Aktuāli, Izklaide | Monday, foto: rusolclothing.com

9 seriāli, ko gaidām šogad

Seriāli vairs nenozīmē bezgalīgi garu, raudulīgu un nebeidzamu skandālu, krāpšanu un attiecību skaidrošanu TV ekrānā, kuru gaida un apspriež visa ģimene. Nu, labi, varbūt arī nozīmē, tomēr mūsdienu seriāli krasi atšķiras no agrāk iepazītajām ziepju operām, turklāt popularitātē tie nereti pārspēj pat filmas, kuras tiek demonstrētas uz lielajiem ekrāniem. Monday apkopoja 9 seriālus, kurus ar nepacietību gaidām šogad.

 

 

Orange Is The New Black, 3. sezona

Stāsts par ieslodzījumā nokļuvušo Paiperu, viņas dzīvi, draudzību un nedienām cietumā, šķiet, ir pārspējis visus iepriekš radītos “meiteņu” seriālus. Kaislības turpināsies, sākot no šīs vasaras, un jaunākā informācija liecina, ka uz visu jaunās sezonas laiku aktieru komandai pievienosies aktrise Laura Preptone. Tomēr tie, kas ir aizrautīgi skatījušies iepriekšējās divas sezonas, uzdod vienu jautājumu – vai Gaļinas “Red” Rezņikovas sīvākajai konkurente Vī būs izdevies izdzīvot un atgriezties cietumā.

 

Suits, 5. sezona

Ikdiena, iespējams, smalkākajā Ņujorkas juristu birojā ir apbūrusi miljoniem skatītāju visa pasaulē. Neticami gudrais, apķērīgais un ģeniālo atmiņu apveltītais, bet netīros pagātnes noslēpumus glabājošais Maiks, kurš veiksmīgi iefiltrējies birojā, ir kļuvis par ambiciozā Hārvija labāko draugu. Taču mūs, protams, vairāk interesē Reičelas un Maikla attiecību stāsts. Vai zināji, ka Meganas Mārklas atveidotā Reičela Zeina un firmas vadītāja Džesika Pīrsone tiek dēvētas par jaunajām Ņujorkas stila ikonām? Seriāla 5. sezona, kurā gaidāmas 16 sērijas, tiks demonstrēta šajā vasarā.

 

House of Cards, 3. Sezona

Kā novērojām jau pirmajās divās House of Cards sezonās, Frensiss Andervuds savu spēli spēlē lieliski – soli pa solim viņš ir kļuvis par ASV prezidentu. Taču jautājums ir – vai viņa tumšā pagātne nebojās Kevina Speisija atveidotā varoņa dzīvi un nākotni? 3. Sezona gaidāma jau februārī.

 

Better Call Saul

Jauno seriālu Better Call Saul ar nepacietību gaidīs visi tā priekšgājēja Breaking Bad fani, jo šī stāsta galvenais varonis būs Boba Odenkera atveidotais advokāts Sauls Gudmens, kuru iepazinām jau Breaking Bad. Lai arī seriāla centrā būs advokāts, nevajadzētu pārsteidzīgi izdarīt secinājumus, ka šis seriāls bez Haizenberga nebūs gana spraigs! To novērtēt varēsim jau pavisam drīz, jo pirmās divas seriāla sērijas gaidāmas jau februārī.

 

Peaky Blinders, 3. sezona

Tos, kas iepriekš juta līdzi kulta seriāla Boardwalk Empire varoņiem un notikumiem, visticamāk saviļņos arī Peaky Blinders. Tikai šoreiz darbība norisinās Lielbritānijas pilsētā Birmingemā pēc Pirmā Pasaules kara, un galvenie tās varoņi ir gangsteru banda. Šogad gaidāma jau seriāla trešā sezona, tāpēc tev ir pietiekami daudz laika tai sagatavoties, noskatoties iepriekšējās divas!

 

Game of Thrones, 5. sezona

Noslēdzoties 4. sezonai, fantāzijas kulta seriālā Game of Thrones, kā ierasts, plūda tik daudz asiņu, ka šķiet, tas nekad nebeigsies. Ne vienam vien skatītājam no nebeidzamajiem negaidītajiem pavērsieniem jau kļūst neinteresanti, jo ir skaidrs, ka tādā garā varētu turpināt vēl pāris gadu. Tiem, kas nav lasījuši Džordža Mārtina episkos romānus, rodas arvien jauni jautājumi – vai Denereja būs tikusi galā ar pūķiem, kur ir pazudis Tairons un kā klāsies Ariai? Un, protams, vēl mazais jautājums par dzelzs troni – uz tā, šķiet, nav iespējams nosedēt pārāk ilgi, taču ir tikai viens veids, kā to uzzināt – jāpaciešas līdz aprīlim.

Transparent, 2. sezona

Amazon Studios debija seriālu uzņemšanā ir necerēti veiksmīgi sevi attaisnojusi – seriāls Transparent, kura centrā ir stāsts par kādu Losandželosas ģimeni un tās dzīvi pēc tam, kad pārējie ģimenes locekļi atklāj, ka tēvs Morts ir transseksuālis. Pēc seriāla pirmās sezonas panākumiem, tā veidotāji ir apstiprinājuši, ka sekos arī otrā sezona, taču zināms ir vien tas, ka tā gaidāma šogad.

 

True Detective, 2. sezona

Lai arī dažu labu skatītāju True Detective skarbums samulsināja ne pa jokam, neticami liels skatītāju pulks palika uzticīgi izcilajai un pelnīti prestižām nominācijām izvirzītajai Metjū Makonehija un Vudija Harelsona aktierspēlei. Tik atklātu un emocionāli piesātinātu, teju uz visām maņām spēlējošu seriālu par kādu sērijveida slepkavu un detektīviem, kas to izmeklē, vēl nebijām piedzīvojuši. Labā ziņa ir tā, ka jau šovasar sagaidīsim otro True Detective sezonu. Seriāla veidotāju oficiālā informācija apliecina, ka šīs sezonas detektīvus spēlēs Holivudas sliktais zēns Kolins Farels, Vins Vons un Reičela Makadamsa.

 

Sherlokck, 4. sezona

Lieliskais britu seriāls, kurā pasaule iepazina nu jau par vienu no seksīgākajiem dzīvajiem vīriešiem uz planētas atzīto Benediktu Kumberbaču, atkal mūs priecēs ar tā jau ceturto sezonu. Lai arī uz sera Artūra Konana Doila nepārspējamo darbu par izmeklētāju Šerloku Holmsu un viņa palīgu Dr. Vatsonu, kura darbība ir pārnesta uz mūsdienu Londonu, pilna 4. sezona ir gaidāma vien 2016. gadā (pamatojot ilgo pārtraukumu ar abu galveno lomu atveidotāju aizņemtību, strādājot pie citām filmām), pirmo tās sēriju varam gaidīt šī gada Ziemassvētkos.

 

 

Nu, ko, ir gana daudz, ko skatīties līdz 2016. gada lielākajai intrigai – Deivida Linča un Marka Frosta kulta seriāla Twin Peaks turpinājumam (un, cerams, atrisinājumam), kurā, kā ziņots, piedalīsies daļa pirms divdesmit pieciem gadiem filmējušos aktieru.

Kafijas pauze | Foto: Louis Vuitton pavasara/vasaras 2014 kampaņa

Modes kampaņas, kurās mēs gribētu dzīvot

Valdzinošākais modes namu reklāmas kampaņās ir tajās attēlotā pasaule, kas ir daudz krāšņāka un piesātinātāka par realitāti, kurā dzīvojam. Monday apkopoja 11 skaistākās modes reklāmas kampaņas, kurās mēs gribētu dzīvot.

 

 

Chanel

pavasaris/vasara 2012

Aristokrātiska dārza ballīte ar intrigām un kaisli

Chanel ss 2011

 

Dolce & Gabbana

pavasaris / vasara 2013

Itāliešu ģimene – temperamentīga, kupla, skaļa un dzīvespriecīga

 

Chanel

pavasaris/vasara 2012

Pasakaini tērpi un melnbalta estētika

Chanel-SS-2012

 

 

Louis Vuitton

pavasaris/vasara 2012

Apburoši maigie zefīra pasteltoņi

louis vuitton-ss-12

 

Miu Miu

rudens / ziema 2013

Meitenīgs rotaļīgums un pārliecība vienlaikus

miu-miu - f/w -2013

 

Lanvin

rudens/ziema 2011

Sinhronā dejošana

 

Louis Vuitton

rudens/ziema 2010

Trīs supermodeles vienā ģērbtuvē, turklāt tērpi un noskaņa gluži serialā Mad Men

louis vuitton -f/w -2010

 

Dior

rudens/ziema 2013

Versaļas noslēpumi

vai

Noslēpumainais paradīzes dārzs

Dior Secret Garden f/w 2013

 

Oscar de la Renta

pavasaris / vasara 2015

Elegances un bezrūpīga dzīvesprieka pieskāriens

Oscar de la Renta - s/s 2015

Chloé

pavasaris/vasara 2015

Sievietes, kas skrien ar… zirgiem

Chloe- s/s -2015

 

Dolce & Gabbana

pavasaris / vasara 2015

Itāliešu modes duets Dolce&Gabbana pievēršas spāņu dejai, un dara to, tik kaislīgi, ka nevaram palikt vienaldzīgi

 

GPS, Hard talk, Iedvesmai | Monday, www.bigstockphoto.com

Vai sieviete drīkst negribēt bērnu?

Tradicionāli sabiedrībā valda uzskats, ka bērni un kļūšana par māti, ir ne vien sievietes laime un piepildījums, bet sievietes dzīves jēga un dabiskā sūtība. Sievietes gadu desmitiem un simtiem ilgi ir spējušas tai pielāgoties un pieņemt, galu galā pieklusināt vai pilnīgi atteikties no savām vēlmēm, vajadzībām un personīgās laimes, kuru teorētiski vajadzētu sniegt bērniem. Laikā, kad esam šķietami vienlīdzīgi, sievietes veiksmīgi vada biznesus, korporācijas un valstis, sabiedrība joprojām pieprasa, lai mūsu īstais piepildījums ir bērni. Monday meklē atbildi uz neērto jautājumu: vai sieviete drīkst negribēt bērnu?

 

Vēlme sievietes teju piespiest un gribēt dzemdēt bērnus, jo “tā vienmēr ir bijis”, ir cieši saistīta gan ar Latvijas valdības, gan lielākās sabiedrības daļas strikto natālisma pozīciju, proti, uzskatot, ka mūsu nākotne ir atkarīga no mūsu bērniem. Lai arī pētījumi pierāda, ka pāri, kas ir izvēlējušies neradīt bērnus, ir laimīgāki un apmierinātāki par pāriem, kas izvēlas tradicionālas ģimenes modeli, joprojām uzstājot, ka sievietes liktenis ir būt mātei, turpinām absurdi apgalvot, ka katra indivīda laime un apmierinātība ir mazāk svarīga par šķietamo kopējo sabiedrības apmierinātību. Turklāt zīmīgi, ka vīrieti, kurš apgalvo, ka negrib bērnus, mēs joprojām uztveram mierīgi, vienlaicīgi sievieti, kas apgalvo to pašu, uzskatot par nelīdzsvarotu un apgalvojot, ka “tu noteikti pārdomāsi”. Kā tad ir – vai 2015. gadā spējam pieņemt to, ka sieviete nevēlas kļūt par māti?

 

Kādas sievietes, kas vēlējās palikt anonīma, viedoklis:

“Esmu izlēmusi, ka man bērnu nebūs vispār – to pavisam droši aptvēru tikai tad, kad biju stāvoklī un sapratu, ka par visu vairāk gribu veikt abortu. Līdz tam es arī teicu, ka negribu bērnus, tomēr tāda tieša nostādīšana fakta priekšā lika izvēlēties “pa īstam”.

Protams, es regulāri saskaros ar apkārtējo spiedienu – gan ģimenes saietos gan dažādos salidojumos un citās situācijās. Tas ir tik interesanti – draudzenes grib gluži vai uzspiest bērnus, dodot tos man rokās, atstājot pieskatīt u.t.t., domājot, ka man tie iepatiksies. Sabiedrībā maldīgi bērna piedzimšana tiek uzskatīta par “dzīves sakārtošanu”, taču pēc maniem novērojumiem, piedzimstot bērnam, dzīve gluži otrādi – nevis sakārtojas, bet pārkārtojas (visbiežāk haosam). Bērna piedzimšana sievietes dzīvē, manuprāt, nav nekas dabīgs, tā apgriež otrādi gan visu sievietes, gan vīrieša līdzšinējo dzīvi. Sabiedrībā valda uzskats, ka bērni – tā ir liela laime, taču es gribu uzsvērt, ka arī dzīve bez bērniem ir liela laime! Esmu runājusi ar vairākām bezbērnu sievietēm, kurām ir arī 70 un vairāk gadu, un viņas par šo savu bezbērnu lēmumu ir ļoti laimīgas. Šis mīts par bērnu kā dzīves piepildītāju, manuprāt, ir no laikiem, kad sieviete bija pakļauta vīrietim, kurš vēlējās ātrāk tikt pie mantinieka, lai būtu nākamās darba rokas uz lauka. Viskaitinošākā šajā situācijā ir valsts nostāja pret mani kā pilsoni – jūtos mazāk vērtīga par tiem, kuri nolēmuši sevi “atražot”. Cilvēki parasti nosoda mani par to, ka es nevēlos radīt jaunus latviešus, taču tā ir ārkārtīgi egoistiska domāšana, ņemot vērā, ka pasaulē valda pārapdzīvotība.

Manuprāt, lēmums un iemesli, izvēloties dzīvi bez bērniem, katrai sievietei ir individuāls, man pašai patīk kontrolēt savu dzīvi un laiku. Arī mans draugs ir saprotošs un apzinās, ka bērna “uzspiešana” nav veselīga. Latvijā gan diezgan bieži ir novērojama šāda bērnu “uzspiešana”, kas viennozīmīgi ir emocionālā vardarbība, kurai sievietes nereti nav gatavas. Sieviete drīkst negribēt jebko. Tāpat kā vīrietis.”

 

Lelde Ozoliņa, interjera dizainere:

“Tradicionāli sistēma ir tāda – kad tu uzsāc attiecības, tev prasa, kad tu precēsies, bet, kad tu apprecies, tev prasa, kad tev būs bērns. Un, kad tev ir viens bērns, tev prasa, kad būs nākamais… Es domāju, ka visus šos netaktiskos jautājumus uzdod ļoti netaktiski cilvēki, turklāt visi šie jautājumi ir tikai un vienīgi paša cilvēka lēmums.

Manuprāt, pirms bērnu radīšanas ir svarīgi vispirms apzināties sevi. Domāju, ka kādreiz es gribēšu bērnus, taču pagaidām izvēloties dzīvi bez bērniem, esmu ļoti apmierināta. Taču šķiet, ka citi cilvēki to nevar pieņemt. Visvairāk kaitina citu pārliecība, ka viņi zina labāk, kā man būtu jādzīvo. Visbiežāk tieši draudzenes ar bērniem, kas sēž mājās un sevi nav pietiekami realizējušas, apgalvo, pat uzstāj, ka man vajag bērnu. No sievietēm, kurām ir bērni un kuras sevi veiksmīgi realizē karjerā, tāpat kā no vīriešiem, pareizas dzīvošanas pamācības dzirdējusi neesmu.

Otra lieta – es nereti saskaros ar uzskatu, ka tāpēc, ka man nav bērnu, man arī nevar būt uzskatu par bērnu izglītību vai audzināšanu. Ir tāda sajūta, ka man pat nedrīkst būt viedoklis par to, kā es gribētu audzināt savu bērnu. Savukārt iekšēja sajūta, ka kaut kas tiks nokavēts, nedrīkstētu būt īstais iemesls, lai dzemdētu. Manuprāt, bērns nav ultimāts, prece vai iegriba. Bērns ir liela atbildība, un līdz tam sajūtu ziņā ir jānonāk.”

 

Solvita Vektere, psihoterapeite:

“Es nesen runāju ar kolēģi, kura teica, ka gribēt bērnu ir neracionāla vēlme. Viņa saka: “Jo vecāka es kļūstu, jo vairāk apzinos, ka bērns ir atteikšanās, rūpes, mazāk komforta un brīvības. “ Nav taisnība, ka visām vajag bērnus un ģimeni. Sirdī daudzas veiksmīgās sievietes ļoti labprāt dzīvotu brīvas sievietes dzīvi, nevis skrietu precēties un “taisītu bērnus”. Bet ir ļoti grūti sev to atzīt, un tā ir atklāsme, par ko viņu var nokaunināt.

Otrs grāvis ir gribēt bērnu, tāpēc, ka kāds to manis gaida. Tad katra ciemošānas pie radiem vai vizīte pie ginekologa ir viena vienīga taisnošanās uz pārmetumu “un kad tad jūs, kundzīt, saņemsieties?”. Stereotipi, ka visām sievietēm ir jābūt bērniem, tik meistarīgi un viltīgi tiek iepludināti mūsos, ka kļūst par mūsu pašu pārliecību. Ir vērts pašai sev uzdot jautājumus: No kā tu īstenībā baidies? No tā, ka tev nebūs bērnu, vai no tā, ka būsi atškirīga no citām? Vai no tā, ko par tevi domās? Varbūt tev neliek mieru vecmeitu šausmu stāsti, no kuriem viens no izplatītākajiem ir Bridžitas Džonsas dienasgrāmata, kur viņa fantazē, ka ir nomirusi un suņi apgrauž viņas līķi?

Ir vērts padomāt, kādas sajūtas un emocijas tu sagaidi, kad tev būs bērns. Un kāpēc tev šķiet, ka tu to gribi, ja šaubies? Vecais priekšstasts, ka cilvēks viens pats nevar izdzīvot, jo gribam saspiesties ar otru kopā, lai būtu siltāk, ir tikai cilvēku arhaiskās bailes. Sievietes ir dažādas un katrai ir savs scenārijs. Un, ja sieviete negrib bērnu un tas viņai nerada ciešanas, tad viņa pati var izdarīt izvēli.”

 

Nobeiguma vietā vēl kāds stāsts pārdomām:

“Kopš augstkolas absolvēšanas līdz pat saviem 42 tagad es strādāju vienā darba vietā – valsts iestādē. Esmu virzījusies pa karjeras kāpnēm, taču cenšos nedomāt par to, vai tas ir mans sapņu darbs – es to māku, man par to maksā un punkts, kādas tur vēl emocijas! Vēl līdz nesenam laikam dzīvoju kopā ar savu māti, kurai ir astoņdesmit gadu, vienā divistabu dzīvoklī. Es viņai esmu vēlais bērns. Neko nezinu par savu tēvu, visticamāk esmu izmisuma bērns – tā teikt, lai ir kāds, kas vecumdienās padod ūdens krūzi. Mamma mani tā arī ir audzinājusi – sev. Atceros, kad man bija nedaudz pāri trīsdesmit un mēs aizbraucām pie radiem uz laukiem, es devos uz vietējo zaļumballi, un viņa grasījās nākt man līdzi. Radi atrunāja. Vēl līdz nesenam laikam man bija jabūt mājās laicīgi un jāatskaitās, kur un ar ko esmu bijusi. Man bija viņa jāpavada uz viņas teātra izrādēm un pastaigās. Tāpēc man īsti nav bijis personīgās dzīves. Savukārt visas mātes draudzenes vienmēr ar skaudību teica – kāda tev laba meita! Bet pirms diviem gadiem mana māte saslima ar Alchmeihera slimību, un man nācas viņu ievietot sociālās aprūpes namā. Diemžēl vai par laimi es to ļoti nepārdzīvoju. Laikam pirmo reizi jutu, ka beidzot esmu pati, ka elpoju pati. Protams, es esmu iedomājusies par bērniem. Bet jau kādu laiku esmu sapratusi, ka negribētu bērnu. Jo tad es iedomājos – un ja nu es atkārtoju savas mātes mātes scenāriju –  kad bērns kļūtu par manu vajadzību un gaidu pildītāju. Nu nē! Tagad kad esmu “atbrīvojusies” no mātes nabas saites, negribu uzņemties rūpes un pienākumus pret bērnu. Es beidzot gribu dzīvot savu dzīvi.”

Bizness | www.bigstockphoto.com

Dažādība komandā – neizmantots resurss

Viens no iemesliem, kāpēc uzņēmumi un komandas apstājās attīstībā, ir komandas dalībnieku vienveidība. Bieži vien vadītājs, atlasot savus komandas biedrus, neapzināti izvēlas cilvēkus, kas savā ziņā ir līdzīgi viņam. Jo nojauš, ka kopā ar līdzīgajiem būs vieglāk strādāt, runājot vienā valodā, lietas raitāk ritēs. Kādu laiku šādā uzņēmumā patiešām valdīs saskaņa un pat rezultāti būs samērā labi. Bet pēc laika sākas stagnācija. Kāpēc? Ja, piemēram, uzņēmumā strādā tikai analītiķi, lai arī izcili, neviens no viņiem nebūs pierunājams pārdot uzņēmuma pakalpojumu. Jo pārdot nav analītiķa stiprā puse, tas būs pat zem viņa goda. Un tā nu visa komanda gaidīs, ka pārdošana kaut kā notiks pati no sevis. Savukārt, ja šādā komandā nejauši gadas kāds baltais zvirbulis, viņam neklājas viegli. Jo viņš ir atšķirīgs, viņš runā citā valodā, un tas pārējos var radīt nervozitāti un aizkaitinājumu.

Kāpēc dažādība ir tik svarīga veiksmīgam biznesam, kā vadītājam bagātināt komandu ar dažādiem talantiem, un kā atvieglot atšķirīgā darbinieka iekļaušanos komandā – Monday saruna ar Zviedrijā, Vācijā, Šveicē, Lielbritanijā un arī Latvijā  praktizējošu stratēģiju un līderības kouču Tomasu Bote

 

Tomass Bote

Tomass Bote

M: Tomas, es zinu, ka esat strādājis ar daudzām komandām dažādās valstīs. Jūs noteikti zināt, ar kādiem izaicinājumiem mūsdienās sastopas komandas.

T: Domāju, ka šobrīd vislielākais izaicinājums ir pārmaiņu ātrums, kas ietver komandas spēju pielāgoties dažādām tirgus situācijām, un to, cik ātri spēj pielāgoties katrs komandas loceklis individuāli. Pielāgošanās nav grūta, ja vien ir griba un gatavība to darīt.

Viena no svarīgākajām lietām, ko komandas vadītāji var darīt – ļaut cilvēkiem izlemt, vai viņi vēlas iesaistīsies projektā vai nē. Gluži šekspīrisks jautājums: “Būt vai nebūt šajā komandā šā mērķa sasniegšanai?”. Mērķiem mainoties, mainās arī apstākļi, un tad vadītājam šis jautājums ir jāuzdot atkal un atkal. Tas sākumā var šķist nelietderīgi un neērti, bet, to darot, pēkšņi parādās katra komandas dalībnieka brīvprātīgā iesaistīšanās. Šādā veidā vadītājs veicina komandas dalībnieku elastību un spēju pielāgoties.

M: Kas ir darbiniekiem visizaicinošākais šādā situācijā?

T: Vairumā gadījumu darbinieki vēlas iesaistīties un dot savu ieguldījumu uzņēmuma mērķu sasniegšanā, bet bieži darbinieka iniciatīvas no vadības puses netiek atpazītas un atzītas kā ieguldījums. Darbinieks tiek pārprasts, neviens viņā neklausās un, iespējams, netic. Tas darbiniekā rada vilšanās sajūtu. Iniciatīva pamazām zūd. Ko darīt šim cilvēkam? Pirmkārt, ir svarīgi sev atzīt, ka katram pašam ir jāmācās, kā padarīt sevi saprotamu un interesantu citiem. Otrkārt, nepieciešams apzināties, ka tu neesi vienīgais, kuram ir šāda sajūta. Vienkārši citi to neatzīst. Mums ir jāuzlabo prasme padarīt sevi saprotamu, bet nepieciešams arī spēt saprast citus. Savukārt vadītājam jāveido komanda, kur šī sapratne ir teju pašsaprotama. Tad dažādība kļūst par ieguvumu, nevis rada aizkaitinājumu.

Dažādība ir ļoti lietderīga, lai izvairītos no ierobežota skatījuma. Parasti jau mums liekas, ka tikai mūsu redzējums ir vienīgais pareizais. Un tas ir pareizs. Tomēr nepastāv tikai pareizs un nepareizs. Ir vēl tā pareizs un vēl citādi pareizs, un vēl citādi pareizs. Patiesībā, ja dažādība tiek pareizi vadīta, tajā ir neierobežots skaits pareizību, kur katrs redzējums papildina jau esošo informāciju.

M: Viena lieta ir atzīt, jā, mēs esam dažādi, bet cita lieta ir pieņemt un sākt praktiski sadarboties. Pieņemu, ka šajā procesā katram ir kaut nedaudz jāmainās. Vai Jums ir kādi ieteikumi, kā sadarboties ar dažādiem cilvēkiem komandā?

T: Tas atkarīgs, no kuras perspektīvas jūs raugāties. No vadītāja vai komandas locekļa viedokļa?

M: Vai arī vadītājam būtu jāmainās?

T: Jā, jo viņa rīcība ietekmē ikvienu. Pirmkārt, vadītājam vajadzētu pārslēgties un sākt skatīties uz katru no komandas dalībniekiem ar beznosacījumu pozitīvu attieksmi. Iespējams, tas izklausās kā kārtējā klišeja, taču beznosacījumu pozitīva attieksme ir ļoti iedarbīga. Skaties uz cilvēku, nesakot – labi vai slikti. Tikai skaties – bez jebkāda vērtējuma. Tad sāc skatīties pozitīvi – orientējoties uz resursiem. Skaties uz cilvēku un domā, kas, kā, kad un kapēc viņam padodas. Jebkurā sarunā – klausoties, runājot, un pat tad, kad tev iebilst, jebkurā situācijā izturies ar beznosacījumu pozitīvu attieksmi! Tu ieraudzīsi resursus it visā – pateiktajā, paveiktajā un apjautīsi, ka to nebiji pamanījis iepriekš. Beznosacījumu pozitīva attieksme ir ļoti grūta, bet ļoti spēcīga formula ar vienu āķi: jūs nevarat sevi PIESPIEST to darīt. Ja tas nebūs patiesi, tas nedarbosies, un beigu beigās pat kaitēs veselībai. Pozitīvai attieksmei pret citiem jābūt patiesai, tai jābūt jūsu iekšējai izvēlei.

M: Vai tad, ja darbinieki kļūs patiesāki, viņi kļūs arī apmierinātāki ar darbu un galu galā laimīgāki?

T: Jā, bet tur ir neliels starpposms. Kad jūs sākat skatīties uz savas komandas cilvēkiem ar beznosacījumu pozitīvu attieksmi, viņiem tas varētu šķist mazliet aizdomīgi. Sak, ko viņš tagad grib, sakot: “Paldies par tavu ieguldījumu”? Kāpēc pēkšņi tāds draudzīgums?” Tāpēc šī attieksme var nedarboties uzreiz. Ir nepieciešams laiks un neatlaidība, lai ļautu cilvēkiem uzticēties jūsu vadības veidam. Un tad, jā – notiks tā, kā jūs teicāt.

M: Mēs dzīvojam ātrā laikmētā, un cilvēkiem biznesā nav daudz laika, ko veltīt, lai katru iepazītu. Kā ātri atpazīt, sapulcināt komandā un ļaut šiem dažādajiem talantiem uzplaukt?

T: Ja, dzīvojot straujā un mainīgā pasaulē, mums nepieciešams ātri atpazīt šos talantus savā komandā. Nepieciešams praktisks un iedarbīgs rīks, ar kura palīdzību ir iespējams atpazīt, kas slēpjas aiz cilvēku uzvedības. Piemēram, es strādāju ar Lumina Spark, tas ir brīnišķīgs rīks, kas palīdz atklāt cilvēka dabiskos talantus. Situācijās, kad kāds ārējs faktors ir izraisījis cilvēkā, piemēram, stresu, ar Lumina Spark instrumentu uzreiz var noteikt, kas izraisa šādu uzvedību un ko tālāk darīt.

Dažreiz mēs domājam, ka mums nav laika iedziļināties cilvēkos un situācijās. Patiesībā, ja mēs tomēr apzināti izbrīvētu laiku un veltītu to, lai iedziļinātos, lai meklētu un saskatītu cilvēka apslēptos talantus, šie talanti kļūtu par resursu, un ieguvums būtu visiem. Brīdī, kad personas talants tiek atpazīts un atzīts komandā, šī persona kļūt iedvesmota un ātri pielāgojas dažādām situācijām.

Ja cilvēks ir atpazinis sajūtu: “Jā! Mans talants! Es varu to izpaust!”, viņš iegūst pavisam citu lidojuma apmlitūdu, un viņš daudz aktīvāk domās, ko un kā darīt, lai dotu savu ieguldījumu. Komanda iegūst patiesu efektivitāti un ātrumu. Tāpēc tas nav veltīgi izšķiest laiks. Tā ir īstermiņa laika investīcija ar milzīgu atdevi ilgtermiņā.

Iluta Skrūzkalne

Noskaties daļu no intervijas ar Tomasu Bote

Jau 6.februārī ir iespēja piedalīties interaktīvā un aizraujošā treniņā “Me + Team = What’s Next?”, ko vadīs treneris Tomass Bote sadarbībā ar Lumina Learning.
Plašāka informācija par treniņa programmu atrodama, izejot uz šo saiti: http://ej.uz/LuminaSpark
Attiecības, Iedvesmai | Monday, www.bigstockphoto.com

Uzmanību: toksiskās draudzības!

Vai zini to sajūtu, kad ar saviem draugiem vairs neesi patiesa, bet centies izlikties mazliet labāka, gudrāka vai, piemēram, klusāka? Gada sākums ir īstais laiks dvēseles tīrīšanai, proti, tavu attiecību un draudzību revīzijai. Izskati, cik daudz patiesībā pilnīgi svešu cilvēku gozējas tavā Facebook sadaļā “draugi” un cik no saviem tuvākajiem draugiem patiešām par tādiem tu vari saukt? Varbūt daļa no tām ir toksiskās draudzības, kas prieka un pozitīvu emociju vietā sagādā arvien vairāk galvassāpju vai pat grauj tavu pašapziņu? Monday apskata 9 pazīmes, kas liecina, ka liecina par toksisku draudzību, kuru ir vērts pārskatīt.

 

1. Tu esi draudzības dvēsele vai arī tiec izmantota?

Tu sarunā tikšanās, aicini draugus uz kino, teātri, vīna vakariem un rīko kopējās ballītes. Kad kāds cits no tava draugu loka pēdējo reizi tevi aicināja kaut ko darīt kopā? Attiecības un draudzība vienmēr ir stāsts par došanu un ņemšanu. Ja jūti, ka esi tā, kas šo draudzību uztur, tad visticamāk draudzene vai draugi vairs nav ieinteresēti jūsu attiecību kopšanā. To ir grūti pieņemt, bet, kad to izdarīsi, jutīsies brīva.

2. Mums nav trūkumu un kritiku nepieņemam

Tev ir vēlme kopā ar draudzeni vai draugiem izmēģināt ko jaunu un augt, bet viņi ir iestrēguši savos vecajos paradumos, un pat jauns ēdiens uz galda viesībās izraisa sašutumu? Vai, kad centies norādīt uz drauga dīvaino vai nesaprotamo rīcību, šķiet, ka tevi neviens nedzird, jo problēma ir tevī? Tas visticamāk nekad nebeigsies, ja vien pati nebeigsi par to cepties. Cilvēks, kurš grib būt labāks, nebaidās atzīt, ka nav perfekts un ka vienmēr var strādāt, lai kļūtu vēl labāks. Labi draugi var un viņiem pat vajag otru kritizēt, bet tam, kuram kritiku izsaka, nav jāapvainojas.

3. Tava draudzene ir īsts narciss – viņas sasniegumi un aktivitātes vienmēr ir svarīgākas

Tavai draudzenei ir randiņš, viņai ir darba pārrunas, viņai vajadzīgs plecs, uz kura izraudāties, un ir tik labi, ka tu esi līdzās. Bet kā ar tevi pašu? Vai tu jūties vainīga un jūties nelāgi, jo nevarēji būt viņai līdzās svarīgā brīdī? Tavi sasniegumi un plāni ir tik pat svarīgi, cik tavas draudzenes. Prieks par draugu panākumiem ir savstarpējas cieņas apliecinājums. Taču tas, ka tu savu labāko draugu labā esi gatava darīt visu, nenozīmē, ka tev vairs nav pašai savas dzīves! Ar laiku mūsu prioritātes mainās, tomēr ir lieliski, ja labi draugi ir rokas stiepiena attālumā.

4. Draugi paļaujas, ka ar tevi vienmēr būs tā…

Tu esi kompānijas dvēsele un vienmēr, kad kādam iet slikti, esi gatava uzklausīt un atbalstīt? Protams, draugi taču uzmundrina viens otru, tomēr katrs pats ir atbildīgs par savu laimi. Tas, ka tava draudzene ir nesen izšķīrusies no vīra vai pārtraukusi ilgstošas attiecības nenozīmē, ka tev tagad ir jāpārkārto visa tava laimīgā personīgā dzīve. Galu galā attiecības ar sevi (pašcieņa un sevis mīlēšana) ir vissvarīgākās attiecības mūsu dzīvē, bez kurām nav iespējams uzbūvēt veiksmīgas attiecības ar kādu citu.

5. Viss ir slikti

Jo vairāk pozitīvu cilvēku ir tavā dzīvē, jo pozitīvāka esi tu pati! Ja tavi draugi vai labākā draudzene nemitīgi visur pamana vai meklē negatīvo, par labu garastāvokli un prieku vispār nevar būt ne runas. Tiecies ar optimistiskiem cilvēkiem! Ne viss vienmēr iet gludi, bet cilvēki mums apkārt paspilgtina mūsu pašu īpašības. Varbūt ir laiks izvērtēt, kad un kādos apstākļos jūs ar “negatīvajiem” draugiem satikāties?

6. Par tevi nekad nepriecājas

Draugi, ar kuriem tev nepārtraukti ir jāsacenšas vai kas ir greizsirdīgi uz tevi, vienkārši nav īsti draugi. Šie ir tie cilvēki, kas saka, ka vēl tev labāko, bet tā nedomā. Varbūt tevi pašu vada neliela skaudība par draudzenes paaugstinājumu darbā? Mācieties svinēt panākumus kopā! Smags darbs ir pelnījis atzinību, turklāt šāda panākumu atzīmēšana arī tev liks tiekties sasniegt vairāk.

7. Viņa vienmēr zina labāk

Viņa domā, ka ir gudrāka un labāka par tevi. Kad tev ir radusies kāda ideja vai ieteikums, tas uzreiz tiek noraidīts, jo viņas ideja ir labāka. Attiecību veidošana nozīmē nepārtrauktu klausīšanos vienam otrā un mācīšanos.

8. Neko neaizmirst un nepiedod

Šis ir vistoksiskākais un viens no smagākajiem gadījumiem. Ikviena kļūda, ko tu pieļauj, tiek atkal “iemesta tev sejā”, tā liekot tev sajustos sliktāk. Atliek tev nopriecāties par uzslavu no priekšnieka par labi izdarītu darbu, kad tev tiek atgādinātas darbā piedzīvotās kļūdas. Skaidrs ir tas, ka problēma ir tavā draugā, draudzenē vai kolēģī, taču tev jāsaprot, ka tas kaitē tavai veselībai. Runājot par dvēseles sakārtošanu, ir svarīgi iemācīties savā dzīvē atbrīvoties no cilvēkiem, kas tev vairs nepalīdz augt un nespēj tevi uzmundrināt. Arī aizvainojumu glabāšana nav veselīga, tāpēc izvērtē, vai šī draudzība ir tā vērta.

9.Drāmas karaļi

Cik bieži tu esi dzirdējusi, ka meitenes saka, ka ienīst drāmu? Patiesība ir tāda, ka daudzas sievietes pat uzlādējas, sarīkojot kārtējo skandālu. Ja no jūsu draudzības ir palikušas pāri vien problēmas, skandāli un galvassāpes un pārmetumi, visticamāk ir pienācis laiks pārvērtēt jūsu draudzību. Atceries, ka problēmas mīl kompāniju. Neiesaistoties skandālos, pamanīsi, cik daudz skaista ir visapkārt. Kādēļ gan to bojāt ar muļķīgiem argumentiem?

Ideju smēlāmies no bemoxie.org

Kafijas pauze | Monday, www.bigstockphoto.com

Pastāsts par to, kā piepildīt sapni

Reiz kāds cilvēks izlēma piepildīt savu sapni, tikai viņam nebija gana daudz spēka, lai to izdarītu. Viņš jautāja savai mātei, lai viņa tam palīdz.

Bet māte atbildēja: “Mīļais, es labprāt tev palīdzētu, bet arī man vairs nav spēka. Bet visu, kas man bija, esmu atdevusi tev…”

 

Tad viņš jautāja kādam viedam vīram:

“Kungs, saki, kur lai es ņemu spēku!”

Vīrs atbildēja: “Tiek uzskatīts, ka spēku var atrast Everestā. Tikai es pats tur neatradu neko vairāk par sniegu un vēju, un, kad es atgriezos, sapratu, ka esmu tikai pazaudējis laiku…”

Tad viņš jautāja mācītājam

“Svēto tēv, kur lai es ņemu spēku, lai piepildītu savu sapni?”

Mācītājs atbildēja: “Savās lūgšanās, dēls. Un, ja tavs sapnis izrādīsies nepareizs, tu to sapratīsi un radīsi mieru lūgšanās…”

Cilvēks apsēdās uz liela akmens ceļa malā un domāja – lai kam arī viņš prasītu padomu, viņa apjukums tikai auga, taču atbildi tā arī atrast neizdevās.

“Kāpēc tu esi tik apjucis?” jautāja kāds garām ejošs vecs vīriņš.

“Man ir sapnis, labo cilvēk, Bet es nezinu, kur atrast spēku, lai to īstenotu. Esmu jautājis ikvienam no Everesta līdz pat ellei, bet neviens nav varējis man palīdzēt.”

“Nav tā, ka neviens,” vecā vīriņa acis iemirdzējās, “vai tu pats sev to pajautāji?”

Iedvesmai | www.bigstockphoto.com

Par rakstīšanu ar roku

Šodien pasaule atzīmē rokrakstīšanas dienu. Rakstīšana ar roku esot dinozaurs, kas mirst. Palīdzēsim tam nomirt? Varbūt ieslodzīsim to muzejā, lai aplūkotu pāris reizes gadā? Vai kā?

Nav šodien daudz iespēju, kad varam pieredzēt ar roku rakstītus darbus! Varbūt saņemot vēstuli vai apsveikumu no gados vecāka radinieka vai mākslinieciska drauga. Pierakstoties semināros (labi gan, ka tikai vārds un uzvārds jāieskricelē), rakstot ātros iesniegumus valsts iestādēs, vai piedaloties ideju prāta vērtās (ak, vai, ja moderators nevar izlasīt, ko esi uzrakstījusi). Nu jā, mēs dzīvojam digitālā laikmetā, kad rakstīšana ar roku ir kļuvusi par izmirstošu, vai arī ekskluzīvu un stilīgu nodarbi. Rakstīt ar roku ir gan laikietilpīgāk, jo ar datoru rakstam ātrāk, gan arī piņķerīgāk mums un apgrūtinošāk citiem (ja rokraksts kļuvis neizlasāms).

Kāpēc bērniem jāraksta ar roku?

Skatos, kā mana mazā meita, kurai drīz jāsāk iet skolā mocās ar zīmuli, un neļaujas tikt mācītai, kā pareizi to būtu turēt! Mierinu sevi – toties viņa ļoti veikli rīkojas ar iPad un skārienjutīgo ekrānu telefoniem, tātad pirkstu motorika tiek darbināta. Dažkārt ir dzirdēts, ka skolas vecuma bērni nevar izlasīt, ko paši uzrakstījuši. Varbūt nemaz nevajag mocīties, jo visiem skolēniem drīz būs iPad, datorklases. Piemēram, Amerikā jau tagad dažos štatos vairs nav obligāta prasība sākumskolā pielietot rokrakstīšanu. Arī Latvijā dažviet pēc trešās klases vairs nav obligāta prasība bērniem iesniegt darbus rokrakstā. Un, vai vispār esi dzirdējusi par tādām glītrakstīšanas stundām?

Palūkosim, kāpēc tas dinozaurs – rakstīprasme ar roku būtu uzturams dzīvs. Bērnu psihologi zina teikt, ka rakstīšana ar roku agrīnā vecumā attīstīta motorikas prasmes, kas dod nenovērtējamu atbalstu lasītprasmes apguvē, uzlabo vizuālās uztveres spējas, trenē mūsu labo, radošo smadzeņu puslodi, arī veicina kritiskās domāšanas spējas. Pēc rokraksta varot pat prognozēt bērna akadēmiskos panakumus vēlākajā dzīvē.

Bērni, kas ātrāk spēj rakstīt ar roku, spēj sacerējumos radīt vairāk ideju, nekā tie, kas raksta sacerējumus ar datoru. Jo rakstīšana ar roku ir plūstošāka, automātiskāka, jo bērni ir radošāki un produktīvaki, ātrāk apgūst vielu, jo var koncentrēties nevis uz to, kā panākt skaistākus burtus, bet – uz saturu.

Labs rokraksts vairo pašapziņu. Pētījumi par jaunāko skolas vecuma bērniem liecina, ka bērni ar neglītu rokrakstu prasa vairāk skolotāja uzmanību. Šiem bērniem ir nepieciešams ilgāks, laiks, lai sagatavotu mājas darbus, viņi nevar iekļauties laika robežās obligātājos uzdevumos un atskaišu darbos klasēs. Tas pazemina viņa pašvērtējumu, palielina agresiju.

Bērni, kas mācās burtus, tos zīmējot, pretstatā tiem bērniem, kas mācās burtos vērojot, piedzīvo daudz lielāku smadzeņu aktivitāti. Rakstīšana ar roku uzlabo atmiņu, trenējot rokrakstīšanas prasmes smadzenes attīsta tā saukto funkcionālo speciālizāciju (spēju būt optimāli produktīvam), integrējot kustību kontroli, sajūtas un domāšanu.

Un ko ieteikt pieaugušajiem?

Nesen veikts Prinstonas un Kalifornijas universitāšu (ASV) pētījums apliecina, ka tie studenti, kas veic pierakstus ar roku, lekciju materiālu iemācās ievērojami kvalitatīvāk, nekā tie viņu skolas biedri, kas to dara datorā. Izrādās, ka mūsu smadzenes padara divus atšķirīgus darbiņus, kad rakstam ar roku vai rakstām ar datoru. Tiem, kas drukā datorā, smadzenes nelīdzdarbojas (atceramies tiesu zāles vai politisko sarunu sekretāres – viņas spēja turēt līdzi vārdu plūdiem un bija tik uzticamas. Tas bija autopilots un viņas neko neatcerējās). Savukārt, tie studenti, kas pierakstīja ar roku, līdzdarbināja arī savas smadzenes – informāciju apkopoja, atlasīja, sintezēja. Un pēc tam labāk atcerējās. Tu teiksi – nekā, ja tev būs pierakstīts lielāks apjoms informācijas (ko var izdarīt ar datoru), pēc tam tas tev vairāk palīdzēs mācīties. Ups, nepareizi! Tas pats pētījums pieradīja, ka tie, kas izmantoja ar savu roku rakstītus pierakstus, eksāmenus nokārtoja labāk. Rokrakstīšana dod atmiņai iespēju atsaukt kontektsu, emocijas un secinājumus, ko tavas smadzenes ir izdarījušas pierakstu laikā. Pētījums arī secināja, ka datorrakstītāji tikai mazliet labāk atcerējas faktus, savukārt rokrakstītāji – ievērojami labāk konceptuālizēja zināšanas. O, un vēl kas interesants! Datorrakstītāji, protams, lekciju laikā datoros darīja arī savas paralēlas lietas, (tā teikt, piekopa multitaskingu), un pēc tam, kā izrādījās, bija mazāk apmierināti ar izglītības kvalitāti un biežāk krāpās atsaikaišu darbos.

avots: www.lifehack.org

avots: www.lifehack.org

Kā rakstīt ar roku ātrāk

Angļu valodā ikdienas rakstības paradumos ir ieviesušies un viennozīmīgi pieņemti saīsinājumi (4y, OMG, cld). Nezinu, vai latviešu valodā ir jau kāds aktīvs jaunvārdu censonis, kas mums ātruma laikmetā palīdzētu ieviest saīsinājumu vārdnīcu. Iespējams, tas palīdzētu uzturēt rokrakstīšanu dzīvu ikdienā.

Bet ko varam darīt, lai rakstītu biežāk un ātrāk ikdienā? Pierakstot informāciju ar roku, uz lapas atstāj lielus, tukšus laukumus, lai pierakstītu papildu domas, kad pārskatīsi pierakstus vēlāk. Sadali lapu divās daļās, labajai pusei atvēli lielāko daļu, tur tu rakstīsi faktus, ātrās idejas, tabulas, skaitļus, visu, ko tu parasti arī noraksti ar datoru. Savukārt, lapas kreisajā pusē tev būs aprakstoša daļa, kur pierakstīsi, domas, vispārinājumus no faktiem. Arī lapas apkašā atstāj nedaudz brīvu laukumu, lai pēcāk uzrakstītu savu kopsavilkumu par pierakstīto.

Lūk, tā…

Daba ir Dieva rokraksts – teica Ralfs Emersons. Jo nav taču divu vienādu kalnu, upju un pat saulrietu. Un nav  arī divu vienādu rokrakstu. Rokraksts esot tikpat kā tavs pirkstu nospiedums – neatkārtojams, nenozogams un par tevi liecinošs. Un vai nav tā, ka zaudējot rakstīšanas ar roku prasmes, mēs zaudējam kaut ko no savas unikalitātes? Un vai nav tā, ka skaists rokraksts tevi izceļ citu starpā un pasaka par tevi ko labu, neliekot pašai runāt?

Šodien, rokrakstīšanas dienā uzraksti kartiņu, veic darbā pierakstus ar roku, vai vēl labāk – nopērc skaistu pierakstu burtnīcu un sāc rakstīt dienasgrāmatu. Kaut dažus teikumus par labajiem darbiem šodien un skaistajiem nodomiem rītdienai.

Iluta Skrūzkalne

Dizains, Stils | Daina Novikova, foto: www.homeadore.com

Kāds būs 2015. gada dizains?

Kamēr eksperti steidz apkopot spilgtākās un ietekmīgākās pagājušā gada dizaina tendences, Monday aplūko, kas būs aktuāls dizainā 2015. gadā

 

Saules batereju pārvērtības

Saules baterejas pie mums Latvijā kļūst arvien populārākas, pateicoties to ekonomiskajām un dabai draudzīgajām funkcijām. Ja iepriekš mājas, kas ar tām aprīkotas, izskatījās vienveidīgas un “kā no nākotnes”, tad tagad ir radītas saules baterejas jumta dakstiņu formā.

 

Interjerā – miers un ērtums

Divi galvenie atslēgvārdi, runājot par 2015. gada interjera dizainu, ir “komfortabls luksuss” un “organiskais dizains”. Mūsdienu interjera dizaina tendencēs valda mikss: dabas elementi, neitrālas krāsas, vienkāršas faktūras ar jaunām un pārsteidzošām dekoru idejām, kā arī mākslīgie materiāli, kas atdarina masīvkoka, metāla un dabīgā akmens faktūru.

www.gopixpic.com

www.gopixpic.com

 

Vannas istabu dizains

Vannas istabu dizainā aktuālas ir liela izmēra flīzes, kas imitē dažādus dabīgos materiālus. Atšķirībā no vēl pirms pāris gadiem aktuālās smagās angļu klasikas, šogad dominē vieglums un mierīgi toņi, bet kopējā vannas istabas dizainā – modernais art deco ar spožām detaļām. Iedvesmai – vannas istabas tendences šeit.

 

Pinterest.com

Pinterest.com

 

 

Iepakojumu dizainā – rokraksta renesanse

Šķietami hipsterīgā dizaineru aizraušanās ar rokrakstu iznāk saulītē, izvirzoties šī gada iepakojumu dizaina tendenču priekšgalā.

www.packagingoftheworld.com

www.packagingoftheworld.com

 

 

Superfunkcionāls dizains

Nekas nav lieks un viss ir izmantojams – tā ir šī gada funkcionālā dizaina devīze. Lielisks piemērs ir kompānijas Aquilequa radītais oriģinālais vīna iepakojums, kas vēlāk pārtop par funkcionālu vīna plauktu.

Pinterest.com

Pinterest.com

 

Virtuve 2015

Kopējās tendences vēsta, ka, līdz ar ēst gatavošanas modes vilni, virtuve kļūst par mājas un viesību epicentru, arvien vairāk uzmanības pievēršot virtuves dizainam. Svarīgs ir ne vien telpas iekārtojums, bet arī iekārtu funkcionalitāte un ērtums. Šī gada atklājums – Itālijas virtuves iekārtu luksusa zīmola Valcucine radītās pārvietojamās elektrības rozetes.

instyledesign.com.au

instyledesign.com.au

 

Web dizaina jaunumi

Web dizains ir viens no mainīgākajiem, tāpēc gada gaitā visticamāk sagaidīsim arvien jaunus un pārsteidzošus trendus. Taču, ja šobrīd strādā pie savas mājas lapas izstrādes, tad zini, ka nekļūdīsies, ja līdzās citām tendencēm izvēlēsies vienkāršību un lapas tīrību, novācot visu lieko vai reti izmantojamo informāciju. Tāpat bilžu aģentūru jeb “stoku” bildes aizstāj profesionāla, tieši šīs kompānijas stāstu stāstoša fotogrāfija.

 

Oriģināli un enerģiju taupoši gadžeti

Kāpēc gan vērt vaļā un atkal ciet visu ledusskapi, ja tos produktus, ko lieto visbiežāk, vari novietot ērtāk sasniedzamā vietā. Kā piemēram, šajā superietilpīgajā četru durvju zīmola LG ledusskapī.

www.freshome.com

www.freshome.com

 

Gudrie pulksteņi – modīgākais aksesuārs

No gadžetiem šogad savu uzplaukumu piedzīvos gudrie pulksteņi, ko tagad sāk ražot teju ikviens sevi cienošs ierīču zīmols. Gudrais pulkstenis vairs nav tikai pulsa mērītājs rīta skrējiena laikā, drīzāk tas klūst par stilīgu aksesuāru ikdienas gaitām, turklāt daži no tiem daļēji spēj aizstāt viedtālruni.

www.sonymobile.com

www.sonymobile.com

+

Monday.lv esam radījuši tev!

Ja tev tas patīk, pievienojies mūsu atbalstītājiem!