Kafijas pauze | Monday, foto - Van Gogh’s 1889 self-portrait., By DeAgostini, bigstockphoto.com

Vinsents van Gogs redzēja vairāk

Šodien ģeniālā holandiešu gleznotāja Vinsenta van Goga dzimšanas dienā (1853. 30. 03 – 1890.29.07) pētam, ko mēs par viņu, iespējams, nezinājām.

Vienu no slavenākajām gleznām Starry Night Vinsents van Gogs uzgleznoja 1889. gada vasarā, vienā no savas dzīves tumšākajiem periodiem. Kā zināms Van Gogs tika dēvēts ne vien par ģeniālu, bet arī traku māklsinieku. Šo gleznu viņš radīja Francijas dienvidos ārstniecības iestādē (šodien teiktu psihatriskajā klīnikā), skatoties kādā naktī pa logu. Tur viņš labprātīgi bija devies meklēt garīgo patvērumu pēc auss sakropļojuma, kuru bija ieguvis savas psihozes lēkmes laikā.

Starry Night

Starry Night

Šobrīd slavenā glezna Starry Night atrodas MoMa muzejā Ņujorkā, mājas lapā tā tiek aprakstīta šādi: “Tā ir simboliska ainava, pilna kustību, enerģijas un gaismas. Ciema klusums kontrastē ar debesīs kūsājošo enerģiju …. van Goga impasto tehnika rada ritmisku efektu, šķiet, glezna it kā nepārtraukti pārvietotos savā rāmī”.

Van Gogs un citi vēlākie impresionisti gaismu attēloja kustībā, tā it kā pulsē, ņirb un izstaro virpuļus. Šajā darbā Van Gogs mākslinieciski ir spējis notvert kustību veidā, kādā iepriekš neviens to nebija attēlojis. Vairāk kā pirms simts gadiem Van Gogs gadiem gleznā ir notvēris un līdz precizitātei attēlojis vienu no zinātnes visvairāk neizdibināmajiem un sarežģītākajiem konceptiem – turbulenci*. Tikai nesen zinātnieki, izmantojot Habla teleskopu un pateicoties smalkām tehnoloģijām, spēja novērot faktisko zvaigžņu putekļu turbulenci, kas ļoti skaidri atgādināja Van Goga gleznas. Zinātnieki pievērsās detalizētai māklsinieka darbu izpētei un, tos “digitalizējot” atklāja, ka gleznā attēlotie krāsu virpuļi, ir ļoti tuvi krievu zinātnieka Kolgomorova (vairāk kā sešdesmit gadus pēc gleznas tapšanas) atklātajam šķidruma turbulences matemātiskajam modelim.

 times-d98c80d1c2c6ce186f175087a2f718e3

Lai arī nav viegli to teikt, bet tieši Van Goga psihozes periodos radītājās gleznās ir atspoguļots tas astronomiskais fenomens, ko cilvēka acs nespēj uztvert. Mākslinieka mierīgajos periodos tapušajām gleznām nav raksturīgs šāds dabas redzējums un izteiksme.

Lai gan ir neiespējami pierādīt to, vai van Goga psihiskais stāvoklis izraisīja dziļāku izpratni, redzējumu par sarežģītākajām zinātniskām teorijām, tas tomēr ir aizraujošs atklājums. Varbūt zinātniekiem pirms ķerties pie nopietniem pētījumiem, būtu jāpēta izcili mākslas darbi?

*Turbulence, vai turbulentā plūsma ir šķidruma dinamika, ja šķidrums sastopas ar šķērsli, līdzīgu ūdenskritumam, pārplūstot tā malu, škidrums it kā ieplūst tukšumā un šķidruma lielās virpuļkustības rada mazākas plūsmas un virpuļus, un tie savukārt ievirpuļo kustības tālāk un tā tālāk.

Vairāk šeit:

http://mic.com/articles/104354/van-gogh-s-paintings-accurately-depict-one-of-our-most-complex-scientific-theories

http://www.brainpickings.org/tag/vincent-van-gogh/page/2/

Kafijas pauze | Monday, foto-www.bigstockphoto.com

Trīs kāstuves

Reiz pie Sokrāta atsteidzās ļoti uztraucies māceklis un teica:

– Skolotāj, vēlos izstāstīt, ka viens no taviem draugiem tevi aprunāja.

Sokrāts viņu pārtrauca, vaicādams:

– Vai tavs sakāmais ir izgājis trīs kāstuves?

– Trīs kāstuves? – brīnījās māceklis

– Jā, – atteica Sokrāts. – Pirmā kāstuve ir Patiesība. Vai esi pārliecinājies, ka tavs sakāmais ir patiess?

– … Es tikai to dzirdēju no no kaimiņiem…

– Vai esi licis lietā vismaz otro kāstuvi – Labestību? Vai tas, ko vēlies man sacīt ir kas labs?

– Nē, gluži pretēji…

– Ak vai! – iesaucās Sokrāts- Kā tad ar trešo kāstuvi – Nepieciešamību? Vai tas, ko grasies stāstīt, ir nepieciešams?

– Atklāti runājot, nav vis.

– Tādā gadījumā atstāstim to aizmirstībai – noteica viedais vīrs

GPS, Iedvesmai | Antra Bork-Ržečicka, foto - www.bigstockphoto.com un no privātā arhīva

Piektdienas jautājumi # 7 – Cik es esmu vērts?

Ziniet, ir tādas grāmatas, kas tā lēni lasās. Interesantas, aizraujošas, daudzslāņainas, bet pēc katras izlasītas nodaļas prasās atlikt malā un brīdi padomāt. Līdzīgi kā ar stiprām zālēm, ieteicamajās devās palīdz, bet ja lietosi par daudz, saindēsies.

Man tāda grāmata šobrīd ir Rjunosuke Akutagave. Stāsti. Kādā no stāstiem ir citāts: “Ikvienam no mums noteikti ir nepieciešams zināt, ka viņš nav daudz ko vērts. Patiesībā tikai tie, kas to zina, ir kaut ko vērti.”

Tas raisīja manī pārdomu vētru.

Vērts, cena, vērtība. Pieticība, pašlepnums, noliegums, pašvērtējums. Dzīve, karjera, sabiedrība, ģimene.

Cik es esmu vērts? Un cik es domāju, ka esmu vērts? Vai es sevi novērtēju? Vai varbūt pārvērtēju? Un ja nu tā nav nauda, par ko šeit ir runa?

Tiešām ziepes, ja tā nav nauda. Ar naudu viss ir vienkāršāk, sarēķini “estimated value” vai izdali valsts IKP uz galviņām un nosauc to par savas dzīves cenu, vai paskaties mēneša ieņēmumus bankas kontā, vai pieej radoši un saskaiti savas brīnišķīgās nerealizētās idejas un novērtē tās par miljonu.

Bet ko nu, ja tā nav nauda?

Kādās mērvienībās mērīt – spēku, garu, godīgumu, taisnīgumu, mīlestību? Kādās mērvienībās to novērtēt? Un vai vispār to vajag? Man ir vairāk jautājumu, nekā atbilžu.

Un cik tu esi vērts?

Antra Bork-Ržečicka

PublicID valdes locekle

antra bork_edit

Hard talk | Andris Tauriņš, foto - www.bigstockphoto.com

Velojoslas vieno, nevis šķeļ

Pavasaris ir klāt, un līdz ar plānākiem trikotāžas izstrādājumiem ielās atgriežas arī riteņbraucēju masas. Patiesībā velobraucēji ielās bija arī ziemā. Vairums deva priekšroku kājām, automašīnām vai autobusiem. Mazākums turpināja mīt pedāļus, arī pa velojoslām.

Kas notiek ziemā?

Pārāk grūti ir lauzt mītus, ka ziema automātiski nozīmē kritušu un nosalušu velosipēdistu. Konspiratori uzskata, ka terminu “velosezona” izgudroja ne jau benzīntanki, bet gan veloservisi, lai varētu “ieziemot” visus riteņus un, protams, lai labi nopelnītu. Īstenībā jebkurš normāls ziemas mīlētājs zina, ka nav tādas velosezonas. Tāpat kā nav auto sezonas vai kājāmiešanas sezonas. Ziemā velobraucējam tikai rūpīgāk jādomā par apģērbu, jāsamazina ātrums un jānopērk kvalitatīvas riepas (70 EUR ar radzēm ir tā vērts). Jātur acis un ausis vaļā, bet mute ciet, ja vien pa ceļam negadās kāds gudrs sētnieks, kurš izdomājis uz velojoslām taisīt sniegavīrus.

josla1Šoziem sniegavīru ķermeņa daļas ar neregulāru intervālu bija izsvaidītas arī uz jaunajām Lāčplēša, Dzirnavu un Elizabetes ielas velojoslām. Daždien, uzsniegot sniegam, ikviens varēja arī pārliecināties, ka sniega fizikālās īpašības spēj noslēpt pat vistreknākos ceļa apzīmējumus. Komplektā ar neesošām rīkojuma zīmēm “veloceļš” velobraucēji un autovadītāji varēja piedalīties realitātes šovā “Kurš lielāks idiots?”.

Trūkumi

joslaNeapšaubāmi velojoslu ieviešanas projektam ir trūkumi. Kam gan nav? Tomēr galvenais trūkums ir, ka pilsēta ir trūcīga. Ja tā nebūtu, ielas pieredzētu kapitālu pārbūvi, kur veloceļi ir fiziski nodalīti no ietvēm un autotransporta plūsmas. Ja trūkuma nebūtu, pilsēta jau sen būtu uzbūvējusi Ziemeļu koridoru un stāvparkus ārpus pilsētas centra. Ja trūkuma nebūtu, lēmumu pieņēmēji atļautos nopirkt sev divriteņus un secinātu, ka velojoslas pa īstam darbosies tikai tad, kad tiks saslēgtas vienotā tīklā, lai arī paši to reiz ierakstījuši pilsētas attīstības plānā. Tie secinātu, ka Elizabetes ielas velojosla nedod gaidīto efektu, jo ved tikai vienā virzienā. Secinātu, ka cilvēki nav zivis, kas barā metas vienā virzienā, bet ir gatavi pārsēsties no auto uz velo, ja ar velo var nokļūt galapunktā pa visīsāko ceļu visīsakajā laikā. Jo šodien ir jābūt kaskadierim, lai ar riteni šķērsotu, piemēram, Zemitāna tiltu vai, lai no Šampētera nokļūtu līdz Vanšu tiltam.

Valstiski nozīmīgs projekts

josla2Tomēr, par spīti daudziem trūkumiem, velojoslu ieviešana ir viena no pēdējo gadu jaukākajām pārmaiņām Rīgas tēlā. Šis projekts ir ierindojams blakus tādiem sociāli svarīgiem un valstiski nozīmīgiem projektiem kā Nacionālā bibliotēka, Lucavsalas parks, kā arī vēl nerealizētais Jaunā Rīgas teātra atjaunošanas projekts.

Saprotams, ka daļa autovadītāju tam nepiekrīt. Tie vēl ilgi nevarēs samierināties ar jaunajiem ierobežojumiem. Kuram gan patīk atdot uz mūžīgiem laikiem garantētās tiesības ar savu astoņus kvadrātmetrus plašo ripojošo dzīvoklīti nokļūt jebkurā vietā jebkurā laikā? No autobraucēju skatupunkta velojoslas noteikti ir kā kaitinošas pumpas pilsētas pierē.

Attieksmes maiņa

Tomēr tie, kas reizēm izkāpj no auto, stumj bērnu ratus vai omi ratiņkrēslā, brauc ar velo, dodas ar kājām uz veikalu, vai vienkārši dodas romantiskās pastaigās pa senajām Rīgas ielām, būs pamanījuši, ka velojoslas ir izmainījušas pilsētas vaibstus. Tas ir smaids pilsētas sejā. Tās iezīmē pagriezienu cilvēku attieksmē pret pilsētu, kuras plānošanas dokumentos jau sen ir deklarēts, ka infrastruktūrā prioritāte ir gājējiem un velobraucējiem. Tam seko sabiedriskais transports, pēc tam privātais transports un tranzīts. Gājējiem un velobraucējiem no punkta A līdz punktam B ir tiesības nokļūt pa taisnāko ceļu.

Ieguvumi visiem

Ja vien autobraucēji ievilktu dziļu elpu un izskaitītu līdz desmit, kopīgos ieguvumus ieraudzītu arī viņi. Velojoslas ir sākums drošākai satiksmei visiem satiksmes dalībniekiem. Tas ir līdzeklis, lai uz ietvēm droši justos gājēji. Tas ir līdzeklis, lai uz brauktuves droši justos autovadītāji, kurus nepārsteigtu pēkšņi izniris fiksītis vai onkulis, kurš neveikli apbrauc bojātu akas vāku. Tas ir līdzeklis, lai bērni var droši nokļūt skolā, arī ar riteni. Ietve ir riskants, pat bīstams risinājums riteņbraucējiem. Neticiet? Pamēģiniet ar 5 km/h ietriekties gājēja mugurā, kurš bez brīdinājuma strauji maina virzienu. Lauzta gūža garantēta (labi, ne vienmēr). Variet arī pamēģināt mazliet lielākā tempā braukt garām ēkas caurbrauktuvei mirklī, kad no tās izripo sešlitrīgs VW Touareg. Labākajā gadījumā būsiet ar seju uz motora pārsega, sliktākajā – uz ielas braucamās daļas.

Ir jāuzsver vēl citi bezgala daudzie ieguvumi, kurus nes līdzi attīstīta riteņbraukšanas kultūra. Samazinās automašīnu radītie trokšņi, putekļu mākoņi un izplūdes gāzes. Tas palīdz saglabāt tīru vidi, kurā gājējiem uzturēties ir patīkamāk. Labāki apstākļi ir arī ielu kafejnīcām un to apmeklētājiem. Ēku īpašnieki beidzot var krāsot no putekļiem nogurušās māju fasādes, bet velobraucēji samazināt personīgos tēriņus. Vietā ir atgādināt arī par veselības ieguvumiem. Valsts mazāk tērē sirds un asinsvadu slimību ārstēšanai un ietaupīto naudu var novirzīt ierēdņu prēmēšanai. Beigu beigās cilvēkiem ir tvirtākas figūras un vairāk laimes hormonu. Valstī, kur katram ceturtajam bērnam ir liekais svars, tā ir teicama perspektīva.

Rīgai ir potenciāls kļūt par pilsētu ar augsti attīstītu velokultūru. Tas nenozīmē, ka visiem ir jākļūst par velobraucējiem. Taču tas nozīmē, ka visi var kļūt par velobraucēju draugiem. Jaunās velojoslas nav pasaules ideālākais projekts, bet ir solis pareizajā virzienā, sen gaidīts un nepieciešams. Tāpēc ikvienam atsevišķi un visiem kopā ir jālūdz pašvaldībai izpildīt sen doto solījumu – izveidot visaptverošu veloceļu tīklu, drošu un ērtu. Tas mainīs gan pilsētu, gan mūs pašus, uz labu.

Raksta autors – Andris Tauriņš

Pirmpublikācija šeit

Aktuāli | foto - www.samsungmobilepress.com.

Nāk Samsung Galaxy S6 un Galaxy S6 edge

No šīs nedēļas līdz pat 13. aprīlim Latvijas vadošo mobilo sakaru operatoru veikalos un lielākajos elektropreču tirdzniecības centros ir iespējams rezervēt jaunākos Samsung viedtālruņus – Galaxy S6 un Galaxy S6 edge, lai saņemtu tos tiklīdz tie būs pieejami tirgū. Tirdzniecībā Latvijā abi modeļi nonāks 17. aprīlī.

Turklāt pirmo reizi Latvijā vēl mēnesi pirms oficiālā tirdzniecības sākuma abus jaunos modeļus ir iespējams apskatīt klātienē 15 veikalos BITE, LMT, TELE2, Elkor un Euronics tīklā.

Rezervējot kādu no jaunajiem Galaxy S6 sērijas tālruņiem, tam komplektā tiek dāvināts bezvadu lādētājs. Tas papildina ierīci, kura aprīkota ar WPC un PMA bezvadu uzlādes tehnoloģiju atbalstu. Tālruņi nodrošina arī teicamu klasisko uzlādi – tā ir pusotru reizi ātrāka nekā Galaxy S5 viedtālrunim un ar 10 minūšu uzlādi ļauj lietot ierīci 4 stundas.

Abi jaunie Galaxy S6 un Galaxy S6 edge ir veidoti no metāla un stikla. Galaxy S6 edge ir pasaulē pirmais ekrāns, kam ir izliekta forma abos tā sānos. Ierīces korpuss ir veidots no šobrīd izturīgākā Corning® Gorilla Glass® 4 stikla. Plānie (6,8 mm un 7,0 mm edge versijā) un vieglie (138 g un 132 g edge versijā) Galaxy S6 un Galaxy S6 edge viedtālruņi ir apveltīti ar patlaban modernākajām Samsung tehnoloģijām. Ierīcēm ir arī pilnībā pārveidota un uzlabota lietotāja saskarne, kas ievērojami paaugstina funkcionalitāti un lietojamību.

Galaxy S6 un Galaxy S6 edge viedtālruņiem ir spēcīga un gaiša priekšējā un aizmugurējā kamera – ar F1.9 gaismas spējas objektīvu un augstas izšķirtspējas attēlveidošanas sensoru aprīkotā priekšējā (5 MP) un aizmugurējā (16 MP) kamera nodrošina izcilu attēlu kvalitāti, pat fotografējot vājā apgaismojumā.

Samsung Galaxy S6 aptuvenā mazumtirdzniecības cena būs no 699 eiro (Galaxy S6 ar 32 GB atmiņu) atkarībā no izvēlēta modeļa un atmiņas lieluma. Iegādājoties ierīci, lietotājam būs iespēja bez maksas aktivizēt īpašo ekrāna apdrošināšanas pakalpojumu „Screen Care”.

Vairāk informācijas: www.galaxys6.lv

Aktuāli | foto- www.bigstockphoto.com

Kā sākt lietot e-pakalpojumus?

Lētāka, ātrāka saziņa ar valsti jebkurā sev izdevīgā laikā un vietā, ir daži no iemesliem, kādēļ vērts apgūt e-pakalpojumus un turpmāk sazināties ar valsti internetā. Atliek vien spert pirmo soli un pamēģināt kaut vienu no vairāk nekā 200 pieejamajiem e-pakalpojumiem. Turklāt atceries, neskaidrību gadījumā vienmēr var pajautāt padomu pakalpojuma sniedzējam!

 

 

„Priekšdarbi gan prasīja laiku, un dēls palīdzēja datoru sagatavot. Tomēr to nepieciešams veikt tikai vienu reizi un pēc tam laiku un naudu var krietni ietaupīt. Piemēram, lai no Alsungas aizbrauktu uz Rīgu parakstīt līgumu un atpakaļ, ceļā pavadītu kādas sešas stundas. Tagad parakstu līgumu mājās un nosūtu pa e-pastu! E-pakalpojumi un e-paraksts noder gan privāto, gan darba lietu kārtošanai,” skaidro Suitu sieva Aleta Lipsne, viena no e-pakalpojumu popularizēšanas kampaņas „Valsts ir internetā” vēstnesēm.

 1. Nepieciešams dators ar interneta pieslēgumu, ko lieto mājās, darbā, bibliotēkā vai citviet.

2. E-pakalpojumus vari saņemt:

3. Daudzi e-pakalpojumi un datu bāzes ir pieejami bez reģistrācijas. Savukārt vairākumam e-pakalpojumu nepieciešams apliecināt savu identitāti, ko var paveikt trīs veidos:

    • ar internetbankas paroli un kodu karti vai kalkulatoru,
    • eID karti – e-pakalpojumus vari izmantot ar šo personu apliecinošo dokumentu, ja tajā ir aktivizēts e-paraksts,
    • e-paraksta viedkarti – risinājums juridiskām personām, ko arī var izmantot, lai autentificētos.

4. E-pakalpojums ir arī jebkuru dokumentu vai iesniegumu elektroniska parakstīšana ar drošu e-parakstu, un tam ir tāds pats juridiskais spēks kā papīra formātā parakstītam. Atliek vien parakstīt un nosūtīt pa e-pastu!

5. Datora sagatavošana darbam ar eID var šķist laikietilpīga, bet turpmāk saziņa ar valsti būs krietni ātrāka un ērtāka. Nepieciešamais:

    • eID ar aktivizētu e-parakstu – ietver divas iespējas – gan autentifikāciju, lai izmantotu e-pakalpojumus, gan 120 bezmaksas e-parakstus. eID karti var iegūt un e-parakstu aktivizēt Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē,
    • kartes lasītājs – neliela ierīce pievienošanai pie datora, ko var iegādāties elektropreču veikalos. Ir datori, kuros šāds lasītājs jau ir iebūvēts,
    • datora sagatavošana darbam – atliek apmeklēt eparaksts.lv un instalēt bezmaksas programmatūru, nepieciešamības gadījumā konsultējoties ar e-paraksta klientu atbalsta dienestu (t. 67018989, e-pasts: eparaksts@eparaksts.lv).

6. Tagad vari sazināties ar valsti internetā un turpmāk atliek vien atcerēties:

  • pirms apmeklē iestādi klātienē, pārbaudi, vai pakalpojums ir pieejams elektroniski,
  • tas ir arī droši, ja ievēro personīgo piesardzību,
  • šaubu vai neskaidrību gadījumā nebaidies jautāt padomu pakalpojuma sniedzējam.

Infografika_Ka sakt lietot epakalpojumus

Noderīgi kontakti:

Jautājumiem par eID jeb elektroniskās identifikācijas kartes pieteikšanu un aktivizāciju
Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde
T. 8300
www.pmlp.gov.lv

 

Jautājumiem par e-paraksta lietošanu un datora sagatavošanu darbam
VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs
T. 67018989
E-pasts:
eparaksts@eparaksts.lv
www.eparaksts.lv – svarīgākā informācija, forums un programmatūra lejupielādei

 

Izaugsme, Psiholoģija | Monday, foto-www.bigstockphoto.com

5 lietas, kas slēpjas aiz noguruma

Mūsu ķermenis nereti ir daudz gudrāks par mums un signalizē par lietām, par kurām mēs vēl negribam domāt vai kuras ceram atlikt.

Viens no šādiem signāliem ir nogurums. „It kā” nogurums… (vairāk…)

Izaugsme, Start-up | ilustratīvs foto - http://fashion.ekstrax.com

Kad amatnieks pārtop par uzņēmēju?

Jeb sešas lietas, kas nepieciešamas, lai rotu mākslinieks kļūtu par uzņēmēju

Ranta Roga ir rotu māksliniece ar desmit gadu pieredzi. Nule kā atvērusi pati savu studiju un veikaliņu „RARO”, kas tulkojumā no latīņu valodas vēsta „rets”. Kā amatniekam uzsākt savu biznesu, kur rodas iedvesma nepadoties, un kā iekarot ārzemju tirgu, par to, un daudz ko citu pļāpāšu ar pašu mākslinieci. Kāpju pa akmens kāpnēm jūgendstila ieskautajā klusā centra pagrabiņā. Pilnīgs miers, latviešu folkmūzikas ieskandinātā telpā man pretī veras laipnas acis un patiess smaids, uz letes pašapmierināts iekārtojies runcis Rūdis, pie sienām izstādītas rotas – sudrabs, zelts, spīdīgi, glāsmaini akmeņi, gredzeni un pērļu virtenes.

Ranta Roga

Izglītošanās

„Viss sākās ļoti vienkārši – kad pēc vidusskolas beigšanas kaut kas bija jādara, devos pie juveliera un mākslinieka Oļega Auzera mācīties,” atklāj Ranta, piebilstot, ka, viņasprāt, tādu profesiju kā juvelieris vērtīgāk ir apgūt individuāli pie meistara, nevis akadēmiskos kursos, kur nereti tiek mācīts daudz kas lieks, vai tieši pretēji, piemirstas svarīgas detaļas.

Šobrīd pie Rantas nāk arī jaunie rotu mākslas amata studēt gribētāji: „Sākumā iedodu cilvēkam kaut ko uzzīmēt un tad jau var redzēt, kas labāk padodas, tajā virzienā arī jāiet, tad arī saproti, kādu programmu izstrādāt, nav jēga mocīties kaut kādos rāmjos.”

Grūtības

Jautāta, kurā brīdī amatnieks pārtop par uzņēmēju, Ranta ir tieša: ”Tajā brīdī, kad tu saproti, ka ar savu darbu vari nopelnīt, un tas ir tas, ar ko esi gatavs nodarboties visu dzīvi, nevis tikai šodien, sava prieka pēc pataisīšu krellītes, tad sākas bizness. Un biznesā ir tā – cik pats strādāsi, tik arī būs!”. Māksliniece atceras, ka sākumā, protams, nebija viegli: „Jāizburas cauri visai Latvijas likumdošanai, būvvaldes noteikumiem un citām tehniskām lietām, kas māksliniekiem bieži vien ir svešas. Arī piemērotu telpu atrašana bija vesels process.”

Grūtības sagādā arī rotu izgatavošanai vajadzīgās tehnikas atrašana: „Latvijas tirgū nav iespējams iegādāties lielās profesionālās tehnikas, kas nepieciešamas liešanai vai cita veida materiālu apstrādei”.

Komanda

Tomēr, lai iedvesmai un radošām idejām būtu vieta mākslinieka prātā, ne vienmēr labākais risinājums ir aizpildīt visas savas domās ar mārketinga stratēģijām, likumdošanas rēbusiem un pārdošanas plāniem. Biznesā svarīga ir laba komanda. Šajā jautājumā Rantai ir paveicies – ar mārketingu, pārdošanu un mākslinieces darba nešanu tautās nodarbojas viņas kolēģis. „Māksliniekam ir grūti stundām ilgi sēdēt pie datora un nodarboties ar visām tām lietām, tad neatliek laiks radīt… Vienam pašam to izdarīt ir gandrīz vai neiespējami, mums ir saskanīga komanda, kas biznesā tad arī veido to lielo spēku.”

Internets

Ranta arī uzsver, cik būtisks uzņēmējdarbībā ir interneta aspekts: „21. gadsimtā arī tik senā nozarē kā rotu māksla, lielu lomu spēlē sociālie tīkli – facebooks, draugiem… Pirmā vieta, kur cilvēki kaut ko šobrīd meklē, ir internets, tāpēc ir svarīgi, lai brīdī, kad googlē ieraksta „sudraba gredzens”, šie atslēgas vārdi atvestu pie manis.”

Ranta savus meistardarbus pārdod arī ar tādā interneta grandā kā etsy.com. „Ārzemju tirgū var redzēt, ka cilvēkiem patīk oriģinālas idejas, tādi neapstrādāti akmeņi un netradicionālas formas,” min Ranta, uzsverot, ka par klientu daudzu ārzemēs sūdzēties nevarot.

Iedvesma

Ranta ir pūce – iedvesmas jauniem darbiem parasti atnāk naktī. Kad bildes prātā, tad tikai jāceļas, jāuzmet aša skice un jātaisa augšā. Ranta iedvesmu darbiem smeļas dabā, nevis pilsētas troksnī: „Sevi var atrast klusumā, iedvesma atnāk mirklīgi, un tad uzreiz obligāti ir jāķeras pie materiāliem un jāveido, tā bilde, sajūta, kas ienākusi prātā, ir jārealizē šeit un tagad. Citkārt, tu paņem akmeni un tajā momentā rodas redzējums, kā izskatīsies gala produkts. Jā, arī akmeņi rada to iedvesmu.”

Autentiskums

Māksliniece, galvenokārt, strādā ar sudrabu, zeltu un dabīgajiem akmeņiem, bet, ja ir vajadzība, var pielāgoties vispārdrošākajām klientu vēlmēm. Šī brīža aktuālākā tendence ir sudraba rotas ar latviešu folkloras motīviem, bet Ranta prognozē, ka šis modes kliedziens ilgi vairs nedzīvos. Spriežam, ka pasaule ir noilgojusies pēc autentiskām, dabīgām lietām, tāpēc cilvēki sāk ilgoties pēc neregulārām formām, dabīgiem akmeņiem un nenopulētām virsmām rotās. Vērtējot 2015. gada modes tendences, savos spriedumos neesam tālu no patiesības – uz Parīzes un Ņujorkas modes “mēlēm” pilnasinīgi kārtojas gan jau ierastās mirdzošās rotas, gan senatnīgi metāli un dabīgi akmeņi.

Rantas rotas katra ir ar savu raksturu, savu īpašo individuālo izskatu, kas tā vien gaida atbilstošāko valkātāju. Rūdis vēl klusi ieņurdas, lūgdams mīlestības apliecinājumus no saimnieces, un ārā jau ir satumsis: „Laiks darbam,” mierīgi stāsta māksliniece, rādot pērļu virtenes, kas jau šonakt pārtaps mākslas darbā.

BeFunky_vieta.png

Raksta autore – Kristīne Geida

+

Monday.lv esam radījuši tev!

Ja tev tas patīk, pievienojies mūsu atbalstītājiem!