GPS, Iedvesmai | Monday, foto-www.bigstockphoto.com

Piektdienas jautājumi # 3

Kuras savas atmiņas es iemainītu, un vai ieguvums būtu tā vērts?

Tu noteikti teiksi – ne pret ko! Un pie tā arī paliec! Tomēr paklausies stāstu.

Tas risinās pasaulē, kurā cilvēki var pārdot savas atmiņas un tās mainīt – kā maina vienu lietu pret citu. Stāsta galvenais varonis ir narkomāns, kurš savā dzīvē daudzas lietas jau bija ieķīlājis un pārdevis, bet viņš sev bija zvērējis, ka nekad nepārdos atmiņas par pirmo mīlestību. Tomēr viņa atkarība uzvarēja, un beigu beigās viņš arī šīs atmiņas pārdeva. Patiesību sakot, viņš pat neapzinajās savu zaudējumu, jo vairs neatcerējās, ka kādreiz viņam būtu bijušas šādas atmiņas…

Iedomājies – par sava bērnudārza laika pirmo buču tu varētu dabūt pašu jaunāko aifonu, par pirmajiem aplausiem baleta uzvedumā jau tu varētu ietirgot foršu riteni, bet par pirmo skūpstu – o, nu tu jau varētu prasīt mašīnu! Īstajā dzīvē jau mēs arī savā ziņā tirgojamies. Varbūt ne katru dienu, bet noteikti brīžos, kad jāpieņem izšķirīgi lēmumi.

Piemēram, vai izvēlēties sabiedrības atzinību vai dot priekšroku savas sirds vēlmēm; vai izvēlēties finansu ieguvumus vai ētikas apsvērumus, palikt komforta zonā vai ļauties jaunai pieredzei… Iegūt kāroto vai palikt uzticīgam sev? Tikai – katru reizi, kad tu iemaini sevi, tu piedzīvo to pašu pieredzi, ko atkarīgais, pārdodot atmiņas. Un tad kādā brīdī mums sāk likties, ka mūsu dzīvei kāds uzlicis bremžu pedāli; mēs brīnāmies, kāpēc tā nerit uz priekšu – darbā jutamies izdeguši, lai gan īstenībā nemaz neesam pārstrādājušies. Kad mēs iemainām sevi, mums ir arvien vairāk rotaļlietu un tās šķiet aizvien iekārojamākas, tikai spēles ar tām vairs īsti nesagātā prieku. Jo dzīvei vairs nav tā siltuma un smaržas, ko var dot tikai atmiņas. Tik netverama, bet izrādās – tik būtiska lieta…

Vai ir tā vērts – tirgoties ar atmiņām?

Izlasi, kāpēc mēs sākām “Piektdienas jautājumus” šeit

GPS, Iedvesmai | Monday, foto-www.bigstockphoto.com

Kurš bērns ģimenē tu esi?

Saviem vecākiem varam pateikties vai nu par labiem vai, mūsprāt, ne tik labiem gēniem, tomēr psihologi pierādījuši, ka lielā mērā mūsu personības veidošanos iespaido arī kārtas numurs, ar kuru mēs ierodamies ģimenē. Uzzini, kā tas ietekmēs tavas izvēles, veselību, izglītību, attiecības un pat profesionālās veiksmes, ja tu esi pirmais, otrais, vidējais vai vienīgais bērns; vai arī, ja esi viens no dvīņiem.

Pirmdzimtais

21 no 23 pirmajiem ASV kosmonautiem bijuši pirmdzimtie. Pirmdzimtajiem biežāk raksturīgs augstāks IQ (intelekta koeficients), viņi mīl kontrolēt, ir perfekcionisti, un ir daudz disciplinētāki nekā nākamie bērni. Psihologi to skaidro vienkārši – pirmie bērni no vecāku puses tiek pakļauti noteikumiem un prasībām daudz lielākā mērā, nekā vēlākie bērni. Ja pirmdzimtā ir meitene, viņa ir centīgāka, ambiciozāka un dzīvē bieži vien apsteidz pirmdzimtos puišus. Vecākais bērns vairāk mīl mācīties, izvēlas priekšmetus, kas viņus izaicina un sola izcilību, un par 16% biežāk nekā jaunākie bērni iegūst vairākus izglītības grādus. Arī karjerā pirmdzimtie ir pirmrindnieki, viņi ievērojami biežāk kļūst par kompāniju vadošajām sejām, salīdzinot ar jaunākajiem bērni. Lai dzīvē iegūtu līdzsvaru, šiem bērniem ir jāiemācās necensties izpatikt par daudz un jāatbrīvojas no vēlmes iepriecināt citus. Pirmie bērni agrīnajā bērnībā ir daudz labāk pasargāti no dažādām mikrobu, baktēriju un alergēnu izraisītām slimībām, kas ne vienmēr ir labi vēlākajā dzīvē. Pirmdzimtie parasti arī apprecas gados jaunāki.

Vidējais bērns

Šie bērni ir apmierinātāki ar dzīvi, komunikablāki, viņiem labāk padodas komandu spēles/darbi. Esot pa vidu vecākajam un jaunākajam, vidējais bērns ir lieliski apguvis kompromisu mākslu. Taču viņi var justies mazliet apdalīti un pazaudējušies ģimenē, var domāt, kā dzīve ir netaisna, jo viņiem nav vecākā bērna tiesību un jaunākā privilēģiju. Viņus vajadzētu vairāk iedrošināt. Mācībās viņiem labāk padodas standartizētie testveida uzdevumi. Karjerā gūst panākumus tur, kur nepieciešama sadarbība, prot strādāt komandā, lieliski adaptējas dažādās situācijās. Pieaugot un veidojot karjeru, viņus visvairāk motivē visa veida sociāla atzinība. Vidējie bērni parasti saķer neparastākas slimības. Taču viņiem izveidojas salīdzinoši laimīgākas attiecības, jo viņiem nav prasību visu veidot perfekti (spiediens, kuru nereti izjūt vecākie bērni) un nav arī gaidu pēc pastiprinātas uzmanības (kādas raksturīgas jaunākajam).

Jaunākais bērns

Jaunākie bērni parasti savu draugu vidū ir iecienīti un populāri (salīdzinot ar ģimenē vecākajiem bērniem), viņi lieliski prot sarunāt lietas, ir empātiski. Tā kā vecāki šo bērnu rezultātiem nepievērš tik lielu uzmanību, viņiem varētu iet grūtāk mācībās. Karjerā viņi izvēlas profesijas, ka sola iespēju mirdzēt uz dzīves vai pat īstās skatuves – tās ir visas radošās, mākslinieciskās sfēras. Biežāk var būt problēmas ar veselību viņu pašu vainas dēļ – par iemeslu var būt nevērība, ziņkārība, vairāk iespējamas atkarības. Attiecībās viņi meklē stabilitāti un emocionālu drošību, viņi sagaida, ka citi pieņems lēmums un uzņemsies atbildību, un vienmēr būs kāds, kas par viņiem parūpēsies.

Vienīgais bērns

vienīgais bērns ģimenē viņš īsti nav apguvis, ko nozīmē dalīties, viņš nav pieredzējis, kā ir tikt pārtrauktam pusvārdā, cīnīties par uzmanību, tāpēc ir daudz neatkarīgāks, mazāk iesaistīts grupu aktivitātēs (vai radinieku tusiņos). Tomēr emocionāli viņš var piedzīvot stresu, ko rada pienākums būt vienīgajam bērnam ģimenē un pārlieka uzmanība. Mēdz justies nekompetenti, jo visu atrisina un zina vecāki. Ja vecāki izšķiras, viņš var justies tā, it kā viņam nu būtu jākļūst par pseidopartneri vientuļajam vecākam. Ambīciju ziņā vienīgie bērni ir līdzīgi pirmdzimtajiem, viņi tiecas uz pirmajām vietām un ilgojas dzirdēt aplausus. Tomēr karjerā, lai panāktu savu, no viņa var sagaidīt “skaldi un valdi” principus.

Dvīņi

 Dvīņi visu mūžu izjūt īpašu tuvību, tāpēc te ir daudz plusu un tikpat arī mīnusu. Saites viņu starpā ir tik dziļas un noturīgas, ka viņi lieliski paļaujas uz otru, taču viņiem bieži raksturīgs arī sava veida identitātes mulsums un personiskās neatkarības problēmas. Mācībās viņi it kā dalās savos panākumos un īstenībā viņiem tie nav īpaši nozīmīgi. Profesionālajā dzīvē viņiem ideāli būtu darīt kaut ko kopā, piemēram, viņi būtu lieliski partneri biznesā. Attiecības ar mīļoto varētu veidoties sarežģītas, jo dvīnis tajās meklē to pašu emocionālo tuvību, ko izjuties ar savu dvīni. Ja dvīņa partneris ir pašpietiekams, viņam nevajadzētu just spriedzi un domāt, ka viņš/viņa nemītigi tiek salīdzināts ar otru dvīni.

Neliela piebilde. Šie noteikumi ir spēkā, ja starp vienas ģimenes bērniem nav lielas vecuma starpības. Psihologi uzskata – ja starpība starp bērniem ir desmit un vairāk gadu, tad personības attīstība veidojas pēc citiem noteikumiem. Piemēram, ja liela vecuma starpība ir starp pirmo un nākamajiem bērniem, tad pirmais drīzāk jūtas kā vienīgais, nevis vecākais, savukārt vidējais bērns patiesībā jūtas kā vecākais. Ja ir liela vecuma starpība starp vecākajiem un jaunāko, tad var apgalvot, ka tas, kurš piedzimis kā vidējais, drīzāk izaug kā jaunākais, bet jaunākais aug kā vienīgais. Ja ir liela vecuma starpība starp diviem bērniem, tad abu personības veidojas kā vienīgajiem.

Rakstā atsauces uz avotiem, ja tevi interesē vairāk – spied linkus!

Aktuāli | Monday, foto-www.bigstockphoto.com

Oskara runas, kas ir tā vērtas

Monday apkopoja labākās šī gada Oskaru ieguvēju runas

Runa, kas iedvesmo.

Oskara ieguvējs par labāko adaptēto scenāriju Filmas The Imitation Game scenārija autors, rakstnieks Grahams Moors uzrunā visus, kas nejūtas iederīgi “Stay weird, stay different”(paliec nesaprasts, paliec atšķirīgs)

Runa, kas ir tā vērta

Edijs Redmaiens (Eddie Redmayne) saņēma 2015. Gada Oskaru par labāko vīrieša lomu fimā Theory about Everthing (Teorija Par visu)

Runa, kas aizkustina

Džuliana Mūra beidzot ir saņēmusi ilgi gaidīto Oskaru par labāko sieviešu lomu filmā Still Alice. Mazliet humora, mazliet pateicības nodevas un daudz par nopietnu problēmu, par kuru nerunā

 

Runa, kas ignorē laika limitus

Oskars par labāko ārvalstu filmu šogad nokļūst Polijā. Jau daudzas godalgas saņēmušās filmas Ida režisors Pāvels Pavlikoskis (Paweł Pawlikowski)        

 

Runa, kas pārsteidz

Patrīcija Arkete ieguva Oskaru par labāko otrā plāna sieviešu lomu fimā Boyhood. Odziņa runas beigās – Merilas Strīpas un Dženiferas Lopesas reakcija

Dziesma, kas uzbur pasaku

Neticami, tā ir Lady Gaga.  Džūlijas Endrūsas dziesma no Mūzikas skaņām Lady Gaga izpilīdijumā

 

 

Izaugsme, Start-up | Autore- Kristine Geida, foto no personīgā arhīva

Sākt biznesu kā spēli

Sākt savu biznesu paralēli algotam darbam. Sākt biznesu kopā ar mīļoto cilvēku. Sākt biznesu no nekā. Sākt biznesu kā spēli un eksperimentu… Jā, arī tā var! Par jaunības entuziasmu, pirmo pieredzi biznesā hand made lampu izveidē un kā veidot biznesu kopā ar dzīves draugu stāsta  „Take a light”*  līdzdibinātāja Sabīne Leingarde

.

Ideja no zila gaisa

„Ideja par savu biznesu radās manam draugam Mārtiņam (Mārtiņš Jankovskis)” aizrautīgi gatava ar savu pieredzi dalīties ir 22 gadus jaunā Sabīne, kad esam nobāzējušās pustukšā kafijotavā un baudām savu pirmo lati.

Sabīne Leingarde un Mārtiņš Jankovskis

Sabīne Leingarde un Mārtiņš Jankovskis

Sabīne un Mārtiņš savā ikdienā strādā ar televīziju saistītā jomā, tāpēc abiem ir maiņu grafiks, kā rezultātā, lai gan jāstrādā vairāk nekā 12 stundas dienā, ir nedēļas, kad tīri teorētiski varētu vārtīties pa gultu, bet, kā atzīst pati Sabīne, abi raduši laiku izmantot produktīvi, tāpēc sava biznesa uzsākšana bija tīri likumsakarīgs solis.

„Radās doma, ka vajag darīt kaut ko savu, nevis pelnīt lielo naudu. Vēlme izpausties tajā jomā, kas pašus visu laiku ir vilinājusi” atzīst Sabīne, piebilstot, ka pirmā doma par to, ka jādara pašiem, pārim radās pirms gada, kad abi bija ceļojumā uz Parīzi. Tajā laikā Elizejas laukos norisinājās hand made produktu Ziemassvētku tirdziņš, kas tad arī kļuva par iedvesmu biznesa uzsākšanai. „Ironiskā kārtā, es pati nekad neesmu bijusi ar rokdarbiem uz tu. Mājturības stundu augstie vērtējumi ir manas omes nopelns, tāpēc doma par hand made produktu izveidi šķita vilinoša, bet nereāla,” saka Sabīne

It kā doma sāktu dzīvot savu dzīvi

Tomēr nekad nesaki nekad, tāpēc nākamais impulss biznesa uzsākšanai bija visai sadzīvisks vai arī … kosmisks: „Mēs aizbraucām ciemos pie manas omes, kas ir liela rokdarbniece. Vakariņu laikā viņa atklāja, ka ir pāris lietas, kuras viņa labprāt mums atstātu mantojumā. Mēs ar Mārtiņu, protams, pieņēmām šo piedāvājumu, domādami, ka tie būs kādi vintage tipa trauki, vai kas tāds. Liels bija mūsu pārsteigums, kad oma atnesa veselu maisu ar dažādu krāsu kokvilnas diegiem. Pirmā reakcija, protams, bija atteikties no dāvinājuma, bet mans draugs uzstāja, ka tas nebūtu pieklājīgi. Es tā kā pie sevis nosmīkņāju, nu, labi, kur tad viņš tos diegus liks…” stāsta Sabīne. Tomēr Mārtiņš jau bija sapratis, ka diegi būs daļa no izejmateriāliem, no kā veidot interjera gaismas ķermeņus. Drīz vien viņi atbrīvoja telpu savā dzīvoklī, kas kļuva par radošo studiju.

U-10-11_118

Dažreiz veiksmīgs bizness sākas kā spēle, domā Sabīne: „Es vēl tagad atceros, kā stāvēju mākslas veikalā pie krāsām, un apjukusi zvanīju draudzenei, lai noskaidrotu, kādas tieši krāsas mums būtu vispiemērotākās”.

Kad tika izveidota „Take a light” facebook lapa ar skaistām un augstas kvalitātes produktu bildēm un virtuāliem konkursiem, kas lietotājiem ļāva vinnēt kādu no lampiņu virtenēm, pasūtījumi sāka birt kā pupas.

Kas tālāk?

Jautāju: „A ko tad darīsiet, kad paša spēkiem vairs nespēsiet saražot lampiņas, algosiet darbiniekus?” Uz ko Sabīne pārliecināti pauž: „Ja galīgi nevarēsim paši pavilkt, tad talkā aicināsim draugus. Bet galvenais ir tas, ka nevēlamies zaudēt produkta kvalitāti uz kvantitātes rēķina. Mums ir svarīgs katrs klients, katra komunikācija. Tā jau ir tā biznesa bauda, ka produkta vai pakalpojuma saņēmējs ir priecīgs par nopirkto. Katrā ziņā dekoratīvās lampas nav jau nekādas zāles vai balles kleita, kvalitātes vārdā cilvēki var pagaidīt.”

Runājot par nākotnes plāniem, Sabīne atzīt, ka tikko uzsākuši ražot gaismas ķermeņus tieši bērnistabām,kas ir salīdzinoši tukša niša, Lampiņas ar alfabētu, mīlīgām dzīvnieku sejiņām vai ziediem, ir tikai daļa no daudzveidīgajām iespējām bērnistabas gaismas ķermeņu izveidei.

U-10-11_116

Grūtumi… nu un tad!

Sabīne atzīst, ka problēmas sāktos tajā gadījumā, ja šim biznesam būtu jākļūst par jaunās ģimenes vienīgo peļņas avotu. Tādā gadījumā būtu jāizstrādā citas stratēģijas, jāpiesaista papildspēki, jāiegulda krietni lielāks pamatkapitāls un jāfokusējas arī uz ārzemju tirgu. „Tomēr mūsu logo un nosaukums ir gatavs iekarot citvalstu tirgus”.

Tomēr dzīvē var gadīties visādi. Ne vienmēr, uzsākot uzņemējdarbību ar šķietami ideālu partnerību, biznesam augot, šī sadarbība paliek tikpat perfekta, cik sākumā. „Protams, nekas nav mūžīgs, bet neriskēt pārim veidot biznesu, tikai tāpēc, ka attiecībās kaut kas varētu noiet greizi, būtu muļķīgi. Dzīvosim redzēsim,” atzīst Sabīne.

„Pats grūtākais laikam 21.gs. ir noturēt ilgstošu cilvēku uzmanību, ne velti šo sauc par uzmanības laikmetu. Cilvēks pieseko facebook lapai, sajūsminās kādu laiku par jauno produktu, bet vēlāk šī popularitāte norimst, un tad uzņēmējām ir jāmeklē jauni ceļi, kā piesaistīt klientus,” norāda jauniete.

Sabīne citē Raini „Pastāvēs, kas pārmainīsies” , jo jau zina, ka biznesā nekad nedrīkst zaudēt modrību, paiet laiks un inovatīvā ideja jau ir aizgājusi mūžībā. Un arī es saprotu, ka iedvesmojošā stāsta rezultātā, neesmu izgaršojusi nevienu kūkas gabaliņu, kas nu jau pazudis nebūtībā.

Iedvesmojās Kristīne Geida

 *Ienes gaismu

Aktuāli | Monday, foto - www.bigstockphoto.com un publicitātes arhīvs

Kāpēc viņus iekāro…

Personālatlases kompānija CV-Online sadarbībā ar biznesa žurnālu Kapitāls, pagājušajā nedēļā paziņoja Latvijas ikgadējos iekārotākos darba devējus. Nokļūt iekāroto darba devēju saraksta augšgalā nenozīmē vien aplausus un iespēju vieglāk piesaistīt potenciālos darba ņēmējus. Tas nozīmē arī to, ka pēc ceremonijas ar balvām “pārnākot mājās”, atbildība pret esošajiem darba ņēmējiem tikai pieaugs, jo arī darbinieku gaidas pieaugs. Monday vaicāja godalgotajiem uzņēmumiem, kā kļūt par iekārojamu darba vietu?

Inga Kola a/s Latvenergo personāla vadības direktore, Latvenergo – 2014. gada iekārotākais darba devējs

Inga Kola kopā ar Aivi Brodiņu

Inga Kola kopā ar Aivi Brodiņu

No vienas puses mūsu panākumu atslēga, protams, ir mūsu vēsture. Latvenergo ar savām meitas sabiedrībām ir koncerns ar labiem, stabiliem pamatiem. Mēs esam zināmi un pazīstami. Bet ar to nepietiek. Svarīgs faktors ir – strādāt tā, lai runas sakrīt ar darbiem, lai tas, ko mēs, kā darba devējs, solām un stāstam darbiniekiem atbilst tam, ko mēs kā uzņēmums arī realizējam. Lai darbiniekiem būtu skaidri darba uzdevumi un sagaidāmais rezultāts, lai cilvēki saprastu, kas ir uzņēmuma un viņu individuālais mērķis, kāpēc viņi ir šeit un kā mēs visi kopā varam realizēt mērķus. Mēs esam liels uzņēmums (Latvenergo strādā ap 4000 darbinieku), un mēs lepojamies, ka arvien atrodam  “odziņas”, kā pateikt paldies darbiniekiem. Iespējams, mūsu noslēpums ir individuālā pieejā, lai spētu ieraudzīt un novērtēt katra darbinieka devumu un rezultātu. Jo īstenībā ticam, ka darba devēja tēls nav tikai valdes un vadītāju panākums, tas ir apmierinātu darbinieku darba rezultāts.

Ilze Siliņa, Statoil izpilddirektore, šajā sarakstā Statoil Fuel&Retail Latvia iekļuvis augstajā 6. vietā un ir arī labākais uzņēmums no tirdzniecības sektora

Ilze Silina

Ilze Silina

Viens secinājums – šādu rezultātu nevar iegūt viena gada laikā. Un otrs – mēs kā mazumtirdzniecības uzņēmums diendienā esam klientu acu priekšā, mēs esam pamanāmi. Par iekārotākajiem uzņēmumiem balsoja arī cilvēki, kas diendienā iepērkas Statoil, tāpēc viena no galvenajām mūsu veiksmes atslēgām ir mūsu darbinieki, kas strādā ar klientiem ikdienā. Viņu sirsnība, atsaucība un laipnība lielā mērā ir veidojusi Statoil tēlu– siltuma un labu sajūtu oāzi. Visi grib zināt, kā dabūt laimīgus darbiniekus? Tas nav nekāds noslēpums – cienīt darbiniekus, ievērot atklātības, vienlīdzīguma un taisnīguma principu, ieklausoties, iesaistot, novērtējot un interesējoties par viņiem. Es teiktu mums ir izdevies realizēt tā dēvēto win- win saikni, kur līdzsvarojas ieguvumi – uzņēmums darbiniekiem un darbinieki uzņēmumam. Mēs esam formulējuši un mums ir izdevies iedzīvināt savu kultūras DNS principu, kur pirmais elements ir cilvēks – mūsu darbinieki un klienti, un nevis rezultāts. Bet tieši tāpēc arī rezultāts neizpaliek. Pateicoties mazumtirdzniecības specifikai, Statoil daudziem jauniešiem ir pirmais darba devējs. Tā savā ziņā ir papildus sociālā atbildība – mēs esam tie, ar kura pieredzi un vērtībām jaunais cilvēks iepazīstas, ienākot darba tirgū. Ja mūsu staciju vadītāji strādā pie kases blakus darbiniekam, kuram šis ir pirmais darbs, vai tā nav labākā iespēja nodod vienlīdzīguma un laba piemēra principu.

Daiga Ozoliņa-Punāne, Cēsu alus personālnodaļas vadītāja. Šogad Cēsu alus ieguva iekārotākā darba devēja titulu Vidzemes reģionā

Daiga Ozoliņa-Punāne kopā ar Aivi brodiņu, CV-Online vadītaju

Daiga Ozoliņa-Punāne kopā ar Aivi brodiņu, CV-Online vadītāju

Uzņēmums var justies droši un stabili par saviem darbiniekiem, ja tie vēlas veidot ilgtermiņa karjeru tieši šajā uzņēmumā un mums tas ir izdevies. Mūsu ieguldījums ir ilgtermiņa projektos, veidojot nepārtrauktas attīstības kultūru uzņēmumā. Regulāri īstenojam darbinieku apmierinātības monitoringu un kopā strādājam pie darba vides uzlabošanas. Īstenojam plaša spektra apmācību projektus, ieguldot darbinieku zināšanās, kā arī attīstām koučinga un mentoringa kultūru, kas palīdz pilnveidot kopējo zināšanu un prasmju bāzi un pēctecību. Piemēram, pārdošanas procesu esam padarījuši līdzīgu virtuālai spēlei. Arī apmācībās esam ieviesuši spēles principus, kas gan mācības, gan pēc tam zināšanas pielietojumu praksē padara aizraujošāku un radošāku. Darbiniekiem ir iespēja iesaistīties lēmumu pieņemšanā un biznesa attīstībā ar savām idejām un priekšlikumiem.

Aivis Brodiņš, CV-Online vadītājs

Darba devēja tēls nav tikai skaista viesistaba, ko redz sabiedrība, un kā uzņēmums parādās uz āru. Tā arī ir virtuve, kur darbinieks strādā, vai viņš/ viņa ir labi novērtēts, vai tur ir labi darba apstākļi, atbilstošs vadības stils. Latvija ir maza valsts un informācija ātri vien no virtuves nonāk ārā un spēj ietekmēt kopējo tēlu. Mēs kā atlases uzņēmums redzam, ka tiem uzņēmumiem, kam virtuve un viesistaba ir kārtībā jeb ir vērtīga reputācija, viss ir daudz vienkāršāk. Šādos uzņēmumos ir mazāka darbinieku rotācija, kas nozīmē tie retāk meklē darbiniekus, šādi uzņēmumi kopumā strādā daudz efektīvāk un potenciālo darbinieku atlases process ir lētāks, ātrāks un vieglāks, pie tam esošie darbinieki bieži vien paši atrod un atved uzņēmumam trūkstošos. Bez tam, jo darbinieks augstāk kāpj savā karjerā, jo svarīgāks kļūst tāds kritērijs kā uzņēmuma reputācija.

Iekārotāko darba devēju pirmais desmitnieks:

1. Latvenergo,  AS

2. Latvijas Mobilais Telefons, SIA

3. Lattelecom, SIA

4. Swedbank, AS

5. Latvijas valsts meži, AS

6. Statoil Fuel&Retail Latvia, SIA

7. Draugiem, SIA

8. Air Baltic Corporation, AS

9. Latvijas Dzelzceļš, AS

10. SEB banka, AS

vairāk šeit

Kafijas pauze | Monday, www.bigstockphoto.com

Kā turēt ūdens glāzi

Kādā lekcijā profesors paņēma no galda ar ūdeni pildītu glāzi un pacēla izstieptā rokā. Noturējis pāris minūtes, viņš nolika to atpakaļ un jautāja studentiem – vai, viņuprāt, roka no šā žesta sajuta kādu kaitējumu?

– Diez vai… – teica studenti.

– Un kas notiktu, ja es glāzi turētu divdesmit minūtes?

– Roka sāktu notirpt, pārņemtu mokošas sajūtas – atbildēja studenti.

– Un kas notiktu, ja es turētu stundu?

– Roka droši vien vairs nevarētu noturēt glāzi un to izmestu, – atbildēja auditorija.

– Un kas man jādara, lai rokai nekas tāds nenotiktu? – jautāja profesors.

– Vienkārši jānoliek glāzi atpakaļ uz galda!

– Tieši tāpat ir arī ar dzīves problēmām. Ja mēs tās turam prātā pāris minūtes un tad „noliekam uz galda”, viss kārtībā. Ja tas notiek divdesmit minūtes, sākam justies mokoši, slikti, bet atrisināt nevaram, jo prāts kļūst paralizēts, „notirpis”. Un, ja mēs par kādu problēmu domājam stundu no vietas, tad to ne vien neatrisinām, bet paši kļūstam par glāzi, kas krīt un saplīst.

Ir svarīgi domāt par problēmām, taču veltīt tam tikai tik daudz laika, cik tām ir nepieciešams. Citādi problēmas pārņem mūsu dzīvi un domas.

Izaugsme, Noderīgi | www.bigstockphoto.com

Jauna tendence – darbagalds, pie kura stāvi

Pēdējos gados pieaug to cilvēku skaits, kas darbus birojā veic, stāvot pie galda, nevis, kā ierasts, sēžot. Modīgo tendenci atbalsta teorija, kas apgalvo, ka tik ierastā sēdēšana pie biroja galda kaitīguma ziņā ir pat pielīdzināma smēķēšanai. Monday kopā ar vienu no stāvgaldu tradīcijas aizsācējiem Latvijā, sociālo mediju speciālistu Artūru Medni pēta, kāpēc vērts izvēlēties strādāt stāvot.

Atsaucoties uz Nacionālās veselības un uztura centra veikto pētījumu, aptuveni 60% pasaules iedzīvotāju dienā pavada vairāk nekā sešas stundas nepārtrauktā sēdēšanas stāvoklī.

Jauna tendence – darbagalds, pie kura stāvi

www.smithsonianmag.com

Pētnieki atzīst, ka sēdoša darba galvenais mīnuss ir situācijas, kad viss fokuss tiek vērsts uz paveicamo projektu, līdz ar to darbinieks aizmirst ne tikai par atpūtas pauzēm, bet pat ēšanas starpbrīžiem, kas likumsakarīgi noved pie dažādām organisma kaitēm.

Ilgstošs, sēdošs darbs traucē asinsritei, kas savukārt ietekmē visa organisma darbību. Teorētiski mēs, protams, apzināmies, cik svarīgi ir ik pa laikam atpūsties – izstaipīties, izstaigāties vai ieelpot svaigu gaisu, bet praktiski garīgais darbs spēj ievilkt tā, ka vairākas stundas pavadām monotonā sēdus pozā.

Lai vairāk izprastu šo neordinārā biroja darba veidu, Monday uzklausīja Inspired Digital vadītāja un sociālo mediju eksperta Artūra Medņa pieredzes stāstu.

Artūrs Mednis

Artūrs Mednis

Artūrs atklāj, ka jau pirms vairāk nekā pieciem gadiem izmēģināja šo inovāciju, taču īpaši pielāgotu stāvgaldu iegādājies 2013. gada sākumā. Šobrīd šī tendence ir gājusi plašumā, un apmēram 20% viņa kolēģu un darbinieku savus ikdienas darbus veic, stāvot pie galda.

Artūrs stāsta, ka galvenais iemesls, kāpēc viņš atteicies no sēdoša darba, bijis pavisam vienkāršs – ikdienas steigā pa reizei gadījies pastrādāt pie sekretāres galda jeb letes. Ar laiku Artūrs sapratis, ka, šādi stāvot, darbi veicas labāk, kā arī koncentrēties uz konkrētu mērķi ir vieglāk.

Tagad uzņēmuma Inspired Digital telpās jau iepirkti vairāki stāvgaldi ar elektroniski regulējamu augstumu. Mediju eksperts uzsver, ka darbinieki paši izvēlas, cik ilgu laiku no darba dienas stāvēt, cik – sēdēt. Viņš pats gan atklāj, ka pirms vairāk kā nedēļas mēģinājis atsākt strādāt sēdus, bet sajūtas bijušas neierasti dīvainas, it kā krēsls būtu vecmodīga mēbele. Šī iemesla dēļ darba krēsls no Artūra kabineta tika atkal izsviests.

Kad interesējos, cik tad stundas parastā darba dienā sanāk pavadīt uz kājām, atbilde ir pārsteidzoša – ne mazāk kā desmit. Viņš gan piebilst, ka dīdžeja darbs viņu ir norūdījis stāvēt kājās vairāk nekā astoņas stundas no vietas. Turklāt ikdiena jau nesastāv no sēdēšanas vien – darba dienā ietilpst arī dažādas biznesa sarunas un citi pasākumi, kuros izdodas gan sēdēt, gan pārvietoties.

Ja tomēr gadās pavisam sagurt, Artūra kabinetā ir mīkstās mēbeles, kurās tad var atlaisties pienācīgai atelpai. Kā saka – savs laiks darbam, savs atpūtai.

Artūrs mīnusus šajā darba stilā gan nesaredz, taču mediķi nav tik pozitīvi noskaņoti. Ārsti visā pasaulē iesaka nepārspīlēt ar stāvēšanu – tā var iedzīvoties citās likstās, piemēram, vēnu problēmās. Ideālā variantā cilvēkam būtu jāmiksē šie divi strādāšanas veidi.

Ārsti arī iesaka savu dzīvesveidu mainīt pamazām, jo, ja darbinieks, kas visu mūžu darbu veicis sēdus pozā, pēkšņi, vienā dienā sāk darboties pie stāvgalda, organismam ir šoks. Tas būtu līdzīgi, kā ar pirmo reizi mēģināt noskriet 40 km maratonu.

Mainot savu strādāšanas veidu, būtiskas ir arī tehniskas nianses – cik augstu, tālu un kādā līmenī jāatrodas datora monitoram, kur jāatbalsta rokas un kādam jābūt pamatam zem kājām. Jāpiedomā arī pie savas stāvēšanas pozas – ja stāvi sakņupis, tas nav veselīgāk kā nepareizi sēdēt.

Starp citu, Artūra vadītajā uzņēmumā stāvēšana ikdienā nav vienīgā inovācija, kas ar laiku tiks ieviesta darbiniekiem, kuri to vēlēsies. Nākotnē ir plāns iegādāties soļošanas celiņus, kas darbošanos pie kompjūtera padarīs pavisam aktīvu.

Inovatīvā darba stila plusi:

  1. Paaugstinās darba produktivitāte.
  2. Darbiniekam ir vieglāk fokusēties uz pienākumiem.
  3. Uzlabojas uzlabojās fiziskā un garīgā pašsajūta.
  4. Darbinieks kļūst daudz kustīgāks.

Lai gan sākotnēji šī jaunā tendence var šķist pat komiska, tomēr, kas nemēģina, tas neko neiegūst. Kas zina, varbūt pēc desmit gadiem tipisks biroja skats būs darbinieki, kas, stāvot kājās, strādā pie saviem laptopiem.

Virdžīnija Vulfa, Čārlzs Dikenss, Vladimirs Nobokovs un Ernests Hemingvejs arī stāvēja, rakstot savus darbus. Varbūt arī tur slēpjas radošums?

www.openculture.com

Ernests Hemingvejs, www.openculture.com

Pētīja un rakstīja Kristīne Geida

Izaugsme, Psiholoģija, Vadīt | foto - www.bigstockphoto.com

Sliktās emocijas – “zelta” ādere?

Efektivitātes un racionalitātes vārdā emocijas biznesā ilgu laiku bija iedzītas kaktā. Lai pastāv un nokaunas par to, ka ir. Tomēr arvien vairāk izskan runas, ka emocijas jālaiž vaļā – taču pamazām un apdomīgi. Par to, kāpēc emocijas ir svarīgas biznesā un kas ir sliktās emocijas Monday saruna ar Zviedrijā, Vācijā, Šveicē, Lielbritanijā un arī Latvijā  praktizējošu stratēģiju un līderības kouču Tomasu Bote

 

Tomass Bote

Tomass Bote

M: Bieži ir dzirdēts sakām, ka biznesā nevajadzētu ļaut vaļu emocijām. Taču ko darīt ļoti emocionāliem cilvēkiem, ja viņi tomēr ir biznesā. Vai viņiem sevi lauzt? Vai personība vispār spēj mainīties noteiktos apstākļos?

T.: Es teiktu ka, manuprāt, dabiskā personība tā īsti nemainās. Mana dabiskā personība ir tas, kā es sevi izpaužu ikdienā, un ja es kaut kād veidā pārspīlēju sevi, es kļūst nepievilcīgs Cilvēkā ir noteikts kodols, kas paliek nemainīgs. Taču, kas attiecas uz reakciju stresa situācijās, kad mēs mēdzam pārlieku reaģēt, es teiktu, ja cilvēks saprot, ka tā ir pārspīlēta reakcija, tad atliek tikai atrast veidus, kā to izmainīt.

Patiesībā viena no priekšrocībām, ko iegūst no sevis apzināšanās, ir spēja apzināties savas reakcijas brīdī, kad esam uz robežas, lai jau sāktu pārspīlēt. Ja šo robežu atpazīstam, zinām kā rīkoties tālāk, lai neradītu vēl lielāku kaitējumu. Šādā ziņā, protams, ir iespējams mainīt personības.

M: Mēs neesam roboti, un mēs strādājam ar dzīviem cilvēkiem. Tas nozīmē, ka mums emocijas rodas, tās kaut kur paliek, vai otrādi – ir jāpiešķiļ kāda emocija, lai rastos kas izcils? Vai tomēr nav tā, ka emocijām biznesā ir liela loma?

T.: Jā, pilnībā piekrītu. Protams, ka emocijas ir daļa no dzīves, jūs nevarat tās ignorēt. Gala rezultātā, neatkarīgi no nozares, kurā jūs strādājat – bankas, telekomunikācijas, mārketings, jebkurā jomā viss: produkti, pakalpojumi tiek radīti priekš cilvēkiem. Un mēs dažreiz to piemirstam, mums liekas, ka budžets tiek sastādīts tikai budžeta dēļ, raksts tiek rakstīts tikai, lai būtu raksts. Nē, tas tā nav, tas patiesībā tiek radīts cilvēkiem. Un, ja cilvēki nodrošina pakalpojumu kā roboti, tad tiek zaudēts kaut kas ļoti būtisks. Mēs visi zinām, cik patīkami ir tad, kad mums ir saruna ar cilvēku, kurš ir patiešām iesaistījies ar visu sirdi.

M: Kā ir ar tā saucamo “slikto” emociju izrādīšanu biznesā?

T.: Tas ir atkarīgs, kā mēs definējam “sliktās” emocijas. Te varētu būt atšķirīgas filozofijas par to, kas ir “sliktās” emocijas. Es definētu “sliktās” emocijas kā labo emociju pārspīlējumu, kad kaut kas ir par daudz, kad tu esi zem spiediena un tad tas iegūst negatīvu nokrāsu.

Vadītājiem, kuri pamana savā komandā cilvēkus, kas rīkojas pārspīlēti vai šķietami neadekvāti, mans ieteikums būtu raudzīties uz šīs personas resursiem. Iespējams, ka manis teiktais izklausās dīvaini, taču tas strādā. Uzdodiet sev jautājumu: “Kāds ieslodzīts, izpausmei noliegts talants stāv aiz šīs dīvainās uzvedības?”. Es esmu atklājis, ka šis ir ļoti iedarbīgs jautājums. Eksperimentējiet! Izvēlieties jebkuru cilvēku, kurš uzvedas dīvaini, un uzdodiet jautājumu ar patiesu beznosacījumu pozitīvu attieksmi: “Kāds talants, kādas labas īpašības tiek paustas aiz šīs dīvainās uzvedības?” Tas nebūt nenozīmē, ka jums ir jābūt kā Mātei Terēzei, visu jāpieņem un jāpacieš. Tas nozīmē to, ka aiz šīs dīvainās uzvedības vienmēr slēpjas “zelts”. Ja jums kā vadītājam ir pietiekams krampis, lai ar to saskartos, ja jūs esat pietiekami stiprs, lai redzētu cauri šim troksnim, jūs noteikti atradīsiet talantu aiz šīs dīvainās vai “sliktās” uzvedības. Es, protams, neskaitu psihopātus, tas ir cits stāsts. Šis attiecas uz normāliem cilvēkiem, 99% -os gadījumu tas tā ir.

Aiz katras dīvainības vai šķietama ļaunuma slēpjas kāds talants, kas cenšas sevi izpaust. Un smieklīgākais ir tas, ka lielākie talanti ir atrodami nevis normalā uzvedībā, bet gan tieši pārspīlētā un škietami neadekvātā rīcībā , caur kuru tie cenšas izcīnīt sev brīvību.

sarunājās Iluta Skrūzkalne

+

Monday.lv esam radījuši tev!

Ja tev tas patīk, pievienojies mūsu atbalstītājiem!