Iedvesmai, Psiholoģija, Veselība | Monday, foto-www.bigstockphoto.com

Kā pārvaldīt dusmu enerģiju?

Dusmas ir kā skābe, kas var nodarīt vairāk ļaunuma kuģim, kurā tā glabājas, nekā vietai, kurā tā ir izlieta – tā reiz teicis Marks Tvens.

Kas tevī liek aizsvilties dusmām – transporta “korķi”, nejēga autobraucējs, idiotiskas valsts iestāžu prasības, nomainīts ierastais pārtikas plauktu izvietojums veikalā, kolēģiem atkal “nepielec” tava ģeniālā doma… Un cik ilgi tu turi dusmas?

Protams, dusmas ir destruktīvas emocijas. Taču tās ir dabiskas un neizbēgamas, dzīve bez tām nav iedomājam. Turklāt, kā izrādās, arī bīstamām un graujošām emocijām ir sava saulainā puse, kura, pareizi izmantota, nes jēdzīgus augļus. Monday pēta dusmu labo pusi

Ko darīt ar dusmām?

Mēs esam raduši domāt par dusmām kā par negatīvām un mazliet mežonīgām emocijām. Palaistas savā vaļā, tās liek tev justies slikti, darīt stulbas lietas, neapzinoties sekas, un galu galā tās ir pašiznīcinošas. Ko dara apzinīgie, labi audzinātie cilvēki? Viņi mēģina dusmas apspiest, novirzīt citā gultnē vai nomaskēt. Vairums no mums ar dusmām rīkojas kā ar kaut ko nesaprātīgu, nepieklājīgu un pat apkaunojošu. Bet no apspiestām dusmām nekas labs nerodas. No tā rodas tikai hroniska neapmierinātība ar sevi un dzīvi, depresīvs noskaņojums un par psihosomatiskas slimības.

Patiesībā, kā jau katra emocija, arī dusmas var būt gan destruktīvas, gan konstruktīvas. Varētu arī teikt, ka dusmas ir enerģija. Un to var novirzīt pozitīvā gultnē.

Dusmas ir motivējošs spēks

Dusmas var izraisīt gan izvairīšanos no situācijas, gan motivējošu situācijas risināšanu. Esmu piedzīvojusi un dzirdējusi arī no citiem uzņēmējiem, ka dusmas var kalpot kā uzlādējoša enerģija un motivācija, kas liek tev iet pāri konkurentu izliktiem šķēršļiem, situāciju barjerām un problēmām. Ja mūsu ceļā uz mērķi gadās apgrūtinājums, tas var izraisīt dusmas par to, ka netiekam pie apbalvojuma (mērķa). Tos, kuri konstruktīvi koncentrē dusmas uz risinājumu (nevis visu laiku “cepas” par problēmu un izšķiež enerģiju vainīgo meklēšanā), dusmas dara garā stiprākus un mērķtiecīgākus.

Dusmīgie cilvēki ir optimistiskāki

Tas var izklausīties neticami, bet cilvēki, kas ļauj varu dusmām, tātad tās neapspiež, kopumā ir optimistiskāki. Kāds pētījums, kas sekoja ASV 9/11 terora aktos izdzīvojušajiem, secināja, ka viņus pārņēma divas emocijas – dusmas un bailes. Cilvēkiem, kuri piedzīvoja šīs atšķirīgās emocijas, bija ļoti atšķirīgs riska novērtējums. Proti, bailes palielina sajūtu par riska varbūtību un mudina no tā izvairīties. Savukārt dusmīgie – tieši otrādi – neuztver risku tik bijīgi. Pie tam tie, kuri piedzīvoja dusmas, turpmākajā dzīvē spēja labāk izvairīties no turpmākiem uzbrukumiem vai ievainojumiem. Savukārt tie, kas piedzīvoja bailes, bija pesimistiskāki par nākotni un tika vairāk pakļauti ārējiem uzbrukumiem. Šajā pētījumā arī tika konstatēts, ka vīrieši ievērojami biežāk ir dusmīgi un sievietes – bailīgas.

Dusmas palīdz attiecībām

Dusmas ir dabiska reakcija situācijās, kad kāds pret mums izturas, mūsuprāt, netaisnīgi. Taču audzināšana mums mācījusi – dusmoties nedrīkst, dusmas kaut kur jānobēdzina! Bet ko šis solis nodara mūsu attiecībām? Dusmu nobēdzināšana ir bīstama partnerattiecībām. Kāpēc? Ja tu slēp savas dusmas, tavs partneris nezina, kur viņš/a ir kļūdījies un turpina atkārtot savu ievainojošo uzvedību, kas galu galā saēd attiecības. Dusmu izpausme (ja vien tā nav klaji aizvainojoša un otru noniecinoša, un ja tai nav tikai pašventilācijas iemesls), atrisina problēmas un uzlabo attiecības ilgtermiņā.

Dusmas palīdz saprast sevi

Tieši dusmas kā spontāna, tāpēc ļoti patiesa reakcija, dod mums dziļāku izpratni par sevi. Ar piebildi – ja vien spējam analizēt, kāpēc dusmojamies un kas radījis dusmas, un ja mēs pacenšamies izprast arī savu vainu (ne tikai vainot citu). Un dusmojoties ar neitrālo prātu, varam mācīties, kā kopumā uzlabot savu dzīvi. Tādā ziņā dusmas ir vēl viens ceļš uz izaugsmi.

Dusmas samazina vardarbību

Lai arī dusmas dažkārt provocē turpmāku vardarbību, tās var būt veids, kas to mazina. Kā? Ja redzam lielas dusmas, tas ir skaidrs sociāls signāls, ka situācija ir nokaitēta. Tas norāda, ka jārīkojas, kamēr nav par vēlu – vai nu iesaistoties tās risināšanā vai arī vispirms nomierinot iekarsušo pusi. Ja šis arguments tevi nepārliecina, iedomājies pasauli bez dusmām, pasauli, kurā cilvēkiem nav iespējas civilizēti izpaust savu neapmierinātību par netaisnību. Vai tad tā nebūtu pasaule pēc principa – acs pret aci, zobs pret zobu?

Dusmas kā sarunu stratēģija

Dusmas var būt leģitīms veids, kā panākt savu. Kādas eksperimentāls pētījums secina, ka labākus kompromisus un mazākas piekāpšanos prasībās ir saņēmis tas sarunu biedrs, kas bija dusmīgāks, nevis apmierinātāks. Ir pat pierādījumi, ka dusmas var izmantot sarunu stratēģijās, tikai te jābūt ļoti uzmanīgiem. Dusmas labāk strādās, ja darījumā tu esi stiprākā pozīcijā un tavam pretiniekam ir ierobežotas iespējas. Vājākā partnera dusmas tikai vēlreiz apliecina viņa vājumu.

Kā neļaut dusmām valdīt pār sevi?

Vēl viena labā ziņa dusmu menedžmentā: neviens bez tavas atļaujas neviens nevar iekļūt tavās smadzenēs un nevar uzkurināt dusmu procesu ilgāk, nekā dabiski nepieciešams. Tā esi tikai tu pati, kas noteiks, kā dusmas „uzvedīsies” – vai tu tās izdzīvosi reizi pa visām reizēm (1,5 minūtes); vai tās auklēsi un ik pa laikam ļausi tām tevi uzbudināt, vai arī tu tās noglabāsi dziļi sevī un mēģināsi tās tur apklusināt.

Saskaņā ar speciālistu pētījumiem dusmu reakcija ilgst 90 sekundes. Tieši tik ilgs laiks nepieciešams, lai doma caur smadzenēm izlauztos fiziskā ķermeņa reakcijā. Lai vispār rastos emocija, ir nepieciešama doma, kura stimulē ķēdes reakciju mūsu smadzenēs, kuras savukārt rada psiholoģisku atbildes reakciju mūsu ķermenī. Ja tavas dusmas ilgst vairāk par pusotru minūti, tas nozīmē, ka tu to “stāstu” turpini savā prātā “muļļāt”, un katru reizi, kad tu prātā izspēlē dusmas radījušo situāciju, tu saņem pilno domas reakcijas ciklu. Proti, ikreiz, kad tu atsauc prātā to, kas tevi sāpinājis, ievainojis vai sadusmojis, tu piespied savu organismu piedzīvot fiziskas sāpes atkal un atkal (kas izpaužas, piemēram, sirds ritma paātrinājumā).

Pavēro sevi kādā ikdienišķā situācijā! Kas parasti tevī rada dusmas? Cik ilgi tās turas? Cik ilgi tu pati tās uzkurini? Un kas notiek, ja tu tās nemaz neuzkurini?

Avoti šeit un šeit

GPS, Iedvesmai | Monday, foto-www.bigstockphoto.com

Daži iedvesmojoši citāti lietainai dienai

Kāpēc mums patīk ievērojamu cilvēku domu graudi? Viņi ir pateikuši pašu esenci vienā teikumā. Nu labi divos. Bet tāpat tik īsi! Gluži kā būtu zinājuši twiterformātu. Bet galvenais – tie iedvesmo, uzmundrina un dažreiz parāda virzienu tiem, kas apmaldījušies

Daudz labāk ir būt nīstam par to, kas jūs esat, nekā – mīlētam par to, kas jūs neesat. – Andrē Žids

Patiesība ir tāda, ka dzīvē ikviens tevi sāpinās. Tev vienkārši jāatrod vismaz viens, kas būs tā vērts, kura dēļ ciest. – Bobs Mārlijs

Tu īstenībā neesi dzīvojis līdz tai dienai, kamēr kādam neesi izdarījis ko tādu, par ko tev neviens nekad nesamaksās. – Džons Bunans (Jonh Bunyan)

Kas, meklējot jēgu, skatās uz ārpusi, ir sapņotāji. Kas skatās uz iekšu, ir pamodušies.- Karls Gustavs Jungs

Tas, ko tu iegūsi sasniedzot mērķi, nebūs tik nozīmīgs, kā tas, par ko tu būsi kļuvis ceļā uz mērķi. – Henrijs Davids Thoreau

Ja tu katru gadu nodzīvo identiski 75 reizes, tad nesauc to par dzīvi. – Robins Šarma

Tu nevari izglābt cilvēkus, tu vienīgi vari viņus mīlēt. – Anais Nina

Nav nekāda ceļa uz laimi. Laime pati ir ceļš – Thich Nhat Hanh

Turēt dusmas sevī ir tas pats, kas dzert indi un cerēt, ka kāds cits nomirs – Nezināms autors

Nekad neatvainojies, ka tev ir augsti standarti. Cilvēki, kas vēlēsies būt tavā dzīvē, pacelsies līdz tiem. – Ziad K. Abdelnour

Skatoties uz kokiem, es spēju saprast, ko nozīmē pacietība. Skatoties uz zāli, es novērtēju neatlaidību. – Hal Borland

Es atradu cerību vistumšākajās dienās un spēju koncentrēties – visgaišākajās dienās. Bet es nekad nevērtēju pasauli – Dalailama

Galu galā tu sapratīsi, ka tavi labākie dzīves gadi bija tie, kad tu pateici sev – manas problēmas ir manējās. Kad tu nevainoji par tām savu māti, zemi, vai prezidentu. Tad tu saprati, ka vari pats kontrolēt savu dzīvi – Alberts Ellis

Pašapziņa nerodas no tā, ka tev vienmēr ir taisnība, bet gan no tā, ka tev nav bail kļudīties. – Nezināms autors

Attaisnojumi ir naglas, ar ko būvējam neveiksmes namu. – Dons Vilders

Dažreiz tu uzvari. Un dažreiz tu mācies – Džons Maksvels

Izaugsme, Noderīgi | Monday, foto-www.bigstockphoto.com

Vai tavi kolēģi ir seksisti?

Jeb – sešas lietas, ko viņiem nekad nevajadzētu teikt sievietēm darbavietā

Pret sievietēm un vīriešiem joprojām darbavietās izturas atšķirīgi. Tās ir smalkas nianses, kuras dažkārt pat grūti pamanāmas, tomēr pārkāpj profesionalitātes un cieņas robežas. Atlasījām ievainojošu vai dzimuma vietu norādošu terminoloģiju, kādu vīrieši mēdz lietot birojos ikdienas saziņā ar savām kolēģēm sievietēm. Dažreiz tā, protams, tiek lietota, lai paslavētu un izrādītu savas rūpes, taču padomāsim – vai kaut reizi vīrieši tā mēdz runāt ar (par) kolēģiem vīriešiem?

 

Meitenes, uztaisiet komandai kafiju!….. Meitenes no finanšu departamenta paveikušas lielisku darbu.

Vai tevi nekad tā nav uzrunājis kolēģis, ar kuru esat vienādā amatu līmenī un profesionālajā statusā? Tiesa, šādus teicienus retāk dzirdēsi starptautisko uzņēmumu fililālēs, biežāk – Latvijas kapitāla uzņēmumos, pat diezgan lielos kolektīvos. Turklāt tas attiecas ne tikai uz tiešām jaunām meitenēm – zinām gadījumus, kad šādi tiek uzrunātas sievietes ap četrdesmit un pietiekami cienījamos amatos. Šādi izteikumi ir pazīstami kā “labvēlīgs seksisms”. Tas ir komentārs, kas šķiet nekaitīgs vai pat domāts kā kompliments, bet kas tomēr neviļus nostiprina negatīvus stereotipus.

Ko tu par to domā kā sieviete?…

Piemēram, apspriežot jaunāko reklāmas koncepciju, šādi mēdz pajautāt projekta vadītājs. Nekādu ļaunu nodomu, tikai patiesa vēlme uzzināt, vai sieviete domā atšķirīgi. Taču norāda, ka jautātājs tikai tagad ļauj tev izteikties un ka īstenībā viņš norāda tavu „vietu”.

Tu izskaties ļoti labi šajā kleitā

Nu, jā, droši vien šādu komplimentu mēs no kolēģiem dzirdēsim reti, un labi vien ir. Tas var šķist pavisam nekaitīgs, bet zemtekstā tas slēpj seksuālu vērtējumu vai norāda, ka kolēģis tevi nekad nav uztvēris profesionāli nopietni. Visticamāk, saņemot šādu kopmlimentu, tu jutīsies neērti, nezināsi, kā reaģēt un ātrumā noreaģēsi pavisam neadekvāti (piemēram, sāksi koķetēt vai tieši otrādi – neveikli noraidīt komplimentu).

 

Neesi nu tik emocionāla (ak vai, ja kāds vēl piemetina – tev noteikti ir grūtās dienas!). Nomierinies. Atslābinies.

Šādi komentāri liecina par teicēja stereotipiem, ka sieviete nespēj pieņemt loģiskus lēmumus, ka sievietes ir emocionāli pārāk iesaistījušās savā darbā (kāds liela uzņēmuma vadītājs manai paziņai, augsta līmeņa vadītājai šajā uzņēmumā, norādīja: “Neviens tev neprasīja, lai tu te ieliec savu sirdi!”)

Viņa ir baigā maita…

Jā, acīs neviens to neteiks, bet kolēģu sarunās kafijošanas pauzēs, šādus un līdzīgus apzīmējumus dažs labs vīrietis veltīs vadītājai sievietei, kura būs parādījusi stingru mugurkaulu un noteiktu nostāju. Biežāk to teiks vīrieši (un arī sievietes), kam ir aizspriedumi pret sievietēm līderēm un vadītājām.

Kā sieviete viņa patiesi ir pārspējusi visas cerības (attiecībā uz kādu darbu)…

Iespējams, kolēģis tikai gribēja pateikt, ka viņa ir vislabākā IT speciāliste uzņēmuma vēsturē, bet šādi viņš arī norādīja, ka kategorija “labākais IT speciālists”, viņaprāt, nekad nav bijusi iedomājama atbilstoša sievietes spējām.

Vēl daži teicieni, kurus mēs negribētu dzirdēt:

Vai tiešām esi pārliecināta, ka vēlies šo paaugstinājumu? Tu taču “neredzēsi” savu ģimeni un bērnus!

 

Kāpēc tu līdz šim neesi precējusies?

 

Tu taču neesi no tām trakajām feministēm?

Un kādus teicienus tu esi dzirdējusi?

Idejas no oriģinālā raksta šeit.

Kafijas pauze | Monday, foto-www.bigstockphoto.com

Divas sēklas

Divas sēklas gulēja tikko apsētā laukā vienai otrai blakus. Pirmā sēkla sacīja: “Gribu augt! Gribu, lai manas saknes ietiecas dziļi zemē, un gribu, lai mani asni pārlauž zemes garozu…Gribu atvērt savus maigos pumpurus kā karogus, kas vēstītu pavasara atnākšanu… Gribu sajust saules siltumu sejā un rīta rasas svētību savās ziedlapās!“

Un viņa auga.

Otra sēkla sacīja: „Man ir bail. Ja ļaušu savām saknēm tiekties uz leju, es nezinu, ko atradīšu tur, tumsā. Ja izlauzīšu sev ceļu caur cieto zemi, varbūt kāds nodarīs pāri maniem trauslajiem asniem… un ja nu ļaušu saviem pumpuriem atvērties un kāds mēģinās tos apēst? Turklāt, ja pavēršu savus pumpurus, var būt mani izraus no zemes kāds nerātnis. Nē, labāk es nogaidīšu, kamēr būs droši“

Un viņa gaidīja.

Kāds putns, kas turpat laidelējās, meklēdams ēdamo, un ieraudzīja gaidošo sēklu un uzreiz to aprija.

Lūk, tā notiek,  ja neuzdrīkstas riskēt – līdz ziedēšanai netiek nekad!

Aktuāli | Samsung Electronics

Vislatvijas sakopšana klāt – parūpējies arī par TV un monitoru

Šajā nedēļas nogalē ikviens tiek aicināts piedalīties apkārtējās vides sakopšanā.

Ja brīvdienās plānots pievērsties kārtības un tīrības ieviešanai arī savā mājoklī, tad vērts iepazīties ar Samsung apkopotajiem padomiem datoru un televizoru ekrānu saudzīgai kopšanai.

Drošība – pirmajā vietā

Lai nekaitētu ierīcei un izvairītos no skārienjūtīgo ekrānu pogu saspaidīšanas, pirms tīrīšanas tā ir jāizslēdz. Melns ekrāns ļaus ne tikai vieglāk saskatīt netīrumus, bet arī samazinās iespēju, ka mitrums no tīrīšanas līdzekļiem radīs ierīces bojājumus.

 

Pareizo tīrīšanas drānu izvēle

Saudzīgākais veids, kā notīrīt monitora un televizora ekrānu, ir ar sausu, mīkstu, bezplūksnu drānu. Papīra dvieļi un sūkļi, kas citkārt var likties ļoti piemēroti, ekrānu var saskrāpēt un bojāt tā virsējo pārklājumu.

Ekrāns nav spogulis

Tīrīšanas brīdī televizors vai datora monitors jāpietur tā, lai pirksti neskar ekrānu, kā arī tīrīšana jāveic ar maigu un vienā virzienā slaukošu kustību. Princips, ko pielieto spoguļu un logu tīrīšanai, nav attiecināms uz ierīču ekrānu slaucīšanu, tāpēc, ja uz tā ir kāds grūtāk notīrāms traips, nekādā gadījumā nedrīkst to izteikti berzēt, jo papildu spiediens ekrānu var sabojāt.

Instrukcija tīrīšanas līdzekļa lietošanā

Ar sausu drāniņu ne vienmēr var parūpēties par pirkstu nospiedumu atstāto pēdu noslaucīšanu. Šādā gadījumā jāizmanto speciālais datoru vai televizoru ekrānu tīrīšanas līdzeklis, kas nopērkams sadzīves tehnikas un elektronikas veikalos. Ierīču lietošanas instrukcijās vienmēr ir norādīts, kādi būtu piemērotāki speciālie tīrīšanas līdzekļi, tomēr pirms to lietošanas ekrānus ieteicams vispirms maigi noslaucīt ar sausu lupatiņu, lai izvairītos no ekrāna vai monitora saskrāpēšanas.

Svarīgi atcerēties, ka šķidrumu nedrīkst smidzināt tieši uz ekrāna. Tā vietā ar nelielu daudzumu tīrāmā līdzekļa jāsamitrina mīksta drāniņa un, nepiemērojot spēku, jānotīra ekrāns. Katru reizi, kad nepieciešams atkārtot tīrīšanas procesu, jāizmanto tīrs drānas gabaliņš.

Jaunas tehnoloģijas – pārbaudītas tīrīšanas metodes

Kaut arī pāris desmitu gadu laikā ekrāni ir strauji attīstījušies, par vissaudzīgāko to kopšanas līdzekli tik un tā tiek uzskatīta sausa drāna. Mūsdienu televizoriem turklāt nereti ir jāparūpējas ne tikai par tā ekrānu, bet arī korpusa aizmuguri, kas izveidota vizuāli pievilcīga, piemēram, jaunā Samsung SUHD televizora īpašais viļņainās tekstūras aizmugures korpuss ļauj to novietot arī istabas vidū. Korpusa aizmugures tīrīšanai nederēs mājsaimniecībā izmantojamie tīrīšanas līdzekļi, to vislabāk noslaucīt ar sausu drānu.

Tautas tīrīšanas metodēm – nē

Monitoru un televizoru ekrānu tīrīšana, izmantojot atšķaidītu etiķa šķīdumu, ziepjūdeni, stiklu tīrītāju vai citu tautas metodi, nav ieteicama, jo tas var ekrānu sabojāt. Tāpat arī ražotāji neiesaka izmantot līdzekļus, kuru sastāvā ir amonjaks, spirts, metilhlorīds, vasks, acetons, benzols, kā arī dažādus pesticīdus, gaisa atsvaidzinātājus un smērvielas.

GPS, Iedvesmai | Monday, foto-www.bigstockphoto.com

Piektdienas jautājumi # 11. Vai ar mīlestību pietiek?

Tik daudzas no mums ir (vai ir bijušas) apsēstas, meklējot mīlestību. Visas bērnu dienu pasakas, romantiskās filmas un kultūras vēsture ir radījusi mītu, ka tieši romantiskā mīlestība ir tā, kas spēj atrisināt visas mūsu problēmas, darīt galu visām sāpēm, ciešanām, un padarīt dzīvi vieglāku un skaistāku. Mēs ticam, ka galu galā tikai mīlestība ir mūsu dzīves vislielākais mērķis (jo visas pasakas beidzas mirklī, kad skan kāzu zvani). Un vēl mēs ceram, ka ka mīlestība mūs atbrīvos no sevis nemīlēšanas. Bet tieši tāpēc, ka mēs to idealizējam, to arī pārvērtējam. Un pēc tam par to dabūjam maksāt. Ja ticam, ka viss, kas mums vajadzīgs, ir mīlestība, vai mēs neaizmirstam par tādām lietām kā cieņa, pazemība, sadarbība un pienākumi? Ja idealizējam mīlestību, mēs radām nereālistiskas gaidas pret to, ko mīlestība spēj mums sniegt. Un galu galā tieši pārspīlētās gaidas sagrauj mūsu skaisti iesāktās, kaislīgās, romantiskās atttiecības.

Jā, mīlestība ir lielāka par mums. Tā iet un nāk, kad grib, tā ir neprognozējama un nenoteikta, tā nekad nesaka – es tevi mīlēšu, ja tu būsi jauks, paklausīgs vai izveicīgs, mīlestība nekad neapsola būt mūžīga, nekad nepamest vai nesāpināt (to sakām mēs). Mīlestība galu galā nav teritorija, kuru iekarot. Mīlestībai nav likumu, tā pati ir likums. Tomēr un tieši tāpēc mēs uzdodam šo jautājumu – vai ar mīlestību pietiek?

Saderība

Ja mēs kādā iemīlamies, tas nebūt nenozīmē, ka tā ir mūsu saderīgā otra pusīte. Mīlestība ir emocionāls process, saderība – drīzāk loģisks. Ir taču iespējams iemīlēties cilvēkā, kas pret mums neizturas pārāk labi, kādā, kurš ciena mūs mazāk nekā mēs viņu, vai kādā, kura dzīve ir juceklīga vai pat depresīva, tāpēc viņš mūs nevis ceļ augšup, bet velk līdz ar sevi uz leju. Var iemīlēties kādā, ar kuru nesakrīt uzskati un pat vērtības. Galu galā var iemīlēties kādā, kuram esmu vienaldzīga, vai kurš ir nelabojams greizsirdis! Un pat nav garantijas, ka neiemīlēsies alkoholiķī, varmākā – uzreiz varbūt vēl nenojaušot par viņa dēmoniem. Vai arī nojaušot, bet cerot, ka ar mīlestību pietiks, lai to visu labotu.

Sadarbība

Var iemīlēties tikai mīlestības dēļ, negaidot neko, neko neplānojot, tikai izbaudot. Tad sagaidīt, kad tā beidzas, un tad cerēt uz nākamo. Bet ja es gribu ar kādu kopā veidot savu dzīvi, tad ar sirdi un emocijām nepietiks, tur vajag arī mazliet prāta – kaut vai lai aiz taureņiem vēderā saskatītu kādu augstākminētajiem sarkanajiem briesmu karodziņiem. Mīlestība nenovērš problēmas, par ko signalizē mazie karodziņi, tas tikai uz laiku piesedz kaisles uzliktās rozā brilles, bet, kad brilles krīt, tad visas problēmas sāk gāzties pāri kā karsta lava. Vīrietis, kurš, ak vai, sākumā tikai mazliet iedzēra, sāk dzert aizvien vairāk, kļūst arvien greizsirdīgāks, norāda, kā tev ģērbties un kontrolē visu tavu saraksti. Tas vairs nav dialogs, tā ir varas demonstrēšana. Draudzībā tai nav vietas, bet, kā reiz viedi teicis Frīdrihs Nīče – nevis mīlestības trūkums, bet gan draudzības trūkums padara laulības nelaimīgas… Mīlestība ir akla. Draudzība atver tai acis.

 

Bez upuriem

Viena no mīlestības definīcijām saka – ja tu mīli, tad tu pasauli redzi mīļotā acīm, tu savas vajadzības aizmirsti otra vajadzību vārdā. Mīlestībā un attiecībās abiem ir kaut kas jāupurē – laiks, vēlmes, vajadzības, citas attiecības. Bet, ja attiecībās jāupurē sava pašcieņa, pašvērtība, dzīves mērķis vai sapnis, vai pat ķermenis, tad ar laiku mīlestība kļūst par nezvēru. Īstai un veselīgai mīlestībai ir jābūt mūsu identitātes turpinājumam, ne tās aizstājējam vai rūsai, kas to saēd. Ja mēs esam nonākuši situācijā, kad sākam paciest, pievērt acis uz partnera necienīgu vai pat ļaunprātīgu rīcību, tad mēs īstenībā ļaujam mīlestībai noliegt sevi pašu un mūs knibināt nost par kārtiņai. Un, ja mēs neesam gana uzmanīgi, mīlestība pazudina mūs.

Mēs savā dzīvē varam iemīlēties cilvēkos, kas mums ir labi un kas ir slikti. Mēs varam iemīlēties jaunībā un vecumā. Iespējams tev būs daudz un dažādas mīlestības. Mīlestība nav nemaz tik īpaša un unikāla. Taču pašcieņa, pašvērtība un spēja uzticēties cilvēkiem ir ļoti īpaša – ja tu zaudēsi šos dārgumus, tos būs atgūt daudz grūtāk, nekā iemīlēties vēlreiz. Mīlestība var būt visbrīnišķīgākā pieredze, bet kā jebkura pieredze, tā var būt veselīga un neveselīga. Tu nevari ļauties, lai mīlestība tevi apēd, tu nevari atļauties upurēt tai sevi visu. Jo tad, kad mīlestība pazudīs, tu vari arī pazaudēt sevi. Jā, mīlestība ir skaista, nepieciešama un liela, taču ar mīlestību vien nepietiek.

Varbūt vienīgā iespēja patiesi izbaudīt mīlestību ir izvēlēties sapņot par  vēl kaut ko citu (un piedzīvot) – arī tikpat nozīmīgu kā mīlestība? Kā tu domā?

Aktuāli | foto- Ilmārs Znotiņš

UNIKĀLĀ IZSTĀDĒ IEPAZĪSTINA AR APBRĪNAS VĒRTĀM LATVIJAS IDEJĀM

Lady Gaga, Madonna, filmas „Superman Returns“ veidotāji, The Huffington Post, Kembridžas Universitāte – tie visi veiksmīgi izmanto Latvijā radītas idejas, bet cik daudz mēs paši zinām par saviem uzņēmumiem un visā pasaulē uzmanību ieguvušām Latvijā radītām idejām? T/c „Origo” piedāvā iepazīties ar 11 pasaulē plašu rezonansi ieguvušām pašmāju idejām izstādē „Apbrīnas vērtas Latvijas idejas”, kas tapusi sadarbībā ar Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē sekretariātu un no 22. aprīļa apskatāma 450 m2 plašajā tirdzniecības centra brīvdabas galerijā.

Lai vēlreiz atgādinātu Latvijas iedzīvotājiem par mūsu sasniegumiem, kā arī lai par latviešu idejām informētu ārzemju viesus, kas ir bieži t/c “Origo”, tai skaitā brīvdabas galerijas apmeklētāji, t/c “Origo” sadarbībā ar Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē sekretariātu veidotā izstādē iepazīstina ar idejām, kas, pārstāvot dažādas jomas, nesušas Latvijas vārdu pasaulē. To, ka Latvija var lepoties ar uzņēmīgiem, gudriem un radošiem cilvēkiem, pierāda tas, ka ar Latvijā radītām idejām esam pārsteiguši visu pasauli. Latvijā ražotus mikrofonus izmanto pasaules līmeņa estrādes zvaigznes, tieši latvieši radījuši pasaulē pirmo pašsekojošo bezpilota lidaparātu un iestudējuši pirmo lidošanas šovu, tāpat mūsu valstī radusies ideja par unikālu izejmateriālu – dzintara diegu un latvieši bijuši pirmie Dakāras sacensību vēsturē, kas sasnieguši finišu ar elektroautomobiļa ekipāžu.

Fotoizstādē „Apbrīnas vērtas Latvijas idejas” t/c „Origo” apkopojis šos un vēl citus inovatīvu un pasaules līmenī konkurētspējīgu ideju stāstus, kas sniedz ieskatu mūsu valsts sasniegumos – vertikālie vēja tuneļi AERODIUM, bezpilota lidmašīnas AirDog, dizaina trauki an&angel, cirvji un naži AUTINE, zinātnes jaunums Dzintara diegi, e-grāmatu aplikācija Fabula, datu vizualizācijas rīks Infogr.am, mikrofoni JZ Microphones, rallijreida un elektroniskās piedziņas automobiļi OSCar un eO, dizaina apģērbi QooQoo un autentiskas Whitehall koka laivas, kuras ražo Mr. Magpie Boat workshop.

„Šī gada pirmajā pusgadā Latvija ir prezidējošā valsts Eiropas Savienības Padomē, tādēļ šis ir īstais laiks, lai apkopotu un vēlreiz atcerētos to, ar ko varam lepoties. Latvija ir bagāta ar inovatīvām idejām, kas pārsteigušas cilvēkus visā pasaulē, tādēļ īpaši svarīgi ir arī pašiem tās apzināt un godināt. Prieks, ka izstādē arī plašāka sabiedrības daļa ieraudzīs, ka Latvijā rodas daudzas nozīmīgas idejas, kas spēj iemantot plašu atpazīstamību gan Eiropā, gan pasaulē,” atzīst Latvijas prezidentūras ES Padomē sekretariāta direktore Kristīne Pommere.

Bizness, Promo | Monday, foto-www.bigstockphoto.com

Pieci karjeras talantu tipi. Kā atpazīt?

2014. gadā viens no Baltijā lielākajiem personāla atlases uzņēmumiem Amrop veica padziļinātu pētījumu par 300 lielāko Baltijas uzņēmumu darba devēja tēlu. Reprezentatīvā Baltic Employer Branding Index pētījuma ietvaros tika aptaujāti vairāk nekā 7000 darba ņēmēju Baltijā, ieskaitot vairāk nekā 600 augstākā līmeņa vadītāju un vairāk nekā 2000 vecāko speciālistu. Viens no svarīgākajiem pētījuma akcentiem bija darba devēju un darba ņēmēju vērtību, mērķu un vajadzību saskaņa.

Šajā pētījumā Amrop izveidoja arī zemākā, vidējā un augstākā līmeņa vadītāju un vecāko speciālistu darba ņēmēju tipus – par pamatu ņemot viņu vērtības un darba stilu. Pēc Amrop vērtējuma, visbiežāk birojos sastopami ir tā dēvētie darba rūķi (31%). Nākamie biežāk sastopamie ir atzinības meklētāji (20% ), viņiem seko pragmatiķi (18%), mazliet retāk sastopami interešu entuziasti (16%) un visbeidzot – statusa meklētāji (15%).

Darba rūķi

Latvijā šajā segmentā dominē sievietes – gandrīz 45% no sievietēm ir darba rūķi, savukārt starp vīriešiem tādu ir tikai ap 20%. Vairāk darba rūķus sastapsiet vecuma grupās no 31 līdz 40 gadiem un no 51 līdz 60 gadiem. Darba rūķi dod priekšroku vecāko speciālistu amatiem, tomēr, pateicoties uzcītīgumam un lieliskām darbaspējām, viņi tiek pamanīti un nereti nokļūst arī augstākajā vadības līmenī (ka augstākā līmeņa vadītāju vidū darba rūķi ir aptuveni 30%.). Darba rūķi meklē ilgtermiņa drošību, augstu vērtē psiholoģiskas un sociālas vērtības, viņiem ir svarīgs labs organizācijas iekšējais mikroklimats un iespēja justies piederīgam. Viņiem noteikti patiktu ērti un patīkami darba apstākļi. Izskatot darba piedāvājumus, viņi salīdzinoši lielāku uzmanību pievērsīs biroja atrašanās vietai (lai tā būtu ērti sasniedzama), iespējai līdzsvarot darbu un privāto dzīvi, kā arī prognozējamam darba laikam.

Pragmatiķi

Tā ir nākamā lielākā grupa, tā piemēram jaunu cilvēku vidū (26-30 gadu vecumā) tādu ir 25%”. Viņi augstu vērtē darba saturu. Tie ir cilvēki, kas nekad neteiks – darbs ir tikai darbs. Taču viņiem tikpat nozīmīgas ir arī karjeras un personības attīstības iespējas, arī labs atalgojums. Viņus nav vērts kārdināt ar uzņēmuma reputāciju vai plaukstošas nozares potenciālu, un pat ne ar izciliem uzņēmuma produktiem vai rūpēm par darbinieku labsajūtu. Viņi ir gatavi agrāk celties, ilgāk strādāt, ziedot ilgāku laiku nokļūšanai darbavietā, toties novērtēs strauju izaugsmi, apmācības. Viņi biežāk sastopami zemākā un vidējā līmeņa vadītāju amatos. Visticamāk, starp pragmatiķiem sastapsiet mazāk sieviešu, nekā citos segmentos (sieviešu pragmatiķu vidū ir tikai ap 13%).

Interešu entuziasti

Viņu motivācija ir finansiāli stabils uzņēmums ar labu vārdu un izciliem produktiem. Vēl labāk, ja uzņēmums pieder augošai vai interesantai industrijai. Šie darbinieki, visticamāk, vērtēs arī uzņēmuma īpašnieku vai vadītāju reputāciju. Šie darbinieki ir vērtīgi, jo no viņiem var sagaidīt ieguldījumu produktu attīstībā vai uzņēmuma reputācijas veicināšanā. Viņus retāk var sastapt zemāka un vidējā līmeņa vadības amatos, vairāk starp vecākajiem speciālistiem un augstākā līmeņa vadītājiem.

Statusa meklētāji

Tie ir darbinieki, kam nav būtiskas sociālās vai psiholoģiskās vērtības. Ja statusa meklētājs ir vīrietis, piedāvājiet viņam materiālos labumus, acīmredzamas statusa lietas un izbaudāmas ērtības. Ja statusa meklētāja ir sieviete, tad viņa augstāk vērtēs drošību un ērtības. Biežāk statusa meklētājus pamanīsiet vai nu jaunu un vai jau nobriedušu cilvēku vidū (30 % no vecuma grupas 18 – 25 gadu amplitūdā un ap 20% no 51 – 60 vecuma grupas pārstāvjiem).

Atzinības meklētāji

Viņus visbiežāk var sastapt jaunu cilvēku vidū, viņi ieņem zemākā un vidējā līmeņa vadītāju amatus pat ne pārāk prestižos vai finansiāli stabilos uzņēmumos, taču uzņēmuma reputācijai ir būtiska nozīme. Viņi augstu vērtē sociālas un psiholoģiskas vērtības. Ja vēlaties viņu pārliecināt strādāt jūsu kompānijā, soliet viņiem iespēju ātri profesionāli augt un dažādas profesionālas pilnveides iespējas. Savukārt, ja gribat, lai viņi būtu lojāli darbinieki, bieži slavējiet, izceļiet un atbalstiet, un neaizmirstiet novērtēt viņu panākumus ar labiem bonusiem. Šīs grupas pārstāvjiem svarīgs ir darbs, kas ceļ pašapziņu un stiprina pārliecību par sevi. Starp atzinības mekletājiem biežāk sastapsiet vīriešus

+

Monday.lv esam radījuši tev!

Ja tev tas patīk, pievienojies mūsu atbalstītājiem!