Iedvesmai, Izklaide | Monday, foto no personīgā arhīva

Ko izmēģināt šovasar? I daļa – kaitbords

Monday uzsāk rakstu sēriju par interesantiem hobijiem, ko izmēģināt šovasar.

Zanda Zariņa ir freelance ceļojumu maršrutu autore tūrisma aģentūrā Jēkaba Aģentūra, un oktobrī dosies uz Āziju, kur līdz nākamajai vasarai vadīs ceļotāju grupas pa piedzīvojumu maršrutiem. Iepriekš viņa piecus gadus strādājusi LMT, taču tad darbu pametusi un turpmākos divus gadus viena apceļojusi teju visu pasauli. Zanda aizrāvusies arī ar kalnos kāpšanu, taču Monday viņa pastāstīja par savu aizraušanos ar kaitbordu jeb pūķošanu.

 

 

Šis ir jau trešais gads, kopš es kaitoju, par profesionāli sevi gan neuzskatu, jo vēl ir daudz, ko mācīties. Iespēju robežās es kaitoju Latvijā, taču es dodos arī kaitošanas ceļojumos. Pirmkārt, kaitošana ir sports, ko daru ar prieku un gandarījumu, man tā ir meditācija, kad aizmirstu visas problēmas, jo, kolīdz esmu ūdenī, tās paliek krastā. Apstākļi vienmēr ir citādāki – jūra nekad nav tāda, kā iepriekš.

Divos vārdos kaitošana jeb pūķošana ir adrenalīna pilns ūdens sporta veids, kad cilvēks stāv uz dēļa, ap viduki apsieta josta jeb trapece, pie kuras striķos ir piestiprināts pūķis, un rokās ir stūre jeb bars, ar ko pūķis tiek kontrolēts. Kaita (pūķa) lielums ir jāizvēlas atkarībā no vēja stipruma. Jo mazāks vējš, jo lielāks pūķis vajadzīgs un otrādi.

Kaitot es sāku apkārtējo draugu un paziņu iedvesmota, kas ar to jau bija aizrāvušies. Mācīties kaitot mēs ar palielu grupiņu cilvēku no Latvijas devāmies uz Grieķiju, un tur es arī sāku. Lai iemācītos kaitot, ir vajadzīga vismaz viena vējaina nedēļa. Intensīvi katru dienu mēģinot, aptuveni pēc nedēļas kaut kas jau sāk sanākt.

Kur kaitot?

Latvijā kaitbords kļūst arvien populārāks, turklāt Latvijā ir ļoti laba jūras krasta līnija, kas izvietota tā, ka var izmantot dažādus vēja virzienus. Atliek vien izvērtēt vēja virzienu un izvēlēties vietu, uz kurieni braukt kaitot. Vienīgais vēja virziens, kad kaitošanai neder, ir, ja vējš pūš prom no krasta.  Kaitot var arī ziemā – ar snovborda dēli un kaitu pa sasnigušu pļavu vai aizsalušu ezeru. Vējam, protams, ir jābūt vienmēr!

Daudzi kaitotāji daudz ceļo, jo ir vietas pasaulē, kur vējš ir gandrīz vienmēr, turklāt īpaši patīkami ir kaitot tur, kur ir silts un nav vajadzīgs hidrotērps, piemēram, Tenerife Spānijā, Rodas sala Grieķijā, arī Vjetnama. Manuprāt, kaitošana ir lielisks ceļojuma mērķis – tu neguli pludmalē, bet gan dari kaut ko aktīvu.

Vēju nevar ieslēgt

Kaitošana ir diezgan neprognozējams hobijs, jo to īsti nevar ieplānot, tāpēc, ja cilvēkam ir biroja darbs ar noteiktu darba laiku, tad savienot ir grūti. Tu nevari izdomāt, ka katru trešdienu plkst. 14.00  brauksi kaitot, jo vēju nevar ieslēgt kā veikošanas kabeli, tas vai nu ir vai nav. Jāatzīst arī, ka mums Latvijā laika prognozes nereti mēdz būt neprecīzas. Kolīdz cilvēks sāk nopietni nodarboties ar kaitbordu, laika prognoze kļūst ļoti svarīga. Pastāv arī traumu risks, taču domāju, ka ne vairāk kā citos sporta veidos. Tāpat pastāv risks arī pazaudēt dēli, taču daudz svarīgāk ir nepazaudēt pūķi. Ir bijuši gadījumi, kad cilvēki pazaudē dēli, tāpēc kaitotāji nereti raksta savu telefona nr. uz tā.

Cik tas maksā?

Iesākumā kaitbords nav lēts sporta veids, jo ekipējums vien ir salīdzinoši dārgs, turklāt ekipējumu reti izīrē, parasti to dara instruktori, kas apmāca jaunos kaitot gribētājus. Tāpat pūķi ir salīdzinoši viegli saplēst. Taču bez apmācību maksas pirmajām reizēm kopā ar instruktoru (aptuveni 25 EUR – 35 EUR stundā), ekipējums arī rada vienīgās izmaksas. Inventāra izmaksas ir dažādas, bet vidēji viens jauns pūķis maksā ap 1000 EUR, parasti cilvēkam vajag 2 dažāda izmēra pūķus. Jo vairāk pūķu ir, jo vairāk iespēju kaitot dažādos laika apstākļos. Vēl ir nepieciešams dēlis, hidrotērps un trapece (josta, ko sien ap vidukli). Pilnam ekipējumam, ja vēlas pirkt jaunu, ir jārēķinās ar aptuveni 2,5 – 3 tūkstošiem EUR. Pastāv arī kaitotāju forumi, kur var iegādāties lietotu ekipējumu par draudzīgākām cenām. Taču mācīšanās posmā neiesaku pirkt ekipējumu, bet gan vispirms saprast, vai ir vērts šo naudu ieguldīt.

Manas iecienītākās vietas kaitošanai Latvijā ir Pāvilostā, Kolkā un Sārnatē. Ar kaitbordu nodarbojas arī mana ģimene – brālis un tēvs, kā arī draugi. Kad ceļojam kopā ar ģimeni, tad parasti tie ir aktīvi ceļojumi – vispirms kāpjam kalnā, bet, kad nokāpjam no kalna lejā, dodamies kaitot.

Monday lasītājas, kas vēlas izmēģināt savus spēkus kaitbordā, Zanda iedrošina, sakot, ka kaitbords no malas izskatās daudz grūtāks, nekā tas tiešām ir. Grūts ir tikai mācīšanās process iesākumā, bet fiziski tam ir nepieciešams mazāk spēka kā, piemēram, sērfošanai, vindsērfingam u.c. sporta veidiem.

Publicēts 27.07.2014

Kafijas pauze | Monday, foto-www.bigstockphoto.com

Kā izkļūt no elles

“Kāpēc daži cilvēki var iet pa dzīvi un risināt problēmas, kā spēlējoties viegli, savukārt citi – pat sīkās krīzēs mocās un noslīkst ūdens glāzē?” – reiz kadam vecam gudrajam jautaja jauneklis. Gudrais vīrs viņam atbildēja, izstāstot šādu stāstu:

“Reiz sensenos laikos dzīvoja vīrs, kas visu savu mūžu bija pats laipnības un cilvēkmīlestības iemiesojums. Kad viņš nomira, nevienam nebija šaubu, ka viņš taisnā ceļā un bez kādiem jautājumiem nokļūs Paradīzē, vienīgajā vietā, kur šim labajam cilvēkam pienāktos būt. Pats vīrs gan par to īpaši neuztraucās, bet, redz, kā tas viņam izvērtās.

Tajos laikos Debesu pakalpojumi nebija tik labi strukturēti, sistematizēti un sakārtoti, kā tiem būtu bijis jābūt. Reģistratūra bijusi ļoti neefektīva, un meitene, kas labo vīru uzņēma, bija paradusi ātri sašķirot visus dokumentus. Bet, kad viņa ātrumā nevarēja atrast vīra vārdu reģistrā, nolēma, drošs paliek drošs, sūtīt viņu pa taisno uz elli. Un pie ieejas ellē, kā zināms, neviens nelūdz uzrādīt vizītkarti vai ielūgumu, ja esi tur nosūtīts pēc sadales. Nu tā labais vīrs ierādās ellē un palika.

Dažas dienas vēlāk Lucifers, nikni klauvē pie Debesu vārtiem, gribēdams nekavējoties izskaidroties ar Svēto Pēteri: “Ei, tas, ko tu tagad esi izdarījis, ir pilnīgs terorisms!” viņš niknumā kliedz. Svētais Pēteris ir neizpratnē un jautā, ko šis tik dusmīgs. Saniknotais Lucifers atbild: “ Tu atsūji man uz Elli kādu vīru, kas ar katru dienu arvien vairāk grauj manu reputāciju un ierasto kārtību. Kopš viņš ieradās, visi kļūst laimīgāki. Viņš uzklausa visus pārējos, skatās viņiem acīs, runājās un mierina viņus. Un ikviens bez izņēmuma stāsta savus pārdzīvojumus, apskaujas ar viņu un pat saskūpstās. Tas nav tas, kā ir jābūt ellē. Lūdzu, ņem viņu tūlīt pat pie sevis uz Debesīm!”

“Dzīvo savu dzīvi, katru dienu ar tik lielu mīlestību sirdī, ka, pat ja kļūdas dēļ tu tiktu nosūtīts uz elli, pats Velns ar lielu prieku nokārtotu tavu nokļūšanu Paradīzē!” –  stāstu nobeidza gudrais vīrs.

GPS, Iedvesmai | Monday, foto-www.bigstockphoto.com

Piektdienas jautājumi# 19. Kā dizainēt savu dzīvi?

Varbūt atceries – pirms brīža internetā klīda kādas mirstošo vecu ļaužu aprūpes māsas apkopotās cilvēku lielākas pirmsnāves nožēlas. Tās ir: kaut es būtu atļāvies justies laimīgs; kaut vairāk laika būtu veltījis draudzībai; kaut nebaidījies izrādīt savas sajūtas un emocijas; kaut strādājis ne tik daudz un smagi; kaut būtu bijis gana drosmīgs dzīvot savu paša dzīvi, nevis piepildīt citu gaidas. Šīm nožēlām īstenībā nav vecuma, tās ir viegli atpazīstamas un – varu derēt – reiz kaut uz brīdi katrs no mums ir apņēmies dzīvot citādāk, labāk, jēgpilnāk, dzīvot šeit un tagad. Bet, kā dziesmā dzied – ups, i did it again. Turpinām dzīvot, kā ierasts. Jo nemākam ne apstāties, ne pārveidot savu dzīvi, ne saprast sevi.

Regrets

Tomēr kāds ir sadzirdējis laikmeta izmisuma saucienu! Vismaz otrpus okeānam. Ļoti autoritatīvas universitātes – MIT (Masačūsetsas Tehnoloģiju institūts, ASV), Stenforda universitāte studentiem piedāvā kursu “Dizainēt savu dzīvi” (Designing your life), kas kļuvis par īstu hītu, kurā pat nevar tikt visi gribētāji. Kurss veidots, balstoties uz dizaina domāšanas principiem, kas izrādās viegli pielāgojami dzīves pārmaiņu un izaicinājumu vadīšanai. Šo kursu 2010. gadā Stenforda universitātē izveidojuši un vada dizaineri, viens no viņiem – Deivs Evanss (Dave Evans), starp citu, ir izstrādājis Apple pirmo bezvadu peli.

Kāpēc tas ir tik pieprasīts? Jo tas ir par katru no mums. Kursa centrā ir cilvēks, kas grib dzīvot gan skaisti, gan jēgpilni, un kas apzinās, ka pasaule mainās un jāspēj iekļauties visās jaunajās sistēmās, moduļos, modeļos, teorēmās, aksiomās, un gudrībās.

Kursa misija ir palīdzēt veidot dzīvi tā, lai tu esi laimīgs, vesels un dari pasauli labāku mums visiem. Pasniedzēji stāsta, ko nozīmē gūt panākumus, kā būt lepnam par savu dzīvi un izvēlēm, kā būt laimīgam. Kursa dalībnieki apgūst, kas ir apmierinātība ar darbu, ko nozīmē nauda, kā sadzīvot ar ķermeņa signāliem, kā atpazīt un izturēties pret nelietību, kā veidot attiecības ar citiem un sevi pašu, kā risināt problēmas, kā pārdzīvot neveiksmes un no tām mācīties. Kursa aprakstā tiek solīts, kā veidot aizraujošu, acis atverošu un prātu kustinošu tavu vienīgo dzīvi. Ko tur māca? Pateicību. Devīgumu. Sevis apzināšanos. Spēju pielāgoties. Ko kursa beidzēji iegūst? Visu, ko parasti iemāca par biznesu – izveidot savas dzīves vīziju, saprast sevi un savas vērtības, tikt galā ar bailēm un atrunām, pārvarēt neveiksmes, izdarīt izvēles un pieņemt tās. Māca, kā būt godīgam pret sevi un citiem, kā apzināties savu spēku un spējas, kā veidot personību, izvirzīt mērķus saskaņā ar savu būtību, savienot pagātni ar tagadni, izaicināt stereotipus un mītus, komunicēt eleganti un gudri. Galu galā kurss dod iedvesmu, kā sasniegt vēlamo… Nu, vai nav skaisti! Kurš gan tā negribētu!

Un nobeigumam kāda nezināma, bet vieda jokdara atziņa. Dzīve nav ērts ceļojums uz kapiem ar nodomu tur ierasties laikā, ar sausu un piedienīgu apģērbu (lasi – labi saglabātu ķermeni), bet gan traukšanās pa šoseju, maldīšanās par kalnu bezceļiem un klīšana pa pļavām ar šokolādi vienā rokā, šampanieti – otrā, atrodoties ķermenī, kas pamatīgi izmantots un pilnībā nolietojies, tomēr sajūsmā sauc: ”Woooow, kas tas bija par braucienu!”

Aktuāli | Monday, foto-valmiermuižas alus

Dzēriens, kas atver radošuma čakras

Šodien nacionālā alus dzeršanas diena. Vai tu zini visu par alu?

Alus ir intelektuāls dzēriens. Kāds kauns, ka to dzer tik daudz idiotu. – Rejs Bredberijs, rakstnieks

 

Tas bija gudrs vīrs, kurš izgudroja alu.- Platons, sengrieķu filozofs

 

Alus, ja dzerts ar mēru, mīkstina temperamentu, priecē dvēseli un stiprina veselību . – Tomass Džefersons, ASV prezidents

 

Dievam ir brūna balss. Tik mīksta un pilnīga kā alus. – Anna Sekstona, rakstniece

 

Ikviens, kurš dzer alu, ātri iet gulēt. Un, kurš ātri iet gulēt, tas negrēko. Kurš negrēko, tas tiek Debesīs. Tātad, ļaujiet mums dzert alu! – Martins Luters Kings, protestantu reformators

 

Nekas negaršo labāk kā auksts alus skaistā pēcpusdienā, kad, skatoties uz priekšu nākotnē, neceram ne uz ko vairāk, kā tikai to pašu. – Hju Huds, kanādiešu rakstnieks, profesors

 

Dodiet man sievieti, kura mīl alu, un es iekarošu pasauli. – Kaizers Wilhelms, pēdējais Prūsijas karalis

 

Sajauciet saldu krējumu ar dzintaru-

Es tuksošu šo glāzi atkal un atkal.

Tik pārsteidzošas vīzijas rāpjas

Pa manu smadzeņu krokām.

Vecmodīgas domas un neatļautas fantāzijas

Atdzīvojas un izbāl vienlaikus.

Kuram gan rūp, ka laiks tā steidzas.

Šodien es dzeru alu. – Edgars Alans Po, šausmu stāstu rakstnieks

 

 

KAFIJA VS ALUS-01

Kafijas pauze | Monday, foto-www.bigstockphoto.com

Kāpēc sievietei nav miera!

Kādu dienu Ādams, noguris no vientulības, atnāca pie Dieva un lūdza, lai Dievs rada Ādamam partneri. Brīdi padomājis, Dievs nolēma radīt Sievieti. Viņš to bija iecerējis gudru un harmonisku.

Dievs paņēma mazliet maiguma un jutīguma no rīta rasas, pievienoja nedaudz spēka un cietuma no visaugstāko kalnu klinšu korēm. Tad viņš paņēma mazliet paļāvības no upes plūduma un mazliet elastības un lokāmības no māla, mazliet valdonīguma no lauvenes un mazliet lēnprātības no baloža, mazliet laipnības un siltumu no vakara saules un piepilināja pāris pilienu smaguma no ilgām lietavām. Vienādās daļās Viņš paņēma izturību no vērša un trauslumu no pļavas puķēm, nakts noslēpuma un dienas skaidrības; Viņš pievienoja kripatu no putna čivināšanas un kripatu klusuma no augstām vasaras rīta debesīm, drosmei Viņš pievienoja neaizsargātību un asumam – naivumu. Viņš gribēja turpināt un pievienot citas īpašības, kas Viņam patika paša radītajā pasaulē, bet Viņš pārdomāja un nolēma atstāt kādu tukšu vietu, lai dotu iespēju radīšanas darbu pabeigt Garam. Kā pēdējo vērtību Dievs sievietei deva divus talantus – būt labai mammai un labai partnerei savam vīrietim. Bet, lai Sieviete šos talantus savas pieredzes trūkumu dēļ nesajauktu, Dievs tos sadalīja un paslēpa dažādās viņas būtības daļās. Salicis tos visu kopā, Dievs iepūta viņai dzīvību. Tad, Dievs priekā uzlūkoja Sievieti, pilnu dzīves, enerģijas un dabas spēku, labāko no sevis un visa, ko bija radījis.

Sieviete tūlīt gribēja sevi redzēt. Kad viņa ielūkojās ezera ūdens atspulgā, viņai ļoti patika tas, ko viņa redzēja. Viņa bija laimīga, bet tikai mazu brīdi, jo, kad viņa ielūkojās savos iekšējos dziļumos, viņa nobijās no tā, ko tur ieraudzīja. Viņa pagriezās pret Dievu un rūgtuma pilnā balsī jautāja:

  • Dievs, vai to tu sauc par Harmoniju, ko man solīji, sākot darbu. Kā gan es varu savienot tik daudz pretmetu, kas manī mīt. Un kur ir tā Gudrība, kas man bija iecerēta?

Dievs mīlestībā atbildēja – Mīļā, tas viss tev būs jaiemācās!

GPS, Iedvesmai | Monday, foto-www.bigstockphoto.com

Piektdienas jautājumi #18. Vai svarīgi, ko domā citi?

Protams, protams, ir tik jauki justies pieņemtam, mīlētam, labi novērtētam. Tieši tāpēc mēdzam sevi piegriezt, pielāgot un pielaikot pēc citu piegrieztnēm. Diemžēl vēlme pielāgoties citu vērtējumam rada mūsos pārmērīgu trauksmi, kļūst grūtāk sadzīvot ar sevi. Galu galā var gadīties, ka pazaudējam sevi pavisam. Vai tas ir tā vērts? Piedāvājam īso kursu citu vērtēšanā – pēc kā patiesībā cilvēki vadās, vērtējot citus.

Droši vien esi dzirdējusi teicienu – tas, ko citi domā par tevi, ir viņu pašu problēma. Un tajā ir daudz taisnības.

Tas, kā mēs vērtējam citus, īstenībā parāda, kā mēs vērtējam sevi. Ja mans vērtību mērs ir skaistums, gudrība, tas, cik izdevusies ir mana laulība vai karjera, cik daudz ir naudas, cik Feisbuka draugu un cik ballītēs esmu gozējusies – tātad arī citus vērtēju pēc šāda standarta. Viens piemērs. Esmu skaista beibe, un skaistums ir manas dzīves centrālā ass. Līdz ar to manu dzīvi lielā mērā nosaka tas, cik acu skatienu un uzmanības es spēju piesaistīt. Mana labsajūta automātiski ceļas un krīt atkarībā no tā, vai šoreiz esmu saņēmusi ilgāku acu skatienu, foršāku vīrieti, labāku attieksmi un pat izdevīgāku darījumu. Esmu pārliecināta, ka tas ir mana skaistuma nopelns. Ja kāds/a ir rupjš/a vai nevērīgs/a pret mani, tad es to norakstu uz viņa/as skaudību, apdraudējumu vai apmulsuma no mana skaistuma. Dabiski, ka, skatoties uz citam sievietēm, es lietoju šo pašu mēru. Ja viņa man neliekas pietiekami skaista, tad ar vāji maskētu līdzjūtību saku – oi, nu viņai jau šajā dzīves spēlē nekas cits neatliek kā tikai karjera; ak, nabadzīte, viņai jāņem tas, kas dzīvei paliek pāri. Un arī no citiem es sagaidu, ka viņi lietos to pašu mērauklu, proti, mani vērtēs pēc mana skaistuma.

Vai arī šāds domu gājiens. Ja esmu visu savā dzīvē nopelnījusi ar smagu darbu, tad tā arī vērtēju citus – tikai tie, kas smagi strādā, ir gana vērtīgi; ja tev nekā nav – tātad esi sliņķis. Savukārt tos, kuriem kaut kas nācis vieglāk, uzskatu par mahinatoriem un pat blēžiem… Piemēram, ja esmu uzņēmēja, spriežu, ka tādi var būt visi – un, ja tādi nav, tātad ir vienkārši slinki vai neaptēsti.

Nē, es nebūt nesaku, ka vispār nevajadzētu citus vērtēt. Taču jāapzinās, ka pasauli mēs katrs redzam ļoti subjektīvi. Mēs skatāmies uz to caur savas pieredzes, savu vērtību un savas emocionālās inteliģences prizmu. Ne velti ir uzskats, ka pasaule ir mūsu spogulis. Ja mēs dzīvojam ar apziņu, ka visi cilvēki ir pērkami, tad mēs lielākoties tādus arī satiekam – un gūstam jaunu apstiprinājumu savai pārliecībai. Ja paši mēģinām dzīvē iet pāri līķiem, tad pasaule mums apkārt šķiet nežēlīga un cinisma pilna.

Katram ir savi kritēriji, pēc kuriem viņi vērtē savu un citu dzīvi. Vai kāda kritērijs ir labāks un pareizāks? Diezin vai… Un tiem visiem ir tiesības pastāvēt – līdz mirklim, kamēr kāds nepārkāpj cita robežas. Vadies pēc savējā, taču neuzbāzies man ar savējo kā ar vienīgo pareizo. Galvenais – spēt izvēlēties tādas attiecības ar citiem, kurās varu saglabāt savu es, izveidojot tās nozīmīgās robežas, kurās jūtamies labi abi.

Un te daži citāti pārliecības nostiprināšanai!

Uztraucies, ko citi cilvēki par tevi domā, un tu vienmēr būsi viņu ieslodzītais. – Lao Dzi

Citu acis ir mūsu cietums, citu domas – mūsu būris. – Virdžīnija Vulfa

Īstenībā vairums cilvēki nav viņi paši, viņi ir citi – viņu domas ir kāda cita domas; viņu dzīves ir kāda cita dzīves imitācijas; viņa kaislības – citu citējumi. – Oskars Vailds

Ir divas lietas, ko vērts dzīvē iegaumēt. Rūpējies par savām domām, kad esi viens, un pieskati savus vārdus, kad esi kopā ar citiem. – Nezināms autors

Tavs laiks ir ierobežots, tāpēc neiznieko to, dzīvojot citu dzīves. – Stīvs Džobss

Cilvēki teiks, ka tu ej nepareizo ceļu, kad tu izvēlēsies iet savu vienīgo ceļu. – Andželīna Džolija

Aktuāli | Monday, Lampa publicitātes foto

Nepalaid garām – sarunu festivāls LAMPA

Šovasar, 3. un 4. jūlijā, aicinām uz pirmo sarunu festivālu LAMPA, kas norisināsies Cēsu pils parkā. Pirmo reizi Latvijas festivālu vēsturē pasākuma centrā būs sarunas un diskusijas. Festivāls piedāvās bagātīgu notikumu programmu ar vairāk kā 50 pasākumiem uz dažādām skatuvēm un teltīs: diskusijas, sarunas, debates, teātra spēles, darbnīcas, mūziku, kino. Īpaši esam padomājuši par pašiem mazākajiem, piedāvājot aizraujošu programmu bērniem „mini LAMPA”.
 
Festivāla programma tiek radīta, kopā līdzdarbojoties vairāk kā 42 organizācijām un 150 aktīvistiem. Tā mērķis ir radīt platformu, kas veicina sabiedrības iesaistīšanos sabiedriskajos un pilsoniskajos procesos, tādējādi stiprinot Latvijas kā demokrātiskas valsts attīstību. Mēs vēlamies iedrošināt Latvijas cilvēkus vairāk sarunāties un iesaistīties valstī notiekošajā, un aicinām festivālā piedalīties visus, kuriem rūp Latvijas nākotne.

 

Skatuvē Izgaismo būs izglītības diskusija Kā iemācīties būt par uzņēmēju” un premjeru Ko es būtu darījis citādāk? Savukārt skatuve Apgaismo sola izzināt, kas jādara, lai padarītu Latviju īsteni neatkarīgu un mūs – par enerģijas turētājiem. Un teltī Laterna piedalīsimies diskusijā par ieguvumiem no dažādības. Būs kino programma un bērnu festivals… un daudz kas cits

 

Ieeja festivāla – bez maksas. Pasākuma valoda – latviešu, bet atsevišķi pasākumi varētu norisināties arī krievu valodā. Sīkāka informācija par festivāla norisi pieejama festivāla mājaslapā: www.festivalslampa.lv.
 

Jābrauc un laicīgi jāmeklē naktsmājas Cēsis.

GPS, Iedvesmai | Monday Avots bigstockphoto.com

OPĀ! – tas, ko varam mācīties no grieķiem

 

Grieķijas situāciju mēdz saukt gan par mūsdienu grieķu traģēdiju, gan Eiropas Savienības beigu sākumu. Izdevuma Wall Street analītiķi prognozē, ka iespējamība Grieķijas defoltam sasniedz jau 80%. Vieni krata pirkstus – ak, šitie sliņķi, citi – saka, malači, tiks cauri bez parāda apmaksas. Paši grieķi sakot – ei, Eiropa, mēs jums izgudrojām demokrātiju, mūsu darbiņš ir padarīts, nu maksājiet par to…

Kā saprast grieķus, ko no viņiem pamācīties un kāpēc viņiem nestrādā tas, kas strādā latviešiem?

Meklējot atbildes, Monday atrada Opā! – grieķu dzīves mākslas formulu, dzīves un darba integrāciju un jauno filozofiju, nojausmu par to, kur mīt grieķu dzīves jēga, garša un kvalitāte.

(vairāk…)

+

Monday.lv esam radījuši tev!

Ja tev tas patīk, pievienojies mūsu atbalstītājiem!