdot par 1 eiro kilogramā, ja pircējs pērk vairāk kā 10 kilogramu, tad cena par 1 kilogramu ir 80 eiro centi. Šobrīd pie viņa var nopirkt 100 kilogramu arbūzu, katrs no tiem sver aptuveni 3 kilogramu. Tie ir ievesti pirms vienas dienas no Itālijas, ceļā pavadījuši divas dienas, ir svaigi un kārdinoši”. Nu Pēteris skaidri uztvēra atšķirību starp sevi un draugu. Viņš saprata, ka ja grib kļūt par veiksmīgu darbinieku, ir jāiemācās skatīties uz divus gājienus uz priekšu, mazliet tālāk par šo brīdi, jabūt vairāk iesaistītam, vērīgam un zinātkāram.

Izaugsme, Nauda | Monday.lv, www.bigstock.com

Īsais iedrošinājuma kurss pensiju uzkrājumos

Kā sākt uzkrāt pensijai – par to Monday konsultē Alise Eljašāne, Zvērinātu advokātu biroja Varul vecākā juriste, banku un finansu tiesību prakses vadītāja, iepriekš AS Finasta atklātais pensiju fonds valdes priekšsēdētāja.

Cilvēki vairs tik ļoti nepaļaujas uz valsts pensijām un ir sākuši domāt par privāto pensiju uzkrājumiem. Vai tam ir pamats?

Noteikti, un tie nav tikai novērojumi par šodienas pensionāru dzīvi. Jāņem vērā arī zemās dzimstības un migrācijas problēmu izraisītā gaidāmā demogrāfiskā krīze – un šajā gadījumā Latvija atrodas vienā no kritiskākajām situācijām ne tikai Eiropā, bet pat pasaulē kopumā. Nav jābūt lielam gaišreģim, lai paredzētu, ka arī nākotnē strādājošo nomaksātie nodokļi nespēs nodrošināt lielas pensijas. Arī tuvredzīgais cinisms, ar kādu cilvēki izturas pret nodokļu maksāšanu, pareizāk – nemaksāšanu, tādējādi radot caurumu sociālajā budžetā, nevieš optimismu.

Kad būtu jāsāk rūpēties par pensiju uzkrājumiem?

Viss ir atkarīgs no tā, kādu dzīves līmeni cilvēks vēlas uzturēt vecumdienās. Ja ir vēlme saglabāt patēriņu līmenī, kas ir tuvs strādājoša cilvēka līmenim, tad par pensiju jāsāk rūpēties, jau uzsākot pirmās darba attiecības. Jo vēlāk tas tiks uzsākts, jo daudz lielākas summas būs jāatliek no savas ikmēneša algas.

Kāda summa ir ieteicamais ikmēneša maksājums? 

Nav konkrēta cipara. Šeit tiešām jābūt individuālai pieejai, kas atbilst katra cilvēka dzīves filozofijai par to, cik lielā mērā viņš ir gatavs atteikties no patēriņa šodien nākotnes labklājības dēļ. Galvenais princips ir elementārs – jo agrāk sāk uzkrāt, jo mazāk būs jāatliek no ikmēneša algas. Labāk sākt uzkrāt ļoti agri un ar konstantu procentu, pieradinot sevi pie disciplīnas.

Kādi ir Latvijā pieejamie pensiju uzkrājumu veidi, un kāda ir katra priekšrocība?

Vislabāk ir veidot miksli no dažādiem uzkrājumu veidiem. Piemēram, daļu naudas iemaksāt trešā līmeņa pensiju fondā vai uzkrājošajā apdrošināšanā, kur galvenā priekšrocība ir iespēja uzreiz atgūt daļu no samaksātā iedzīvotāju ienākuma nodokļa. Negatīvā puse šiem produktiem ir samaksātā komisija pārvaldītājiem un starpniekiem vai pat starpnieku starpniekiem, kā arī iemaksātās summas iesaldēšana uz salīdzinoši ilgu laiku. Nebūs oriģināli, tomēr lielāko daļu uzkrājumu ieteiktu veikt, noguldot depozītā. Uzkrāt ar minimālu peļņu ir labāk, nekā neuzkrāt vispār. Nauda būs pieejama arī kādiem neparedzētiem dzīves gadījumiem vēl pirms pensijas vecuma iestāšanās. Tāpat var arī ieguldīt dzīvoklī vai citā nekustamajā īpašumā, pat ņemot hipotekāro kredītu, jo brīdī, kad tiks sasniegts pensijas vecums, kredīts visdrīzāk būs nomaksāts un cilvēka rīcībā būs aktīvs, kuru var pārdot un iegūto naudu izmantot patēriņam. Tātad mikslis varētu sastāvēt no: trešā līmeņa pensiju fonda, depozīta un nekustamā īpašuma.

Tomēr – kā sākt uzkrāt? Vai darbiniekam ir izdevīgi vienoties ar darba devēju par noteiktas algas daļas uzkrāšanu pensiju fondā? 

Latvijas likumdošana noteikti ir labvēlīga uzkrāšanai pensiju fondos uzņēmumu līmenī. Pensiju 3. līmenis ir abpusēji izdevīgs gan darba ņēmējam, gan darba devējam, jo no iemaksām pensiju fondā netiek atvilktas darba ņēmēja, devēja sociālās iemaksas un iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Tāpat uzņēmums, kurš veic iemaksas, var saņemt uzņēmuma ienākuma nodokļa atvieglojumu. Turklāt 3. pensiju līmenī uzkrātais, pat pārtraucot darba attiecības, paliek darbinieka īpašumā.

Vai pensiju uzkrājumu galvenā ideja ir glabāt naudu vai vairot to? Kāds ir Latvijas vidējais pensiju plānu ienesīgums gadā?

Pensiju nauda nav spekulācijām paredzēta nauda, tajā pašā laikā garais ieguldījumu horizonts ļauj ieguldīt daļu naudas arī riskantākos uzkrājumu veidos, piemēram, akciju tirgū. Skaidrs, ka, ja vien nenotiks kādas kataklizmas, ekonomikas attīstība turpināsies un akciju tirgi augs līdzi. Vidējais gada ienesīgums trešā līmeņa aktīvajiem pensiju plāniem par pēdējiem pieciem gadiem ir bijis 6.55%, taču ja skatās tālākā pagātnē, un iekļauj 2008./2009. gada krīzi, tad vidējais ienesīgums par pēdējiem desmit gadiem ir bijis 3.32%.

Kuri banku un apdrošināšanas kompāniju piedāvātie pensiju plāni ir droši, ka nauda vairosies, un kādi ir signāli, kas liecina, ka ieguldījums ir labs?

Neviens uzkrājumu produkts bez garantēta ienesīguma nav pilnībā paredzams. Viens no vislabākajiem jautājumiem, ko var uzdot pensiju plāna pārvaldniekam, lai saprastu, vai ir vērts ieguldīt konkrētajā investīciju produktā ir, vai pats pārvaldnieks vai konsultants nodarbojas ar savas naudas aktīvu pārvaldīšanu finanšu tirgos. Ja atbilde ir nē, tad pret konsultācijām ieteicams izturēties ar kritikas devu. Tāpat vēl joprojām patiesi ir likumi: 1. nekad neieguldīt produktā, kura funkcionēšanu jūs nesaprotat, 2. pašpārliecināts bankas darbinieks vēl nav kompetents bankas darbinieks.

Cik droši ir uzkrāt ārvalstu pensiju sabiedrībās?

Ieteicamāk tomēr būtu izvēlēties kādu Latvijā regulētu finanšu iestādi – labāk varēs izsekot iestādes stabilitātei un, piemēram, izmaiņām normatīvajos aktos, kas skar uzkrāšanas produktus.

Vai pensijas apjomā būs ievērojama starpība pensiju kapitālā cilvēkam, kurš strādā no 1995. gada, godīgi maksā nodokļus no reālas algas un cilvēkam, kurš visu mūžu ir maksājis tikai nodokļus no minimālās algas?

Būs, turklāt ievērojama, jo kopš 2001. gada pensiju sistēmā ir ieviests pensiju 2. līmenis, katram nodarbinātajam izveidojot uzkrājumu kontu, kurā ik mēnesi tiek novirzīta daļa no nomaksātā sociālā nodokļa. Šobrīd tie ir 4% no bruto algas, un ar katru gadu šis procents pieaugs. Līdz ar to, jo lielāka alga, jo lielāks uzkrājums. Jo lielāks uzkrājums, jo lielāka pensija.

Vai pensiju kompānijām, kas uzkrāj cilvēku pensijas Latvijā, ir jāiesniedz atskaites par naudas izlietojumu un uzkrājumu ienesīgumu?

Visi Latvijas pensiju plāni sniedz atskaites gan par veiktajiem ieguldījumiem, gan ieguldījumu sniegumu. Šo informāciju var iegūt banku mājaslapās, filiālēs vai arī portālā manapensija.lv. Tāpat 3.pensiju līmeņa fondi sniedz atskaites arī par katra cilvēka uzkrāto un nopelnīto kapitālu, kā arī par to, cik ir samaksāts komisijās. Šo informāciju var saņemt, vēršoties turētājbankā vai pašā pensiju fondā. Savukārt,  informāciju par 2. pensiju līmenī uzkrāto kapitālu var saņemt VSAA vai portālā Latvija.lv. .

Kuras cilvēku grupas var neuztraukties par pensijām? Daudzi paļaujas, ka gan valsts tāpat kaut ko samaksās, pat ja neesmu strādājis nevienu dienu. Turklāt valsts pensiju nevar atstāt mantojumā vai citādi optimizēt, tātad izdevīgāk ir saņemt algas aploksnēs un uzkrāt privātajos pensiju fondos. Kā jūs vērtējat iespēju, ka nākotnē valsts pensijas atstāj pašu cilvēku ziņā?

Ņemot vērā mūsu cilvēku neapzinīgumu, pastāv diezgan liels risks vecumdienās kļūt maznodrošinātam. Tie, kas gaidīs un gatavosies skaistai novecošanai, to visdrīzāk arī sagaidīs, bet tie, kas pret pensijas laiku izturēsies vieglprātīgi un ar bravūru, neko labu, visticamāk, nepiedzīvos. Attiecībā uz valsts pensiju sistēmu var novērot arī pozitīvas attīstības tendences, piemēram, mūža pensijas polises izveide. Proti, valsts administrētajā 2. pensiju līmenī uzkrāto naudu turpmāk varēs arī mantot.

Vai un kā ir iespējams aprēķināt (varbūt ir pieejami kādi virtuālie rīki), kāda katram indivīdam ir nepieciešamā summa pensijai, ņemot vērā pensionēšanās vecumu?

Pavisam nesen ir izveidots kalkulators portālā Manapensija.lv, ar kura palīdzību var noteikt aptuveno pensijas apmēru, ņemot vērā algas apmēru, kā arī cik daudz tiek brīvprātīgi atvēlēts uzkrājumam pensiju 3. līmenī.

Tarass Buka, IPAS DNB Asset Management aktīvu pārvaldnieks:

Naudu vecumdienām krāt īstermiņā – mājās zeķē vai īstermiņa depozītos, nebūtu prāta darbs. Šādi nauda nav pasargāta nedz no mums pašiem, ne no laika zoba. Jo, raugi, pārejošu grūtību brīdī naudu varam patērēt arī paši, turklāt peļņa, ja vispār ir, šādiem noguldījumiem ir gaužām zema. Tieši tāpēc vēlētos uzsvērt ilgtermiņa uzkrājuma nozīmi – tāds Latvijā jau ir teju katram pieaugušajam iedzīvotajam. Šim uzkrājumam ar VSAA starpniecību tiek novirzīta daļa no sociālā nodokļa, kuru ietur darba devējs. Šobrīd tie ir 4% no algas „uz papīra”, t.i., no katriem 100 euro, kas tiek aprēķināti katra Latvijas nodokļu maksātāja bruto atalgojumam, 4 euro nonāk pensiju 2.līmenī. Pēc oficiālajiem datiem, šobrīd Latvijas pensiju 2. līmenī piedalās 1.2 milj. dalībnieku. Tas ir reālais naudas uzkrājums, pretstatā virtuālajam 1. līmenim. Iespējams, vairumam iedzīvotāju daļai šis uzkrājums varētu būt arī viens no lielākajiem. Vidēji viena iedzīvotāja uzkrājuma summa jau ir sasniegusi 1 500 eiro un turpina palielināties. Ar šo uzkrājumu katram vajadzētu rīkoties tikpat apzinīgi kā ar depozītu. Kā to darīt, ņemot vērā, ka šis uzkrājums tiks izmantots pensijas izmaksai tikai pēc pensionēšanas vecuma sasniegšanas? Vispirms, uzticēt pensijas kapitālu piemērotākajam pārvaldniekam — ar labu reputāciju, atbilstošu pieredzi, spēcīgu akcionāru. Otrkārt, izvēlēties sev piemērotāko stratēģiju un nelēkāt no viena ieguldījumu plāna uz otru, lai neradītu zaudējumus no nepiemērotā brīdī veiktas maiņas. Ilgākā laikā parasti atmaksājas aktīvāka stratēģija, kur lielākā daļa līdzekļu ir ieguldīti akcijās, jo to vērtība ilgākā laikā būs pieaugusi vairāk. Tuvāk pensijas vecumam savu stratēģiju gan vajadzētu nomainīt uz stabilāku – uz tādu, kurā dominē obligācijas un depozīti.

Padoms:

Savu uzkrājumu var uzzināt ļoti vienkārši -, pieslēdzoties portālam www.latvija.lv ar internetbankas palīdzību. Turpat varat arī noskaidrot, kurā pensiju plānā šobrīd ir jūsu 2. līmeņa pensija. Dati par visiem Latvijas pensiju plāniem un pensiju plānu pārvaldniekiem ir pieejami www.manapensija.lv.

 

 

Saturs radīts ar DNB bankas atbalstu

Iedvesmai, Kafijas pauze, Pauze | Karola Rubene

Biznesa vārdnīca – Prokrastinācija

Prokrastinācija ir apzināta darbība, kurai, tāpat kā jebkurai citai mūsu rīcībai, ir sekas. Piemēram, tā vietā, lai veiktu apjomīgu darbu, kas turklāt jāpabeidz ātri, tu pēti jaunāko informāciju ziņu portālos, skaties Youtube video vai dari citus maznozīmīgus darbiņus, ik pa brīdim nodomājot – darbu es varu atlikt, jo, tikai mazliet iespringstot, tāpat visu paspēšu.

Kāpēc rodas prokrastinācija?

Viens no skaidrojumiem – vēlme izvairīties no negatīvām emocijām un stresa, kādas neizbēgami rada saspringts darbs, vēlme palikt baudas un komforta zonā. Taču kā vēl viens iemesls var būt arī neapzinātas bailes no sekām un rezultāta, kas radīsies, ja sāksi strādāt. Faktiski tās ir neapzinātas bailes no veiksmes, uzvaras un izdošanās, jo tās atkal uzliks jaunus pienākumus, tātad jaunu stresu. Prokrastinācijas sekas ir arī vainas sajūta par nepadarīto vai nepietiekami kvalitatīvi padarīto.

Karola

Karola

Protams, īslaicīga darba atlikšana ir pat vēlama, jo ļauj smadzenēm atpūsties un ievilkt elpu, bet ilglaicīgas prokrastinācijas sekas visbiežāk ir tikai un vienīgi negatīvas. 5 lietas, kas palīdz tikt galā ar nelāgo prokrastinācijas ieradumu: maksimāli sevi norobežot no laika zagļiem un uzmanības novērsējiem, plānot laiku un ievērot dienas režīmu, atbrīvoties no perfekcionisma (tas veicina atlikšanu, jo visu laiku liekas, ka būs vēl labāks brīdis, kad to darīt), kā arī – ieviest dzīvē mazliet humora. Paskatoties uz sevi no malas ar vieglu ironiju, sava uzvedība šķiet labošanas vērta.

Izaugsme, Psiholoģija | Monday, www.bigstockphoto.com

Vai viegli būt vidējā līmeņa vadītājam?

Hei, nodaļu vadītāji, komandu līderi un supervīzori, visi, kas atrodas starp ierindas darbiniekiem un augstākā līmeņa vadītājiem, kā jūs jūtaties? Mēs tā jautājam, jo saskaņā ar nesen veiktā Kolumbijas universitātes Mailmana Publiskās veselības skolas pētījuma (UK) rezultātiem ir pamats uztraukties tieši par jūsu veselību un labsajūtu.

Tieši vidējā menedžmenta darbinieki, salīdzinot ar zem un virs viņiem hierarhijā strādājošiem darbiniekiem ir vairāk pakļauti depresijai. Aptaujājot vairāk kā 20 tūkstošus dažāda līmeņa darbiniekus, pētnieki secināja, ka 18 % vidējā līmeņa vadītāji, salīdzinot ar 11% augstākā līmeņa un 12% zemākā līmeņa darbiniekiem, pēdējo 12 mēnēšu laikā ir cietuši no depresijas uzliesmojumiem. Iespējams, ka atšķirība nav tik liela, lai vidējais vadības līmenis sāktu uztraukties, bet diemžēl arī citi pētījumi liecina, ka tieši šī darbinieku grupa ir arī darbā visnelaimīgākā. Tā, aptaujājot vairāk kā 300 tūkstošus darbiniekus par laimes sajūtu darbā, viņi atklāja, ka darbā visnelaimīgākie 5% strādā vidējā vadības līmenī.

Kāpēc viņi ir nelaimīgi?

Kādi ir iemesli viņu neapmierinātībai un depresijām nav grūti uzminēt. Viņi no vienas puses it kā ir iespiesti starp augstākā līmeņa vadītājiem un stratēģiem, viņu stratēģiju realizāciju, kuras viņi paši visbiežāk nav veidojuši un iespējams, pat tām netic. Un no otras puses – starp darbiniekiem, kuri viņiem jāvada, jāiedvesmo un jākontrolē. Viņi saņem sūdzības, žēlabas, neapmierinātibu, kritiku no abām hierarhijas pusēm. Viņiem jāiespēj iekļauties projektu termiņos, arī tad, kad viņiem pakļautie darbinieki tos nav ievērojuši. Viņiem jauzņemas atbildība un jāliek lietā izdoma, kā realizēt izmaiņas projektu konceptos, termiņos un tāmēs. Kad iestājas lielākas vai mazākas krīzes, tieši vidējā līmeņa darbiniekiem jāuzņemas no darba atlaisto darbinieku pienākumu slogs. Tieši tāpēc šie darbinieki strādā no 45 līdz pat 60 stundām nedēļā, vairāk cieš no bezmiega, ko izraisa uztraukumi par darbu un trīs ceturdaļas no viņiem mēdz strādāt arī tad, kad ir slimi. Viņi jūtas izolēti un pamesti, viņi ātri zaudē ambīcijas un iniciatīvu, nevēloties uzņemties papildus izaicinājumus.

Un piedevām viņiem kaut kā jātiek galā ar apziņu, ka par viņiem pārējie domā ne tās labākās domas. Nu, piemēram, viņiem pakļautie darbinieki uzskata viņus par sīkiem birokrātiem un izstrādinātājiem. Savukārt tie, kas strādā virs viņiem, domā, ka viņi ir lielākie pretinieki pārmaiņām un inovācijām. Finansisti viņus mēdz uzskatīt tikai par dārgām izmaksām, kas it kā neko nedara un tēlo ļoti aizņemtus.

Tas viss rezultējas stresā, pārgurumā, pārpūlē, darba un personiskās dzīves līdzsvara zudumā. Šajās pozīcijās viņi visbiežāk izdeg, apstājas savā karjeras uzrāvienā un izstājas, lai kādu laiku padomātu par dzīvu vai atrastu savu sapņu darbu.

Kā viņiem palīdzēt?

 

Bieži vien vidējā līmeņa vadības amatos viņi nokluvuši, pateicoties lieliskām darba spējām un labām speciālistu zināšanām. Nonākot vadības pozīcijā, viņiem vissbiežāk nav administratīvā darba pieredze, trūkst specifisku tehnoloģisko un IT prasmju, kā labāk vadīt projektus un komandas. Tas rada papildu stresu un papildus darba stundas, lai to apgūtu.

Gadījumā, ja šo darbinieku vadītājs pacenstos izdibināt, kā “pusvadītājam” varētu palīdzēt, viņš saņemtu šādu vēlmju sarakstu – labāku divvirzienu komunikāciju ar top vadības līmeni, savlaicīgu un skaidri formulētu informāciju, mazliet vairāk resursu, apmācības par jaunākajām tehnoloģijām un darbinieku motivāciju, vairāk brīvības, autonomijas stratēģiju realizācijā un inovāciju izstrādē, mazliet vairāk cieņas un novērtējuma. Ak, jā, ja vēl padotie pateiktu labu vārdu. Vai tas būtu par daudz gribēts?

Lai Tev izdodas pārdzīvot un pozītīvi piedzīvot vidējā līmeņa vadītāja amatu!

Izaugsme, Psiholoģija, Vadīt | Monday, foto-www.bigstockphoto.com

Vai ar darbu apsēstais ir bīstams kolēģiem?

Ir divu veidu darbaholiķi. Vieni, kuri ir tik ļoti aizrāvušies un patiesi entuziastiski par savu darbu, ka nespēj no tā “atrauties”. Un otri – kuri ir pienākuma vai konkurences apsēsti, ka baidās kaut ko nokavēt un tāpēc bieži vien strādā pāri saviem spēkiem. Pirmie ir tā dēvētie pozitīvie darbaholiķi , bet otrie – negatīvie, taču diemžēl kā vieni, tā otri nodara pāri savai veselībai un produktivitātei. Un izrādās viņi var būt arī bīstami pārējiem komandas dalībniekiem. Par to Monday saruna ar personālatalses kompānijas Tallentor vadītāju un izaugsmes kouču Katrīnu Ošleju.

Kā atpazīt ar darbu apsēstu darbinieku

Ir dažas pazīmes, kas diezgan skaidri signalizē, kad mums ir darīšana ar darba apsēsto jeb darbaholiķi jeb no darba atkarīgo. Pirmā, un tā ir raksturīga arī daudzām citām atkarībām, sāk ciest citas dzīves sfēras. Piemēram, ja tavi draugi prasa, – kur tu esi pazudusi, kāpēc nenāc uz ballītēm/fitnesa/jogas nodarbībām- tas ir signāls, ka tu jau esi ceļā uz darboholismu. Vēl viena pazīme – ar darbu apsēstais darbā regulāri ierodas agrāk kā citi un no biroja aiziet vēlāk kā pārējie kolēģi. Viņš (viņa) var strādāt gandrīz jebkur un vienmēr, viņš/a “nes darbu” mājās, strādā brīvdienās. Un pavisam traki, ja bērniem jāpiedzīvo atvaļinājums kopā ar savu tēti/ mammu – darbaholiķiem. Vecāki fiziski it kā tur ir, bet īstenībā viņi ir kaut kur citur. Pavisam droša darbaholiķa pazīme – viņš/a neiet pusdienās, vai vispār pārstāj pusdienot, vai labākajā gadījumā pagrauž kaut ko pie datora. Un parasti viņš/a atstāj novārtā veselību.

Kāpēc mēs kļūstam darbaholiķi

Cilvēki savu vērtību mēdz definēt caur darbu, proti, ja man darbā ir sasniegumi, tad esmu vērtība, ja nav – esmu nulle. Šī ir liela mūslaiku problēma – jo cilvēki, kas grib daudz sasniegt karjerā, ir gatavi maksāt par to ar pārstrādāšanos. Taču vienmēr jāpatur pratā jautājums – cik tad tas (mana pārstrādāšanās) maksā, kur ir mana robeža, vai gribu maksāt ar personisko dzīvi un veselību, vai tas ir tā vērts, un cik ilgi?

Ja apzinies, ka esi uzķērusies uz šī āķa, mēģini tomēr paskatīties uz savu dzīvi no malas, novērtēt, kādas vēl dzīves jomas tev ir svarīgas, kā tu sevi varētu definēt caur citām lomām, jomām – būt mammai, tētim, būt hobijos, sportā, mācībās vai sociālās aktivitātēs. Un atbildēt sev – kādi tur būtu tie mani sasniegumi, kas mani iepriecinātu.

Otrs novērojums – cilvēki mēdz tik ļoti nodoties darbam, jo tas ir veids, kā izvairīties no problēmām citās dzīves jomās. Varbūt man ir prolēmas mājās, ir trauslas attiecības ar partneri, radiem, bērniem vai vispār nav attiecību, un tad darbs liekas kā glābiņš, kur patverties. Par darbaholiķiem pavisam nemanot var kļūt arī gadījumos, ja darbinieks tiek pārcelts uz neilgu laiku strādāt citā valstī. Viņš mēdz domāt tā- tāpat nav jēgas socializēties svešajā vidē, jo drīz mani “aizrotēs” tālāk, nu tad labāk brīvajā laikā pastrādāšu. Viņa dzīve pamazām pārvēršas vienā vienīgā darbā, un ar laiku viņš/a nemaz vairs neprot dzīvot citādāk.

Cilvēkiem šajā situācijā sev jāuzdod jautājumi – vai un ko es iegūstu, nerisinot šīs problēmas, un paskatīties, kādas varētu būt ilgtermiņa sekas. Pavēro savu organismu, ja tas sāk streikot un grib tevi ielikt gultā – pirmie signāli parasti ir sirds aritmija, gremošanas sistēmas problēmas, jocīgas alerģiskas reakcijas – zini, ka organisms visādos veidos grib paziņot, ka problēma ir dziļāka.

Kā darbaholisms ietekmē citus

Ja tavs vadītājs/a ir apsēsts ar darbu, tev būtu jāpieņem zināšanai, ka viņš/a visticamāk vēlēsies, lai citi pieskaņojas viņa ritmam. Labāk neuzņemies pamācīt, aizrādīt vai pārveidot vadītāju, jo tas parasti noved pie dažādām domstarpībām un var rezultēties lūgumā tev atstāt darbu. Otrs ceļš – ja neesi ar mieru “turēt” līdzi vadītājam, tev jāmeklē cits darbs. Bet, varbūt tu nolem – jā, esmu gatava tā strādāt un turpināt to tik un tik ilgi, jo šis darbs, amats, pieredze… ir neatsverams pakāpiens ceļā uz nākamo vai sapņu darbu. Te svarīgi ir pateikt “tas ir tā vērts, jo…” un nolikt sev termiņu, cik ilgi tu esi gatava tā strādāt.

Līdzīga situācija veidosies, ja darbaholiķis ir visu cienīts kolēģis, iespējams, viņa kompetences vai arī varas un “teikšanas” dēļ, jo ja nespēšu turēt līdzi viņa tempam, produktivitātei, viņš /a agrāk vai vēlāk izrādīs neapmierinātību ar manu sniegumu. Vienīgā pozītīvā ziņa man var būt gadījumā, ja mans vadītājs vai cienījamais kolēģis ir apzinājies savu apsēstību ar darbu, apzināti strādā ar to un pārējiem kolēģiem komunicē apmēram šādu ziņu – jā, es strādāju garas stundas, bet tas nenozīmē, ka jums jādara tāpat, es respektēju jūsu izvēli strādāt darba dienas ietvaros, ….. jā, tā ir mana īpatnība … Taču šādus un līdzīgus tekstus man līdz šim nav nācies dzirdēt.

Var gadīties, ka ierasto darba ritma gaisotni izjauc jaunpienācējs, kurš raujas strādāt par diviem un trim. Protams, tas ietekmē pārējos. Tam, kurš strādā virsstunas, ar laiku parādās netaisnīguma sajūta, savukārt tos, kuri tik daudz nestrādā, sāk uztraukt vainas vai bažu sajūta, kuras nākamā emocija ir dusmas. Abos gadījumos, neizrunātas šī situācijas var novest pie bīstama un pat sprādzienveidīga efekta uzņēmumā.

Ko darīt

Runāt, runāt un vēlreiz runāt. Te galvenais situācijas risinātājs ir vadītājs, viņš/a noteiks toni un virzienu, kā citiem uzvesties šādās situācijas. Piemēram, gadījumā ar jaunpienācēju kolektīvā, būtu jāsaprot, vai viņš vienkarši neprot plānot darbus un prioritātes, vai viņam nav pietiekamas pieredzes, vai viņš grib izcelties. Bet katrs individuāli var interesēties, kā citi jūtas, ja esmu apsēsts ar darbu, vai, kā es jūtos, ja mans tuvākais kolēģis ir darbaholiķis. To var izrunāt arī komandas iekšienē – kā pārplānot darbus, lai visi strādātu veselīgi, lai gaisotne būtu labdabīga, vai varam atļauties kaut ko deliģēt ārpaklapojumā vai piesaistīt praktikantus vai frīlanserus.

Mana recepte

katrina

Katrīna Ošleja

Atzīšos – arī es pati ciešu no regulāras pārstrādāšanās. Esmu to apzinājusies, esmu apņēmusies kaut reizi nedēļā dzīvot citādi un ielikusi kalendārā vienu dienu, kurā neko neplānoju. Tā man ir diena, kurā apdaru aizmirstos darbus un nepadarītās “astes”, vai vienkārši nododos tam, ka diena nav saplānota un beidzot varu sajust, ko es gribu, kas es esmu. Jo ja viss ir saplānots līdz pēdējai minūtei, un vairs nav laika sajust sevi, tu pazaudē sevi.

Izaugsme, Panākumu piezīmes, Promo | Monday, foto -no personiskā arhīva un www.flickr.com

Kā gūt panākumus Londonā

Agate Freimane jau vairāk nekā piecus gadus strādā vienā no pasaules ietekmīgākajām finanšu institūcijām Morgan Stanley investīciju bankas Londonas galvenajā mītnē. Viņa ir nekustamo īpašumu investīciju speciāliste. Viņa salīdzina, ka dzīves temps Londonā esot kā traukties pa pilsētu ar 100 kilometriem stundā, Ņujorkas ātrums esot 140 kilometru stundā, un Rīgā – vien 60. Ja tu sapņo strādāt lielajās metropolēs, ieklausies Agates pieredzē par to, kā izsisties cauri konkurences pirmajam sietam un kā kļūt pamanītai lielajās korporācijās, ar ko var lepoties latvieši un kā neizdegt, smagi strādājot.

Ar ko sākt

Jau piecpadsmit gadu vecumā zināju, ka gribu iegūt vislabāko izglītību, ka gribu studēt kādā no Lielbritānijas labākajām augstskolām. Toreiz, pirms desmit gadiem, izpētīju Anglijas izglītības sistēmu un sapratu, ka, lai tiktu labajās universitātēs, arī vidusskolā jāmācās tur. Aizbraucu uz Lielbritāniju 16 gadu vecumā, nomācījos pēdējos vidusskolas gadus un iestājos Varvikas universitātē (University of Warwick). Mana interešu joma bija finanses, un šī ir viena no vadošajām universitātēm tieši biznesā un finansēs. Vēl mani uzrunāja fakts, kā tā ir viena no jaunākajām Lielbritānijas universitātēm, dibināta tikai pirms 50 gadiem, un ir viena no nedaudzām Eiropas universitātēm, kuras mācību metodes balstās uz amerikāņu mācību stilu.

Vai tevi pamanīs lielās korporācijas

canary_1

Londonas biznesa centrs Canary Wharf panorāma, www.flickr.com

Lielās korporācijas, meklējot potenciālos darbiniekus, vispirms vērtē universitāti, ko viņi absolvējuši. Ja tā nav pietiekami respektabla un nav viņu mērķa grupā, tad ļoti grūti ir panākt, lai tavu CV vispār pamana un izskata. Protams, britu universitātes Londonā pārzina labāk, bet jāsaka – atpazīst un augstu vērtē arī Stokholmas ekonomikas augstskolu Rīgā. Tagad, kad pati esmu iesaistīta atlases procesos un man nākas intervēt kandidātus, secinu – nav nemaz tik daudz cilvēku, kam būtu labas atzīmes, kas būtu profesionāli pārliecinoši un kas sekotu līdzi un varētu brīvi izteikties par globālām tēmām. Principā tie ir šie trīs galvenie ķeksīši, kuri kandidātam ir jāsaņem. Kad mani intervēja, šaubījos – diez vai mani paņems tik sīvā konkurencē, kur uz vienu vietu ir simts kandidāti. Kad pieņēma, vēl ilgi brīnījos – kāpēc. Bet tas, kā izrādās, bija tikai mans latviešiem raksturīgais kautrīgums.

Kā sākt karjeru

Vispirms vajadzētu nokļūt praksē lielajās kompānijās. Varvikas universitātē korporācijas regulāri rīko savas prezentācijas un vilina studentus praktizēties pie viņiem. Prakse ir lielisks veids, kā uzņēmumi nolūko sev vēlamos darbiniekus – tie uzaicina praksē, piemēram, 30 studentus, no kuriem pilna laika līgumu piedāvā slēgt labi ja trešdaļai… Arī studenti saprot, ka šī ir iespēja sevi parādīt. Man pēc prakses Morgan Stanley piedāvāja līgumu, bet tad sekoja krīzes dziļākais punkts, un es nebiju pārliecināta, ka viņi turēsies pie šā līguma, jo tolaik atlaida daudzus pastāvīgos darbiniekus. Tajā gadā mēs bijām visu laika skaitliski mazākā graduate klase, kas tika uzņemta darbā Morgan Stanley. Tikko augstkolas beigušos rekrutē uz tā saucamajām graduate (absolventu) programmām, kurās jaunos darbiniekus noteiktu laiku apmāca un pēc tam viņi izvēlas katrs savu specializāciju.

Kā stratēģiski pareizi izvēlēties specializāciju

Ļoti gribēju strādāt M&A (mergers and acquitions – uzņēmumu pirkšana, pārdošana un sapludināšana), kas investīciju bankās ir labākā starta pozīcija. Lai gan tur ir vissmagākais darbs, tur iegūst vislabāko pieredzi un pēc tam vislabākās karjeras iespējas finansēs. Gāju ar domu, ka ilgi jau tur nestrādāšu, tikai pāris gadus, un pēc tam es varēšu izvēlēties – palikt finansēs, kļūt par menedžmenta konsultantu vai pāriet uz kādu lielu uzņēmumu par finanšu vai stratēģisko speciālistu. Taču pēc diviem gadiem nāca piedāvājums pievienoties private equity real estate fondam kā investīciju analītiķei, un esmu tur jau gandrīz četrus gadus.

Kā tikt tālāk…

Divas lietas – dari savu darbu, cik vien labi vari, un komunicē, tīklojies ar kolēģiem. Morgan Stanley Londonā ir liela kompānija, strādājam atvērtā birojā, tāpēc satuvinājos ar kolēģiem no citiem departamentiem. Kad biju jau nostrādājusi divus gadus vienā vietā un jutos gatava nākamajam solim karjerā, padalījos ar šīm domām ar uzticamākajiem kolēģiem no citiem departmentiem. Izrādījās, kādā departamentā meklēja tieši tādu cilvēku kā es, un kolēģis mani ieteica. Tomēr neieteiktu iesaistīties šādās diskusijās ar savas nodaļas kolēģiem, jo komandai ir svarīgi just, ka tu darbam atdod sevi simtprocentīgi un esi pilnībā lojāla.

cat_canary

Londonas biznesa centrs Canary Wharf, www.flickr.com

Kā pārdzīvot hard working

Stereotips par hard working (smags darbs) Londonā patiešām ir realitāte. Kad sāku strādāt, man vispār nebija privātās dzīves; likās, ka strādāju dienas, naktis un nedēļas nogales. Staigāju pusaizmigusi, darbs sākās deviņos no rīta un bieži vien ievilkās līdz diviem naktī. Tu esi zaļš, tu gribi sevi pierādīt, domā, ka nedrīksti atteikt, un, protams, darbus tev arī sadod. Tāpēc jāiemācās laikus un saprātīgi pateikt “nē”. Redzu, ka tie, kas to neiemācās, izdeg un izstājas. Man pagāja divi gadi, līdz es to iemācījos. Māksla pateikt “nē” rodas no pārliecības, ka esmu vajadzīga, ka zinu, ko varu, un tas savukārt nāk no tā smagā darba. Pirmoreiz to pateicu pavisam vienkārši – ziniet, man šovakar ir iepazīšanās jubileja, es nevarēšu. Pamazām sāc saprast, ka vari diktēt noteikumus. Un, izrādās, tas nemaz neietekmē tavu karjeru – ja tu darbu dari apzinīgi un kvalitatīvi, tad neviens nesagaida, ka tu strādāsi 24/7.

Kā latvietim pierādīt sevi

Man negribētos to teikt, bet tā tas ir – lai latvietis sasniegtu to, ko brits, latvietim jāstrādā divreiz vairāk. Un diemžēl gan akcents, gan vārds un uzvārds rada pirmo iespaidu par tevi. Man ir palīdzējis, ka vārds nav izteikti austrumeiropeisks un ir izzudis akcents. Ticu, ka šie stereotipi sāk bālēt, un mēs paši tos laužam, jo par latviešiem arvien vairāk veidojas priekšstasts kā par strādīgiem un gudriem darbiniekiem.

Kā plānot karjeru

Ir lieta, kas man nepatīk Londonas darba tirgū – tas spiež specializēties. Specializācija ir augstā vērtē, jo temps ir ļoti ātrs. Pieņemot darbā cilvēku, parasti spriež tā – protams, arī šis varētu visu ātri apgūt, bet lai taupītu laiku, dosim priekšroku tam pretendentam, kurš var sākt strādāt uzreiz. Protams, ja negadās ideāls kandidāts, tad izvēle ir par labu tam, kurš prot domāt un ir elastīgs. Savukārt, ja gribi audzēt savu vērtību, labāk izvēlies tā saucamo horizontālo karjeru. Tad plāno karjeru lielos uzņēmumos, kur var strādāt pat desmit un vairāk gadus. Tas dos pieredzi dažādos amatos un departamentos, labāk sapratīsi uzņēmumu no dažādiem aspektiem un izveidosi noderīgus kontaktus, ceļot savu vērtību. Tomēr svarīgi arī neaizsēdēties komfortablos apstākļos un kritiski pašai izvērtēt, vai turpini sevi profesionāli attīstīt.

Kā sākt dzīvi un karjeru Londonā

Sāc ar to, ka meklē internacionālu vidi. Redzu, ka latviešiem ir tendence veidot sev apkārt mazo Latviju Londonā un ārpus darba lielākoties komunicēt ar tautiešiem. Man liekas, ka viņi daudz zaudē. Ja dzīvo lielajās pilsētās, vajag ar atvērtām rokām ņemt visu, ko pilsēta piedāvā un meklēt kontaktus ar internacionālo vidi. Ļoti viegli ir satikt cilvēkus hobijos, sportā vai interešu grupās.

panorama

Londonas biznesa centrs Canary Wharf panorāma, www.flickr.com

Kā nenokavēt karjeru

Sākot strādāt lielajos uzņēmumos, cilvēki ļoti plāno savu karjeru no viena paaugstinājuma līdz nākamajam. Londonā tevi arī vērtē pēc tā, ko esi sasniedzis, un gribot negribot tu dzenies līdzi tai hierahijai, kas tur ir skaidri sasaistīta ar noteiktiem ieguvumiem un atbildībām. Vienā brīdī gan tu apstājies un pajautā sev – vai tas ir man? Karjera ir vismaz 30 – 40 gadi, un kad iešu pensijā, diez vai domāšu, ai, cik bija labi, ka mani paaugstināja vienu gadu ātrāk nekā citus! Es nedomāju, ka varam kaut ko dzīvē nokavēt tikai tāpēc, ka tie labie amati atnāks dažus gadus vēlāk.

Aktuāli | Samsung Electronics Baltics

Četras lietas, kas jāzina par gudru uzlādi

Izlādējies telefons tikpat nepatīkams kā zobu sāpes? Laikā, kad viedtālruņi kļūst arvien jaudīgāki, ar lielākiem ekrāniem un plašākām multivides iespējām, pieaug arī prasības pret baterijas kapacitāti. Nav pārsteigums, ka būtiski kļūst tādi faktori kā, cik ilgi tālrunis spēj darboties līdz nākamajai uzlādei un cik daudz laika jāpavada „pie vada”, to lādējot.

Tāpēc vērts iepazīt jaunākās uzlādes tehnoloģijas, piemēram, ātrās uzlādes režīmu, kas pēc 10 minūšu lādēšanas nodrošina tālruņa darbību vēl četras stundas un spēj pilnībā uzlādēt Samsung Galaxy S6 edge+ bateriju tikai 90 minūtēs.

Lādē bez vadiem

Pastāvīgi vadam pievienots telefons uz darbagalda vai mājās pie gultas ir diezgan ierasts skats. Tam ērts risinājums ir bezvadu lādētājs – lai izvairītos no neērtībām, kad, atbildot uz zvanu, telefons ikreiz jāatvieno un tad atkal jāpievieno uzlādes kabelim. Bezvadu lādētāji ir pieejami gan kā atsevišķa ierīce, ko var novietot sev parocīgā vietā, gan iebūvēti, piemēram, mēbelēs vai pat monitorā. Mēbeļu ražotājs IKEA jau piedāvā diezgan plašu mēbeļu izvēli ar šādu iespēju, un Samsung nesen prezentējis pasaulē pirmo monitoru, kas ļauj tālruni uzlādēt, to vienkārši novietojot uz monitora pamatnes.

Kad brīvas vien 10 minūtes

10 minūtēs uzlādēt telefonu lietošanai vēl 4 stundām? Tas ir iespējams ar ātrās uzlādes funkciju Samsung Galaxy S6 edge+ un citās Galaxy S6 sērijas ierīcēs. Tāpēc ikdienā vienmēr vērts somā turēt lādētāju, lai nepieciešamības gadījumā atjaunotu tālruņa enerģijas rezerves – arvien biežāk kafejnīcās un citās sabiedriskās vietās ir pieejamas elektrības rozetes, kas ļauj dienas skrējienā nepalikt bez sakariem, apvienojot, piemēram, maltīti vai iepirkšanos ar ātru tālruņa uzlādi.

Lai izmantotu šo iespēju, jāizvēlas lādētājs, kas atbalsta ātro uzlādi – šādi lādētāji jau šobrīd tiek iekļauti jauno Samsung ierīču pamata komplektācijā. Arī pilnībā bateriju var uzlādēt krietni ātrāk, proti, Galaxy S6 edge+ tas prasa vien 90 minūtes, lādējot ar vadu, un 120 minūtes ar bezvadu lādētāju, kas ir pat 2,5 reizes ātrāk nekā līdzvērtīgām ierīcēm tirgū.

Ar 10% baterijas – visu diennakti

Ja ātrā uzlāde nav pieejama, ir vērts ieslēgt enerģijas taupīšanas režīmu. Tas samazinās ekrāna spilgtumu un izslēgs paziņojumus, lai telefons patērētu mazāk enerģijas un izlādētos lēnāk. Šo režīmu ir iespējams aktivizēt automātiski – kad atlikušais akumulatora līmenis sasniedz noteiktu robežu, piemēram, 20%. Lai samazinātu enerģijas patēriņu ikdienā, vienmēr der atcerēties aizvērt nevajadzīgās programmas, deaktivizēt WiFi un Bluetooth funkcijas, kad tās netiek izmantotas, kā arī samazināt fona apgaismojuma ilgumu un ekrāna spilgtumu.

Īpaši noderīgs kritiskās situācijās ir Samsung īpašais enerģijas taupīšanas režīms – ja atlikuši vien 10% baterijas, tas gaidīšanas režīmā spēj nodrošināt tā darbību pat vēl 24 stundas. Šī funkcija telefona ekrānu pārvērš melnbaltās krāsās, izslēdz WiFi un ierobežo pieejamās programmas, nodrošinot piekļuvi tikai dažām galvenajām, piemēram, zvana funkcijai, e-pastam un interneta pārlūkam.

Baterija līdzi kabatā

Papildu drošībai noderēs arī pārnēsājams ārējais akumulators, kas ļauj uzlādēt gan viedtālruni, gan citas ierīces, piemēram, planšetdatoru vai portatīvo datoru brīžos, kad nav pieejama klasiskā uzlāde, piemēram, esot ceļā.

+

Monday.lv esam radījuši tev!

Ja tev tas patīk, pievienojies mūsu atbalstītājiem!