Iedvesmai | Monday, foto-www.bigstockphoto.com

Esiet sveicinātas krīzes!

Neatceros kurš, bet noteikti kāds gudrs un slavens cilvēks ir teicis – nekad neizniekojiet krīzes. Krīze ne vien liek adrenalīnam riņķot, bet galvenais – palīdz ieraudzīt savu potenciālu un atrast savu īsto “es”. Un vislabākā atziņa par krīzēm, ko esmu lasījusi, ir šāda – krīzes mums dod drosmi beidzot darīt lietas citādi, kā ierasts, un tieši šī drosme ir krīzes beigu sākums. Aizdomājoties par krīzēm apkopojām, ko saka Monday interviju varoņi par sievietēm un krīzēm?

aina poisaAina Poiša, psihoterapeite – Sieviete sāk strādāt ar saviem kompleksiem ap trīsdesmit, kad viņai jāpiedzimst burtiski no jauna. Šoreiz ne no vecākiem, bet garīgi, pašai no sevis, caur savu identitāti. It kā jāsakārto sevi pa gabaliņam vienotā puzlē. Ja sieviete piedzimst savā vidusposma krīzē kā viengabalaina būtne, savākusi sevi kopā, tad arī vīrietim ir mazāk bail no viņas. Jo tad viņa neuzkrauj vīrietim atbildību palīdzēt dzemdināt sevi. Tikai tāda sieviete, kas piedzimusi pati no sevis, var veidot līdzvērtīgākas un efektīvākas attiecības, jo viņa skaidrāk zina, ko grib un ko negrib. Bet to mēs zinām tikai tad, kad sevi apvienojam.  Jo piedzimšana ietver arī savas vīrišķās daļas apzināšanos, un tajā ir gan mūsu profesionālie sasniegumi, gan pieredze, gan aplauzieni. Tu vairs neesi astoņpadsmitgadīga meitene, tu vairs neesi gatava akli sekot tai plūsmai, un gaidīt – nu, atnāks tas princis baltā zirgā un padarīs mani laimīgu. Tu saproti, ka laimīgu vari sevi padarīt tikai tu pati.

solvita vektere_1Solvita Vektere, psihoterapeite – Pirmais un galvenais, kas mums jāizdara līdz 30 gadiem – jāatbrīvojas no mūsu nabassaites ar mammu, ir jātiek skaidrībā – kas ir patiesi mans. Un juridiska dzimumu līdztiesība absolūti nenozīmē nonivelēt dzimumu atšķirības, jo tādas psiholoģijā tik tiešām pastāv! Piemēram, kāpēc 30 gadu krīze sievietes dzīvē ir lielāka krīze nekā četrdesmitgadnieces krīze, un dažkārt pat lielāka, nekā vīrietim 40 gadu krīze! Sievietes jaunībā uzstāda sev tādus pat mērķus kā vīrieši. Un viņas var tos sasniegt – iespējams, viņām mazliet vairāk ir sevi jāpierāda, bet viņas var. Mēs domājām – o, mēs visu paspēsim, arī bērnus un attiecības, bet tieši to atstājam novārtā. Sievietes 30 gadu krīze ir konflikts starp mūsu sociālo “es” un mūsu reproduktīvo “es”. Un mēs sākam uzdot lielos jautājumus, ko vīrieši sāk uzdot savā 40nieku krīzē. Un tieši tāpēc mēs esam citādas kā vīrieši.

Jolanta_square2Jolanta Cihanoviča, psiholoģe – Pirmās lielās krīzes partnerattiecībās parasti skar naudu un seksu. Attiecībā uz naudu visbiežāk tas notiek tāpēc, ka mēs nemākam par to runāt – vai nu tas liekas tabu, vai arī protam tikai dot mājienus, kurus otrs nesaprot. Vai arī – pieņemam, ka rīkoties ar naudu tā, kā es to daru, ir pašsaprotami, tāpēc par to pat nav vērts runāt. Bet pašsaprotami tas ir tikai manā interpretācijā, manā pieredzē vai manā vecāku ģimenē. Otra pieredze var būt pilnīgi atšķirīga, un viņam tas arī būs „pašsaprotami”. Neapmierinātība ar otra finanšu uzvedību parasti sākas kā konflikti par visādiem sīkumiem – izmētātām zeķēm, nenovāktiem traukiem. Tie var tikt ātri atrisināti, bet dziļākais konflikts par naudu nav atrisināts, neapmierinātība krājas, un kādā brīdī tā eksplodē. Un tad gāžas emocijas – tu nekad… tu vienmēr… un tava māte arī. Šie konflikti bieži notiek tikai emocionālā līmenī, jo tur neparādās racionālie argumenti – kas ir svarīgs tev.

Egita bildeEgita Gritāne, psihoterapeite – Gandrīz katra krīze glabā kādu vērtīgu dāvanu sevī, slēpj atslēgu uz jaunām durvīm tavā dzīvē. Pateicoties krīzei, tu varbūt sāc meklēt, kas ir tavi talanti un intereses. Jā, krīzē var zaudēt materialās vērtības, var mainīties ierasto cilvēku loks (diez vai viņus var saukt par draugiem), ir jamaina iepriekšējais dzīves stils, toties tu ieraugi daudz ko jaunu, atklāj, ka spēj vairāk, nekā līdz šim domāji. Ja krīzi iztur, tā ļauj pamanīt iespējas un durvis, ko neesam redzējuši. Tomēr krīzi ne visi spēj pārvarēt, tas atkarīgs no mūsu brieduma un spējas lūgt un saņemt palīdzību. Krīzei īsti nevar sagatavoties, taču, izejot tai cauri, varam vai nu tajā nogrimt (pazaudēt sevi, nodzerties, izšķirties) vai arī – ieraudzīt kļūdas, tās labot un izaugt.

Izaugsme, Promo | Monday, foto-www.bigstockphoto.com

Kurš ir īstais darbs?

Vai tad, kad tev jautātu „ko tad tu īstenībā gribētu darīt?”, tu uzreiz varētu pateikt, kāds darbs būtu tavs īstais? Jā, patiesībā tas nemaz nav tik vienkārši – atrast darbu-mīlestību. Pētījumu kompānija Gallup, veicot aptauju 140 valstīs, 2013.gadā konstatēja, ka tikai 13% no visiem darbiniekiem ir emocionāli iesaistīti savā darbā, kas nozīmē, ka savā zinā viņi tam ir pieķērušies, dara ar prieku, entuziasmu un atdevi, ka dara darbu, kas patīk.

Kā noteikt, kam esi radīta tu? Šī būs vienkārša pētnieku izmantota metode, kas, iespējams, tev varētu palīdzēt saprast, kurš darbs varētu būt īstais. Nosacījumi – tīra galva, atvērta sirds, klusa apkārtne, dažas minūtes, lai aizpildītu tukšos laukumus šajā vienkāršajā uzdevumā:

Ja es varētu apmainīties vietām ar vienu draugu, kura vietā es gribētu strādā, tas būtu (drauga, paziņas vārds) …., jo…… Un man tas ir svarīgi, jo….

Es vienmēr esmu gribējusi uzzināt, kā tas ir strādāt par…. , strādāt (vietā, kompānijā)…., tas mani fascinē ar …. , jo….

Ja man būtu atbilstoša izglītība un prasmes, es noteikti izmēģinātu…. jo….un man tas ir svarīgi , jo…….

Ja man būtu jāsāk skola no sākuma, es specializētos….. un vairāk uzmanības pievērstu …., jo ….. Un man tas ir svarīgi, jo….

Mani kolēģi un draugi vairākkārt ir teikuši, ka esmu prasmīga, lieliska…. (kādā nodarbē, situācijās…)…. jo…..

Lieta, ko es mīlu visvairāk savā tagadējā darbā, ir….. jo…..

Ja man būtu pilnīga brīvība tagadējā darbā, es visvairāk pievērstos…., jo…

Ja man būtu jāpavada sestdiena nodarbojoties ar kaut kādu darbu, es izvēlētos darīt, jo…

Kad es dotos pensijā, es gribētu būt pazīstama kā….., jo…..

Lai izdodas!

Izlasi arī mūsu rakstu Man riebjas mans darbs

Kafijas pauze | Monday, foto-www.bigstockphoto.com

Pastāsts par Deja vu jeb grābekļiem

Divi mednieki noīrēja mazo lidmašīnu, lai dotos uz mežainu apvidu medībās. Pēc divām nedēļām pilots atgriezās, lai medniekus vestu atpakaļ. Pilots, palūkojies uz medību trofejām, domīgi teica:

– Nu, ziniet, abi bifeļi un mēs trīs šim lidaparātam būtu mazliet par daudz! Jums viens no tiem bifeļiem  jāatsāj šeit.

– Bet pagājušajā gadā pilots piekrita uzņemt abus bifeļus, viņi bija tieši tādā pat svarā, kā šie – mednieki centās pierunāt pilotu

Pilots mazliet padomāja un teica:

– Labi, ja tas izdevās pagājušo gadu, tad tam jānostrādā arī šogad!

Lidmašīna ar pilotu, abiem bifeļiem un medniekiem pacelās gaisā, bet diemžēl nespēja uzņemt augstumu un nogāzās tuvējos mežos. Par laimi viņi izglābās. Tikuši arā no lidmašīnas paliekām, mednieki aplūkoja apkārtni un viens no viņiem jautāja:

– Kā tu domā, kur mēs atrodamies?

Otrs atbildēja:

– Es domāju, ka esam kādas divas jūdzes no vietas, kur nogāzāmies pagājušo gadu!

Izaugsme, Promo | foto-www.bigstockphoto.com

Kā atpazīt īstos darītājus, kamēr citi vēl tos neredz

Nu, bet, protams, visi no rītiem grib dzert šampanieti (nūuu labi, labi, vismaz sestdienās), braukt ar rozā Mersedesu, uzstāties pilnās zālēs, uzvarēt pičos, saņemt vilinošus piedāvājumus, ….bet kā tikt līdz tam – tas tik ir jautājums! Paklausies sevī, un uzzini, vai tev ir izredzes izrauties. Un ieklausies savos padotajos, partneros, kolēģos, un pārliecinies, vai esi laivā ar īstajiem cilvēkiem, kas grib un var sasniegt vairāk. Lūk, deviņi uzmanības vērti teicieni, kurus lieto darītāji un cilvēki, kas sasnieguši vairāk.

 

“Nu, ja neviens to nevēlas darīt, tad es to izdarīšu”

Vislabākais veids, kā izcelties, ir darīt to, ko citi neprot, vai vēl vieglāk – ko citi negrib darīt. Tev tikai jāizvēlas vienu lietu, ko cilvēki tev apkārt nevēlas darīt. Tā var būt pavisam vienkārša, pavisam nenozīmīga, vienalga, dari to. Turpini to darīt. Kā ieraudzīt to? Klausies ar abām ausīm sapulcēs, parunā ar sekretāri…. Katru pirmdienu padomā, ko tu varētu darīt šonedēļ, ko neviens negrib darīt. Uzņemies to. Pēc nedēļas tevi ievēros kā atšķirīgu, pēc mēneša tevi uztvers kā īpašu, pēc gada tu būsi neaizstājama un pavisam noteikti tu būsi pamanīta.

“Wow… tas nemaz nebija tik traki”

Visstindzinošākās no visām bailēm, ir bailes no nezināmā. Kad tu vēl nezini un pat iedomāties nevari, kas tur var sanākt. Esmu dzirdējusi neskaitāmus stāstus, ka dzīve atkal un atkal piespēlē situācijas un problēmas, no kurām tev ir visvairāk bail. Pie tam tikai tik ilgi, kamēr tu nestājies ar tām aci pret aci. Ķeries tām klāt ar apziņu, ka tikai pārmaiņas var atnest jaunu prieku un enerģiju. Un, kad tu to paveiksi pirmo reizi, tu iegūsi sajūtu “tas ir neticami, es to izdarīju, es to varu!”. Stāties pretim vislielākajām bailēm var trenēties katru dienu, uzņemties paveikt kādu mazo baiļu lietu – vienlaga, vai tā ir fiziska vai emocionāla. Un tu redzēsi, ka kļūsi ar katru reizi drosmīgāka un pašapzinīgāka stāties pretim jebkurai problēmai.

“Es nevaru to izdarīt šodien.. bet jau šodien es varu tam paiet mazu solīti pretim”

Tev ir plāni. Tev ir mērķi. Tev ir idejas. Nu tad! Kamēr vien tu neesi sākusi kaut ko darīt, tev neviens netic. Un tu pati sev arī nē. Tūkstošs jūdžu ceļojums sākas ar vienu mazu pirmo soli. Katru dienu mūs no mazā soļa attur aizbildinājumi un nenoteiktība, bet tu var izdarīt mazu nesapīgu kustību – izpildīt vienu plāna punktu, vienu mazu uzdevumu un vienu mazu ideju. Pirmais solis esot visgrūtākais, otrais – pilns šaubu, trešais – ar paklupienu, ceturtais – jau vieglāks, piektais – jau pazīstams. Uz priekšu!

“Man vajadzētu izmantot iespēju paklusēt”

Vai mēs nerunajam daudz par daudz, un pārāk daudz par sevi? Vai mēs par sevi nedomājam, ka esam gudras, asprātīgas, zinošas un kādas tik vēl ne? Dažreiz. Ak, vai, tomēr vairumā gadījumu – nē! Vai nav tā, ka biežāk mēs nevis gribam dzirdēt, ko otrs cilvēks grib mums pateikt, bet par visām varītēm pateikt, kas man pašai noteikti jāpasaka. Lai sevi parādītu, izceltu un liktu paturēt prātā. Iemācies sarunāties nevis, lai sevi iepriecinātu, bet lai iepriecinātu savu sarunas biedru.

“Man daudz nerūp, ko citi cilvēki domā”

Vairumā gadījumu un laika mēs tomēr uztraucamies, ko citi cilvēki domā par mūsu dzīvi, izvēlēm, izskatu. Taču citu domām nevajadzētu tevi atturēt izšķirties par labu izvēlēm un dzīvei, kuru patiešām gribi dzīvot. Pamēģini sākt ar kādu mazu lietu un mazu izvēli, kas tevi jau sen vilina, bet kuru tu esi atlikusi, jo par citi teiktu – viņa ir traka! Tā ir tava dzīve. Tas ir tavs ceļš!

“Es jums parādīšu, kā tās lietas jādara”

Tā parasti ir atbilde uz izaicinājumiem vai noniecinājumiem, ko mums met neticīgie, kas mēdz teikt – tas nu gan nav iespējams! Ja vien tas neattiecas uz stulbiem jokiem vai pārbaudījumiem (kā nolēkt ledus aukstā ūdenī no Vanšu tilta Daugavā), tad dažkārt tieši neticīgie ir lieliska motivācija, lai pierādītu pretējo. Citi to sauc par bērnišķību, nenobriedušu neprātu, mākslīgu enerģiju vai viltus iedvesmu, bet tas mēdz strādāt.

“Tas nav perfekts, bet man tas ir gana labs… iesākumam”

Ja tu sāc kādu pilnīgi jaunu lietu no nulles, tu, protams, tiecies uz pilnību, tiecies pārsteigt sevi un citus. Tu to slīpē un slīpē, un nevari apstāties un to atlaist. Tu gribi to perfeketu pirms pacel priekšskaru. Tomēr gudrākie un pieredzējušākie saka, ka nekad neizdodas pirmās iterācijas. Tev jadara vislabākais, ko vari, bet jāzina brīdis, kad jāaptur sevi un jalaiž produkts, ideja, radītais pasaulē. Un tad uzmanīgi jāvēro, kur to pielabot, uzlabot, mainīt. Uzticies sev, un pēc tam pasaulei.

“Man to vajadzētu izdarīt vēl labāk”

Rakstnieks Hemingvejs ir teicis:” Tas nav nekas cēls vai izcils, ja tu pārspēj savu konkurentu, patiesa izcilība ir tad, ja pārspēj pats sevi”. Jā, mēs esam mazliet ķerti uz labāku un ātrāku rezultātu. Skaties tikai uz saviem darbiem, salīdzinies ar sevi pašu, kā tev izdevās vakar, aizvakar, ko tu izdarīji šodien labāk, ko slitāk. Uzņemies atbildību.

“Viss kārtībā! Es to pārstrādāšu!”

Tu vari būt mazāk pieredzējis, ar vājāku izglītību, ar paplāniem sakariem, un pat ar mazsvara talantu, bet tu vari vienmēr paiet vienu soli tālāk kā citi, būt par vienu smaidu laipnāks, pacelt vienu kilogramu vairāk un būt par vienu gramu ieinteresētāks citos, kā pārējie, un tu to izdarīsi – tu tiksi tālāk.

…. Iedvesmojāmies no Inc.com raksta “9 things only the most successful people say everyday”

Izlasi arī rakstu, kā atpazīt stagnātus….

http://www.monday.lv/frazes-kas-palidz-atpazit-stagnatus/

Izaugsme, Noderīgi | Monday, www.bigstockphoto.com

25 citāti, kas palīdzēs darba meklējumos

Kāds gudrais, kas gribēja palikt anonīms, reiz viedi teica: “Riskē! Ja vinnēsi, tu būsi laimīgs. Ja nepaveiksies un tu zaudēsi, kļūsi gudrāks”. Darba maiņa vienmēr ir risks, pirms tās mēs šaubāmies un uztraucamies. Nevaram saprast, ko īsti gribam, ko gribam vairāk nekā visu citu, un atgādinām sev, ka visu, ko gribam, tomēr uzreiz nevaram dabūt. Ja esi iestrēgusi pārdomās, ko darīt ar darbu, Monday piedāvā divdesmit piecus iedvesmojošus gudru cilvēku citātus par darba jēgu un nozīmi.

.

Ir divas pašas nozīmīgākas dienas tavā dzīvē – diena, kad tu  piedzimi un diena, kad tu uzzināji, kāpēc. – Marks Tvens, rakstnieks

Ja naudas daudzums ir tava cerība uz neatkarību, to tu nekad nedabūsi. Vienīgā patiesā drošība, uz ko varam paļauties šajā pasaulē, ir uzkrātās zināšanas, pieredze un spējas. – Henrijs Fords, autobūves grands

Es pavadīju dienas stīgojot un nospriegojot manu instrumentu, tikmēr mana dziesma, ko nācu šurp, lai dziedātu, palika nenodziedāta. – Rabindranats Tagore, bengāļu dzejnieks

Panākumi rodas no zinatkāres, koncentrēšanās, neatlaidības un paškritikas. – Alberts Einšteins, matemātikas ģēnijs

Ja tu katru darba rītu nepiecelies ar aizrautību turpināt vakar iesākto darbu, tad zini, tu vēl neesi atradis savu īsto aicinājumu – Maiks Valase, amerikāņu žurnālists, spēļu šovu vadītājs

Atrodi to darbu, ko visvairāk mīli, un tev mūžā nevajadzēs strādāt nevienu dienu. – Konfūcijs, austrumu gudrais

Es ļoti ticu veiksmei un esmu atklājis – jo smagāk strādāju, jo vairāk man veicas. – Tomass Džefersons, ASV trešais  prezidents

Man bijuši vairāk kā 9000 neveiksmīgi metieni, esmu zaudējis gandrīz 300 spēles, 26 reizes man ir uzticēts iemest uzvaras bumbu un esmu pievīlis. Esmu kļūdījies un izgāzies atkal, atkal un atkal. Un tikai tāpēc man ir veicies. – Maikls Džordans, basketbola leģenda

Atšķirība starp darbu un karjeru ir tajā, vai tu stradā 40 vai 60 stundas nedēļā. – Roberts Frosts, amerikāņu rakstnieks, četru Pulicera balvu ieguvējs

Es vienmēr esmu teikusi saviem studentiem: “Kad jūs dabūsiet tos darbus, kuriem esat tik lieliski sagatavoti, tad tikai atceraties vienu – jūs esat brīvi, un jūsu īstais darbs ir darīt brīvus arī citus. Ja jums būs kāda vara, tad jūsu darbs ir dot varu un iespēju citiem. Darbs nav tikai spēle, kur katrs cenšas pagrābt vairāk konfekšu no turzas”. – Tonija Morisone, amerikāņu rakstniece, Prinstonas universitātes profesore

Ja kādas durvis aizveras, parasti kādas citas atveras. Bet mēs pārāk ilgi un ar pārāk lielu nožēlu skatāmies uz tām, kas aizvērušās, ka pat nepamanām tās, kuras ir atvērušās. – Aleksandrs Greiems Bells, amerikāņu fiziķis, telefona izgudrotājs

Ideālists tic, ka īsās distances un mazie mērķi neskaitās. Ciniķis domā, ka garajām nav nozīmes. Reālists tic, ka tas, kas ir vai nav padarīts īsajās distancēs, noteiks to, kādas būs garās distances. – Sidnejs Hariss, amerikāņu žurnālists

Labākais laiks, kad stādīt koku, bija pirms divdesmit gadiem. Otrs labākais ir tagad. – Ķīniešu sakāmvārds

Vislabākais veids, kā novērtēt savu darbu, ir iedomāties sevi bez šī darba.- Oskars Vailds, angļu dramaturgs

Tam, kas stāv aiz mums, vai kas ir bijis pirms mums, ir tik niecīga nozīme, salīdzinot ar to, kas slēpjas mūsos. – Ralfs Valdo Emersons, ameriāņu dzejnieks

Turies pa gabalu no ļaudīm, kas noniecina tavas ambīcijas. Mazi cilvēki tā parasti dara. Bet tikai patiešām lielas personības ļauj tev noticēt, ka tu vari kļūt dižens. – Marks Tvens

Es esmu rītdiena vai kāda diena nākotnē, kuru es veidoju šodien. Un es esmu šodiena, kuru es veidoju vakar vai kādu dienu pirms tam. – Džeims Džoiss, īru rakstnieks

Panākumi ir prāta miers, kas ceļas no tavas dziļākās apmierinātības ar sevi, apzinoties, ka esi izdarījis visu to labāko, lai kļūtu par vislabāko, par ko esi vien varējis kļūt. -Džons Roberts Vodens, amerikāņu basketbolists

Nekad nav par vēlu būt par to, par ko esi gribējis kļūt. – Džordžs Eliots, britu rakstnieks

Darbs aizpildīs lielu daļu tavas dzīves, un vienīgais veids, kā būt patiesi apmierinātam ar savas dzīves darbā pavadīto laiku, ir ticēt, ka tu dari lielisku darbu. Un vienīgais veids, kā darīt lielisku darbu, ir mīlēt, ko tu dari. – Stīvs Džobs, inovators

Vēlies! Tas ir vienīgais panākumu noslēpums. Ne izglītība. Ne piedzimt ar slēptiem talantiem.. Tikai vēlēties. – Bobijs Unsers, amerikāņu rallists

Nav nekādu beigu. Un nav sākuma. Ir viena vienīga kaislība pret dzīvi. – Federiko Fellīni, itāļu kinorežijas leģenda

Braucējs uz darbu ir tas, kas pavada visu dzīvi ceļā no sievas uz darbu un atpakaļ. Tas ir vīrs, kurš rītos noskuj bārdu un iesēžas vilcienā. Un tad brauc atpakaļ un sāk visu no sākuma. –  Elvins Bruks Vaits,1899 -1985, amerikāņu rakstnieks

Dzīves piedzīvojums ir mācīties. Dzīves mērķis ir augt. Dzīves būtība ir mainīties. Dzīves izaicinājums ir pārvarēt. Dzīves būtība ir rūpēties. Dzīves iespēja ir kalpot. Dzīves noslēpums ir  uzdrīkstēties. Dzīves garša ir draudzēties. Dzīves skaistums ir dot! – Viljams Arturs Wards, 1921 -1994, amerikānu rakstnieks, viens no visvairāk citētajiem iedvesmotājiem

Noslēpums, kā tik uz priekšu, ir sākt kustēties. Savukārt noslēpums, kā sākt, ir sadalīt tavus sarežģītos un apjomīgos uzdevumus mazākos un aptveramos uzdevumos. Un tad sākt no viena gala. – Marks Tvens

 

Kafijas pauze | Monday, foto-www.bigstockphoto.com

Padomā labi pirms vēlies

Šis būs stāsts par kādu mazu, kaprīzu meiteni. Nekas viņai nebija gana labs – nebija pietiekami daudz rotaļlietu, dāvanas nekad netrāpīja desmitniekā. Viņa sapņoja satikt Feju, kas viņas dzīvi pārvērstu pasakā.

Kādu dienu Feja arī atnāca pie mazās meitenes, un teica, ka piepildīs vienu viņas vēlēšanos. Meitene pirmajā mirklī kļuva ļoti priecīga, bet tad viņa pēkšņi saskuma, jo viņai bija tik daudz vēlēšanos un, ja tā padomā – visas viņai bija vienlīdz svarīgas. Viņa domāja ilgi, bet tā arī nespēja izvēlēties vienu vienīgo. Laipnā Feja tad teica – labi, katru dienu es tev piepildīšu vienu vēlēšanos. Meitene kļuva laimīga- nu visas viņas vēlēšanās piepildīsies. Viņa pateicās Fejai un skrēja uz mājām.

No tās dienas viņa gaidīja katru rītu ar prieku un aizrautību, jo katra diena nozīmēja, ka viens viņas sapnis atkal kļūs par īstenību. Dienas ritēja un sapņi piepildījās. Bet drīz vien mazā meitene saprata, ka velēšanos piepildījums vairs nesniedz sākotnējo prieku un laimi. Daudzas vēlmes atnesa neapmierinātību, vilšanos un reizēm pat sāpes. Nu gandrīz katrs sapnis bija tikai tukša kaprīze – tikko tas piepildījās, viņa aptvēra, ka viņa to vairs negrib. Un arvien grūtāk bija izgudrot arvien jaunas vēlmes.

Tā dienu pēc dienas mazā meitene kļuva arvien skumjāka un skumjāka, un sapņu piepildīšana nu jau nenesa vairs nekādu prieku. Drīz viņa sāk baidīties no saviem sapņiem. Tā nu meitene lūdza labo Feju paņemt atpakaļ šo, par murgu izvērtušos dāvanu. Viņa sāka baidīties dzīvot, baidīties mosties no rītiem, gaidot vēlēšanās nenovēršamo piepildījumu. Raudādama, viņa Fejai lūdza, lai piepilda vēl tik vienu viņas vēlēšanos – dzīvot dzīvi, kāda tā bija pirms katrs sapnis varēja piepildīties tik viegli. Viņa gribēja atkal priecāties, gaidīt, brīnīties, cerēt. Un sapņoja par dzīvi, ka viņai atkal būtu daudz sapņu un vēlmju, un ka daudzi no tiem paliktu tikai sapņi un vēlmes, bet būtu viens, kuru viņa patiešām gribētu piepildīt.

Feja atkal izrādīja mazajai meitenei laipnību, viņa tikai pavicināja savu burvju zizli un pazuda. Meitene skēja mājup. Viņa bija laimīga, jo nu viņa zināja, ka tagad viņa varēs ar visu sirdi, piepūli un domām sekot vienam, vissvarīgākajam un lielākajam sapnim, neizniekojot laiku ar sīkām un patiesībā nevajadzīgām kaprīzēm.

Aktuāli | Foto - www.daysoftheyear.com

Daikiri diena

Karsti? Gribi mazliet atsvaidzināties! Šodien ir iemesls pagatavot vienu no pasaulē iecienītākajiem dzērieniem – Daikiri, jo tieši šodien ir šī dzēriena dzimšanas diena. To 1900. gadu sākumā izgudroja kāda ogļizstrādes uzņēmuma inženieris Dženings Stoktons Koks (Jennings Stockton Cox) no ogļraču pilsētiņas Daikiri, kas atrodas netālu no Santjago (Kuba). Kokss kādā svelmainā dienā, saprata – nu vienreiz saules ir par daudz un nolēma pretoties karstumam ar atvēsinoša dzēriena palīdzību. Lūk, kā viņš to sākumā darīja – laima sulu izspiež uz saskaldītiem, kraukšķainiem ledus gabaliņiem, tad pievieno cukuru un pāri visam vietējo Bacardi rumu. To sākotnēji pasniedza tievās, augstās glāzēs. Viņš atklāja, ka šis dzēriens ir vislabākais veids, kā pacelt strādnieku morālo garu vasaras tveices laikā. Koksa dzērienam uzņēmumā bija tādi panākumi, ka viņš ne vien dāsni tika prēmēts no kompānijas vadības, bet viņam ikmēnesi piesķīra vienu galonu (3,8 litri) Bacardi, lai viņš turpinātu šī dzēriena izgatavošanu uzņēmuma darbiniekiem.

Daikiri īstais uzplaukums sākās 1909. gadā, kad Amerikas jūras kājnieki palūdza to uztaisīt kādā bārā Vašingtonā. Daikiri inovācijās tika iesaistīts blenderis, šeikeris un dažādi augļi – banāni, arbūzi, granātaboli, zemenes. Ir trīs pasaulē populārākie Daikiri veidi. Viszināmākais, saukts El Floridita Daikiri izceļas ar ļoti precīzām jau minētajām sastāvdaļām, kas rada atšķirīgu šī kokteiļa garšu. Šī kokteiļa slavu pasaulē nesa 20. gadsimta sākuma kulta rakstnieks Ernests Hemingvejs (kurš starp citu ir teicis – rakstiet iereibuši, bet rediģējiet skaidrā), kurš Daikiri nosauca par īsto vasaras garšu. Par nākamajām Daikiri versijām tīras mantas cienītāji gan rauks degunu, taču piedosim viņiem, jo viņi laikam gan nekad nav ballējušies jautrā kompānijā. Tātad otra populāra Daikiri variācija ir to kombinācija ar aromatizētu liķeri, svaigiem augļiem un brendiju. Trešais ir iecienīts kā meiteņu un baseinu ballīšu dzēriens. Tā sastāvs visa cita starpā slēpj sasaldētus arbūza gabaliņus un īpašu pasniegšanas veidu – rozā putu biezenis, ko pasniedz klasiskajās kokteiļa Margarita glāzēs, ar mazo, krāsaino lietussardziņu. To izgudroja kāda Naigela Lavsone (Nigella Lawson).

Lai jautri! Tomēr atceries, merenās devas un piedienīgā veidā!

Avots šeit

GPS, Iedvesmai | Monday, www.bigstockphoto.com

Rozes mācības

Astoņi rožu ziedēšanas laika pastāsti – par to, kā iedvesmoties no šiem karaliskajiem ziediem.

Tikai īstajos apsākļos mēs uzplaukstam

Tā notika, kad vienu vasaru es savas rozes atstāju novārtā, Protams, tās panīka. Šogad cenšos atgūt savu rožu labvēlību. Ar diezgan lielām grūtībām. Gribas vainot slikto laiku, lai gan zinu – patiesībā pie vainas nav laika apstākļi. Iespējams, tās ir apvainojušās. Kāds saka – pietiek, ja rozes aug labā vietā, pareizā augsnē un ir aprūpētas, cits uzsver – ar to nav gana, ar rozēm ir arī jāparunājas. Tikai tad, ja tas viss tiek kopā, rozes zied kā trakas. Un tā arī ir mana pirmā rozes mācība – mēs katra varam uzplaukt, ja ir īstie apstākļi.

Kādi ir ideālie apstākļi, kuros tu uzplauktu? Izglītība, iedrošinājums, pleca un sirds sajūta no mīļotā vīrieša, prāta atvērtība, jūtīgums, silta un saulaina māja, draugi… Sāc ar to, ka uzraksti savu sarakstu. Uzskaiti to, kas tev patiešām svarīgs, kas iedvesmo, dod spēku augt un prieku ziedēt.

Ziema ir vajadzīga, lai atpūstos

Nesen runāju ar savu mīļu radinieci, kurai lielā meita aizgājusi patstāvīgā dzīvē, ģimenē palicis vēl pusaugu zēns. Un tagad viņa saka – esmu apstājusies savā šķietami nebeidzamajā skrējienā, varu padomāt – ko gribu, ko vairs ne, ko varu, kurp dodos. Tā ir tik laba sajūta – beidzot neskriet! Tiesa, mazliet žēl, ka tas notiek tikai tagad… Pēc kādiem astoņpadsmit gadiem pa īstam laikam pirmo reizi! Vai mums nevajadzētu darīt kā rozēm – vismaz reizi gadā paklusēt, apstāties un pārziemot sevī. Lai pēc tam atkal varētu krāšņi ziedēt!

Un ko tu dari, lai atjaunotu savus talantus, spēkus un dzinuļus? Kur un kad tu atrodi mirkļus, lai uzlādētu sevī to dzīvības enerģiju, ko pēc tam atdot pasaulei? To ziedēšanas trakumu, ar ko visus pārsteigt?

Katram savi ērkšķi

Jo asāki ērķški, jo skaistāka roze! Ērkšķi vajadzīgi, lai sevi pasargātu no nejēgām un postītājiem. Kādi ir tavējie ērkšķi? Agrā jaunībā tie, iespējams, bija ironija un cinisms. Tad nāca disciplīna, kas bija nepieciešama, lai pabeigtu iesāktus darbus un spēja atteikties no vieglākas izvēles. Un tad – spēja pateikt: nē. Drosme atteikties, drosme laikus izstāties no bīstamas, garlaicīgas vai bezjēdzīgas spēles. Un tikai ar laiku un pieredzi mēs apgūstam vienu no lielākajām dzīves gudrībām – paturēt savus ērkšķus, taču ar tiem vairs nevienu neievainot. Mēs protam teikt nē, taču ar to vairs nesāpinām un nedzeļam.

Skaisti – no pumpura līdz ziedam …

Vai sasniedzot noteiktu pakāpienu, vēl vienu mērķi, mēs kļūstam laimīgāki un mūsu dzīve tuvojas pilnībai? Varbūt pirmoreiz ir šī sajūta, nu labi – otrreiz arī! Tomēr atkal un atkal uzstādot jaunu mērķi un cenšoties noķert piepildījuma sajūtu, pieķeram sevi pie domas – varbūt tas tikai tāpēc, lai apklusinātu sevī kādu dīvainu izsalkumu? Vai īstenībā nav tā, ka tikai tad, kad izbaudām katru dienu un katru soli pretim mērķim, spējam izgaršot panākumus pilnībā? Kāds teicis, ka laime ir ceļošanas veids, nevis galamērķis! Rožu audzēšana arī ir savdabīgs ceļojums – kad nevis visu laiku dzīvo, gaidot ziedēšanas trakumu, bet gūsti prieku nemitīgi – redzot pirmos pumpurus; satiekoties ar pirmajiem kukaiņiem, kas apdraud tavas rozes un ar kuriem cīnies; un kopā ar rozēm piedzīvojot pirmās salnas, lai redzētu, cik stipras tās ir.

Saules spēks

Rozes ziedi neapzināti meklē sauli. Saulainās vasarās rozes zied ilgāk un smaržo kaislīgāk. Vai tev ir uz ko tiekties? Kad mums ir mērķis, kad dzīvojam saskaņā ar savām vērtībām, kad esam pozitīvu un labu vēlošu cilvēku apņemti, mēs kļūstam enerģiskāki, drosmīgāki, atvērtāki, dodošāki un paļāvīgāki. Galu galā – mēs uzplaukstam. Vai tev ir sava… saule? Vai zini, ka tavas dzīves planēta tiešām riņķo ap sauli, nevis ap tās atspulgu – spožu, bet nesildošu?

Laiku pa laikam jānogriež kāds zars

Ko gudrs dārznieks dara ar veciem zariem? Apgriež, un bez žēlastības. Un nākamajā gadā koks ir salapojis vēl skaistāk. Ja vecie ieradumi, darbi, attiecības neiepriecina, nekalpo tev – ko dari tu? Vai uzmanīgi izgriez? Vai tomēr atstāj nokaltušos zarus – dzīvojot ilūzijās, ka viss sapumpuros un traki ziedēs? Diemžēl – ja pārāk ilgi atstāj nokaltušos zarus, gadu no gadu tā roze kļūst vārgulīgāka un skumjāka. Dārzkopība – tā ir stratēģija, kas ietver prasmi arī attiekties no liekā, vecā, nokaltušā. Dzīves dārzā ir tieši tāpat.

Rozes aug no trūdiem

Tas ir viens no brīnumainākajiem pasaules alķīmijas paraugiem – kā roze pārvērš trūdus dievišķā skaistumā. Rozes neaug baltās smiltīs, tām vajag mēslojumu, un tieši tā no viszemākā top visaugstākais. Šajā ziņā roze ir pasaules vienības simbols, kas mums skaidri rāda – nav balta bez melna, nav saules bez ēnas, nav skaistuma bez neglītā. Un vienlaikus māca, kā no viszemākā var tapt kas skaists, ziedošs un smaržīgs. Tāpat kā rozei, arī mums piemīt brīnumainā spēja uz pasaules negācijām neatbildēt ar to pašu, nevairot netīro un ļauno, pārtraukt negatīvās enerģijas ķēdi ar pozitīvu lādiņu. Rozes mēslus pārvērš ziedos. To rozē ielikusi daba. Mums tā var būt apzināta izvēle.

Katra roze citādi ir skaista

Neviens nav teicis, ka kāda roze ir neglīta. Gan savaļas krūmrozei, gan dārza karalienei – katrai ir sava burvība. Pieņem savu skaistumu un unikalitāti, un ļauj citiem būt viņiem pašiem. Ja rozes salīdzinātos savā starpā, tad paliktu tikai selekcionēti, perfekti dārza paraugi. Un tas būtu tik… garlaicīgi. Par laimi, rozes nezina, ka jākonkurē vai jāpierāda sevi. Tās vienkārši zied kā trakas. Par prieku sev, zemei un debesīm.

+

Monday.lv esam radījuši tev!

Ja tev tas patīk, pievienojies mūsu atbalstītājiem!