Iedvesmai | Monday, www.bigstockphoto.com

Labs Gads!

50 labas lietas, par ko varam būt pateicīgi šim gadam

1. Skaista vasara Latvijā

2. Droša mūsu nauda. Oficiāli esam eiro zonā un gadu iesākām ar jaunu valūtu. Lai arī šķietami naudas ir vairāk, tā arī “kūst” ātrāk.

3. LNT latviešu valodā sāka demonstrēt inteliģento kulta seriālu Kāršu nams (House of Cards)

4. Latvijas hokeja komanda Olimpiskajās spēlēs pacēla mūs spārnos. Mēs likām Kanādai iesvīst un atpazīt Latviju uz pasaules kartes, sagādājot vienu no saspringtākajām spēlēm šajās olimpiskajās spēlēs.

latvia tweet

5. Atklājām kvinoju, sēkla, kas mēdz izskatītes kā graudaugs, un kura ir pilna ar vērtīgām uzturvielām. Lietojam kā piedevu visur!

6. Rīga baudīja Eiropas kultūras galvaspilsētas notikumus un cilvēkus

7. Filma The Grand Budapest Hotel ar izcilu zvaigžņu plejādi –režisoru Vesu Andersonu un ar aktieriem Ovenu Vilsonu, Bilu Mureju, Ralfu Fainsu, Edu Nortonu, Adrienu Brodliju.

8. Sagaidījām mūsu Gaismas pili un nevīlāmies

9. Kicstarter pūļa finansējumā latviešu ideja Airdog savāca vairāk par 1 miljonu dolāru

10. Jaunais Range Rover Sport – sportiskāks, ātrāks, seksīgāks, vieglāks un elastīgāks uz ceļa. Tiek prognozēts, ka tas varētu kļūt par gada auto “Best car of the World”

Range-Rover-Sport-GQ-21Jan14_b_1083x658

11. Jauns trends pasaules lielpilsētās – multidzīvokļi (cerams drīz būs pie mums), lielie centra dzīvokļi tiek pārveidoti par mazākiem. Jo steidzīgā paaudze tur tikai pārguļ!

019-Micro-Flats-GQ-16Jan14_b_1083x658

12. Var atdzimt no pelniem. Amerikāņu aktiera Metjū Makonehija feniksa cienīgā parādīšanās vispirms seriālā True Detective, filmā Wolf of WallStreet un  tagad arī Intersellar un Dallas Buyers Clubs (godam pelnīts Oskars). Un visi gaida True Dectective turpinājumu.

024-True-Detectivei-GQ-16Jan14_b_1083x658

13. Dzimst vairāk mazuļu un precamies vairāk – 2014.gada pirmajos 11 mēnešos noslēgto laulību skaits pieauga par 9%, kamēr jaundzimušo skaits – par 4%.

14. Pāvests Francisks turpināja ievest katolicismu 21.gadsimtā – viņš paziņoja, ka katolicisma uzskati ir savienojami ar evolūcijas teoriju un Lielo Sprādzienu, viņš arī prasīja piedošanu par ļaunumu, no nodarījuši priesteri, kas seksuāli izmantojuši bērnus.

15. Air Norvegian solās mūs aizvest uz Ņujorku un atpakaļ par 180 eiro

16. Jauna mūzikas zvaigzne ar Keitas Bušs reminiscējošo balsi un vārdu kā apreibinošu narkotiku Lauren Mayberry no Chvrc  

17. Māras Zālītes bērnības atmiņu grāmata Pieci Pirksti. Kaut ko tik caururbjoši dzīvu no klasiķes, šķiet, neviens negaidīja

18. Paldies Dievam! 12 Saeimas vēlēšanās neuzvarēja lozungs “dosim tautai maizi, lētas transporta biļetes un prastas izklaides”.

19. Latvijā vidējā alga pārsniedza trekno gadu līmeni, privātajā sektorā sasniedzot 753 eiro, bet sabiedriskajā sektorā – 819 eiro.

20. Rīga atzīta arī par hipstergāko un vienu no skaistākajām Eiropas pilsētām.

21. Vairs nebaidamies no feminisma. Arī Vīrieši kļūst par feministiem. Vasarā pasauli uzrunāja aktrises Emmas Vatsones emocionālā runa kampaņas #HeForShe atbalstam, pēc kuras sevi par feministiem atzina gan slaveni aktieri un šovbiznesa zvaigznes, gan augsta ranga amatpersonas, ieskaitot ASV prezidentu Baraku Obamu.

22. ASV uzsāktā kampaņa Ice Bucket Challenge, kurā cilvēki, aplejot sevi ar aukstu ūdeni, aicināja ziedot amiotrofās laterālās sklerozes pētniecībai, nokļuva arī līdz Latvijai. Savukārt pie mums, pateicoties mazā Dāvja vecāku aktivitātei, mediju uzmanībai un mums pašiem, tika saziedota vajadzīgā summa, lai puisītis varētu doties ārstēties uz ASV.

IceBucketChallenge23.  Vismaz uz mirkli pasaulē atgriezās miers, kad hakeru grupa Shaltay Boltay uzlauza Krievijas premjera Dmitrija Medvedeva Twitter kontu un iepostoja ziņas “Es atkāpjos. Man ir kauns par valdības rīcību. Piedodiet man.”, vēlāk paskaidrojot, ka “es turpmāk būšu ārštata fotogrāfs”. Lai arī šīs ziņas ātri sasniedza pašu Medvedevu un tika izdzēstas, hakeri no viņa profila vēl bija paguvuši ierakstīt: “Es jau sen to gribēju pateikt: Vova, tev nav taisnība.”

medvejdevs

24. Šogad septiņpadsmit gadus vecā pakistāniete Malala Yousafzai, kas piedzīvojusi vardarbību un tikusi sašauta par to, ka aktīvi iestājas par sieviešu tiesībām un izglītību Pakistānas meitenēm, ieguvusi Nobela Miera prēmiju, tā kļūstot par jaunāko šīs balvas laureāti.

25. Valdim Dombrovskim ir izdevies tas, kas vēl nevienam Latvijas politiķim, proti, viņš kļuvis par Eiropas Komisijas viceprezidentu.

26. Auzu putras renesanse

27. Varam apbraukāt Latviju lētāk! Degvielas cenas beidzot krītas

28. Kļūstam drosmīgi un iznākam no skapjiem, pagrabiem un citām slēptuvēm. Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs ir viena no augstākajām amatpersonām, kas atklāti paziņoja, ka ir gejs

29. Vīns. Vīns. Vīns. Latvijas vīna kultūra, tostarp vīna un šampanieša festivāli, drīz pārsteigs pat francūžus

30. Ziemassvētku rītā kā brīnums beidzot tiešām uzsniga sniegs.

31. Zemnieku tirdziņi un tiešās pārdošanas kustība, kas ļauj veidot pilnīgi jaunu veselīga ēdiena filozofiju un praksi.

33. Stāvspilvens. Nu var gulēt jebkur …

NapAnywhere34. Garlaicīgs un neizturams darbs- labākais, kas varēja ar tevi notikt. Tā vairs nekad nebūs!

35. Dzīves pieskāriena sajūta kino! Filma Boyhood kļūst par gada filmu un konceptuāli jaunu pavērsienu kino veidošanā – tā tikusi filmēta 12 gadu garumā, galvenajam varonim izaugot vienlaikus gan dzīvē, gan kino. Filma, kura atgādina, ka nav nekā svarīgāka par mūsu ikdienas dzīvi – te un tagad.

36. Latvijai ir iespējas izrauties! Mums ir daudz inovatoru! BOSI testu izgājuši 7000 Latvijas cilvēku, kas parāda, ka Latvijā 20% ir inovatori (ASV 10%).

37. Šokolāde. Šokolāde. Šokolāde. Mūs baida, ka tā kļūs zelta vērtē, tāpēc mielojamies, cik spējam!

38. Cerības uz modernāku skolu! Mums ir jauna izglītības ministre Mārīte Seile, kuras iecelšana amatā ir sagaidīta uz pozitīvu nots!

39. Viena no skaistākajām latviešu dziesmām Mārtiņa Brauna Saule, Pērkons, Daugava iepatikusies arī kataloniešiem

40. Šogad pirmo reizi nosēdinājām kosmosa zondi uz komētas. Šī “Rozetas” missija bija 10 gadu ilgu pūļu un NASA, Eiropas Kosmosa Aģentūras un citu partneru sadarbības rezultāts.

41. Google. Google. Google. Jau piekto gadu latviešu mīlētākais zīmols

42. Visi iet uz jogu. Rīko jogas nometnes un pat festivālus – par tradīciju jau kļuvis Saulgriežu jogas festivāls Siguldā.

43. Latvija ziemas sporta spēļu lielvalsts. Latvija spoži ierindojās 8.vietā Ziemas Olimpiskajās spēlēs hokejā. Latvijas sniegums Ziemas Olimpiskajās spēlēs bija uzteicams tik mazai valstij kā mēs ar iegūtām divām sudraba un divām bronzas medalām. Pēc Slate aprēķiniem, Latvija ierindojās otrajā vietā pasaulē pēc IKP uz vienu medaļu.

44. Andris Nelsons pārņēma mūzikas direktora grožus Bostonas Simfoniskajā Orķestrī.

45. Mārketinga komunikācijas kampaņu lauciņā Latvija pirmo reizi iegūst prestižo Euro Effie zelta godalgu par SSE RIga absolventu ziedošanas kampaņu Let’s beat Stanford.

46. Business book of the year (The Financial Time, McKinsey) Tomas Piketti (Thomas Pikketys) grāmata Capital in the 21st centuary aktualizēja diskusiju par ienākumu nevienlīdzību pasaulē.

47. Miers. Miers. Miers. Miers. Miers…

48. ASV sāk runāt ar Kubu

49. Atdzimst LTV. Pirmoreiz pēc ilgiem gadiem cilvēki atkal skatās sabiedrisko televīziju – lielos koncertus, šovus un jaunas, atraktīvas programmas.

50.Pavāri kļūst ne vien par zvaigznēm, bet pat par nācijas sekssimboliem. Viņi vada šovus un izdod grāmatas. Starp citu, arī šogad nerimstas pavārgrāmatu bums.

Aktuāli | Monday, www.bigstockphoto.com

Monday 2014. gada lasītākie raksti

Noslēdzot gadu, apkopojām lasītākos rakstus 2014. gadā. Psiholoģija, karjera, dzīves māksla un meklējumi uz jautājumu „kas mēs esam“ – tās bija Monday lasītāju aizejošā gada aktuālās tēmas.

Ieskaties, varbūt esi ko interesantu palaidusi garām!

 10. Mīti un patiesības par algu pārrunām

Monday analizē 5 mītus un patiesības, kāpēc veiksmīga kaulēšanās par atalgojumu joprojām daudziem liekas neiespējamā misija.

 9. Mammu nemīlētās meitas – ko nu

Nepārliecinātas par sevi, hiperkritiskas, pat nežēlīgas, emocionāli atturīgas, izmantojošas vai pārāk pakalpīgas. Tādas mēdz izaugt mammu nemīlētās meitas. Nē, nē, mamma viņām ir, normāla ģimene arī… un tomēr viņas ir uzaugušas bez pietiekamas mīlestības. Monday kopā ar psihoterapeiti Solvitu Vekteri pēta – kas notiek ar mammu nemīlētajām meitām?

 8. 7 pilgtākās latviešu arhitektes

Vēsturiski arhitektūra tiek uzskatīta par izteikti vīrišķīgu profesiju. Tādēļ nav pārsteidzoši, ka arī Rīgā arhitekta diploms pirmo reizi sievietei tika pasniegts vien 1923. gadā (gandrīz pusgadsimtu pēc pirmajiem diplomētajiem arhitektiem-vīriešiem!), un turpmāko piecu gadu laikā viņai pievienojās tikai trīs amata māsas. Taču patlaban situācija ir mainījusies – vairākas no ievērojamākajām Latvijas mūsdienu arhitektūras sejām ir sievietes.

7. Kurš būs pieprasīts darba tirgū 2014. Gadā

Daudzos uzņēmumos decembrī un janvarī notiek ikgadējās pārrunas, kad ne vien darba devējs tevi vērtē, bet arī tu vari vērtēt darba devēju un pārdomāt – varbūt ir vērts mainīt darbavietu? Lai tev palīdzētu, Monday 2013. Gada nogalē veica Latvijas vadošo personālatlases kompāniju ekspertu, personālvadītāju un karjeras konsultantu aptauju ar mērķi noskaidrot daudzsološākos amatus, nozares, speciālistus un pieprasītākās prasmes 2014 . gadam.

6. Profesijas, kuras var novest līdz depresijai.

Monday mēģināja apzināt, kuras no zināšanu ietilpīgajām profesijām Latvijā varētu nokļūt depresīvo profesiju sarakstos. Te daži patiesi Latvijas stāsti, kas atklāj, iespējams, negaidītas profesionālās aizkulises…

 5. Dāvanas, kuras tavi bērni nekad neaizmirsīs

Pavisam svaigs, adaptēts raksts – 35 lieliskas dāvanas bērniem, kuras nevar nopirkt veikalā

 4. Kad mēs pazaudējām sievišķību

Vēl viena karsta tēma un raksts, kas lika padomāt un izraisīja diskusiju. Monday kopā ar psihoterapeiti Solvitu Vekteri mēģina noskaidrot, kad mēs pazaudējām sievišķību

3. Lēnā dzīve – kā un kāpēc tā sākās

Ātrā nauda, ātrie sasniegumi, ātrā pārtika… Mūsu pasaule ir uzņēmusi tik lielu ātrumu, ka rodas jauns pieprasījums – pēc lēnās dzīves. Arvien vairāk dzirdam runājam par lēno dzīvi, lēno ēšanu, lēno lasīšanu, lēnajām filmām, lēno audzināšanu, pat lēnajām pilsētam, valstīm, ekonomikām. Monday saruna ar psihoterapeitu Ansi Jurģi Stabingi – ko nozīmē dzīvot lēnāk

 2. Viesturs Rudzītis „Sieviete biznesā ir kļūda“

Monday 2013. gada nogalē devās intervēt psihoterapeitu Viesturu Rudzīti ar vienu jautājumu „ko darīt mazliet izmisušam vīrietim, kad sieviete pēc trīs bērnu kopšanas atvaļinājuma atgriežas darbā, uzplaukst un ierauga vēl citu jēgu bez ģimenes ?“. Viņš atbildēja „Es teiktu, ka viņš nav apprecējis pareizo sievieti“. Tomēr saruna izvērtās par ko citu….un atklāja, ko patiesībā domā vīrietis- parastais.

1. 7 lietas, ko ārzemnieki nesaprot par latviešiem

Neatkarības dienas priekšvakarā Monday apkopoja interesantākās latviešu tradīcijas un paradumus, kas mums ir ikdiena, bet cittautiešiem – dīvains pārsteigums. Vēl vairāk šo dīvaino lietu pievienojāt jūs, mūsu lasītāji, un raksts izvērtās par sava veida pētījumu.

Aktuāli | Monday, www.bigstockphoto.com

Kurš bija 2014. gada lielākais “sviests”?

Spēli sen zaudējuši politiķi, kas cer atkal atgriezties Saeimā, turklāt visi vienā baltā zirgā. Jaunizcepts politiķis, kurš vienīgais skaidri zina, “kas es esmu”. Psihoterapeits, kurš sajutis sevī jaunu mesiju, pauž akmens laikmeta cienīgus uzskatus. Netīras kampaņas, muļķības slavinājumi un patiesi brīnumainas sagadīšanās. Monday apskata cilvēkus un notikumus, kas pagājušajā gadā ir sakūluši pamatīgu “sviestu”.

 

Solvitas Āboltiņas laimīgā loze

2014. gada ambiciozākā sieviete Latvijas politikā noteikti ir Solvita Āboltiņa. Pašpārliecinātība, kas balansē uz izredzētības apziņas robežas, pat zaudējumu Saeimas vēlēšanās ļauj nosaukt par uzvaru un tomēr iekļūt parlamentā. Divdomīgajā situācijā lieti noder nupat ievēlētā deputāta Junkura pēkšņā vēlme pamest Saeimu un doties atklāt jaunas biznesa nišas uz Honkongu. Protams, politiku nekur netaisa ar baltiem cimdiem, tomēr gribas mazliet vairāk ja ne gluži godīguma, tad vismaz stila izjūtas, kungi!

 

Viesturs Rudzītis beidzot atklāj “patiesību” par sievietēm

Aizejošais gads Latvijas soctīklos un sociālajos medijos pagājis psihoterapeita Viestura Rudzīša zīmē. Radījis pats savu, mitoloģijā balstītu teoriju par sieviešu un vīriešu attiecību dabu, viņš sajutās kā latviešu Freids un pasludināja, ka visu nosaka instinkti, bet pie visām mūsu laika problēmām vainojams sieviešu nesavaldītais histēriskums. Jāatzīst, autors ir atradis zelta mārketinga triku, lai raisītu ažiotāžu ap savām jaunizdotajām grāmatām. Žēl vienīgi, ka ar šāda līmeņa diskusijām tika degradēta nopietna, sabiedriski aktuāla tēma. Turklāt jārēķinās, ka ar katru nākamo grāmatu vajadzēs izdomāt ko jaunu, jo šis jau sāk apnikt.

 

Jurģis Liepnieks. Arī gudrinieks pārskatās

Zīmuļa virpināšanas virtuozam un politiskā mārketinga speciālistam Jurģim Liepniekam šis ir bijis asu izjūtu gads. Vispirms viņš interneta vietnē Twitter pamanījās publiski paust savas izjūtas pēc spaisa pīpēšanas, tad mācīja, kā jāuzvedas iespējamas karadarbības apstākļos, un visbeidzot nolēma parādīt klasi kā polittehnologs un nodrošināt saskaņiešiem vairākumu ne vien Rīgas domē, bet arī Saeimā. Taču arī polittehnoloģijā var sapīties, un izrādījās, ka vēlme palūrēt zem brunčiem Vienotības premjeres preses sekretārei piemīt nebūt ne tik daudziem, kā Jurģis cerēja. Viņš cerēja, ka būs varbūt arī zemiski, tomēr spīdoši. Zemiski sanāca, spīdoši ne.

 

Meitenes – atveriet acis! 

2014. gads taktiski atgādināja visām tām sievietēm, kuras ir vienas – iespējams, tavs sapņu princis ir tepat blakus, tu tikai viņu vēl neesi pamanījusi. Tieši tā notika ar Rīgas mēra Nila Ušakova biroja vadītāju Ivetu Strautiņu – Ušakovu, kura tik ilgi lasīja dzeltenās preses baumas par abu attiecībām, ka beidzot savu priekšnieku ieraudzīja citām acīm. Meitenes, dzīvē vienmēr ir vieta romantiskām pasakām! Vai vismaz pasaciņām.

 

Iveta Grigule aizstāv tiesības uz fotošopu

Iveta Grigule šogad sevi pierādījusi ne vien kā spēcīgu stratēģi, bet arī kā drosmīgu gājēju pretī meinstrīmam. Šī gada tendence, kad vesela plejāde aktrišu un šovbiznesa zvaigžņu aicināja izskaust fotošopētos žurnālu vākus, bet aktrise Keira Naitlija pat piekrita publiskot savu kailfoto, cenšoties parādīt sievietēm, ka arī mazas krūtis nav nekāds defekts, uz Ivetu Griguli nav atstājusi nekādu iespaidu. Tieši pretēji – fotošopā uzlabotos portretus viņa bagātīgi izvietoja uz Rīgas autobusiem, papildinot tos ar saukli: “Cilvēks ir vissvarīgākais” un liekot minēt, vai svarīgākais cilvēks ir Lembergs vai tomēr kāds cits. Arī iekļūstot Eiropas Parlamentā, viņa izlēmusi peldēt pret straumi un, līdzīgi Tatjanai Ždanokai, konsekventi iestājas pret ES vērtībām. Bet noteikti par fotošopu.

Foto: www.zzs.lv, www.europarl.dk

 

Artuss Kaimiņš, kurš gribēja būt varens

Artusa Kaimiņa radītais un vadītais provokatīvais, pat kliedzoši atklātais un visai rupjais raidījums Suņu būda paspēja iekarot ja ne cieņu, tad vismaz interesi. Būt par sabiedrības huligānu vajag prast, un Artusam tas padevās – ne velti tieši viņš iekļuva Saeimā uz protesta balsojuma viļņa. Taču varas pārbaudījums acīmredzot ir vēl smagāks, nekā pārbaudījums ar skatuvi un interneta popularitāti – kļuvis par deputātu, Kaimiņš acumirklī sajutās kā Cepļa kungs no slavenās filmas un iereibušā prātā kundziski mēģināja nolikt pie vietas kroga apsargu. Lai nu kā, pateicoties Artusam, piedzima gada politiskā anekdote. Tajā Zatlers jautā sev: „Kas es esmu?”, Sudraba noliedz: „Tā neesmu es!”, bet kaimiņš lecīgi jautā: „Vai tu zini, KAS es esmu?!” Diemžēl nu jau zinām. Cilvēks, kas izniekoja iespēju.

 

Kā sirmie betmeni gribēja atgriezties

Reklāmas industrija šogad piedāvāja jaunu žanru – politiskos jokus. Kā gan citādi lai uztver videoklipus par neuzveicamajiem politiķiem, kuri, apvienojot spēkus, kā pavecu betmenu komanda centās iekļūt Saeimā? Cilvēki ar humora izjūtu varēja baudīt Stendzenieka radošumu, bet pārējie atviegloti nopūsties – laikam tik naivi un lētticīgi, kā cerēts, tomēr neesam. Un vēl viena laba ziņa – ja jau kampēji grib atgriezties, tātad valsts ekonomika sāk atveseļoties.

Foto: Ulvis Siliņš un Renārs Liepiņš

 

Stāsts par Kaķīti un latviešiem

Gaismas Pils atklāta, un grāmatas lasīt atkal ir stilīgi. LTV kampaņa Lielā lasīšana aicināja balsot par savām mīļākajām grāmatām, un balsojuma rezultāti raisījuši pārdomas un pat sadalījuši sabiedrību. Vieni kaismīgi aizstāv Kārļa Skalbes pasakas Kaķīša dzirnavas nevardarbīguma ideju kā vienīgo, kas spēs glābt pasauli, bet otri aicina kritiski analizēt mūsu vērtības, pasakā drīzāk saskatot padevību un glābēja gaidīšanu. Izrādās, mums ir pašiem savs Šekspīrs – autors, kura darbos jau gadsimtiem ilgi katrs saskata ko citu un pat pavisam pretēju.

 

Soču spožums un posts

Soču Olimpiskās spēles Krievija uzskatīja par iespēju parādīt pasaulei savu nacionālo varenumu, kultūras dziļumu un eiropeiskumu. Diemžēl tas izdevās tikai atklāšanas ceremonijā, bet aiz fasādes uzreiz parādījās reālā aina – gan nepabeigtās viesnīcas un steigā nesakārtotā infrastruktūra, ko plaši un detalizēti atspoguļojuši ārvalstu žurnālisti, gan aizdomas par negodīgu medaļu sadalījumu. Diemžēl pavisam drīz Krievija parādīja savu patieso dabu vēl atklātāk – atņemot Ukrainai Krimu un uzsākot karu Austrumukrainā. Viens neatvēries olimpiskais aplis atklāšanas ceremonijā acīmredzot bija brīdinājums, kuru nebijām gatavi nolasīt. Toties prezidents Putins nudien ir pelnījis Gada sviesta meistara titulu – sakuļot sviestā patiesību un melus pasniedzot kā patiesību.

Ko mēs esam aizmirsuši?

GPS, Iedvesmai | Monday, www.bigstockphoto.com

Lielie dzīves paradoksi

Dažas dzīves patiesības sākotnēji izskatās pretrunīgas, citkārt pat neiespējamas, tomēr mūsu pieredze apliecina – ieskatoties dziļāk, atklājam kādu dižu dzīves mācību. Šoreiz atlasījām, mūsuprāt, vērtīgākos dzīves paradoksus.

Viens no dzīves paradoksiem vēsta: to, ko tu gribi, tu neiegūsti; savukārt to, ko tu iegūsti, tu nespēj izbaudīt – jo tas, kas ir pastāvīgs, tevi garlaiko.

Sensena Sokrāta atziņa saka – jo vairāk tu mācies, jo vairāk saproti, cik maz zini. Un katra reize, kad šķietami gūsti lielāku izpratni par kaut ko, patiesībā rada arvien jaunus jautājumus.

Viena no banālākajām lielajām dzīves patiesībām, ko pamanījis jau pirmssokrāta laika grieķu filozofs Hēraklīts – vienīgais, kas dzīvē ir patiesi nemainīgs, ir pārmaiņas.

Vai tev nācies reizēm secināt – jo pārliecinātāks kāds ir par savu taisnību, jo, mazāk viņš, izrādās, zina. Pastāv tieša sakarība starp zināšanām un atvērtību viedokļiem un jaunām zināšanām. Britu filozofs Bertrans Rasels ir teicis: “Pasaulei, iespējams, vislielākās grūtības sagādā tas, ka tā ir pārpilna ar idiotiem, kuri pilni ar pašpārliecību, un inteliģentiem, kuri pilni ar šaubām”.

Jo vairāk gatavojamies nākotnei, jo biežāk tieši tāda nākotne nekad nepienāk. Alberts Einšteins zināja teikt, ka vislabākā gatavošanās nākotnei ir dzīvot tā, it kā tev nebūtu nākotnes. Tas ir aicinājums – beigsim dzīvot pagaidām, beigsim visu atlikt un sāksim dzīvot pa īstam jau šodien.

Jo vairāk tu kļūdies, jo vairāk iespēju, ka tev paveiksies. Ja tu neriskē, īstenībā tu riskē visvairāk… Droši vien esi dzirdējusi daudzus līdzīgus slavenu cilvēku citātus par viņu veiksmes ceļu. Piemēram, izgudrotājs Tomass Edisons, pirms nokļuva pie ģeniālās spuldzītes atklājuma, mēģināja un kļūdījās vairāk nekā 10 000 reižu. Un secināja – es nekad neesmu izgāzies; es tikai atradu 10 000 veidu, kas nestrādāja.

Jo vairāk tu centies atstāt iespaidu uz citiem, jo mazāk viņi tevi pieņem. Rakstnieks Deivids Fosters Valess (David Foster Wallace) to sauc arī par viltojuma paradoksu, proti, jo vairāk tu nopūlies, lai izskatītos iespaidīgi vai pievilcīgi, jo nožēlojamāk tu jūties iekšēji. Agrāk vai vēlāk tu sāc justies kā krāpnieks. Un, jo lielāks krāpnieks tu iekšēji jūties, jo vairāk jācenšas nomaskēt savu falšumu. Pat apzinoties, ko tas no tevis prasa, tu neapstājies un turpini izlikties par to, kas neesi. Tikai ceļa galā tu saproti, ka būt neīstam ir nebeidzams regress, kas nes atsvešinātību, trauksmi un vientulību.

Jo saistītāki mēs kļūstam, jo izolētāk jūtamies. Neskatoties uz to, ka šodien varam nemitīgi komunicēt, būt savienoti 24/7, pētījumi liecina, ka neticamā ātrumā pieaug narcisms, vientulība un depresija. Vieglā iespēja sazināties rada ilūziju, ka var uzturēt attiecības bez emocionāla ieguldījuma. Diemžēl nevar vis.

Jo kaut kas kļūst pieejamāks, jo mazāk mums tas ir vajadzīgs. Mēs neapzināti pieņemam – ja lietas (vai cilvēki) ir nepieejamas, tās kļūst īpaši vērtīgas, un otrādi – lietas, kas ir pārpilnībā vai viegli iegūstamas, kļūst nevērtīgas. Taču būtībā runa nav par lietām, bet tikai par mūsu attieksmi, un jo īpaši – vēlmi justies ekskluzīviem savā izvēlē.

Jo lielāka ir izvēle, jo grūtāk ir izvēlēties, un beigu beigās – jo neapmierinātāki mēs esam ar izdarīto izvēli. Skaidrojums – ja mums ir daudz dažādu opciju, veikt vienu izvēli kļūst dārgāk (jāpavada ilgāks laiks, izvērtējot alternatīvas), tādēļ grūti izjust prieku par savu lēmumu.

Jo vairāk tu citos ienīsti kādu īpašību, jo lielāka iespēja, ka tieši tāda piemīt tev. Šo likumsakarību jau pirms gadsimta atklāja psihoanalītiķis Karls Gustavs Jungs – tās īpašības, kas mūs kaitina citos, ir tiešs atspoguļojums tai mūsu daļai, ko nepieņemam sevī.

Jo vairāk tu centies kādu sev piesaistīt, jo vairāk tu viņu atgrūd no sevis. Privātīpašnieciskums un greizsirdība, vēlme mīļoto ieslodzīt, noturēt, pakļaut, beigu beigās sagrauj pat viskaislīgākās attiecības. Jo vairāk brīvības tu dod otram, jo vairāk viņš tiecas pie tevis. Paradokss? Jā, viens no daudzajiem, kas padara šo dzīvi noslēpumainu un tieši tāpēc pārsteidzošu.

Kafijas pauze | Monday, www.bigstockphoto.com

Ka tīrīt sniegu?

Reiz dzīvoja divi kaimiņi. Pienāca ziema, sāka putināt sniegs. Agri no rīta viens no kaimiņiem paņēma lāpstu un devās tīrīt sniegu no taciņas, kas veda uz māju. Kamēr tīrīja, ieskatījās kaimiņa sētā. Hm, kaimiņam bija glīti notīrīta, jau iestaigāta taciņa…

Sniegs turpināja snigt. Nākamajā rītā vīrs piecēlās agrāk, ķērās pie darba, taču skatās – kaimiņam jau atkal taciņa tīra.

Turpināja snigt visu dienu, un vīrs nolēma, ka nākamrīt celsies vismaz stundu agrāk, lai iztīrītu savu celiņu pirmais. Taču viņam bija no sirds jābrīnās – kaimiņam atkal taciņa kā nogludināta.

– Paklau, kaimiņ, pa kuru laiku tu paspēj notīrīt sniegu? Tava taciņa vienmēr gluda un tīra.

– Vai, ko tu, es jau to nemaz netīru! Pie manis bieži nāk ciemos draugi, viņi šo taciņu arī iestaigā!

Grāmatas, Izklaide | Monday, www.bigstockphoto.com

Grāmatas, pie kurām atgriezties

Garās ziemas brīvdienas ir kā radītās, lai pārcilātu grāmatu plauktu un izvēlētos lasīšanai kaut ko nostaļģisku. Jautājām četrām lasītkārām sievietēm, kuras bērnības un jaunības grāmatas būtu vērts pārlasīt ar pieaugušā prātu.

 

Ieva Melgalve, rakstniece, fantāzijas romāna „Mirušie nepiedod” un bērnu grāmatas „Bulta, Zvaigzne un Laī” autore

Ieva Melgalve, foto Spīgana Spektore

Ieva Melgalve, foto Spīgana Spektore

Lūiss Kerols “Alises piedzīvojumi Brīnumzemē. Alise Aizspogulijā Sirreālais stāsts par Alises piedzīvojumiem katrā lasījuma reizē atklāj citu slāni – tas stāsta par politiskiem lēmumiem un loģiskiem paradoksiem, tas balansē uz šaurās robežas starp realitāti un sapni un parāda identitātes plūstošo dabu. Un, protams, pieaugušā skatījums uz šķaudošo zīdaini-sivēnu vai asinskāro Karalieni ir pilnīgi atšķirīgs no tā, kā šīs ainas tiek uztvertas bērnībā.

Rejs Bredberijs “451 grāds pēc Fārenheita” Protams, ir pamats argumentam, ka nākotnes sabiedrību daudz labāk modelē Hakslija „Brīnišķīgā jaunā pasaule” vai Orvela „1984”, bet, šķiet, tieši Reja Bredberija grāmatā ir lasāmas ne vien antiutopijas šausmas, bet arī tīri cilvēciskā vēlme aizmirsties, nedomāt, noslīkt seriālu pasaulē. Jo reti kurš no mums ir gatavs sastapties ar sevi un atklāt, ka antiutopiju ir radījuši nevis mistiskie „citi”, bet – vismaz daļēji – mēs paši.

Rainis “Spēlēju, dancoju”. Viens no pirmajiem vampīru, raganu un zombiju tematikas paraugiem latviešu literatūrā… Un patiešām, viena no dinamiskākajām un krāsainākajām Raiņa lugām, kuru ir vērts pārlasīt. Vai, ja lugas formāts ir par sarežģītu, noklausīties „Iļģu” muzikālo interpretāciju.

Džeroms Deivids Selindžers “Uz kraujas rudzu laukā” Grāmata, kuru noteikti ir jāizlasa pusaudža vecumā (kā gan citādi to pārdzīvot)? Un pēc tam vēlreiz – kad paša bērns/-i tuvojas pusaudža vecumam. Lai atcerētos, cik grūti, varbūt pat neiespējami ir atrast kaut ko patiesu un īstu. Un cik ļoti gribas dzīvot vienam pašam meža būdiņā vai arī noslēpties skapī, lai spēlētu klavieres – bez publikas un izrādīšanās.

Ilze Viņķele, politiķe

Ilze Viņķele, foto no personīgā arhīva

Ilze Viņķele, foto no personīgā arhīva

Jaunākais dēls lūdza kopīgi palasīt skolas ārpusklases lasīšanas grāmatas. Kopā esot jautrāk. Tā šoruden pārlasīju Ērika Kestnera “Lidojošā klase”. Sirsnīgi iesaku šo grāmatu vecākiem un skolotājiem. Arī izglītības politikas veidotājiem. Vienkārši, vienlaikus dziļi un patiesi par skolēnu pārdzīvojumiem, par sociālo nevienlīdzību, talantīgu skolotāju īpašo lomu bērnu dzīvē. Par draudzību un paliekošām vērtībām dzīvē.  Grāmatā aprakstītie notikumi risinās tieši Ziemassvētku laikā. Viens no grāmatas varoņiem skolas eglītes laikā saviem audzēkņiem saka: “Lai jūs neaizmirstat galveno(..) Es jūs lūdzu šai svinīgajā brīdī – nekad neaizmirstiet savu jaunību!”

To mums visiem arī novēlu!

Dace Rukšāne-Ščipčinska, rakstniece

BeFunky_Ruksane foto.png

Tūve Jansone “Komēta nāk” . Pirmo reizi lasīju pirmsskolas vecumā un pēc tam reizi gadā līdz pat šodienai. Šķiet, drīz zināšu no galvas. Aizkustinošie grāmatas varoņi mani ikreiz aizrauj piedzīvojumā, mirkļa brīnumā, asredzībā un sirsnībā. Autores tēli vienkāršā valodā runā par lielām un svarīgām patiesībām, ko negribētos aizmirst ikdienas skrējienā.

  

Agnese Krivade, dzejniece

Agnese Krivade

Agnese Krivade

Pirmā grāmata, ko iedomājos, ir “Bībeles stāsti bērniem. Tie, ko jūs lasījāt, kad vēl ticējāt, vai arī drīzāk, kad vēl nebija tādas izvēles. Varbūt sadusmosieties, bet varbūt atgriezīsies kādas romantiskas atmiņas.

“Sengrieķu mīti un varoņteikas” – kādas šausmas man ļāva lasīt!

Jānis Zālītis “Mīlestības vārdā” – Toreiz lasīju un likās, ka laikam kaut ko nesaprotu, tāpēc tā tiek slēpta. Tagad it kā saprotu, bet nesaprotu, kāpēc bija jāslēpj, jo tā taču ir bērnam derīga morālā audzināšana! Ka nevajg maukoties utt.

Noteikti es varētu pieminēt arī Alana Aleksandra Milna “Vinnijs Pūks un viņa draugi”, kā arī Lūisa Kerola “Alises piedzīvojumi Brīnumzemē”– šīs grāmatas es nesaprotu – kā toreiz, tā tagad.

gramatas.png

Kafijas pauze | Monday, www.bigstockphoto.com

Dalīšanās noslēpums

Senos laikos trīs kareivji, nākdami mājup no kara, izsalkuši un no cīņām noguruši, iegriezās kādā ciemā. Ciema iedzīvotāji, arī cietuši – no nabadzīgām ražām un daudziem kara gadiem, bija noslēpuši visu, kas vēl tiem vēl bija atlicis, lai tik nebūtu jādalās ar svešiniekiem. Viņi sanāca pilsetas laukumā, lai satiktu kareivjus, mētājot rokas un klaigājot, ka te nav ko ēst.

Kareivji savā starpā klusi aprunājās un tad pirmais kareivis, iznācis ļaudīm priekšā, teica “Jūsu nogurušie lauki jums nav astājuši nekā, ar ko dalīties, taču mēs varam dalīties ar to mazumiņu, kas mums ir – noslēpumu, kā izvārīt zupu no akmeņiem”. Cieminieki ieinteresējās un tūlīt tika iekurts uguns, atrasts ciema lielākais katls, kurā kareivji iemeta trīs gludus akmeņus. “Drīz mums būs gana laba zupa, tikai vajadzētu atrast kādu škipsnu sāls un sauju zaļumu” – noteica otrais zaldāts. Kāds tūlīt no pūļa iesaucās – “Es atcerējos, ka man kaut kas ir atlicis!” un tūlīt atgriezās ar zaļumiem un kādu kāli. Kād no vārošās zupas izplatījās garda smarža, cieminieku atmiņa pamazām atgriezās un tika sanesti burkāni, gaļa, krējums un putraimi. Beigās atradās arī vīna muca, kura tika ievelta ciema laukumā. Un visi priecīgi sāka ēst un dzert, un dziedāt. Tā ļaudis, aizmirsuši par visām piedzīvotājam nelaimēm, turpināja līksmoties līdz pat vēlai naktij un visi gribēja parunāt ar atnācējiem. Kad agrā rītā kareivji pamodās, lai klusām aizlavītos no ciema, cieminieki vēlējās viņus pavadīt un bija sagādājuši somu ar labākajiem sieriem un maizi. “Jūs dalījāties ar savu lielāko noslēpumu – kā izvarīt zupu no akmeņiem – teica ciema vecākais – un to mēs nekad neaizmirsīsim”. Tad trešais kareivis iznāca pūļa priekšā un teica “tur nav nekāda noslēpuma, tikai viena patiesība – dalīšanās un devīgums var radīt patiešām lielus svētkus”

Un kareivji devās tālāk …..

Brīnums parastais – jo vairāk mēs dalāmies, jo vairāk mums ir

Aktuāli | Monday, www.bigstockphoto.com

Ceturtās Adventes brīnums

Ticība. Cerība. Mīlestība. Un Piedošana. Šodien, iededzot pēdējo sveci Adventes vainagā, piedosim. Jo piedot otram nozīmē sevi darīt brīvu. Jo piedodot, tu atklāj to, kas tevī ir bijis ieslodzīts un postījis tevi. Ar pārdomām un piedošanu sagaidām Ceturto Adventi!

 

 

Asarām, kuras esmu lējis, es piedodu

Ciešanām un vilšanām, es piedodu

Nodevībām un meliem, es piedodu

Neslavas celšanai un viltībām, es piedodu

Naidam un vajāšanai, es piedodu

Es piedodu sliktiem nodomiem un nepieņemšanai

Es piedodu sagrautiem sapņiem

Un piedodu mirušām cerībām

 

Neapmierinātībai un skaudībai, es piedodu

Es piedodu vienaldzībai un vājai gribai

Es piedodu netaisnībai, kas veikta taisnīguma vārdā

Dusmām un lepnībai, es piedodu

Es piedodu noraidījumam un nevērībai

Es piedodu pasaulei ar visu tās ļaunumu

 

Skumjas un aizvainojumu es iemainīšu pret izpratni un sadarbību.

Sašutumu es aizstāšu ar mūziku, kas nāk no manas vijoles.

Sāpes es aizstāšu ar piedošanu,

Atriebību ar uzvaru,

Savtīgumu – ar devīgumu.

 

Un pāri visam es apņemos iemīlēt neapmierinātību,

Dot pat tad, kad man būs atņemts viss,

Strādāt ar prieku pat, kad esmu škēršļu ieskauts,

Noslaucīt asaras pat, kad turpinu raudāt,

Ticēt pat tad, kad esmu pazemots,

Un mīlēt pat tad, kad esmu simtkārt noraidīts.

 

Citāts no Paulo Koelju grāmatas The Aleph,  “Prayer of Forgiveness”.

 

 

 

mom sucks daddy dick while daughter watch milf bored fucking
+

Monday.lv esam radījuši tev!

Ja tev tas patīk, pievienojies mūsu atbalstītājiem!