Kafijas pauze | Monday, www.bigstockphoto.com

Par dzīves mākslu

Izcilā II Pasaules kara diplomāta, Nobela prēmijas literatūrā ieguvēja (1953)  Vinstona Čērčila dzimšanas dienā (1874. – 1965) nespējām atturēties nepadaloties ar viņa runas pērlēm

avots - www.biography.com

avots – www.biography.com

.

Par drosmi

Drosme ir tā, kas pieceļ tevi kājās un runā, un drosme ir arī tā, kas zina, kad apsēsties, paklusēt un paklausīties

 Bailes ir reakcijas. Drosme ir lēmumi

Pūķis paceļas augstāk, ja lido pret vēju, ne pa vējam

Par panākumiem

Veiksme ir klupšana un piecelšanās pēc katras neveiksmes, nezaudējot nekā no entuzisma

Par dzīves mākslu

Taktiskums ir spēja aizsūtīt kādu uz elli tā, lai viņš ar nepacietību gaidītu ceļojuma sākumu

Attieksme ir maza lieta, kas paveic brīnumainas pārvērtības

Lai uzlabotu kaut ko, mainies. Lai kļūtu izcils – mainies bieži

Nekad neizniekojiet krīzes

Optimists redz iespējas katrā izaicinājumā; pesimists redz briesmas katrā iespējā

Vienmēr paturiet prātā – kaķis skatās uz cilvēku no augšas, suns – no apakšas, bet cūka skatās cilvēkam tieši acīs un redz sevi ar cilvēku vienādu esam

Par runāšanu

Savas dzīves laikā es bieži esmu norijis vārdus, tā arī nepateiktus, un man jāatzīst, ka pēc tam vienmēr esmu atzinis šo par ļoti labu diētu

Mēs esam kungi saviem noklusētajiem vārdiem, bet vergojam tiem vārdiem, kas izslīdējuši negribot vai nedomājot

Laba runa ir kā sievietes svārki – pietiekami gari, lai aptvertu būtisko un pietiekami īsi, lai ieinteresētu

GPS, Iedvesmai | Monday, www.bigstockphoto.com

Brīnumu gaidot un meklējot

„….varbūt tas, ka tu meklē par daudz? Ka meklēšanas dēļ tu netiec pie atrašanas… Ja kāds meklē, tad viegli var gadīties, ka viņa acs redz vairs vienīgi to lietu, kuru viņš meklē, ka viņš vairs nespēj neko atrast, neko negrib ielaist sevī, jo domā tikai par meklējamo, jo viņam ir mērķis, jo viņš ir šī mērķa apsēsts. Meklēt nozīmē zināt mērķi. Bet atrast nozīmē būt brīvam, būt atvērtam, būt bez mērķa. Tu, godājamais, varbūt patiesi esi meklētājs, jo tiekdamies pēc sava mērķa, neredzi daudz ko tādu, kas atrodas tavu acu priekšā” (Hermanis Hese, Sidharta)

Gaišu un mierpilnu Pirmo Adventi

Kafijas pauze | Monday, www.bigstockphoto.com

Adventes laika pastāsts

Kāds jauns puisis, trīs gadus pavadījis budisma mācībā, tagad meklējot darbu, satiekas ar tirgotāju, kurš jautā:

 

“… tu esot mācīts vīrs, bet meklē darbu pie tirgoņa. Ko tu esi iemācījies, ko tu proti? Ko tu vari dot?”

“ Es protu domāt. Es protu gaidīt. Es protu gavēt.” – puisis atbildēja

“ Tas ir viss?”

“Manuprāt, tas ir viss”

“ Un kam tas der? Piemēram, gavēšana – kāds no tās labums?”

“ No tās liels labums, kungs. Ja cilvēkam nav, ko ēst, tad visgudrāk ir gavēt. Ja, piemēram, es nebūtu to iemācījies, tad šodien man būtu jāpieņem jebkurš darbs, vai nu pie tevis, vai pie jebkura cita, jo izsalkums piespiestu mani to darīt. Bet tagad varu mierīgi gaidīt, jo nepazīstu nepacietību, nepazīstu nepieciešamību, es varu pietiekami ilgi atvairīt izsalkumu un vēl smieties. ……. domāt ir labi, bet pacietība ir vēl labāka”

 

 

(Hermanis Hese, Sidharta)

Izaugsme, Nauda | monday, foto -Gita Meldere-Pinne, no personiskā arhīva

Prātīgas plānošanas ceļvedis, mainot karjeru

Gita Meldere-Pinne gandrīz 15 gadus nostrādājusi dažādos uzņēmumos, tai skaitā starptautiskos, kā grāmatvede, finanšu un administrācijas vadītāja, pēdējos gados arī kā personāla vadītāja un izaugsmes koucš. Pirms diviem gadiem viņa kardināli mainīja dzīvi, nolemjot sekot sapnim – veidot savu uzņēmumu personālattīstības jomā. Šobrīd viņa Baltijas valstīs pārstāv Lumina Learning personības izaugsmes modeli.

.

Gita jūtas laimīga, ka izšķīrās par karjeras maiņu. Tomēr ceļš uz to nebija viegls, un otrreiz daudz ko, iespējams, darītu apdomīgāk. Tāpēc jebkuram, kurš nonācis šaubu krustcelēs, ir vērts ieklausīties Gitas personiskās pieredzes padomos. Monday jautāja Gitai, kādas ceļa zīmes jāievēro, plānojot jauno posmu savā dzīvē, un kādas finansu kļūdas nepieļaut, mainot karjeru

Kā es jūtos?

Ja tevi kaut reizi ir urdījis jautājums – vai šis ir mans īstais darbs, tātad tu esi sākusi savu ceļu uz pārmaiņām. Šai domai jāļauj attīstīties, uzdodot sev kontroljautājumus: kā es jūtos pašreizējā darbā, vai tas man sniedz gandarījumu, vai es varu profesionāli attīstīties, ko es gribu darīt, kā es gribu dzīvot? Ja turpināšu šo darbu, kas es būšu pēc pieciem, desmit, divdesmit gadiem? Vai es sev patikšu?

Elementāri, vienlaikus ļoti tieši, tāpēc pat skarbi jautājumi. Tie liek paskatīties uz savu dzīvi un sevi no malas.

 

Ko es gribu – lielu naudu, gandarījumu vai komfortablu dzīvi?

Piemēram, kad krīzes gados tiku iemesta sistēmā, kas man atgādināja rūpnīcas cehu, emocionāli un pat fiziski jutos ļoti slikti. Līdz uzdevu sev šo jautājumu – vai es to gribu? Ja nē – ko es gribu tā vietā? Sapratu, ka gribu pati veidot savu dzīvi, sekot savam sapnim, nevis ietilpt citu plānos, noteikumos un sapņos.

Nākamais svarīgais jautājums – vai es gribu vairāk nopelnīt vai tikai labāk justies, vai arī abus?

Tas nozīmē saprast, vai tu gribi citu algotu darbu vai uzsāksi biznesu, vai arī būsi freelancer (brīvais profesionālis). Protams, un “dienas beigās” mēs tomēr gribam vairāk naudas, jo tas sniedz iespēju dzīvot labāk, atpūsties interesantāk. Tātad – cik daudz materiāli kvalitatīvāku es gribu savu dzīvi? Te būtiski apzināties, ka algotā darbā – vienalga, cik augstu esi ticis,- tu būsi atkarīgs no kāda cita labvēlības, kurš nolems, vai piešķirt tev prēmiju, algas palielinājumu, amata paaugstinājumu. Savukārt, ja izvēlies kļūt par biznesa cilvēku, tad ir jāapzinās, ko tas nozīmē un ko prasa.

Kas es būšu pēc desmit gadiem?

Būtisks jautājumu, kas palīdzēs saprast, vai tavs sapnis ir īstais – izspēlēt plānošanas tehnikas spēli. Uzdot jautājumu – kas es būšu pēc šiem pieciem un desmit gadiem? Vizualizē sevi tajā situācijā. Un tad iedomās kāpies atpakaļ uz šodienu. Tev jāmēģina iedomāties savs tēls, cilvēki ap tevi, tava loma, tavi pienākumi, ikdiena katrā no gadiem. Mans sapnis sākotnēji bija daudz citādāks, es to koriģēju tieši pēc šīs spēles, jo sapratu, ka man patīk pats sapnis, bet nepatīk loma un ikdiena, kas man tajā būs jāpilda – tur bija par daudz rutīnas. Es to pārveidoju.

Nestreb karstu

Kad esi paveikusi šos priekšdarbus, visticamāk, būsi ļoti aizrāvusies un gribēsi tūlīt kaut ko sākt darīt. Pirmais reālais un vieglākais darbs, ko varētu paveikt – aiziet no esošā darba. Tajā brīdī tu, iespējams, meklē iedvesmojošus stāstus, kā cilvēki pēkšņi un veiksmīgi ir mainījuši savas dzīves. Taču atceries, ka katram cilvēkam ir savs ceļš, un tu nevari cita dzīvi pielāgot sev.

Galvenais – aizejot projām nepārdomāti, tu vari nokļūt uz finanšu sēkļa. Ja nav naudas, parādās diskomforts, sīkās ikdienas rūpes tevī sēj šaubas, bailes un kompleksus. Tāpēc mans ieteikums – pat, ja saproti, ka ir milzīga vēlme kaut ko mainīt un nākotne rādās ļoti rožaina, neskrien tūlīt prom darba. Turpini attīstīt savu ideju, sāc iekrāt no algas un veidot rezervju finansu fondu, kas tev būs vajadzīgs pārmaiņu posmā. Ideāli, ja tu vari iekrāt minimālo budžetu sešiem mēnešiem.

 

Vajadzīgs budžets. Plāno skopi un taupīgi

Ja tas būs tavs bizness vai frīlansera darbs, sāc veidot savu biznesa plānu, jo sapnis top par stratēģiju, tikai uzlikts uz papīra. Raksti idejas, sapņa aprakstu produkta vai pakalpojuma konceptā, atbildi uz jautājumiem – kāpēc cilvēkiem to vajadzētu pirkt tieši no manis, kā es pelnīšu naudu, kādi būs alternatīvie ienākumu avoti? Mēģini kādam jau reāli pārdot savu produktu. Jo arī bankai iesniegtajā biznesa plānā tev būs jānorāda potenciālie klienti, iespējams, pat jānoslēdz nodomu līgums ar viņiem. Naudas plūsmas plānu veido pa mēnešiem – kā un cik tavs produkts (pakalpojums) varētu nest ienākumus. Izdevumu sadaļā sāc ar vitāli svarīgiem posteņiem. Skaties uz katru no tiem kā uz investīciju, kas ir svarīga biznesa dzīvotspējai, un atsakies no visa, bez kā vari iztikt! Piemēram, tu piedāvāsi intelektuālu pakalpojumu un vari strādāt no mājām, līdz ar to tev, iespējams, nevajag biroju. Tu vari tikties klientu birojos un biznesa tikšanās norunāt restorānos un kafejnīcās. Ļoti iespējams, tev būs nepieciešams papildus izglītoties. Varbūt pat mainīt garderobi. Tie visi ir izdevumi, ar ko jārēķinās tūlīt pat.

Esi gatava mainīt domāšanu

Pēdējais mājas darbs, pirms saki hop – apzināties, ka jaunā nodarbošanās nebūs dzīves tūlītējs atrisinājums. Pirmais pārbaudījums – pieņemt, ka sākotnēji nauda nekritīs kā alga tavā bankas kontā ik mēnesi. Galvenais būs mainīt domāšanu – no darba ņēmēja uz pašnodarbinātā vai pat darba devēja domāšanu.  Jaunajā lomā būs daudz nenoteiktības, riska un šaubu. Un galvenais – atbildība par sevi un citiem, kurus tu būsi piesaistījusi.

Izdari secinājumus

Kad būsi pabeigusi visus šos priekšdarbus, daudz labāk sapratīsi, vai tavs sapnis var izdoties. Tu jau būsi pamēģinājusi dzīvot citā dzīves kvalitātes standartā – iespējams, lai iekrātu rezerves, tev būs jāatsakās no rīta kafijas pa ceļa uz darbu, no labākām pusdienām un citiem sevis lutinošiem ieradumiem. Bet tas tev arī palīdzēs atbildēt uz jautājumu – vai joprojām tu to gribi? Būsi arī ieguvusi racionālas atbildes – vai tev būs nepieciešamas investīcijas, kur tu tās ņemsi – vai vērsīsies bankā, vai aizdos radi, draugi.

Bieži vien, akli sekojot savam sapnim un neveidojot stratēģijas, par naudu mēs domājam mazāk, nekā vajadzētu. Tajā pat laikā nauda pati par sevi nevar būt mērķis.  Tomēr galu galā mēs visi ceram, ka piepildot sapni, varēsim justies komfortabli, nodrošināti. Par to, ko es daru, lai justos savas dzīves saimnieks, ir jādomā nepārtraukti.

DNB bankas komentārs: Lielisks palīgs, ja vēlaties uzkrāt naudu kādam konkrētam mērķim, saņemot arī peļņas procentus, ir krājkonts. Iemaksas var veikt sev vēlamajā apjomā un papildinot uzkrājumu jebkurā brīdī. Visērtāk to var izdarīt, noformējot regulāro maksājumu.

 

Saturs radīts ar DNB bankas atbalstu

 

 

 

 

Finanšu meistarklase | Monday, www.bigstockphoto.com

Viena diena tērētājas dzīvē jeb Nepieciešamie nevajadzīgie pirkumi

Lai gan Pateicības dienu svin Amerikā, dienu pēc tam – Black Friday (šodien!) gaida ne tikai amerikāņi vien. Melnā Piektdiena jeb Black Friday ir lielākā izpārdošanu diena Amerikas interneta veikalos, kuru daudzi uzskata par iespēju tikt pie izsapņotajām kurpēm, kleitām, interjera priekšmetiem un pat superizdevīgiem ceļojumu piedāvājumiem. Taču daži no mums gandrīz katru dienu dzīvo tā, it kā būtu Black Friday. Vai esi kādreiz parēķinājusi, cik daudz naudas tu iztērē dienā? Vai arī tu nereti jūties pārsteigta, apskatot savu konta izrakstu un secinot, ka nesaproti, kur paliek nauda? Tad šis raksts ir tev! Monday apskata nemanāmākos un nereti nevajadzīgos tērēšanās ieradumus, kas ir kā slepenais robs mūsu izdevumu plānošanā.

 

Rīts. Biji sev nosolījusies audzināt raksturu un katru rītu mosties plkst. 6.00, lai mierīgi sagatavotos dienai un ieturētu brokastis mājās, bet jau kuro rītu esi pateicīga par Snooz funkciju viedtālrunī? Iepriekšējā vakarā visdrīzāk ļāvies kārdinājumam ilgāk pasēdēt ar draugiem pie vīna glāzes vai noskatīties pāris jaunā mīļākā seriāla sērijas. Sapnis par mierīgo rītu un brokastīm mājās sašķīst lauskās, kad attopies, ka modinātāja zvanu ik pēc 10 minūtēm atliec jau stundu –pārsteidzošā ātrumā tu esi gatava doties uz darbu, un atkal sev nosolies rīt gan piecelties agrāk. Savukārt, izejot no mājām, domā vien par to, kur iegādāties kafiju līdzi ņemšanai. Bet vai esi padomājusi, vai tikai par ietaupīto naudu, ko gada laikā iztērē ikrīta kafijai benzīntankā vai kioskā pa ceļam uz darbu, nevarētu nopirkt labas kvalitātes somu? Varētu – garantējam!

Priekšpusdienā, kad atslodzei apskaties, kas jauns Instagram, telefonā paradās paziņojums, ka tavā tarifu plānā iekļautais datu apjoms ir iztērēts. Un ir tikai mēneša vidus! Atceries – skopais maksā divreiz! Varbūt ir vērts pārskatīt telefona operatora piedāvātos tarifu plānus un izvēlēties nedaudz dārgāku, taču ar lielāku iekļautā interneta apjomu? Galu galā – cik reizes jau solījums sev lietot telefonu un internetu tajā mazāk, ir izrādījās neizpildāms? Nav vērts sevi mānīt – visdrīzāk, izvēloties tarifu plānu, kas ir par pāris eiro dārgāks, tev tomēr izdosies ietaupīt vairāk, nevis katru mēnesi par papildus interneta apjomu maksāt divtik!

Pusdienlaiks. Pēc pusdienu pārtraukuma, kurā atļāvies sevi palutināt ar restorāna apmeklējumu, nevis darba ēdnīcu vai ar tuvējā veikalā pirktajiem salātiem, kā biji sev nosolījusies mēneša sākumā, tavā epastā iekrīt paziņojums, ka tikai šodien tavā iecienītākajā interneta veikalā pastāvīgajiem klientiem ir atlaides. Ar prātu tu saproti, ka tas ir slazds, bet vismaz apskatīties taču drīkst, vai ne! Ak, nē, visskaistākā kleita ir palikusi vairs tikai divos eksemplāros, turklāt tavs izmērs vispār vairs tikai viens! Zibenīgi tu apsver, kā “savilksi galus” līdz algai, ja atļausies sevi šādi palutināt, kā arī centies argumentēt nepārvaramo vēlmi pēc kleitas, piemēram, “to varēšu vilkt arī uz darbu”. Pēc dažām minūtēm kleita jau ir tavā virtuālajā īpašumā… Viens no veidiem, kā reducēt šādu neparedzētus (un visbiežāk nevajadzīgus) pirkumus, ir STINGRI aizliegt sev darba laikā skatīties interneta veikalu piedāvājumus. Neticami, cik daudz naudas tev izdotos ietaupīt, atliekot šādu lapu apskati uz vakaru, bet vakaros ir treniņš, bērni un vēl citas lietas, kas nereti ļauj aizmirst par īpašo superpiedāvājumu veikalā.

Ierodoties uz pēcpusdienas tikšanos vai sapulci, kurā kolēģis nolicis uz galda savu jauno, superspējīgo viedtālruni, tu atceries par savu veco ar ieplīsušu stikliņu, bet joprojām funkcionējošo telefonu, un tieši šajā brīdī tu saproti, ka ir pienācis laiks to beidzot nomainīt ar jaunu. Un kāpēc gan ne? Tikko taču ir nomaksāts iepriekšējais telefons, turklāt tam mainīt stikliņu būtu tikai nedaudz lētāk kā nopirkt jaunu aparātu. Tā mēs sevi mierinām, taču ar prātu tu saproti, ka ir bezjēdzīgi ķerties pie nākamās ierīces uz nomaksu, kolīdz iepriekšējā ir apmaksāta. Turklāt jauns telefons izmaksās par 300 – 500 eiro vairāk kā dārgākā stikliņa maiņa.

Tuvojoties darba dienas beigām, saņem ziņas no draugiem ar aicinājumu agrās vakariņās vai uz glāzi vīna Vīna Studijā. Tu zini, ka šajā kompānijā lieliski pavadīsi laiku, pat tīklosies, kas noteikti kaut kad noderēs, bet skaidri saproti, ka iepriekšējās nedēļas apņemšanās vakaros pārlieku netērēties, tūlīt izčabēs vējā. Jo, pazīstot sevi, tu zini, ka ar vienu glāzi nepietiks. Turklāt, tā kā vīns rosina apetīti, kopā ar nākamo glāzi dzēriena gribēsi pasūtīt arī uzkodas. Neskatoties uz to, ka liela daļa cilvēku kautrējas runāt par naudu, tavs glābiņš būs godīgi pateikt, ka vēl tikai mācies taupīt un reizēm pateikt sev nē, tāpēc šoreiz tikšanos izlaidīsi vai arī pēc norunātās vienas glāzes vīna tiešām dosies mājās. Nereti draugi cenšas pierunāt palikt ilgāk, taču tu pati varēsi sev uzsist uz pleca, kad apjautīsi, ka izdevies ietaupīt vismaz 20 – 30 EUR.

Vakarā, dodoties mājup, vienmēr atrodas kas tāds, pēc kā ir jāieiet veikalā, neskatoties uz to, ka ledusskapī produktu pietiek, jo parasti sagribās tieši to, kā tajā nav. Turklāt, tuvojoties kasei, tu pamani dzelteno žurnālu vākus, kuru virsraksti tā vien prasās, lai šo žurnālu iegādājies. Apbalvojot sevi par to, ka esi spējusi atteikties no dārgām vakariņām, šis žurnāls šķiet pavisam nevainīgs pirkums. Taču nereti dzeltenās preses izdevuma mūža ilgums ir tieši viens vakars, kurā to izšķirsti un atkal sev atzīsti, ka vairs tiešām kārdinājumam nepadosies, “jo tajā tiešām nav, ko lasīt”.

Vēls vakars. Kāds no pēdējiem pētījumiem pierāda, ka noguris prāts spēj būt pat ļoti produktīvs, tāpēc tā vietā, lai pirms gulētiešanas sērfotu internetā, labāk velti laiku kādas idejas apdomāšanai vai sarežģītam darba jautājumam! Tici vai nē, bet vēlas vakara stundas ir viens no ienesīgākajiem laikiem interneta veikalu tirgotājiem. Tas parasti iesākas nevainīgi – tu pārbaudi privāto e-pastu, pēc tam apskati savus sociālo tīklu profilus, tā lēnām nokļūstot līdz saviem iecienītākajiem interneta veikaliem… Kompānijas Spotify pārstāvji ir atzinuši, ka lielākā lapas apmeklētāju plūsma notiek tieši vakara stundās, turklāt divas trešdaļas viņu klientu, kas uz Spotify lapu “aiziet” no sociālajiem tīkliem, ir tieši Facebook lietotāji.

 

Nobeiguma vietā daži lieliski citāti par tērēšanos:

Budžets tavai naudai rāda ceļu, kurp doties, tā vietā, lai brīnītos, kur tā devusies – Dave Ramsey

Pārāk daudz cilvēku tērē naudu, kuras viņiem nemaz nav, lai iegādātos lietas, kuras viņi nemaz negrib, lai atstātu iespaidu uz cilvēkiem, kuri tiem nemaz nepatīk – Will Smith

Kad tev ir nauda, atceries laiku, kad tev tās nebija – japāņu sakāmvārds

Ikreiz, kad tu tērē naudu, tu atdod savu balsi par tādu pasauli, kādu vēlies – Anna Lappe

Ja tu pērc lietas, kuras tev nevajag, drīz tev nāksies pārdot tās, kas tev ir vajadzīgas – Warren Buffet

Izaugsme, Promo | Monday, www.bigstockphoto.com

Palikt, nepalikt, palikt , nepalikt … nevaru izlemt

Nesen satikta karjeras psiholoģe teica, ka daudzi ap 37 gadu (plus mīnus 3 gadi) vecumu pametot ierastos darbus, pat kardināli mainot nodarbošanos. Pie tam, gada beigas vispār esot pārdomu periods, kad izvērtējam, vai gribam turpināt ierasto dzīvi, vai meklēt ko pilnīgi jaunu vai arī tikai veikt kosmētisko remontu kādā dzīves sadaļā. Iespējams, tas ir darbs, ap ko grozās tavas domas un šaubas. Lai vieglāk būtu saprast, vai šī ir īstā reize, kad pāršķirt lapu karjeras grāmatā, Monday kopā ar pārmaiņu arhitekti Anitu Gaili mēģinās palīdzēt tev izlemt.

.

“37 gados es aizgāju no labi apmaksāta darba prestižā uzņēmumā. Varbūt šāds lēmums citiem ir mirkļa iegriba vai ilgi krāts aizvainojums par priekšnieka piezīmēm vai nevērību, bet man tas bija ilgi apdomāts lēmums. Es biju nonākusi karjeras plato. Tas ir tad, kad ir sajūta– klau, izskatās ka esmu visu sasniegusi, augstāk nav kur iet, es vairs neaugu. Priekšā mani gaida viens vienīgs līdzenums. Vai tiešām tas ir viss? Mani biedēja atbilde – ja nu, tas patiešām ir viss!” Bet Ziedonis teica, nekad nav viss. Un tikai drosmīgie to zina. Anita aizgāja no korporāciju pasaules, kurā bija pavadījusi gandrīz 20 gadus. Viņa kļuva par frīlanseri un uzsāka tā dēvēto subjektīvo karjeru, kad tu nedomā vairs par skaistiem ierakstiem CV (kas raksturīga objektīvajai karjerai), bet domā par sevi, kā attīstīt tās savas kompetences un potenciālu, kas tev ir svarīgas un kas tev dod gandarījumu. Šajā gadījumā tu sāc, ja ne pilnīgi no nulles, tad tuvu tam.

Vienlaga, vai tev ir līdzīgs gadījums kā Anitai, vai cits, bet ja gribi atpazīt, vai esi gatava profesionālām pārmaiņām, Anita piedāvā atbildēt sev uz šiem jautājumiem.

1. Vai tu joprojām esi šajā darbā tāpēc, ka tevi aizrauj projekti, lomas, ko tev uztic, vai tu tikai baidies no pārmaiņām? Vai tu gribētu šo darbu darīt vēl nākamos trīs piecus gadus – vai šī doma tevi nomierina, iepriecina vai iedzen panikā?

2. Ja tā (šī doma) tevi iedzen panikā, vai tu zini, no kā tu gribētu aizmukt? Kas izraisa tavu vislielāko neapmierinātību? Darba saturs? Amata nosaukums un vieta hierarhijā, vai uzņēmums (zīmols, kas nozīmē tā vērtības un misija, attieksme pret tevi un tev svarīgām lietām, utt).

Ja tavas bažas attiecas uz darba saturu, tad atbildi uz šo jautājumu.

3. Vai tieši šajā darbā vislabākājā iespējamā veidā tiek izmantotas tavas prasmes, talanti un zināšanas vai tieši otrādi – tās arvien zūd, iet mazumā un tu jūties izkaisījusies?

4. Vai tas, ko dari, tev pašai liekas nozīmīgi un svarīgi?

Ja tava neapmierinatība vairāk ir par tavu vietu uzņēmumā, tad noderēs šie jautājumi.

5. Kad tu domā par nākotni un savām profesionālajām iespējām, vai tu jūties priecīgi satraukta, uztraukta, noraizējusies un nobažījusies?

6. Vai tu jūties iestrēgusi un esi par to frustrēta, jo piemēram, tu jau trīs gadus strādā ar nosaukumu “asistente”, bet veic arvien atbildīgākus projektus un neviens to nepamana un nevirza tevi?

Savukārt, ja tu mūc no uzņēmuma, atbildi uz šiem jautājumiem.

7. Vai uzņēmums tevi vienmēr nodrošina ar vajadzīgajiem resursiem, lai tu spētu veikt tev uzticētos pienākumus un pildīt rezultātus? Manā pieredzē ir bijis gadījums, kad esmu entuziastiski sākusi jaunu darbu jaunā vietā, bet entuziasms ātri noplaka, jo uzņēmums nespēja nodrošināt ar solītajiem resursiem. Man tika solīta automašīnu, jo darba pienākumos bija noteikts regulāri apbraukāt degvielas uzpildes stacijas. Mašīnas nebija un man pašai bija jācīnās un jāorganizē sev resursi, pa to laiku mana motivācija veikt to, ko protu vislabāk, jau bija krietni “sabojāta”.

8. Kas tev pietrūkst šajā darba vietā, ko tu sagaidi, lai būtu citādāk? Pirms atbildēt uz šo jautājumu, te vajadzētu padomāt par trīs lietām. Tu, iespējams, īsti nejūties laimīga, jo kaut kas nav kārtībā ar atalgojumu, novērtējumu vai atzinību. Paskatīsim, kā tava organizācija tev pateicas. Parasti uzņēmumi pateicas darbiniekiem caur trīs līmeņiem. Pirmais, vienkāršākais – atalgojums, jeb nauda, kas iziet no organizācijas konta, un nauda, kas ienāk tavā kontā. Te, protams, vairumā gadījumu var būt neapmierinātība, jo mēs vienmēr gribētu saņemt vairāk. Bet jautājums, uz kuru tev jaatbild:

8.1. Vai, salīdzinot ar līdzīgiem uzņēmumiem manai amata pozīcijai, es saņemu daudzmaz adekvāti, vai atšķirības nav ļoti izteiktas?

Otrs pateicības līmenis ir, kad no organizācijas tā joprojam ir nauda, bet tu šo pateicību saņem dažādu bonusu veidā – veselības apdrošināšanas un organizāciju svētku veidā, vai apmaksājot apmācības, dodot brīvas apmaksātas dienas mācībām. Šī pateicība transformējas apziņā, ka esi vērtīga, ka par tevi rūpējas. Jautājums tev

8.2. Vai tev ir šī sajūta, ka par tevi rūpējas, ka tavam darba devējam rūp tava personīgā un profesionālā izaugsme?

Un trešais līmenis ir cilvēciskais, nemateriālais līmenis, proti, emocijas pret emocijām. Piemēram, tu strādā no visas sirds, atdod savas brīvdienas un labākās idejas. Un gribi kaut ko sagaidīt pretim. Vai kāds var par to samaksāt? Nevar! Tu pretim arī gribi sirdi. Vai darba devējs to vispār var iedot? Kad strādāju kā algots darbinieks kāda lielā korporācijā, uz manu argumetu, “ka es te ieliku sirdi un tāpēc man vajadzētu to un to” …. pretim no darba devēja saņēmu šādu atbildi “man nav vajadzīga tava sirds, tikai lai tu godprātīgi padari savu darbu”. Tā man bija viena no lielajām mācībām – kad gribi novērtējumu, nekad nerunā, cik sirds esi ielikusi, runā, ko darba devējs ir ieguvis taustāmu no tava iesaistījuma. Tomēr laiki palēnām mainās. Organizācijas vairs nav hierarhiskās kastītes, mūsu katra kompetences kļūst ne vien unikālākas, bet arī daudzveidīgākas un neviens vairs īsti nevar izkontrolēt ne tavu efektivitāti, ne izmērīt atdevi. Tāpēc iesaistījums kļūst zelta vērtē. Organizācijas interesēs ir veicināt tādu kultūru un klimatu, kurā darbinieks jūtas kā daļa no organizācijas. Tāpēc te nākamie jautājumi, uz kuriem tev jāatbild:

8.3. Vai kāds no vadītājiem pēdējā mēneša laikā ir runājis ar tevi par taviem projektiem, progresu? Vai pēdējā pusgada laikā ir pamanījis tavus sasniegumus? Vai kāds ir interesējies, kādi ir tavi mērķi, vērtības un intereses?

Daudzas no augstāk pieminētajām lietām var labot, izrunājoties ar vadītāju vai uzņēmuma personālspeciālistu. Pie tam lielas organizācijas vieglāk var atrisināt daudzas tavas neapmierinātības, ja vien apstiprinoši varēsi atbildēt uz pēdējiem jautājumiem

9. Vai tavas personiskās vērtības un vīzija saskan ar tava uzņēmuma vērtībām un vīziju?

10. Vai tev darbā ir ja nu ne gluži labi draugi, tad vismaz tādi kolēģi, kas tavu dienu var padarīt jaukāku un interesantāku?

Lēmums palikt vai nepalikt organizācijā nekad nebūs viegls (izņemot gadījumus, ko analizēsim nakamajā rakstā “Kad darbs jāpamet nekavējoties”), taču ceram, ka šie jautājumi liks tev padomāt un vieglāk izšķirties. Lai tev izdodas!

Anita Gaile

Anita Gaile

Aktuāli, Grāmatas, Jaunumi | Monday, www.bigstockphoto.com

5 latviešu autoru grāmatas, ko lasīt novembrī

Monday kopā ar grāmatu abonēšanas un lasīšanas aplikāciju Fastr Books apskata piecus lieliskus un atšķirīgus pēdējos gados sarakstītus latviešu autoru romānus drēgniem un nemīlīgiem vistumšākā gadalaika vakariem.

 

Pieci pirksti (Māra Zālīte, Mansards)

Pieci pirkstiMāras Zālītes autobiogrāfiskais romāns saņēmis augstāko literatūras apbalvojumu Latvijas Literatūras Gada Balvu, tas jau ir pietiekami nozīmīgs apliecinājums, ka grāmatu ir vērts iegādāties savai mājas bibliotēkai. Romāns Pieci pirksti ir smalks izpostītās Latvijas 50.-to gadu beigu un 60.to sākuma atspoguļojums, kas emocionālākam lasītājam dažbrīd liks savilkties kamolam kaklā un gandrīz valdīt asaras. Taču, lai romāna sižetu padarītu kaut nedaudz vieglāku, Māra Zālīte uz skarbo realitāti lasītājam ļauj paraudzīties no piecus gadus vecās Lauras skatu punkta. Piecgadīgā Laura kopā ar vecākiem atgriežas mājās no Sibīrijas, kur viņa piedzimusi – viņas mamma savulaik savākta no skolas sola un aizvesta prom. Lai gan mamma atmiņās ir idealizējusi Latviju un mājas, atgriežoties sapnis gandrīz sabrūk. Caur bērna naivumu un atklātību lasītājam ļauts ielūkoties tā laika Latvijas lauku sabiedrībā un dzīvē, ieraudzīt kliedzošu vērtību zaimošanu (grāmatas ādas vākos kā kūts grīda), kā arī absolūtu deģenerāciju, kas tagad šeit tiek uzskatīta par normu. Šeit ir izpostītas mājas un iznīcinātas saimniecības; šeit ir vīrieši, kas lielāko dienas daļu pavada izguļot dzērumu, jo tas ir vienīgais veids, kā viņi var pārdzīvot to, kas izdarīts ar dzimteni; šeit ir slinkas, degradējušās un bezzobainas slaucējas ar smirdīgām padusēm, “kas iet strādniekiem rādīt pupus, lai tiktu pie sēmušku paciņas”. Taču Laurai ir arī Mīma un Papus – mammas vecvecāki, kas tic, ka kādreiz varēs pacelt pazemojumā un bailēs noliektās galvas un ka kādreiz izdosies glābt izpostīto. Taču bērna tiešums un naivie secinājumi par notiekošo, kā arī neskaitāmie piedzīvojumi un nepatikšanas, kurās Laura iekuļas, padara romānu dzīvīgu un viegli lasāmu. Lauras skatījums lasītāju apbur, turklāt žargoniem un necenzētiem vārdiem pilnā valoda negriež ausīs, bet gan vēl labāk atklāj Lauras piedzīvoto. Brīnišķīgs, dziļi aizkustinošs romāns, kas sniegs smalkāku ieskatu laikā, kad mūsu vecāki veidojās par personībām un ļaus labāk izprast mums dažbrīd varbūt nesaprotamos uzskatus un viedokli. Pieci pirksti ir meistardarbs, kas būs lieliska dāvana gan bērniem, gan vecākiem un galu galā arī pašai sev!

Lasi grāmatu ar Fastr Books šeit!

 

Jelgava 94 (Jānis Joņevs, Mansards)

Jelgava94Jāņa Joņeva debijas romāns jau paguvis iegūt Eiropas Savienības balvu literatūrā un pelnīti! Teju dokumentālais romāns Jelgava 94 ļauj lasītājam atgriezties visai drūmjos deviņdesmitajos un tā laika tīņu sevis meklējumos, Latvijas underground mūzikas pasaulē un labāko draugu attiecībās, kas, kā beigās izrādās, tomēr nav nekādi īsti draugi. Sižeta darbība, kā to pasaka priekšā grāmatas nosaukums, notiek deviņdesmito gadu vidū Jelgavā, kur tā brīža progresīvie jaunieši socializējas pagrīdes (burtiski!) klubos, kur cieņā ir smagais metāls. Galvenais varonis ar draugiem sapņo par mūziķu karjeru, tāpēc plāno dibināt grupu. Par žanru, kurā grupa spēlēs, šaubu nav – protams, doom metal! Taču, kamēr vēl pašu karjera ir autiņos tīta, romāna varoņi ir pārņemti ar citiem Latvijas smagās mūzikas izpildītājiem. Kā jau pusaudži, viņi iet uz savu elku koncertiem, cenšas tajos tikt iekšā bez biļetēm, jo naudas jau nevienam īsti nav, reizēm bēg no apsardzes, kā arī visai bieži lieto alkoholu – vienvārdsakot, cenšas nostāties pret pasauli un skaidri zina, kādi viņi noteikti negrib kļūt. Lielisks romāns, kas šodienas trīsdesmitgadniekiem, kas zina, cik nozīmīgs toreiz bija melnais tirgus Biķernieku mežā un sekoja līdzi Husquarn un citu Latvijas underground mūzikas grupu attīstībai, ļaus atgriezties aizmirstos notikumos un atmiņās par bezrūpīgo un salīdzinoši drūmo padsmitnieku laiku deviņdesmitajos. Grāmata, kuru ir vērts ne vien izlasīt, bet arī glabāt kā mūsu padsmitgadu liecību saviem bērniem.

Lasi grāmatu ar Fastr Books šeit!

 

Acumirkļa lēmums (Ričards Ingrems, Zvaigzne ABC)

Acumirkļa lēmumsGrieķijā dzīvojošā latviešu autora Ričarda Ingrema romāns mierīgi varētu konkurēt ar tiem citu valstu autoru darbiem, pēc kuru motīviem tiek uzņemtas televīzijas kriminālfilmas un detektīvi vai vismaz seriāli (piemēram, Kāstla metode). Romāna galvenais varonis Alans O’Hāra ir bijušais īpaši slepeno uzdevumu kareivis, kurš izlēmis atvaļināties no dienesta, taču nejaušs notikums kādā naktī Francijas šosejas malā, liek atkal likt lietā līdz perfekcijai nopulēto reakciju un agrāk apgūtās cīņas prasmes. Šis romāns nebūtu tik aizraujošs, ja sižetā nebūtu iesaistīta skaista un drosmīga Marseļas policiste, kuru liktenīgajā naktī Alanam izdodas izglābt. Tālākais notiek gluži kā pasakā – teju neievainojamais cīnītājs ar ievainojumiem tiek nogādāts slimnīcā, kurā pavada vairākus mēnešus, savukārt pēc izveseļošanās viņš atkal sastop noslēpumaino narkotiku apkarošanas nodaļas vadītāju Patrīciju Delanī un, protams, iemīlas. Visai agri kļūst skaidrs, ka arī O’Hāra iesaistīsies lietā, kuru izmeklē policiste. Jāatzīst, ka, pateicoties spriedzes pilnajām ainām un romantiskajai stīgai, visdrīzāk grāmatu izlasīsi vienā rāvienā, tomēr nedaudz traucē dažas neticami veiksmīgās sakritības. Piemēram, fakts, ka Patrīciju pēc nolaupīšanas ļaundari vienkārši palaiž vaļā… Un tomēr, ja meklē izklaidējošu detektīvu brīvdienām vai darba dienu vakariem, šis romāns būs tieši laikā!

Lasi grāmatu ar Fastr Books šeit!

 

Stroika ar skatu uz Londonu (Vilis Lācītis, Mansards)

Stroika ar skatu uz LondonuRomāns Stroika ar skatu uz Londonu ir, ja ne gluži laikmeta, tad vismaz vienas dekādes spilgts atspoguļojums. Proti, tās dekādes, kad uz Liebritāniju un citām šī reģiona valstīm devās pirmie latviešu un baltiešu viesstrādnieki, kas bija gatavi izmēģināt laimi būvniecībā. Joprojām līdz galam neatklātā autora ar ironisko pseidonīmu Vilis Lācītis, pirmais un līdz šim veiksmīgākais darbs skaudri, bet tajā pat laikā humoristiski atklāj realitāti, ar ko saskārās mūsu peļņā devušies tautieši. Lai gan grāmatas sākumā uzsvērts, ka visi varoņi un notikumi ir izdomāti, tie ir pārsteidzoši reāli un ticami, radot klātbūtnes sajūtu. Romāna galvenais varonis labākas dzīves meklējumos dodas uz Londonu, lai pelnītu naudu, strādājot būvniecībā. Un tas nekas, ja, kravājot somas, nav ne jausmas, kā ir jāmūrē ķieģeļi un pat angļu valodas zināšanas ir minimālas, jo, ja nepaveiksies un tu tiksi atlaists, ir jau arī citi ne īpaši legāli veidi, kā nopelnīt… Kopumā paskarbs, dzīvīgs un dēkains romāns, kurā aptuveni desmit gadus sena realitāte papildināta ar krietnu devu humora un ironijas, kas brīžiem robežojas gandrīz ar farsu (lietuviešu sektanti!), kuru vērts izlasīt ne vien tiem, kas kaut reizi apsvēruši iespēju doties peļņā uz Lielbritāniju, bet arī mājās palicējiem. Stroika ar skatu uz Londonu ir grāmata, kas pēc tam, kad to izlasījusi visa ģimene, ceļo arī pie draugiem, bet, kad atgriezusies atpakaļ, to gribas izlasīt vēlreiz. Iedvesmojošs romāns, kas palīdz apzināties, ka tur (pirms 10 gadiem kaut kur Anglijā) mēs vairs negribam atgriezties nekad.

Lasi grāmatu Fastr Books šeit!

 

Kaķa lāsts (Linda Nemiera, Zvaigzne ABC)

Kaķa lāstsRomāns Kaķa lāsts ir pierādījums tam, ka arī latviešu autori var rakstīt brīnišķīgus fantastikas žanra darbus. Tāpat kā citos Lindas Nemieras darbos, arī šajā autorei izdevies savīt realitāti ar paralēlo mistiskiem notikumiem apvīto pasauli. Galvenā varone Leonīda ir projektu vadītāja kādā Rīgas reklāmas aģentūrā, viņai ir ļoti ambicioza un spilgta priekšniece, un viņas ikdiena rit kā jau reklāmistu vidē – darbs, kas nereti aizņem vēlus vakarus, agrus rītus, reizēm arī brīvdienas. Kādā no prezentācijām, kurā viņai noteikti ir jābūt, kā dekorācijas ir izliktas dzīvas lapsas, no kurām viena iekož projektu vadītājai rokā. Sākotnēji šķietami nevainīgais kodums, izrādās, nav nejaušs, un Leo saprot, ka viņa nav parasta trīsdesmitgadience. Piepeši viņa atklāj, ka ir no redzošajiem un viņas dzīve mainās uz visiem laikiem. Vieglā un raitā valoda un sižets, kurā Sekss un lielpilsēta stila ainas savijas ar Krēslas cienīgiem notikumiem, apburs lasītāju un neļaus nolikt grāmatu malā, pirms tā izlasīta no vāka līdz vākam, ja vien esi gatava ļauties autores fantāzijas lidojumam. Romānā netrūkst humora, kas savīts ar spriedzes pilnām detektīva cienīgām ainām, kā arī relitātes, kuru papildina absolūti neticami notikumi, kuros pilnmēness naktīs atdzīvojas vilkaču leģendas, šamaņi un pat mirušo gari. Protams, arī bez mīlestības un erotiskas spriedzes neiztikt, turklāt lielākā noslēpuma atrisinājumu autorei izdevies noturēt līdz pat romāna beigām. Taču uz paplātes pasniegtais atrisinājums nerada sajūtu, ka stāsts ar to ir beidzies, tāpēc gaidīsim turpinājumu. Izklaidējoša un viegla lasāmviela brīvdienām, kas īpaši patiks Ekstrasensu cīņu cienītājām, kā arī tām meitenēm, kas strādā reklāmā.

Lasi grāmatu Fastr Books šeit!

GPS, Iedvesmai | Monday , www.bigstockphoto.com

Kad mēs pazaudējām sievišķību?

Nereti tiekam sauktas par pasaulē skaistākajām sievietēm, esam koptas, ar labu gaumi, protam būt seksīgas… Tomēr ik pa laikam kāds norāda, ka mūsu sievišķība ir pazaudējusies. Ka esam kļuvušas par daudz stipras un varošas. Un, kad jūtamies nelaimīgas, mums ienāk prātā – varbūt tāpēc, ka neesam gana sievišķīgas? Monday kopā ar psihoterapeiti Solvitu Vekteri mēģina noskaidrot, kad mēs pazaudējām sievišķību, kur tā slēpjas un kā to izlolot gan mums pašām, gan mūsu meitām.

 solvita vektere

Sievietēm, kurām šodien ir ap trīsdesmit, identitātei izšķirošie bija deviņdesmitie gadi. Šajā laikā Latvijā notika lielo vērtību pārvērtēšana, kas iezīmēja trīs lielas tendences – par vērtību kļuva veiksmīgums, atbīdot ģimeni un attiecības tālāk; sieviete kļuva kas vairāk par sievu un māti; un paātrinātā režīmā tika apgūta dzimumu līdztiesība. Tāda ir situācija, kurā augusi šodienas trīsdesmitgadniece. Paskatīsimies, kādas pēdas tas ir atstājis.

Sievišķība un mamma

Deviņdesmitie bija laiks, kad postpadomju telpa atvērās pasaulei. Šajā desmitgadē augušie bērni redzēja vecākus, kas steidza apgūt beidzot pieejamo visu iespējamo materiālo labumu pasauli – kvalitatīvas drēbes, labu pārtiku, ceļojumus, higiēnas un kosmētikas preces, kļuva iespējams pirkt mājas, mašīnas, visu iespējamo sadzīves tehniku. Ātrums un laika trūkums bija nežēlīgs, un pieaugušie bija kā badā. Meitas (un arī dēli – jo stāsts nav tikai par sievietēm) paņēma divus vēstījumus. Pirmais – tev ir jācīnās, tev ir jāsasniedz, tu to vari! Otrais – galvenais vairs nav apprecēties un laist pasaulē bērnus. Beidzot kļuvusi brīvi pieejama kontracepcija, radies tik daudz interesantu darbavietu, jaunu amatu, iespēju… Ekonomiskā patstāvība un veiksmīgums aizbīdīja attiecības un ģimeni uz trešo, ceturto vietu prioritāšu sarakstos. Mammas mudināja meitas uz sasniegumiem mācībās, jo ar to, ka tu esi jauka meitenīte, vairs nepietika – tas savā ziņā nozīmēja, ka tev draud iespēja nonākt vecajā shēmā: būt dzemdētājai, seksa objektam un mājas apkalpotājai. Kāda tur sievišķība, sievietei jābūt vienlīdz veiksmīgai kā vīrietis!

Ko darīt: Mēs nevilšus – un visbiežāk pat negribot – realizējam savu vecāku scenārijus. Pirmais un galvenais, kas mums jāizdara līdz 30 gadiem – jāatbrīvojas no mūsu nabassaites ar mammu, ir jātiek skaidrībā – kas ir patiesi mans. Un juridiska dzimumu līdztiesība absolūti nenozīmē nonivelēt dzimumu atšķirības, jo tādas psiholoģijā tik tiešām pastāv! Piemēram, kāpēc 30 gadu krīze sievietes dzīvē ir lielāka krīze nekā četrdesmitgadnieces krīze, un dažkārt pat lielāka, nekā vīrietim 40 gadu krīze! Sievietes jaunībā uzstāda sev tādus pat mērķus kā vīrieši. Un viņas var tos sasniegt – iespējams, viņām mazliet vairāk ir sevi jāpierāda, bet viņas var. Mēs domājām – o, mēs visu paspēsim, arī bērnus un attiecības, bet tieši to atstājam novārtā. Sievietes 30 gadu krīze ir konflikts starp mūsu sociālo “es” un mūsu reproduktīvo “es”. Un mēs sākam uzdot lielos jautājumus, ko vīrieši sāk uzdot savā 40nieku krīzē. Un tieši tāpēc mēs esam citādas kā vīrieši.

Sievišķība un tētis

Sieviešu saucienu pēc īstajiem vīriešiem, alkas pēc drošības var skaidrot ar to, ka meitas pa īstam nav pieredzējušas ģimenē tēvu. Situācijas ģimenēs var būt dažādas – vai nu tēvam bijuši sānsoļi, un māte ir cietusi, vai arī tēvs nav īsti piedalījies ģimenes dzīvē, jo viņa īstā dzīve ir bijusi kaut kur ārpusē (darbā, biznesā, hobijos), vai arī tēva vispār nav bijis. Jau būdamas pieaugušas, šīs sievietes meklēs tēti. Un atrodot kādu, kas būs gatavs būt tētis, turpinās būt mazas meitenes. Dažādās aptaujās, intervijās, stāstos sievietes uz jautājumu par to, ko vēlas saņemt attiecībās, atbild – drošību un rūpes. Tas ir bērnišķīgums un infantilisms – nu, parūpējies mani, nu palutini mani… Īstenībā viņas meklē apgādnieku. Un, kad izrādās, ka vīrieši tādi nav, tad viņas dusmīgi sauc viņus par vājiem, par lupatām, apgalvo, ka Latvijā nav īstu vīriešu. Taču patiesībā līdz īstām attiecībām starp sievieti un vīrieti, līdz partnerattiecībām viņām vēl “tūkstošgadu” ceļš ejams. Sievietes jauc divas lietas jūtas un drošību. Ir pilnīgi normāli partnerattiecībās ilgoties pēc mīlestības un draudzības, bet drošība ir kaut kas tāds, par ko katram pašam ir jāparūpējas. Jo atdot savu drošību otra rokā nozīmē nonākt atkarīgās attiecības, kurās galvenais ir, lai otrs par visu samaksā, nevis tas, vai esmu laimīga. Un tas ir infantili.

Ko darīt: Ja attiecības ar tēti ir bijušas vēsas vai to vispār nav bijis, sievišķībai vairāk ir vajadzīgs vīrieša atbalsts. Vīrietis, kurš nāks, atsaldēs un caursitīs to emocionālā ledus kārtiņu, bet sievietei te vajag ļauties, nevis kalkulēt. Vienlaikus jāsaprot, ka vīrietis nav nekāda laimes atslēdziņa. Un te ir tas paradokss – stiprās sievietes šodien sevi nosauc par tankiem, pārmet pašas sev neatkarību, bet tajā pat laikā ilgojas pēc atkarības. Un tas ir viņu lielākais iekšējais konflikts, ar ko viņas netiek galā. Jo šīm sievietēm nav vīzijas par citādām attiecībām, kā tikai tādām, kurās viens ir uzbrucējs un otrs – upuris. Traucē melnbalti, stīvi priekšstati un sastingušas bailes – būt vai nu verdzenei vai kundzenei. Bet noņemot bruņas, viņas nonāk otrā grāvī – kļūst par mazām meitenēm, kurām gribas atdodies glābējam. Pieaugšana ir visa mūža process, un ar gadiem nāk izpratne, ka attiecībās varam sadarboties, ka nav tādu mūžam nemainīgu pozīciju, ka mēs arī attiecībās plūstam, aizplūstam un saplūstam, un nav vienas pareizās atbildes par to, kā būs rīt. Viss ir jutīgs, mainīgs un pretrunas ietverošs.

 

Sievišķība un drošība

Man nesen kāda kliente teica: “Es skatos uz tevi un priecājos – tev ir kleitiņa un kurpītes, ak Dievs, tu vari to atļauties”. Atļauties – tas ir atslēgas vārds! Viņa, perfekta, eleganta biznesa lēdija, kas ievēro minimālismu visā tēlā, pat aseksuāla, tikai lai neizaicinātu seksismu, lai neradītu sev papildus problēmas – jo viņai jau tāpat jātiek ar daudz ko galā. Kleitiņas, kurpītes ir tāds oldschool trends, ar unisex modi visā pasaulē sievišķība ir notušēta. Viena ziņa, ko mēs ar to varam nolasīt – nav ko savu seksualitāti uzsvērt, galvenais, lai tu esi iederīgs un atbilstošs pareizam dzīves scenārijam, maksā nodokļus un esi sociāli adekvāts. Otra ziņa – unisex savā ziņā ir protests, jo ja es būšu tāda – sievišķīga, vāja, tad varu tikt pakļauta seksismam, pat vardarbībai. Un tad tu pati, sieviete, būsi vainīga, jo ar savu sievišķību būsi izaicinājusi vīrieša uzmanību, tev kniebs dibenā, un ja, nedod, Dievs, tevi izvaros, tad pati vien būsi provocējusi… Diemžēl Latvijā ir bēdīga statistika par sievietēm, kas cietušas no vardarbības, tāpēc gluži bez pamata visi šie pieņēmumi nav. Atļauties būt sievišķīgai un valdzinošai ir greznība, jo tā ir papildus slodze – tev sevi jāaizstāv, it kā jātaisnojas, ka tu neesi sevi izlikusi apskatīšanai un pārdošanai, bet tādā veidā harmoniski paud savu sievišķību.

Ko darīt: Un no tā ir cēlies vēl viens stereotips – ja sieviete izskatās kādā noteiktā veidā, tad vīrietim bail viņai pat tuvoties. Tas ir aplams domu gājiens. Tas drīzāk ir jautājums par cilvēcisko siltumu vai vēsumu, bet nevis par sasniegumiem vai naudas kontu. Tu vari būt auksta sterva jebkādā sociālājā stāvoklī. Siltums ir pats būtiskākais, mēs meklējam cilvēkā, kurš ļaus mums justies atbrīvotam un ļauties intimitātei. Jā, lai sievišķība uzplauktu, jābūt drošai videi. Es teiktu, ka vajag gan vīrieti, gan personības briedumu. Vīrieti, kas novērtē patiesumu un īstumu. Un sievieti, kas jūtas droša par sevi un spēj par sevi parūpēties

http://omarboulaid.com/horny-chat/staying-friends-after-tinder-date-plentyoffish-media-inc-dating-sites-canada/
+

Monday.lv esam radījuši tev!

Ja tev tas patīk, pievienojies mūsu atbalstītājiem!