Izaugsme, Izglītība | Monday, foto-www.bigstockphoto.com

Ko mācīties šajā rudenī

Ļoti daudz enerģijas un cerības piemīt 1.septembrim. Tas ir perfekts laiks, lai apņemtos sākt jaunu dzīvi, sākt apgūt jaunas prasmes un zināšanas, jo gaisā virmo tāda kā kolektīvā apņemšanās un enerģija mācīties. Ja vien tev atkal gribas mācīties – uz priekšu, jo mācīties nekad nav bijis tik viegli, ērti un izdevīgi kā tagad, kad apgūt ko jaunu vari sev ērtā laikā, vietā un tik plašā izvēlē. Monday atlasīja dažus no interesantiem, noderīgiem un „karstiem“ bezmaksas interneta universitāšu, respektablu kompāniju un ekspertu kursu piedāvājumiem.

Mūsu atlasītajos kursos nav nepieciešams īpašs sagatavotības līmenis, tikai tava interese, mērķtiecība un noturība un, protams, angļu valodas zināšanas. Kursu dalību var sākt jebkurā laikā, arī ja kurss ir sācies vai jau noslēdzies, daži gan ir pavisam svaigi un nebijuši – uz tiem tad būs jāgaida sākuma datums. Ja vēlies iegūt zināšu apliecinošus sertifikātus, ka esi apguvusi kādu no kursiem, rēķinies ar nelielu maksu un nopietnākiem pārbaudījumiem.

Lai izlasītu vairāk par kursiem, spied uz iezīmētajiem virsrakstiem angļu valodā

Creativity & Entrepreneurship

Kurss sola atvērt tavu iekšējo radošumu un iemācīties to pielāgot karjeras izaugsmei un biznesa inovācijām. Kursa ietvaros vairāk kā teorija būs intervijas ar pasaulē ievērojamiem uzņēmējiem, inovatoriem, dziesmu autoriem, producentiem, radošiem direktoriem, pedagogiem, izpildītajiem, šefpavāriem, vizuālajiem māksliniekiem, kurās viņi stāstīs par savu pieredzi un diskutēs par paralēlēm starp radošumu un uzņēmību.

Kursu piedāvā Berklee Institute for Creative Entrepreneurship, kas izveidots Berklija mūzikas koledžas (ASV) paspārnē.

Sākas 8. septembrī, kursa ilgums 4 nedēļas , 5 stundas nedēļā

The Science of Happiness

Laimes meklējumi teju ir kļuvuši par sarunu un rakstu tematu numur 1. Ir neskaitāmas idejas, kas ir laime un kā tā notverama, bet ne visas ir balstītas zinātnē. Šis kurss būs par laimes zinātniskumu. Šis bija pirmais no online radītajiem kursiem, kas māca pozitīvo psiholoģiju, palīdz izzināt laimīgas un jēgpilnas dzīves pamatus, pamatojot to ar starpdisciplināro zinātņu atklājumiem

Kursu piedāvā Berklija universitāte (ASV), kurss sākas 8.septembrī, kursa ilgums 10 nedēļas , 4- 5 stundas nedēļā.

A Life of Happiness and Fulfillment

Vēl viens kurss, kā iemācīties laimi, kuru piedāvā Indian School of Business. Kurss ietver 9 mācību modeļus, kurā apgūsi kā izmērīt laimi, kādi ir laimes 7 grēki un ieradumi. Atšķirībā no iepriekšminētā kursa, šeit būs sastopami vairāki slavenu teoriju vieslektori, daži no tiem – Mihaly Csikszentmihalyi (author of Flow), Barbara Fredrickson (author of Positivity and Love 2.0),   Marshall Goldsmith (author of What Got You Here Won’t Get You There and Triggers) un citi.

Kurss ir arhivēts, vari to sākt jebkurā laikā, viena moduļa ilgums vidēji 1,5 stunda

Mindfulness for Wellbeing and Peak Performance

Vēl viens īpaši moderns kurss, kas palīdzēs saprast apzinātības zinātni, filozofiju un praksi. Tu varēsi iemācīties praktizēt apzinātību, reaģēt uz uztraukumiem, inkorporēt apzinātības praksi ikdienā, lai samazinātu stresu, uzlabotu garīgo veselību, bagātinātu personīgo dzīvi un padarītu veiksmīgāku profesionālo dzīvi.

Kursu piedavā Monash universitāte (Austrālija), tas sākas 14 septembrī, kursa ilgums 6 nedēļas, 2 stundas nedēļā

Positive Psychology

Ļoti konkrēts un koncentrēts kurss par pozitīvo psiholoģiju. Kurss sola apgūt zināšanas par izaugsmes, labklājības un veselības virzītājspēkiem, atklāt elastīguma, radošuma, un izturīguma avotus un iemācīties saprast savas emocijas. Vada viena no atzītākajām pozitīvās psiholoģijas ekspertēm Barbara Fredrickson.

Kursu piedāvā University of North Carolina, kurs ilgums 6 lekcijas, vidēji 50 minūtes katra

How to Succeed at: Writing Applications

Prakstisks 3 nedēļu kurss, kā veiksmīgi rakstīt dažādus darba, studiju, projektu pieteikumus. Kurss sola palīdzēt saprast un noformulēt, kādas prasmes un pieredzes esi ieguvusi dažādos darbos un studijās, kā tās labāk aprakstīt konkrētiem darba sludinājumu pieprasījumiem. Te būs ne tikai praktiski piemēri, bet arī darba devēju un karjeras kouču skatījums, kā viņi vērtē pieteikumus un kandidātus.

Kursu piedāvā University of Sheffield (UK), tas sākas 26. oktobrī, ilgst 3 nedēlas, 3 stundas nedēļā.

Successful Negotiation: Essential Strategies and Skills

Pareiza sarunu vadīšanas stratēģijas izvēle ir atslēga uz panākumiem ne tikai darījumos, bet arī personīgajā dzīvē. Kurss sola iepazīstināt ar četrām veiksmīgām sarunu stratēģijām un iespēju atrast sev psiholoģiski piemērotāko, iemācīties plānot un veidot sarunas, noturēt spēka pozīciju sarunās, noslēgt sarunu ar darījumu.

Kursu piedāvā University of Michigan, kursa ilgums 6 moduļi, kopā 8,5 stundas

Inspiring Leadership through Emotional Intelligence

Emocionālā intelliģence, apzinātība, empātija, cerības ir atslēgas vārdi jaunajai līderībai. Izmantojot nesenākos zinātnes atklājumus psiholoģijā un neirozinātnē, ir radīts kurss jaunajiem līderiem, kas grib vadīt ar sirdi. Kursa 9 moduļi aptvers zināšanas līderībā, emociju izpratnē un vadīšanā, rezonējošu attiecību veidošanā un uzturēšanā, cīņas pārvadībā starp savu idealo un reālo ”es”, personiskās izaugsmes vīzijas izstrādi, sociālās identitātes stratēģiju un savietošanu ar komandas mērķiem. Un vēl visādi gudri labumi. Mūsuprāt, viens no daudzsološākajiem pašizaugsmes kursiem.

Kursu piedāvā Case Western Reserve University (ASV), kursa sākums 8.septembrī, ilgums 8 nedēļas, kopā nedēļā 3- 4 stundas.

Social Media 101

Gluži kā kafijas pauze sociālo mediju iesācējiem nedēļas garumā – tikai 7 lekcijas katra 2 minūtes, kurā iemācīsies (vai atsvaidzināsi) sociālo mediju pamatus, sākot no sarunas toņa izvēles un beidzot ar nozīmīgāko online marketinga analītiku.

Programming for Everybody

Gribi iemācīties programmēt, bet tev ir tikai ikdienas datorlietotāja pieredze un zināšanas? Tagad tā nav problēma, jo ir radīts pirmais online kurss iesācējiem —“Programming for Everybody”. Tikai pati vienkāršākā matemātika, tavs dators, prasmes lejupielādēt un instalēt lietotājprogrammas, veidot un organizēt failus, un pacietība.

Kursu piedāvā University of Michigan, sākums 5. oktobrī, kursa ilgums 10 nedēļas, nedēļā 2- 4 stundas.

Beginners Adobe Photoshop

Vēl viens kurss iesacējiem par to, kā dizainēt savu interneta telpu, izmantojot Adobe Photoshop. Kurss saņēmis ļoti labas atskauksmes.

Kursu piedāvā https://www.adobeknowhow.com , kursa ilgums 26 lekcijas, kopā 14 stundas.

How to Start a Startup

Ja sapņo par savu uzņēmumu, tev noderēs augstu novērtēts kurss „kā sākt startapus“, kurā pieredzē un atziņās dalās veiksmīgi uzņēmēji, starp tiem arī tādas zvaigznes kā PayPal’s radītājs Peter Thiel, LinkedIn’s uzņēmējs Reid Hoffman, Airbnb’s “tēvs” Brian Chesky. Sākotnēji kurss pasniegts Stenforda universitātē 2014 rudenī, tagad pieejams arī online formātā. Varēsi uzzināt, ar ko sākt uzņēmējdarbību, kā radīt produktu un runāt ar tā lietotājiem, kā veidot un virzīt savu pirmo komandu, kā radīt naudu, kā augt un iemīlināt patērētājus, kā būvēt uzņēmuma kultūru, kā runāt un piesaistīt investorus. UTT

Kursu piedāvā Sam Altman, kuru žurnāls Forbes nosaucis par 2014. gada finansiāli veiksmīgāko investoru, kas jaunāki par 30 gadiem, viņš  ir uzņēmuma un „sēklas“ fonda startup uzņēmumiem (seed fund) Y Combinator prezidents.

Kursa ilgums 20 lekcijas un 20 stundas.

How to Build a Startup

Pievienojies gandrīz 300 tukstošiem studentu vēl vienā kursā Kā sākt startapus. Kursu vada patērētāju uzvedības eksperts, pasaules līmeņa marketinga guru, Silikona ielejas seriāluzņēmējs Steve Blank. Uzzināsi sešus soļu procesu, kā veiksmīgi sākt uzņēmumu, kādi ir klientu attiecību veidošanas zelta vērtie principi, kādi ir paterētāju arhetipi, kā būvēt dzīvospējīgus biznesa modeļus, kā veidot vērtību piedāvājumu, kā atrast partnerus un investorus, ka veidot alianses….

Kursu piedāvā Steve Blank, kursa ilgums 8 lekcijas, kopā 24 stundas

Un daudz citu iespēju katra indivuduālai gaumei, specifiskām interesēm vai konkrētām vajadzībām. Lai top!

Kafijas pauze | Monday, foto-www.bigstockphoto.com

Pastāsts par neatlaidības pacietību

Reiz dzīvoja Vilnis. Viņam patika triekties ar vēju, un viņam patika glāstīt krasta iežus. Viņš bija brīvs, bezbēdīgs un dažāds. Reiz viņš ieklīda savādā līcī un ieraudzīja vientuļu Kinti. Tā bija izslējusies paša līča viducī. Vilnis piedāvāja Klintij draudzēties un viņi kļuva draugi. Viņi pavadīja daudz laika kopā un varēja stundām runāties. Tad Vilnis saprata, ka ir iemīlējies Klintī. Arī Klintij patika jautrais un bezrūpīgais Vilnis, bet Viņa teica Vilnim: “Nē, tu nedrīksti mani mīlēt. Esmu akmens, esmu Klints, es nezinu, kas ir mīlestība. Es varu tevi salauzt”. Bet Vilni tas neuztrauca, viņš turpināja aplidot Klinti. Viņš vienmēr centās apskaut Klinti, bet Klints sašķaidīja Vilni tūkstoš sīkās drumslās. Bet Vilnis mēģināja atkal un atkal. Viņš cerēja, ka mīlestības neatlaidība būs stiprāka par stūrgalvīgu pretestību. Viņš katru rītu ieradās, lai maigi noglāstītu Klinti un atbrīvotu no slinkiem gliemežiem un sīkiem atkritumiem, kas bija apsēduši Klinti. Bet Klints tik atteica: “Esmu stipra, esmu akmens, esmu cieta, man nevajag tavas rūpes, es pati varu…”

Vēlreiz Vilnis kaislīgi metās Klints skavās, bet atkal sašķīda pret tās cietumu un tūkstots šļakstos pazuda vējā…. Gāja gadi. Vilnis joprojām mīlēja Klinti, tikai vairs tik uzmācīgi nepiedāvāja viņai savu mīlestību, viņš centās izlikties, ka viņu neatraida un turpināja viņu mīlēt un glāstīt, tomēr, kad centās pārāk stipri, vienmēr tika salauzts.

Kādu rītu Vilnis bija prom. Klints centās par viņu nedomāt, bet tomēr gaidīja viņu. Dienas ritēja, bet Vilnis vairs neparādījās. Tā pagāja vairāki gadi. Reiz Vilnis atkal ieklīda līcī, kur mita Klints. Vilnis bija mainījies. Viņš, pasaulē klīzdams, bija daudz ko iemācījies, viņš vairs nebija bezrūpīgais un jautrais Vilnis, taču kaut dziļi sevī viņš joprojām mīlēja savu Klinti. Klints izlikās, ka viņai nerūp, ka Vilnis ir atgriezies, viņa taču nevarēja izrādīt vājumu un teikt, ka ir viņu gaidījusi, ilgojusies un iemīlējusi Vilni. Nu Vilnis, kaut reti, tomēr turpināja apciemot Klinti, bet viņu sarunas vairs nebija ne intīmas, ne kaislīgas, ne dziļas. Gāja gadi, Klints kļuva vecāka, ūdens to pamazām apgrauza, urbināja un ārdīja. Vilnis arvien retāk iegriezās pie Klints, viņš turpināja ceļot, viņš iepazina daudz jaunas zemes, pilsētas un cilvēkus. Reiz, atgriežoties mājās no tāla ceļojuma, Vilnis attapās, ka vairs nedomā par savu Klinti. Arī Klints saprata, ka ir kļuvusi vienladzīga Vilnim, bet viņa arī saprata, ka tai ļoti pietrūkst Viļņa klātbutnes, viņa stāsti, viņa rūpes, pat viņa čivināšanas viņai pietrūkst. Kādu dienu Klints atzinās. “Esmu Klints, esmu cieta, bet es nevaru dzīvot bez tevis” – un, to sakot, viņa sabruka Viļņa skavās. Vilnis uz atvadām dāvaja vienīgo maigo skūpstu un devās atkal pasaulē….

Izaugsme, Noderīgi, Psiholoģija | Monday, www.bigstockphoto.com

Kaitinošākie kolēģu tipi

Ļoti bieži pat profesionāļiem piemīt kaitinoši personības traucējumi, kas praktiski nogalina visas komandas produktivitāti, kā arī pamatīgi kaitina kolēģus. Ar šādiem cilvēkiem savās darba vietās saskaras ikviena no mums. Vai vari identificēt tos savā ofisā?

Izaugsme, Start-up | Monday, www.bigstockphoto.com

Kā kļūt par frīlanseru?

Nesen satiku paziņu, kura, atgriežoties darbā pēc atvaļinājuma, atzinās, ka arvien biežāk iedomājas par profesionālo neatkarību, par savu biznesu. Viņas vīzijā tas izskatījās tā – garas kafijas pauzes, rīta darbi pie datora naktskreklā, nesteidzīga sapošanās uz tikšanām, kas norunātas ne ātrāk kā vienos pusdienlaikā. Jā, tā noteikti būs! Pēc pieciem gadiem smaga darba! Kā iegūt profesionālo brīvību? Būt par frīlanseru ir labs sākums. Bez ilūzijām un skaistiem solījumiem par to, kā būt par frīlanceri, Monday saruna ar Anitu Gaili, organizāciju pārmaiņu arhitekti ar frīlansera pieredzi.

 

Monday: Vai būt par frīlanseri ir cilvēka iekšējā būtība?

Anita: Būt par frīlanseri, pirmkārt, ir viens no profesionālās darbības veidiem – līdzīgi kā būt darbiniekam vai uzņēmējam. Protams, kā jebkurš darbības veids, tas ir vairāk piemērots vienam personības tipam kā citam. Frīlanseris ir frīlanseris, jo viņš grib būt brīvs. Tiklīdz tu viņu sāc ierobežot ar biedrībām, struktūrām, nolikumiem, termiņiem, pazūd viss šarms. Pēc būtības frīlanserim vairāk patīk process, nekā rezultāts. Būt par frīlanseru – tas vismaz pagaidām tomēr ir pagaidu risinājums savas profesionālās izaugsmes ceļā. Labi atceros kādu pētījumu par frīlanseriem, kurā bija teikts – ir cilvēki, kurus motivē brīvība, un ir cilvēki, kurus motivē struktūra. Ja tevi motivē struktūra, tu aiziesi atpakaļ tur, kur tā ir, ja tevi motivē neatkarība, visticamāk, tu izveidosi savu uzņēmumu.

 

M: Ar ko ir jāsāk? Jānovērtē savas kompetences, savas stiprās puse, vai tomēr labāk izvēlēties to, kas sagādā prieku?

Anita: Par frīlanseru var kļūt gan apzināti, izvēloties šo karjeras ceļu, gan pret pašas gribu – pēkšņi paliekot bez ierastā ienākumu avota. Lai pieņemtu kvalitatīvu lēmumu, ko turpmāk darīt, vispirms ir jārada alternatīvas. Kamēr domāsi, ka būt par ierindas grāmatvedi ir tava vienīga iespēja, citas iespējas tā arī neradīsies. Paņem vienu dienu brīvu un uzraksti 100 lietas, ko tu varētu darīt. Bet tas darbojas pa īstam tikai tad, ja visas 100 iespējas arī saraksti vienā dienā, nevis ievelc šo pasākumu vairāku mēnešu garumā.

 

M: Tā tomēr ir liela izvēle – 100 veidi! Nu labi, esmu to paveikusi, ko tālāk?

Anita: Nākamais solis – pēc iespējas vairāk cilvēkiem vajag ļaut šīs 100 idejas izvērtēt un apspriest. Kaut tramvajā ar tantiņu parunājoties – kā izklausās šitā vai tā ideja. Pārsvarā gadījumu izkristalizējas tas, kas patiešām uzrunā. Vissvarīgākais – ir to gribēšanas fāzi reāli pārvērst darīšanas fāzē. Tas ir stāsts par elementāro analīzi, tikai nu jau attiecībā uz sevi un ļoti praktiski – ko es protu darīt? Braukt ar vējdēli, šūt, tamborēt, cept pīrādziņus, sastādīt bilanci? Saliekot to visu kopā, rodas apziņa par to, ko es reāli varētu un gribētu darīt, un kas būtu interesanti arī citiem. Tad to vajadzētu formulēt un uzrakstīt vienā teikumā. Nākamais solis ir sastādīt plānu, kā uz to iet. Jo iespējams, ka vēlmes ir ambiciozas un tā zvaigzne – savs bizness – var izrādīties pietiekami tāla, tāpēc ir vērts šo ceļu sadalīt mazākos, pārredzamos posmos. Iespējams – vēl kādu laiku jāstrādā algots darbs, lai uzkrātu finansu drošības spilvenu, papildinātu zināšanas vai kontaktus. Idejai par freelance kādā jomā, piemēram, kā fotogrāfam, maketētājam, grāmatvedim vai biznesa konsultantam jāpieslēdz mārketings. Jāsaprot, kāda es gribi būt, kādi būs mani klienti, cik daudz vai maz esmu gatava strādāt, kā tas viss izskatās kopā, ko tas dod man un citiem. Vajag noformulēt produktu vai pakalpojumu, ko grasies pārdot. Sākas darīšanas posms – sūtīt CV, zvanīt potenciālajiem klientiem, rakstīt piedāvājumus, gatavot mājaslapu, rakstīt blogu utt.

M: Tu pieminēji vēl vienu darbu – uzrakstīt personālos kontaktus. Kā to labāk paveikt?

Anita: Principā, ja cilvēks ir feisbukā vai Linkedln, viņam jau ir gatavs saraksts un vairs nevajag ļoti piepūlēties. Tu nekad nevari būt pārliecināts, kurš atsauksies. Pirmais stabilais klients pie mums atnāca tad, kad sadarbojāmies projektā, kurā bijām iesaistīti no dažādām pusēm. Tas uzņēmums neatnāca uz apmācībām, uz kurām pirms tam biju aicinājusi. Tagad es viņus jau otro gadu trenēju. Un mana mācība – jo patiesāks tu esi un dari darbu autentiskāk, ir lielāka varbūtība, ka cilvēki tevi atcerēsies. Tikko sākas lomu spēles vai izlikšanās, tad viss sāk jukt un brukt.

M: Pieņemsim, es gribu iet freelance, jo man nav citas izvēles – esmu zaudējusi darbu un nav laika to realizēt pamazām. Ar ko man jārēķinās?

Anita: Vispirms ir jāatrod savs „melnais punkts”. Jānoiet līdz saviem pagrabiem, lai saprastu, ka tālāk vairs nav kur, jo kamēr es dzīvoju ilūzijā, ka, piemēram, mana bijusī skola vai labi paziņas mani iekārtos darbā, vai hedhanteri atradīs darbu, vai darbs pats uzkritīs virsū, ejot pa ielu, tikmēr nekas nenotiek. Cilvēkam pašam ir jākustas, pie tam diezgan pamatīgi un mērķtiecīgi. Lieta, ko noteikti iesaku darīt – atrast sabiedrotos, meklēt līdzīgus cilvēkus, arī koučus, draugus, ģimenes locekļus. Sliktākais, ko var izdarīt šādā situācijā – noslēgties. Ir teiciens, ka dalīta bēda ir pusbēda. Arī latviešu tautasdziesmās ir teikts – „liku bēdu zem akmeņa”, neviens neliek bēdu turēt sevī, un visvairāk var palīdzēt citi cilvēki. Ja negribas palīdzību meklēt draugu un paziņu lokā, ir piejami kouči un terapeiti, tas nav arī tik dārgi, lai nevarētu atļauties šāda veida konsultācijas.

Gaidi turpinājumu!

Anita Gaile, fot - Agnese Aljena

Anita Gaile, fot – Agnese Aljena

GPS | Monday, foto-www.bigstockphoto.com

No kā sastāv laime?

Varbūt esi pamanījusi – Monday grib visu zināt! Arī to, kas nosaka mūsu laimi Latvijā. Pēdējā laikā daudz dzirdēts runājam par laimi, jēgpilnību un īsto dzīvošanu. Vai paši zinām, kas ir šo lielo lietu mazie mozaīkas gabaliņi? Bieži vien – nē, jo steidzīgais prāts un laiks mūs rauj tik uz priekšu, neļauj mums apstāties un padomāt. Iespējams, mēs pat nezinām īstos jautājumus. Bet varbūt mēs atbildam uz svešiem jautājumiem un saņemam svešas atbildes, kas mums neder. Aicinām kopā salikt lielo bildi par šiem tik svarīgajiem jautājumiem un piedalīties mūsu rīkotajā aptaujā par laimi. Mēģināsim analizēt, kas un cik lielā mērā ietekmē mūsu laimes sajūtu – īstais dzīves partneris, draudzība, uz kuru var paļauties un kura iepriecina, daudz naudas, darbs, kas patīk ….. varianti ir daudz. Meklēsim atbildes uz jautājumiem, kas mums pietrūkst pilnai laimei, kādas ir prioritātes, cik droši jūtamies Latvijā, kāds ir sabiedrības spiediens un kas mūs uztrauc…

Lūdzu, seko šeit ievietotajam linkam un aizpildi anketu… un aicini to aizpildīt savus draugus

http://www.surveygizmo.com/s3/2265701/131329

Liels paldies jau iepriekš! Un gaidi apkopotos aptaujas rezultātus Monday…

Izaugsme, Promo | Monday, foto-www.bigstockphoto.com un no privātā arhīva

Kā veidot sarunu par atalgojumu darba intervijā

Vairums darba devēju nemeklē lētāko pieejamo piedāvājumu. Atlases speciālisti atklāj, ka darba devēji, kas meklē jaunu darbinieku, gandrīz vienmēr ir gatavi pārrunām, viņi pat sagaida kaulēšanos. Protams, viņiem ir augstākais piedāvājuma slieksnis, bet viņi sāk ar pašu zemāko! Ja tu sevi vērtē zemu, tātad zemu vērtē arī savu iespējamo pienesumu uzņēmumam. Kāpēc lai darba devējs to vērtētu citādāk? Taču kā runāt par naudu darba intervijā?

Monday to jautātāja Mičiganas universitātes sociālas psiholoģijas profesoram Džefrijam Sančesam Bērkam (Jeffrey Sanches-Burks). Džefrijs ir specializējies radošuma, inovāciju, organizāciju pārmaiņu vadības, starpkultūru sadarbības un līderisma jautājumos. Viņš ir pasniedzis grupu treniņus vairāk kā 30 pasaules valstīs.

jeffrey

Esi gatava veidot sarunu nevis ap to, ko cilvēki grib (labu grāmatvedi), bet par iemesliem, kāpēc uzņēmumam to vajag (optimizēt finanses, jo nepieciešama nauda izaugsmei). Tas būs sarežģīti, jo tā vairs nebūs gluži intervija, bet jau saruna…un lai līdz tam nonāktu ir jāievēro daži noteikumi. Lūk, tie:

Noteikums Nr 1. Veic izpēti. Ne tikai par algas iespējām konkrētā nozarē un noteikta līmeņa uzņēmumā, bet arī par kultūras normām. Dažādu valstu kompānijās ir atšķirīga izpratne par to, kā pieklājas uzvesties darījumu vai darba pārrunās. Ir valstis, kurās ir pieņemts būt tiešākiem, piemēram, Ķīnā karjeras sievietes ir izteikti tiešas, savukārt Japānā jums vajadzēs ilgāku laiku, lai nonāktu pie kopsaucēja. Krievijā it kā ir tendence, ka nekaulējas, proti, “vai nu pieņem vai ej”, bet patiesībā viņi gaida cienīgu pretinieku. Un galu galā visi saprot, ka jebkurš grib iespējami labāko darījumu. Tomēr nepārspīlē! Lai negadās kā ASV prezidentam un Japānas premjerministram, kuri pārcentās, demonstrējot otras valsts etiķetes normas.

Noteikums Nr 2. Nekad nesāc runāt par naudu un sava amata labumiem pirmā. Dari to tikai tad, kad tev ir izteikts piedāvājums.

Noteikums Nr 3. Izproti spēles noteikumus. Tradicionāli pieņemts uzskatīt, ka spēks atrodas organizācijas pusē, bet brīdī, ka tev tiek izteikts piedāvājums, autoritāšu svars it kā izlīdzinās. Tomēr ir gudri nepieņemt lēmumu uzreiz, jo tieši te beidzas intervija un sākas saruna. Ja kandidāts to apzinās, saruna kļūst neitrālāka un ieslēdzas divvirzienu kustība – tu vari sākt uzdot jautājumus un uzzināt vairāk par kompāniju un amatu. Labākās intervijas būtībā ir sarunas, nevis spēka demonstrēšana.

Noteikums Nr 4. Nekad nerunā tikai par naudu. Pārrunas ir iespēja izzināt pec iespējas vairāk visu, kas tevi interesē. Parādi sevi kā cilvēku, kas dzīvi interesējas par citiem, prot argumentēt, ieklausās. Atceries, par iemesliem! Iedomājies sevi darba devēja vietā un runā par iemesliem, kāpēc tu esi šim amatam vispiemērotākā. Darba intervijas ir veids, kā mēs nonākam win-win situācijā, kurā abas puses jūtas komfortabli. Pēc labākajām darba intervijām potenciālie darba devēji saka – bija prieks ar viņu dīloties (pacīnīties), labprāt ar viņu tiktos vēlreiz. Tad tas ir gan produktīvi, gan patīkami.

Noteikums Nr 5Nolasi, atpazīsti un vadi emocijas. Sievietēm ir lieliska priekšrocība – viņas ir vairāk apveltītas ar emocionālo inteliģenci, kas ļauj labāk sajust sarunas toņa un situācijas emocionālās gaisotnes vibrācijas, un viegli tām pielāgoties, reaģēt un vadīt. Jau sākumā vari mēģināt noskaņoties uz to emociju viļņa, kuru, gatavojoties intervijai, iedomājies. Vīrietim nereti šķiet, ka emocijas vispār ir liekas jebkurās sarunās, un viņiem jāmaca, kā un kāpēc tām atvērties. Savukārt sievietēm jāmācās, kā emocijas padarīt par stratēģisku ieroci. Stratēģiski vadīt emocijas nozīmē atpazīt emocijas citos, kontrolēt savas emocijas, būt elastīgai konkrētā situācijā un mainīt emociju virzienu, ja kādā situācijā tas kļūst bīstams.

Lai tev izdodas!

 

Visu rakstu lasi šeit

Ceļojumi | Monday, foto - www.flickr.com un privātais arhīvs

Daži iemesli, kāpēc iedvesmoties Amsterdamā

“Daži tūristi domā, ka Amsterdama ir grēku pilsēta, bet patiesībā tā ir brīvības pilsēta. Un brīvībā, vairums cilvēku atrod grēku”. –  Džons Grīns

Ja tev ir brīva nedēļas nogale; ja tu gribi sajust brīvības, jaunības un skaistuma miksli; ja tev patīk pilsētas uz ūdeņiem; ja gribi izvēdināt prātu un paklejot pa vērtīgiem muzejiem; un vēl jo vairāk, ja esi gatava noskatīties seksa izrādi un bez uztraukumiem pamēģināt vieglu zālīti – Amsterdama tevi gaida. Tur pavisam vienkopus satiksi arī dizaina gardēžus, inovāciju censoņus, demokrātiskus brīvdomātājus, nesaspringtus mazā biznesa turētājus un nekad nenovecojošos hipsterus. Monday apkopo, kas iedvesmo Amsterdamā…

Muzeji

Rinda pie Annas Frankes muzeja

Rinda pie Annas Frankes muzeja

Amsterdamā muzeji ir uz katra stūra, šī ir pilsēta, kur ir visvairāk muzeju uz vienu kvadrātkilometru pasaulē – muzeji veltīti Van Gogam, Heinekenam, seksam, erotikai, marihuānai, fotogrāfijai, rokassomiņām utt. Pats iespaidīgākais ir Nīderlandes nacionālais mākslas un vēstures muzejs “Rijksmuseum”. Tur izstādītie darbi caurvij holandiešu Zelta laikmetu, sākot no to iespaidīgajiem holandiešu tirdzniecības kuģiem, atgriežoties no mēnešiem ilgiem ceļojumiem, līdz Rembranta “Naktssardzei”. Kad domājam par pasaules impērijām, prātā vispirms ienāk Lielbritānija vai Francija, esot Rijksmuseum var skaidri apjaust, ka Holande bija tirdzniecības, mākslas un zinātnes gigants, kas pasauli iepazīstināja pirmo akciju biržu, mikroskopu un džinu. Savukārt, ja gribi brīnīties, atbrīvot savu noraizējušos prātu un sajusties mazliet atkal kā bērns ( un ja tev ir bērni skolas vecumā) noteikti ieplāno mikrobu un baktēriju muzeja (Micropia museum) apmeklējumu, kas atrodas turpat blakus Jūras muzejam (Scheepvaartmuseum/Maritime Museum).

Pastaigas, izbraucieni ar riteņiem un laiskošanās kanālu laiviņu maršrutos

bycyAmsterdama nav milzīga pilsēta, tās robežās mitinās ap 800 tūkstošiem iedzīvotāju, to ir viegli baudīt pastaigājoties. Neskaitāmie kanāliņi to dara mazliet līdzīgu Venēcijai, taču Amsterdamas pilsētas kanālu satiksmei raksturīga tirgotāju precizitāte, iepretim Venēcijas mākslinieciskajai nevērībai. Daži skati liekas kā no gleznas izkāpuši – šauras ieliņas ar šķībiem logiem, kuru palodzes rotā puķu dobes, pār neskaitāmajiem Amsterdamas kanāliem pārliekušies tiltiņi, kuru margās saķēdēti riteņi viens uz otra. Un turpat blakus šai vēsturiskajai ainai būs zem vakavīksnes karoga nostutējušies hipsteri, kas dala zālīti augstos papēžos un boa spalvu tērptos transvestītiem. Amsterdamai nav savs Eifeļtornis vai Bigbens, Amsterdamai ir šis burvīgais fīlings, kas sajauc veco ar jauno, klišejiski piemīlīgās vēsturiskās ainiņas ar mūsdienīgu, brīvību gloroficējošu sabiedrību, aizgājušo impērijas varenību ar smalku dumpinieciskumu. Un baudīt šo skatu, braukājoties ar riteni, ir obligāts pasākums. Amsterdamā ir vairāk riteņu nekā iedzīvotāju, un ritenis ir katram, vai tas būtu deviņgadnieks, kas minās uz skolu, vai pensionēts pāris ceļā uz veikalu. Turklāt Holandē valda sava veida nerakstīta transporta hierarhija – riteņbraucēji ir pašā piramīdas augšgalā, viņiem ierasti ir pirmā roka un pārējiem satiksmes dalībniekiem ir ar to jārēķinās. Aiz riteņbraucējiem seko gājēji un visupēdējie ir autovadītāji. Šī sistēma vietējiem ir asinīs.

canal houseO, jā un kad esi izstaigājusi muzejus, izklejojusi burvīgos iekšpagalmus, nopirkusi holandiešu slaveno ziedu sīpolus ziedu tirdziņā (pārbaudīts – tie patiešām izaug un uzzied Latvijas klimatā), iesēdies kādā no kanālu maršruta laiviņām un izbaudi kaut no klejotāju laiskuma, vēstures ritējuma un holandiešu tirgotāju  prātīgo vērienīgumu 16. un 17. gadsimta arhitektūrā.

 

Liberālisms un atvērtība visam jaunajam

4910581-Coffee_Shops_AmsterdamViena no pirmajām lietām, kas savdabīgā veidā liecina par Amsterdamas atvērtību, ir viņu logi. Tie ir plaši, skaisti un bez aizskariem. Amsterdama ir cilvēku vērotāju paradīze.Tumšos vakaros no ielas tu vari ieskatīties glaunos centra dzīvokļos, vai pat no sava noīrētā dzīvokļa logiem redzēt, ko kaimiņi malko brokastīs. Kad pajautāju vietējiem, kādēļ viņiem logos nav aizskaru – viņiem neesot nekā, ko slēpt. Tas pats atklāsies sarunās ar vietējiem, holandieši ir atvērti un brīvi sarunājas par teju jebko. Tas droši vien ir iemesls, kādēļ Amsterdama ir tik liberāla – prostitūcija, marihuāna un viendzimuma laulības ir legāli jēdzieni. Pastaigas pa sarkano lukturu rajonu ir topā visos Amsterdamas tūrisma gidos, tikai atceries, ka bordeļu skatlogos izskatīgākās dāmas ir “izliktas” tieši vakarpusē, un fotografēt nav ļauts, ja vien nevēlies nodot savu kameru bargam apsargam. Nebrīnies, ja Amsterdamas ielās redzēsi neskaitāmus “coffee shops” un kafijas vietā sasmaržosi citu spēcīgu aromātu, šie bāri ir veltīti tieši marihuānas baudīšanai. Brīvība šeit ir uz katra stūra, tev tiek piedāvāts viss un uzspiests nekas.

Cilvēki

bycy1Holandieši ir pretmetu cilvēki, kas paņēmuši labāko no kaimiņiem – viņiem ir vāciešu darba ētika un franču iedvesmota dzīves baudīšana, viņi ir neatkarīgi, bet draudzīgi. Šī ir viena no tautībām, ar ko visvieglāk uzsākt sarunu bārā, kur nereti skanēs pasaulslavenie holaniešu dīdžeji un mūziķi kā Tiesto, Afrojack vai Armin van Buuren. Gaišmatainie holandieši ir pasaulē garākie cilvēki, vīriešu vidējais garums ir aptuveni 1,84m un sieviešu ap 1,70m. Tie bauda sieru un kafiju kā neviens, mūsu lielveikalos redzamais maasdam un edam siers nāk tieši no Holandes.

Amsterdama ir pilna ar maziem pārsteigumiem. Un lai gan mēs tevi no sirds aicinām iepazīt Amsterdamu, mums jāatzīst, ka Amsterdamai ir savas vājās vietas – šopings, nacionālais ēdiens un cenas kopumā. Tā nav lēta pilsēta, ko vispirms atklāsi meklējot naktsmītnes. Mēs iesakām noīrēt dzīvoklīti caur airbnb, kur blakus saprātīgākai cenai, varēsi izbaudīt holandiešu dzīvošanas paradumus, ieskaitot viņiem tipiskās vijīgās kāpnes. Lai gan Amsterdamā ir iepirkšanās ielas, līdzīgus veikalus atradīsi visās citās Eiropas galvaspilsētās, turklāt cenas nebūs tik draudzīgas kā, piemēram, Vācijā. Nacionālā virtuve ir iespaidojusies no dažādām pasaules kultūrām, ir gan ķīniešu, gan taizemiešu iedvesmoti ēdieni, gan liela mīlestība pret burgeriem un frī. Mēs tev iesakām noteikti pamēģināt holandiešu Poffertjes – mazas, gaisīgas pankūciņas, ko var lieliski baudīt ar saldējuma bumbiņu un kapučīno. Varbūt no Amsterdamas tu neaizbrauksi ar izdevīgi iegādātu šiku somiņu, bet mūsu pieredze liecina, ka smalko dumpinieci Amsterdamu tu atstāsi iedvesmota.

GPS, Grāmatas | Monday; foto: Spīgana Spektore, spigana.spektore.lv

Kāpēc ir svarīgi lasīt grāmatas?

Ieva Melgalve ir rakstniece, kas ikdienā strādā starptautiskas reklāmas aģentūras filiālē Latvijā. Viņas sarakstītais fantāzijas žanra romāns Mirušie nepiedod pagājušogad tika nominēts Latvijas Literatūras gada balvai. Kamēr top romāna Mirušie nepiedod turpinājums, Monday aicināja Ievu uz sarunu par mūsdienu grāmatu lasīšanas un rakstīšanas tendencēm, kā arī lasīšanas nozīmi vispār.

 

Kāpēc laikā, kad mums šķietami noderīgāka būtu ezotēriska vai psiholoģiska literatūra, būtu jālasa daiļliteratūra?

Manuprāt, lasīšana ir ļoti vajadzīga un forša, neskatoties tik daudz uz to, ko lasa. Domāju, ka arī non-fiction lasīšana arī ir ļoti labs veids, kā iegūt informāciju, turklāt lasot smadzenes strādā stipri ātrākā tempā nekā, piemēram, klausoties.

Bet daiļliteratūra ir pilnīgi cits stāsts ar tās spēles elementu, proti, lasītājs iztēlojas sevi kāda cita varoņa lomā, sekojot līdzi citai dzīvei. Ir pētījumi, kas rāda, ka, ja cilvēks lasot iztēlojas, viņa smadzenes reaģē tā, it kā viņš būtu darba varonis, it kā viņš pats darītu to, ko dara šis varonis. Daiļliteratūras lielais ieguvums ir daudzie scenāriji, kurus ir iespējams izdzīvot galvā, nevis dzīvē. Tā ir pozitīva pieredze, jo tu, iespējams, nepieļauj tās kļūdas, ko pieļauj literārā darba varonis. Piemēram, Dostojevska Noziegums un sods Raskoļņikova tēls, ļoti iespējams, ir izglābis pāris jaunus kaismīgus cilvēkus, kas sākotnēji savā jaunības maksimālismā ir gribējuši rīkoties līdzīgi.

Tāpat ir pētīts un pierādīts, ka cilvēki, kas lasa tieši daiļliteratūru, mēdz būt empātiskāki pret citiem.

Kādas ir šī brīža daiļliteratūras tendences? Šķiet, ka šobrīd daiļliteratūrā valda “ātrās” grāmatas, kas, pateicoties savai uzbūvei, neļauj lasītājam to nolikt malā, pirms tā izlasīta.

Tiešām pastāv tīri tehniski paņēmieni, kā rakstīt tā, lai noturētu nepārtrauktu lasītāja interesi – tās attīstīšanā lielu ieguldījumu devuši Amerikas grāmatu izdevēji un autori, jo viņu tirgus un konkurence ir tik milzīga, ka viņiem nepārtraukti ir jācīnās par savu vietu. Turklāt šādi var iekārdināt un uzrunāt pat konkrētai grāmatai netipisku auditoriju, kā tas bija, piemēram, ar Hariju Poteru vai Krēslu, ko lasīja ne tikai bērni un pusaudži. Tomēr ir svarīgi saprast, ka tehnika un saturs ir divas dažādas un ļoti būtiskas lietas. Pēc šāda principa ir būvētas arī filmas – gan pilnīgi bezjēdzīgas, kuras, jau izejot no kinoteātra, tu vairs neatceries, bet arī labas un saturīgas filmas, piemēram, Inception. Ar grāmatām ir gauži līdzīgi, piemēram, Neatrodamā – tā ir uzrakstīta ļoti viltīgi, un ir viena no labākajām grāmatām, ko pēdējā laikā esmu lasījusi.

Kāds ir šodienas lasītājs, un vai šobrīd literatūrā nav pārāk daudz “sēnalu”?

Mūsdienu autori mūsdienu literatūru raksta jau gudrākam lasītājam, un lasītājs arī to saprot un uztver. Tāpēc, ja kāds šodien kritizē vienkāršu literatūru vai sauc to par sēnalām, man gribas teikt, ka pirms 50 gadiem, iespējams, literatūras profesori to lasītu un brīnītos, kā var kaut ko tik smalku uzrakstīt. Kad es biju maza, grāmatas, kas šķita interesantas un aizraujošas, bija ļoti vienkāršas un primitīvas. Ja grāmatās parādījās kas tāds, ko tu nesaproti, tā skaitījās gudra literatūra. Jau pieminētā Neatrodamā ir it kā vienkārši lasāma, bet tajā pašā laikā ļoti gudri uzrakstīta. Bet vispār – jo vairāk es rakstu, jo vairāk es respektēju citu autoru darbu.

 

Kādas vēl ir kopējās grāmatu lasīšanas un rakstīšanas tendences bez tā, ka grāmatas kļūst gudrākas?

Ja agrāk rakstniekam bija jāmeklē finansējums un kādam jāpierāda, ka viņa grāmata būs gana interesanta, ka tā būs izcila, kulturāli nozīmīga vai kļūs par bestselleru un nesīs pamatīgus ienākumus izdevniecībai, tad tagad, līdz ar elektroniskās grāmatas rašanos un attīstīšanos, autori daudz brīvāk var rakstīt pat pilnīgi dīvainas lietas, tik daudz nesatraucoties par šādiem jautājumiem. Tagad gandrīz jebkurš var uzrakstīt grāmatu un izdot to Kindle Direct Publishing. Izdevniecības loma šobrīd mainās, it īpaši, ja runājam par angliski rakstošo pasauli. Grāmatu kļūst stipri vairāk, ir lielāka dažādība. Tas ir līdzīgi kā ar apģērbu veikaliem – ja agrāk tu varēji ieiet veikalā un izvēlēties vienu no dažiem fasoniem un krāsām, tad tagad, ieejot veikalā, ir pieejami neskaitāmu fasonu, stilu, krāsu un cenu kategoriju apģērbi. Turklāt tu vari atrast pat to, kas varbūt nevienam citam nepatīk. Tas ir gan fascinējoši, gan no biznesa viedokļa ļoti dīvaini.

Vai, arvien attīstoties elektroniskajai lasīšanai, papīra grāmatām vispār ir nākotne – vai tās drīzāk nekļūs par kolekcionāru eksemplāriem?

Man šķiet, ka grāmatas eventuāli kļūs ekskluzīvākas, līdzīgi kā vinila plates. Protams, vienmēr būs situācijas, kad papīra grāmata būs ērtāka kā elektroniskā, kaut vai lai paprasītu autogrāfu. Domāju, ka vienmēr būs grāmatas, kuras gribēsies glabāt grāmatu plauktā, es ļoti labi varu iztēloties, ka mani bērni lasīs, piemēram, Lorensa Stērna [Džentlmeņa] Tristrama Šendija dzīvi un uzskatus.

Bet es tiešām ceru, ka elektroniskās grāmatas kļūs arvien populārākas, jo uzskatu, ka ne visām grāmatām ir jābūt izdotām papīrā. Tas ir milzīgs kokmateriālu patēriņš, turklāt ļoti daudz grāmatu es gribu izlasīt tikai vienreiz, ļoti daudz no tā saucamā nonfiction ir šajā kategorijā. Tajā pašā laikā negribu teikt, ka šīs grāmatas nevajadzētu izlasīt šo vienu reizi.

Vai tas, ko es lasu, liecina par to, kāds cilvēks es esmu?

Domāju, ka nē. Lasīšana tomēr ir ļoti intīma nodarbe. Piemēram, lubenes ir lieliskas, jo tās ir relaksējošas. Es gan lubenes maz lasu, drīzāk daudz izklaidējošās fantastikas, kam nav nekāda nopietnāka seguma. Smadzenēm ir vajadzīgs relakss, kad tu lasot izklaidējies.

Bet ir taču tādas grāmatas vai autori, kas liecina, ja tu to esi lasījis, tātad tu esi inteliģents cilvēks. Piemēram, pirms 10 gadiem bija modē “Alķīmiķa” citēšana, kas tagad ir ne vien apnikusi, bet kļuvusi pat nedaudz vulgāra.

Tad Prusts! (smejas) Es domāju, ka tagad būtu inteliģenti palasīt Ainu Rendu – viņa ir ļoti forša, bet šķiet pilnīgi traka. Lai tu būtu inteliģents cilvēks, tev būtu jāizliekas, ka esi izlasījis Ulisu.

Bet, ja runājam nopietni, nav jēgas lasīt ko tādu, kas tev riebjas un ko tu nesaproti, tikai tāpēc, lai izliktos inteliģentāks cilvēks. Ir vērts lasīt grāmatas, par kurām liekas, ka tā būs man par sarežģītu, ka es, iespējams, to nesapratīšu. Ir jēga iziet ārpus sev pazīstamā un ērtā. Laba literatūra šodien ir kļuvusi pieejama, tā vairs nav intelektuāli neaizsniedzama. Ļoti daudzi joprojām domā – ka, ja grāmatu lasīt ir grūti, tad tā noteikti būs laba, bet šīs plaisas vairs nav – nav obligāti jābūt grūti lasāmai, lai grāmatu varētu saukt par labu. Piemēram, Umberto Eko Rozes Vārds – lasi to kā krimiķi, un viss ir lieliski!

Kāpēc ir svarīgi lasīt vispār?

Sarunas laikā ļoti var just, vai cilvēks vispār lasa, vai lasa ļoti maz vai arī lasa vienveidīgu literatūru. Ja cilvēks ir daudz lasījis, ar viņu ir daudzkārt interesantāk sarunāties. Ir cilvēki, kas nelasa, bet viņiem ir ļoti plašs redzesloks, kas arī ir brīnišķīgi. Bet, ja cilvēkam nav ne viena, ne otra, tad nākas piedzīvot situācijas, kad tu kaut ko pasaki, bet sarunu biedra acis kļūst glāžainas, jo tu esi pateicis ko tādu, kam viņa pasaulē vispār nav vārda. Tā ir neveikla sajūta abiem sarunu biedriem. Tāpēc jo vairāk tu lasi, jo vairāk tu zini – tas liek tev justies labāk.

+

Monday.lv esam radījuši tev!

Ja tev tas patīk, pievienojies mūsu atbalstītājiem!