Kafijas pauze | Monday , www.bigstockphoto.com

Mācamies no Henrija Forda

Amerikāņu tautas automašīnu tēvam Henrijam Fordam (1863 – 1947) piemīt trīs īpašības, kas viņu padarīja par miljonāru. Šodien, Henrija Forda 151. dzimšanas dienā joprojām varam no viņa mācīties un iedvesmoties

 

 

Viņš bija aizrautīgs inovators, kas realizēja savu sapni – dot iespēju braukt ātri, skaisti un visiem (kaut kas līdzīgs Stīva Džobsa sapnim, tikai pēc simts gadiem un par citu rīku, vai ne?). Sapni nevar izpētīt, viņš teica – ja es vienkārši būtu gājis pie cilvēkiem un jautājis, ko viņi vēlas, viņi man tikpat vienkārši atbildētu – ātrākus zirgus

Viņš bija masveida ražošanas produktivitātes ģēnijs – pirmā melnā Ford Model T automāšīna 1908. gadā maksāja 950 $, jau 1916 gadā to varēja nopirkt par 360$, bet tikai joprojām melnu

Viņš bija progresīvs darba devējs – nebija aizspriedumains un ātrāk par citiem sāka nodarbināt afro-amerikāņus, sievietes un cilvēkus ar invaliditāti, tai pat laikā nenododot nevienu no saviem principiem – maksāt labas algas, nemitīgi uzlabot darbinieku prasmes, piedāvāt nevainojamas kvalitātes produktus par pieejamu cenu.

Ieklausies viņa teiktajā…

Nauda mūs nepadara par mums pašiem, bet drīzāk norauj mūsu maskas

Kad tu domā, ka viss nostājas pret tevi, vienmēr atceries, kā paceļas gaisā lidmašīna… vienmēr pret vēju

Viens cilvēks tic, ka viņš var un cits cilvēks – ka to nevar. Abiem ir taisnība. Kurš no tiem esi tu?

Kopā sanākšana ir sākums. Turēšanās kopā ir progress. Strādāšana kopā ir panākumi

Visi māk sūdzēties! Gudrākie nemeklē vainu, bet meklē risinājumu

Darba devēji tikai apgroza naudu, klienti ir tie, kas maksā algas

Šķēršļi ir tās briesmīgās lietas, ko jūs ieraugāt, kad novēršat acis no mērķa

Domāšana ir grūtākais darbs uz zemes, droši vien tas ir iemesls, kāpēc tik maz cilvēki to apņemas darīt

Entuziasms ir raugs, kas tavas cerības padara par mirdzošām zvaigznēm

Vīzija bez mērķtiecīgas darbošanās ir tikai halucinācija

Kas ir panākumi? Izdarīt pasaulei vairāk nekā pasaule var izdarīt tev

Neveiksme ir tikai vēl viena iespēja sākt visu no sākuma, tikai šoreiz gudrāk

Viens no cilvēku lielākajiem pārsteigumiem ir atklājums, ka viņi var paveikt lietas, kas viņus visvairāk biedējušas

Bērni, Iedvesmai, Nauda | Monday, www.bigstockphoto.com

Vai naudas trūkums ir trauma bērnam?

Naudas trūkums un atteikšanās no ierastām lietām ikvienam cilvēkam rada diskomfortu. Kā rīkoties vecākiem, kad ģimenes budžets manāmi sarūk un kā to izskaidrot bērniem? Monday kopā ar psiholoģi, Psiholoģijas ateljē www.olgaorlova.lv autori Olgu Orlovu meklē atbildes, kā runāt ar bērniem, lai viņos neradītu traumatisku pieredzi.

 olga_orlova

Cilvēkos traumatiskas pieredzes saistībā ar naudas trūkumu ir dažādas, taču biežākās to sekas ir: pirmā –  cilvēks uzskata, ka finansiālā labklājība  nav iespējama; otrs – cilvēks uzskata, ka vispār finansiāla labklājība ir iespējama, tikai ne viņam; trešais – cilvēks uzskata, ka finansiālā labklājība ir laba un pareiza, taču viņš to nav pelnījis.

Diviem dažādiem bērniem vieni un tie paši notikumi var radīt dažādas reakcijas. Vienam pēkšņs naudas trūkums, īpaši, ja ģimene iepriekš ir dzīvojusi ļoti labi, var būt traumatiska pieredze, bet citam nē. Bērns nedomā – tas ir pareizi vai nē.Veselīga bērnu attieksme pret naudu ir ļoti atkarīga no vecāku pozīcijas. Bērni neuztver traumatiski faktu, ka mājās ēdiens kļūst vienkāršāks vai viņiem vecāki vairs nevar nopirkt visas jaunākās rotaļlietas. Iespējams, bērns nevar ielūgt uz jubileju visus draugus no klases, taču arī šis un citi objektīvi iemesli parasti nerada traumatiskas sekas. Taču visbiežāk par bērnu traumu parūpējas paši vecāki. Bērni vienmēr skatās uz vecākiem, viņi mācās attieksmi pret dzīvi, pret naudu, pret grūtībām. Tāpat viņi no vecākiem mācās reaģēt uz notikumiem. Un, ja vecāki nepārtraukti pārdzīvo par to, ka naudas ir kļuvis mazāk, tad visticamāk bērniem tiks radīta trauksme par to, ka ir ļoti slikti, ja cilvēkam ir maz naudas.

 Ir vairāki vecāku attieksmes modeļi, kas var kļūt traumatiski bērnam.

 

Vecāki ignorē realitāti

Nepārtraukta atgādināšana, ka “mēs izķepurosimies”, “viss nokārtosies, savādāk nemaz nevar būt” u.c. ir nepareiza attieksme, jo tādā veidā vecāki pārāk koncentrējas uz nākotni, tā ignorējot šī brīža realitāti. Šādi bērna uztverē rodas pārāk liela disonanse starp esošo un to, ko vecāki saka. Un, tā kā bērni ir ļoti tendēti uz to, kas notiek šobrīd, tad viņi neprot domāt par nākotni kā pieaugušie, viņu uztverē nav ideālās nākotnes. Sešu, septiņu un reizēm pat 15 gadu vecumā bērniem vēl nav skaidra priekšstata par nākotni. Rezultātā bērni redz, ka mamma un tētis pārdzīvo, ka neiet labi, bet viņiem saka, ka viss ir kārtībā. Viņu uztverē tie ir meli, savukārt meli vienmēr rada trauksmi.

 

Vecāki rada iespaidu, ka naudai nav nekādas nozīmes

Ir hipiju tipa vecāki – viņi kaut kā iekārtojas, tomēr dzīvo bez mērķa, viņi visus mīl, dzīvo tuvāk dabai, viņi dzīvo tā, kā sanāk, bet sanāk noteikti labi, jo visu, kas ir vajadzīgs, kāds iedos. Tie ir vecāki, kurus neuztrauc, ka bērns, atnācis no skolas, pārdzīvo, ka citi bērni smējās, ka viņam vienīgajam nav tādas rotaļlietas kā pārējiem. Vai, piemēram, satiekot svētkos savus draugus, bērns redz, ka viņiem tiek pirkts saldējums, bet viņam vecāki saka, ka “tev nevajag”. Vecāki nereti saka: “Tas nekas, ka visiem ir, bet bez tā mierīgi var iztikt.” Taču bērnam noteiktā vecumā ir ļoti svarīgi neatšķirties, būt tādam pašam kā pārējie, un, ja vecāki ļauj viņam šo posmu izdzīvot, vēlāk bērns nebaidās pats izvērtēt, kas no visa, kas notiek apkārt, viņam tiešām ir vajadzīgs. Mēs dzīvojam sabiedrībā, kurā katram sociālajam slānim ir savi apliecinājumi. Bērniem, redzot, ka viņiem nav tāds apģērbs, kā pārējiem vienaudžiem vai ka viņu māja ir nesavākta un nolaista, nevis kārtīga kā citiem, bet vecāki nepārtraukti meklē ceļus, kā dzīvot, tērējot pēc iespējas mazāk naudas, rodas nepilnvērtības apziņa. Vecāki nereti pauž viedokli, ka nauda tikai bojā attiecības un ka tā nav vajadzīga, taču rodas sajūta, ka šie cilvēki nepārvietojas ar transportu, neārstējas slimnīcā un vispār nesaprot, ka viss, kas apkārt notiek, notiek pateicoties cilvēkiem, kas strādā un pelna naudu. Redzot šādu vecāku piemēru, bērni pieaugot nereti kļūst par biznesmeņiem, viņi sāk ļoti daudz ēst un dārgi ģērbties. Pieaugušiem viņiem vajag visdārgākās un vislabākās lietas. Viņam par traumu ir kļuvis tas, ka vecāki vienmēr visu gribēja vislētāko, ka viņš pieaugot, nespēj iegādāties neko lētu, pat, ja tas ir tik pat labs, kā dārgais. Traģiskākais ir tas, ka viņš domā, ka tā ir laime. Taču tas ir smags emocionāls trieciens, saprotot, ka bez šikākajiem dzīvokļiem, lielākās mašīnas un smalkākajiem kūrortiem, ilgstošu laimi par naudu tāpat nenopirksi.

 

Vecāki noliek bērnus neaizsargātā pozīcijā 

Vēl viens vecāku un naudas attiecību modelis, kas var raisīt bērnos traumatisku pieredzi, ir nenoteiktība. Tas ir īpaši izteikti, ja vecākiem ir bohēmisks dzīvesveids. Te nauda ir, te atkal nav. Nav noteiktības un skaidrības. Vecākiem vienmēr viņu pasākumi, izbraukumi un intereses ir pirmajā vietā, tā ir ļoti egocentriska pozīcija. Bērni šajā situācijā jūtas neaizsargāti, bet pieaugot, viņi vienmēr meklē kaut ko paredzamu, kas nepametīs un nenodos. Pieaugušiem bērniem ir grūti veidot attiecības ar cilvēkiem, daudzi paliek vieni, jo attiecības un ģimene – tas vienmēr ir risks, ka tiksi pamests. Bet nauda nenodod, nauda nebojājas, nelūzt un nepieviļ. Viņi tiecas pēc naudas, taču, lai cik daudz naudas būtu, tā nerada drošības sajūtu. Šie bērni iekrāj un taupa dažādām likstām un nelaimēm, bet gandrīz nekad neatļaujas to tērēt kam patīkamam. Šādu spēcīgu atkarību no naudas rada nenoteiktība, kas ir valdījusi ģimenē.

 

Vecāki izsķiras naudas problēmu dēļ

Krīzes laikā ļoti daudzas ģimenes izsķīrās, rodoties finansiālajām problēmām. Tā noteikti bērniem ir traumatiska pieredze, jo vecāki paši bērniem parāda – nauda uztur ģimeni, un naudai ir daudz lielāka nozīme kā būtu vajadzīgs, lai ģimene būtu laimīga. Nav runa par atkarības problēmām, kad kāds no vecākiem, piemēram, visu ģimenei paredzēto naudu notriec azartspēlēs. Taču, ja ģimene arī krīzes apstākļos spēj būt saliedēta un vēl vairāk satuvināties, kā arī viens otru atbalstīt, tad bērni finansiālās problēmas uztver kā pasaules lietu kārtību. Viņos ir radīta apziņa, ka ir daudz stiprākas lietas par naudu – spēju pārvarēt grūtības, ģimenes atbalsts, uzticēšanās un spēja apvienot spēkus.

 

Pieticība nav trauma

Pieticība nenozīmē naudas ignorēšanu, pieticīgs cilvēks bērniem nesaka, ka viņiem nav, ko ēst, bet gan māca apieties ar mazumiņu. Tas, protams, ir grūts laiks ģimenei, taču, ja vecāki ir apveltīti ar pietiekamu inteliģenci, viņi prot nodalīt prioritātes. Saskatot bērna talantus, viņš neteiks, lai bērns nodarbojas ar to, par ko nav jāmaksā, bet gan izvērtēs vienu lietu, kurā bērnu atbalstīt. Tāpat inteliģents cilvēks, kuru skārušas naudas problēmas, nekad neteiks, ka bērniem ir jādzīvo tāpat, bet gan virzīs bērnus sasniegt vairāk. Pieticīgs cilvēks nemāca bērnam ideoloģiju, ka nauda ir slikta vai ka viņam kaut kas pienākas tāpat. Ja vajadzēs nopelnīt naudu, lai izglītotu bērnus un samaksātu par dzīvokli, vecāki ies un nopelnīs. Un tikai tāpēc, lai nopelnītu vairāk, viņi nemaina savas vērtības un principus.

Turpinājums sekos…

Kafijas pauze | Monday, www.bigstockphoto.com

Pastāsts par ļaunāko un labāko

Vienīgais vīrs, kurš izglābās pēc kuģa avārijas, tika izskalots uz kādas mazas, neapdzīvotas salas. Viņš ik dienu cerēja, ka tiks atrasts un izglābts, tāpēc viņš nepagurdams vēroja horizontu cerībā pamanīt kādu kuģi, taču diemžēl neviens garām salai nebrauca. Izmisis un noguris, viņš tomēr pamanījās uzbūvēt sev salmu būdu, kurā patverties no svelmes un lietus, ja tāds sāktos.

Taču kādu dienu, atgriezies no ēdiena meklējumiem saliņas otrā pusē, viņš ieraudzīja savu būdu vienās liesmās – sausie salmi, no kā būda bija darināta, karstajā saulē bija aizdegušies. Bija noticis ļaunākais, nu viņš bija pazaudējis visu. Viņu pārņēma dusmas un izmisums, tagad viņam būs jānakšņo zem klajas debess. Tajā naktī, vērodams pēdējos būdas degošo salmu dūmus izkūpam gaisā, viņu pārņēma dziļas skumjas, jo viņš saprata, ka uz salas, visu aizmirsts, viņš arī nomirs.

Nākamajā rītā vīrs pamodās no kuģa tauru skaņas, kas tuvojās salai. Tas brauca, lai izglābtu viņu.

Sagaidījis kuģi, ar prieka asarām acīs vīrs kapteinim vaicāja, kā viņi viņu atraduši, un kuģa kapteinis atbildēja: “Mēs redzējām tavu dūmu signālu.”

Iedvesmai, Pauze | Monday, foto: Vire Image

Džekijas Kenedijas varā

Džekija Kenedija Onasis šodien svinētu savu 86. dzimšanas dienu (1929 – 1994). Viņa pasaules atzinību un slavu iemantojusi ne tikai kā ASV Pirmā lēdija Džona F. Kenedija prezidentūras laikā, bet arī kā modes un stila ikona.

 

Foto: www.fashiondiplomacy.com

Foto: www.fashiondiplomacy.com

– Es gribu savu dzīvi dzīvot, nevis iemūžināt to.

Džekija Kenedija – sieviete, kuru pasaule pazīst kā trešo jaunāko Pirmo lēdiju ASV Baltajā namā – viņai bija 31 gads, kad par lielvalsts prezidentu kļuva Džons Ficdžeralds Kenedijs. Tieši Džekija, īstajā vārdā Žaklīna (Jacqueline Lee Bouvier Kennedy) bija sieviete, kura Pirmās lēdjas statusu iemiesoja tā, kā to izprotam vēl šodien – viņa drosmīgi mainīja Baltā nama interjeru, jo nevarēja sevi iedomāties dzīvojam gadsimtiem senu mēbeļu ielenkumā, kuras “lai tiktu ilgāk saglabātas, ik pa laikam nepieciešams pārklāt ar laku”. Viņa neskaitāmās pieņemšanās pārstāvēja valsti ne sliktāk par vīru, lieliski orientējoties visos ar politiku saistītajos jautājumos, tā iemantojot simpātijas arī citu valstu vadītāju vidū. Reiz kādā pieņemšanā, kad fotogrāfs aicināja Padomju savienības premjeru Ņikitu Hruščovu sarokoties ar Džonu F. Kenediju fotogrāfijai, viņš atzina, ka “vispirms gribētu sarokoties ar Džekiju”.  Tāpat viņa palikusi vēsturē kā grandiozu svētku un neoficiālu pieņemšanu organizētāja Baltajā namā, kura ieviesusi pat kokteiļu vakarus, lai lauztu stereotipus par pārāk stīvo atmosfēru, kas tajā valda. Džekija, neskatoties uz savu statusu, bijusi iejūtīga un spējusi iedvesmot savus laika biedrus.

– Tev ir jābūt bijušam republikānim, lai saprastu, cik labi ir būt demokrātam. 

– Es nevēlos tikt saukta par Pirmo lēdiju, tas skan kā apsedlots zirgs.

– Tikai tad, kad tu iemācies izpauzt sevi, tu vari pateikt visai pasaulei, ko tu no tās vēlies. 

– Vispirms es būšu sieva un māte un tikai pēc tam Pirmā lēdija.

Foto: www.rexfeatures.com

Foto: www.rexfeatures.com

Un tomēr, Džekijai dzīve likusi pārdzīvot arī smagus triecienus, vispirms neilgi pēc kāzām liekot apjaust realitāti par prezidenta Kenedija sirgšanu ar atkarību no seksa, kas nozīmē neskaitāmus ārlaulības sakarus. Ar laiku Džekija ar tiem samierinājās, taču tad Džons satika Merilinu Monro – aktrise bija pirmā vīra mīļākā, kas Pirmo lēdiju darīja nemierīgu par viņu laulību.

– Es nedomāju, ka ir daudz vīriešu, kas ir uzticīgi savām sievām. 

– Ir divu veidu sievietes – tās, kuras grib valdīt pasaulē un tās, kuras grib valdīt gultā.

 

Un tomēr to, vai izaicinošajai Merilinai būtu izdevies ieņemt Džekijas vietu, mēs nekad neuzzināsim, jo dzīve tieši viņai lika būt līdzās Džonam automašīnā, kad viņas vīrs tika noslepkavots. Vēlāk, kad tiks noslepkavots arī Džona brālis, Džekija, saprotot, ka viņas un bērnu dzīve ASV ir apdraudēta, aizbēgs uz Grieķiju, kur kļūs par kuģu biznesa magnāta Aristoteļa Onasis mīļoto sievieti un sauks sevi par Džekiju Kenediju Onasis.

– Pirmo reizi tu precies mīlestības, otro – naudas un trešo reizi – draudzības dēļ.

– Jūs grasāties piedzīvot savas pirmās grieķu pusdienas. Es jūs nogalināšu, ja izrādīsies, ka Jums tās patīk.

– Esot prom no mājām, man bija iespēja paraudzīties pašai uz sevi no malas. Esmu iemācījusies nekaunēties par izsalkumu pēc zināšanām, ko vienmēr esmu centusies slēpt, un esmu atgriezusies mājās priecīga sākt šeit visu no sākuma, bet ar mīlestību pret Eiropu, kura, es baidos, nekad mani nepametīs.

– Skumjākais manas paaudzes sievietēm ir tas, ka viņām nevajadzēja strādāt, ja  viņām bija ģimenes. Ko tad viņām darīt, kad bērni būs izauguši – vērot pa logu ritošas lietus lāses?

Foto: www.mothermag.com

Foto: www.mothermag.com

 

Bērnus Džekija Kenedija uzskatīja par dzīves lielāko dāvanu. Piedzīvojusi divu bērnu zaudēšanu, viņa savu meitu Karolīnu un dēlu Džonu F. Kenediju Jr. audzināja ar dubultu mīlestību, vienmēr uzsverot viņu nozīmi savā dzīvē.

– Bērni man ir bijusi brīnišķīga dāvana, un es esmu pateicīga par iespēju atkal ieraudzīt pasauli viņu acīm. Viņi spēj atjaunot manu ticību ģimenes nākotnei. 

– Ja tu pazaudē bērnu, nekam citam vairs nav nekādas nozīmes… 

– Ja tu esi paviršs savu bērnu audzināšanā, es domāju, ka nekam citam, ko tu dari, tāpat nav nekādas nozīmes.

– Ir daudz veidu, kā paplašināt tava bērna pasauli. Mīlestība pret grāmatām ir labākais no visiem.

 

Līdzās Pirmās lēdijas pienākumiem Džekija Kenedija nenoliedzami bijusi stila ikona, kuras radītais atturīgu eleganci iemiesojošais tēls turpina dzīvot joprojām.

Foto: www.vogue.com

Foto: www.vogue.com

Prestižais modes žurnāls Vogue viņu atzinis par vienu no visu laiku ietekmīgākajām modes personībām, kuras stilu raksturo absolūta elegance, drosmīgas kleitas bez piedurknēm, kādas Pirmās lēdijas iepriekš nebija atļāvušās vilkt, atturīgi, bet izsmalcināti kostīmi, kā arī, protams, pērles. Pavērojot Džekijas tērpus, jāatzīst, ka tie ir ļoti vienkārši, nepārspīlēti, tāpat ar aksesuāriem, izņemot viņas atpazīstamības zīmi – pērles, Džekija īpaši neaizrāvās. Un tieši vienkāršais tērpu piegriezums, tīrās krāsas, bieži vien balti melnā kombinācija, kas papildināta ar lielām, melnām saulesbrillēm, darīja viņas tēlu īpašu. Šo tēlu ir centušās iemiesot neskaitāmas sievietes visā pasaulē, tomēr pats galvenais ir personība – sieviete, kas to spēj iznest, un tas vislabāk izdevās vien pašai Džekijai.

– Kamielis liek zilonim justies kā reaktīvajai lidmašīnai.

Izklaide, Kino | Monday, foto - publicitātes arhīvs

Satikties… Pieskarties kaislei vai tajā iegrimt?

Tāds ir jautājums, ko uzdod filma Quantum love – latviskotajā versijā Tikšanās. (Starp citu, Quantum ir minimāls enerģijas daudzums, kas nepieciešams, lai notiktu reakcija).  Filma sievietēm īstenā franču garā – viegla, dzirkstoša, nevainīga.

Lai arī filma ir par četrdesmitgadnieku paaudzi, kuras pārstāvji dzīvē jau aplauzušies, mazliet apdzisuši un atkal atsākuši sevis meklējumus, tomēr piedāvātā situācija ar mums var notikt arī trīsdesmit gadu vecumā. Jautājums tikai – kā mēs savās dzīvēs izspēlējam mūžseno un šķietami tik banālo mīlas trijstūra situāciju.

Dzirkstele, kas uzliesmo pirmajā tikšanās reizē. Burbuļojošas sarunas, nepiespiestas atzīšanās (tikai franči tā māk: “nezinu, kas būtu sāpīgak – tevi vairs nekad nesatikt vai atkal tevi satikt?”), iemīlēšanās spriedze, spēlēšanās un robežu pārcelšana (viņa – precētie vīrieši ir mans tabu, viņš – es mīlu savu sievu). Un kas gan var būt labāks attaisnojums vēlmei ļauties, ja ne vairākkārtīgas it kā nejaušas (viņi pat neapmainās telefoniem) tikšanās, kas patiesībā vedina domāt, ka tas viss nebūt nav nejauši, ka tas ir Dieva pirksts. Stāstā (scenogrāfijā) sajūk, kas ir patiesība, kas fantāzijas, kur robežas un kur katrs pats.  Skatoties pat apmaldies jautājumā, kurš no šī banālā mīlas trijstūra būtu vairāk jāžēlo – vai dzīvessparu zaudējis vīrietis ar piecpadsmit gadu laulības stāžu (lieliskais, par franču Džordžu Klūniju devētais Fransua Kluzē – tu taču esi redzējusi filmu Untouchables!)? Vai arī mūžam jaunās Sofijas Marso tikko šķīrusies varone, divu pusaugu bērnu mamma, veiksmīga rakstniece Elza Satorini, kas viegli ņem no dzīves to, ko var paņemt (un kāpēc tas nevarētu būt 15 gadus jaunāks mīļākais, kas ar viņas dēlu var uzspēlēt datorspēles)? Vai tomēr laimīgas laulības rutīnā iekūņojusies, mazliet skarbuma apdvestā galvenā varoņa Pjēra sieva Anna (tēlo pati filmas režisore Lisa Azuel). Varbūt tāpēc, ka režisore ir sieviete, visi saņem savu līdzjušanas tiesu. Visas sāpes ir vienlīdz svarīgas un spilgtas. Vienas ir neuzticības nojausmas sāpes, otras – alkainās sāpes, trešās – izvēles sāpes. Kurām būs izredzes uzvarēt – tāda ir filmas intriga.

Filma ir tev, ja gribi izdzīvot līdzi tikko uzliesmojušo jūtu vilinājumam, kaut ko atkal pamacīties no franču dzīvesmākslas un pārbaudīt dažus tipiskos stereotipus par frančiem. Jo īpaši filmu ir vērts redzēt, lai priecātos par Sofiju Marso – aktrisi, kura pilnībā iemieso franču sievietes eleganci. Un arī tāpēc, lai pārliecinātos, kā lieliskais Franusā Kluzē tiek galā ar savu lomu.

Kafijas pauze | Monday, www.outnow.ch

SPOŽĀ ZELDA

Atklājam Zeldu Ficdžeraldu  (1900 – 1948) viņas dzimšanas dienā

Piedodiet man manu intelektuālismu. Es vēlētos, kaut es būtu tikai jauka, sievišķīga un sirsnīga…

Zelta un Skots Fitčeraldi

Zelda un Skots Ficdžeraldi

Gudra, asprātīga, moderna – Zelda Ficdžeralda bija pagājušā gadsimta divdesmito gadu zudušās paaudzes sievietes simbols. Mūsdienās Zelda Ficdžeralda sevi, visticamāk, būtu dēvējusi par postfeministi, tātad modernu sievieti, kas izbauda savu brīvību un var atļauties nepakļauties tradicionālajai, sabiedrībā pieņemtajai uzvedībai, bet kura tomēr necīnās pret vīrieti un kurai darbs nebūt nav galvenais prieka avots. Šīs dumpīgās meitenes sauca par flaperēm (flappers), viņas nēsāja īsus svārkus, īsus matus, lietoja spilgtu meikapu, kopumā – izaicināja tolaik vispārpieņemtās normas par to, kādai jābūt un kā jāuzvedas sievietei.

…es braucu ar moci, košļāju gumiju, smēķēju sabiedriskās vietās, dejoju, ar vaigu piekļāvusies vīrietim, dzeru kukurūzas liķieri ar džinu, pirmā nogriezu matu bobā, gāju peldēties kaila pusnaktī ar puišiem…

Es patiešām esmu es pati tikai tad, kad esmu vēl kāda cita, kuru esmu apveltījusi ar savas iztēles brīnišķīgajiem tēliem.

Par Zeldu Ficdžeraldu mēs zinām tikai to, ka viņa bija skaista un bravūrīga intelektuāle, pirms apprecēja jaunu ģēniju Skotu Ficdžeraldu. Meitene bija neprātīgi viņā iemīlējusies un bezgalīgi ticēja viņa talantam. Kad Skota nauda sāka plūst aumaļām, viņi kļuva par 20. gadsimta divdesmito gadu košāko Ņujorkas un Parīzes pāri, kas apbūra augstāko sabiedrību ar trakām, bohēmiskām ballītēm, šampanieša upēm un neprātīgām džeza dejām (atcerieties filmu Lielais Getsbijs!).

Kāpēc laime, komforts un prieks ir tikai tur, kur esi tu? Nekur citur uz šīs pasaules…

Kādu laiku viņa bija Skota mūza, viņa iedvesmas dieviete (biogrāfi apgalvo, ka arī radošo vērojumu un izpētes objekts), bet vēlāk kļuva par trako Zeldu, ballīšu upuri un neveiksmīgu mākslinieci, kas apskauž savu vīru. Liecības par Zeldu ir pretrunīgas – vieni uzskata, ka viņas maniakālā depresija radusies no skaudības par vīra panākumiem un pašas neveiksmēm viņas uzsāktajās mākslās – rakstniecībā, gleznošanā un baletā. Citi apgalvo, ka Zeldu mentālā pagrimumā noveda Skota emocionālā vardarbība. Tomēr, lai nu kā, abu biogrāfi atzīst, ka bez Zeldas nebūtu Ficdžeralda izcilo romānu. Pirmkārt, no viņas Skots aizņēmās bagātīgo, dzirkstošo valodu. Viņš esot alkatīgi pierakstīja viņas vārdu plūsmas uz visa, kas vien bija pie rokas – uz papīra salvetēm, aploksnēm. Vēlāk tas pārtapa romānu dialogos. Sākumā viņas šarms, asprātība, un pēc tam pat trakums – viss bija viņa iedvesmas avots.

Tomēr viņa gribēja būt kas vairāk nekā tikai iedvesmas avots, bet viņas centienus rakstīt un gleznot Skots nepārtraukti kritizēja un noniecināja. Skots to pat sāka dēvēt par Zelda trakumu. Skota izsmiekls vēl vairāk mudināja Zeldu dumpoties un meklēt neatkarību. Laikā, kad viņa uzturējās psihiatriskās ārstniecības iestādē (kurā viņu vajadzēja pievērst normālai mājsaimnieces dzīvei), viņa sāka rakstīt autobiogrāfisku romānu Save me the Waltz, kuru nosūtīja Skota Fičeralda redaktoram, kurš savukārt pačukstēja Skotam par notikušo faktu. Skots pieteicās to rediģēt. Ak, vai, daļu no viņas grāmatas fragmentiem viņš nekavējoties ievietoja savā novelē Ir maiga nakts un vēl apsūdzēja Zeldu, ka viņa ir nozagusi viņa dzīvi un savā grāmatā pārvērtusi viņu nevarīgā intelektuālī. Kad vēlāk iznāca viņas grāmata, recenzenti norādīja, ka līdzība ir nenozīmīga. Tikai tagad biogrāfi uzdrīkstas atzīt, ka īstenībā Skots barojās ne vien no viņas idejām, bet arī speciāli viņu provocēja un noveda līdz neprātam. The side of paradise ir tipisks Zeldas portretējums, savukārt romānā The beautiful and the Damned ir ievietoti gari Zaldas dienasgrāmatas fragmenti. Arī mirdzošā, skumjā meitene no Lielā Getsbija ir Zelda, un vēsturē iegājušais Deizijas citāts ir Zeldas – to viņa teica, kad piedzima viņas meita – es ceru, ka viņa būs skaista muļķīte.

Diemžēl arī citas tā laika progresīvās mākslinieces viņu īsti nepieņēma, jo uzskatīja, ka viņa ir izlutināta – kaut talantīga, – tomēr tikai sava vīra sieva.

…man liekas, sievietēm jābūt laimīgām no viņu bezrūpības, drosmes būt atšķirīgām, nevis no karjeras, kas draud ar smagu darbu, intelektuālu pesimismu un vientulību.

 

Zelda nomira 48 gadu vecumā psihatriskās klīnikas ugunsgrēkā. Vieni saka, ka viņa bija piesieta pie gultas, citi, ka viņa bija apmaldījusies, jo slēpās, lai izvairītos no elektrošoka terapijas.

Neviens nav pacenties izmērīt, pat ne dzejnieki, cik daudz viena sirds var izturēt…

Ceļojumi, Izklaide | Monday, www.bigstockphoto.com

Kā ceļot ar bērniem uz metropoli

Par to, kā saplānot vasaras brīvdienas kopā ar ģimeni lielipilsētā un kā šādu braucienu padarīt interesantu bērniem, stāsta Monday redaktore Daina, kura nesen ir atgriezusies no ceļojuma kopā ar bērniem uz Parīzi.

 

Foto no personīgā arhīva

Foto no personīgā arhīva

 

Lēmums par vasaras ceļojuma galamērķi izvēlēties vienu no pasaules metropolēm, proti, Parīzi, bija absolūti spontāns. Ap Lieldienām uzgājām izdevīgu lidojumu cenu piedāvājumu kādā no nesen Latvijā darbību uzsākušo aviokompāniju mājas lapām, un viss notika ļoti ātri, jo, kā zināms, šādi piedāvājumi tiek visai ātri izķerti. Sākotnēji bijām domājuši doties ar dzīvesbiedru divatā, taču, tā kā līdz šim ar bērniem tālāk par Igauniju nebijām braukuši, izlēmām, ka mūsu meitas (4 un gandrīz 6 gadi) ir gana lielas, lai dotos kopā ar mums. Ir daudz vecāku, kas itin priecīgi dodas pat tālos ceļojumos kopā ar maziem bērniem, bet mani šī doma nav sajūsminājusi, tāpēc līdz šim devu priekšroku ceļošanai pieaugušo kompānijā. Tomēr mūsu piecu dienu ceļojums izdevās lielisks, turklāt, kā ierasts, visas aktivitātes, vietas, ko redzēt, transportu un naktsmītnes meklējām paši, neizmantojot tūrisma kompāniju pakalpojumus.

 

Šoreiz gribu dalīties ne tik daudz ar iespējām, ko apskatīt un kur pabūt Parīzē, kas, pat neskatoties uz neaptveramo tūristu skaitu, joprojām uzskatāma par vienu no romantiskākajām pasaules pilsētām. Drīzāk tie būs praktiski ieteikumi, kas noderēs vecākiem, kas plāno doties ceļojumā (iespējams, pirmajā) ar bērniem.

 

Plāno aizmirst par plānu

Es esmu cilvēks – plāns. Ceļojumos parasti nedodos nesagatavojusies, un pat, ja tie ir braucieni ar mērķi doties, kur ceļš rāda, man tāpat somiņā parasti ir paslēpts saraksts ar vietām un adresēm, ko galamērķī apskatīt vai kurp doties. Lai gan jau pāris mēnešus iepriekš biju sagatavojusi aptuveno aplūkojamo vietu un darāmo lietu, tajā skaitā izstāžu un muzeju  sarakstu, šajā braucienā es par to vienkārši aizmirsu. Jau pirmajā dienā sapratām, ka vislabākais plāns ir, ja nav plāna. Katrai dienai pie brokastīm izvirzījām vienu mērķi, kurp doties, bet atlikušo dienas daļu pavadījām aplūkojot apkārtni, ēdot saldējumu, dzerot vēsu limonādi un gaidot vakariņas kopā ar mūsu Parīzē dzīvojošajiem draugiem, ar ko kopā ik vakaru atklāt jaunas garšas mājīgākajos pilsētas restorānos. Tā pilnīgi neplānoti mums izdevās ieraudzīt mirguļojošu Eifeļtorni pusnaktī, jo bijām pārlieku ilgi aizsēdējušies sarunās. Mūsu meitām tas, protams, bija dubults prieks. Tāpat,  nobaudījuši, manuprāt, vienu no gardākajiem Falafel pasaulē Marē rajonā un dodoties notiesāt līdzpaņemto desertu uz parīziešu iecienītu parku Sēnas krastā, nejauši attapāmies pie Parīzes Dievmātes katerdrāles, kuru nebijām plānojuši šajā braucienā apskatīt.

 

Starptautisks taksometru serviss

Zinot, ka lidmašīna nosēdīsies ārpus Parīzes, sākām meklēt transporta iespējas no lidostas. Īres auto variantu šoreiz neizskatījām, jo plānojām visas dienas pavadīt Parīzē. Mūsu atklājums, ko silti iesaku visiem ceļotājiem, īpaši palielās kompānijās, ir Intaxis.com. Tā ir starptautiska taksometru kompānija, kas specializējusies tieši uz pasažieru transportēšanu no un uz lidostām, turklāt, pasūtot taksometru, ceļotājam pašam nav jālauza galva par ceļā pavadāmo laiku vai konkrētās zemes sastrēgumu tradīcijām. Viss ir daudz vienkāršāk – veicot taksometra rezervāciju, tev tikai jānorāda lidojuma vai ielidošanas laiks, un kompānija pati aprēķinās laiku, cikos taksometra vadītājs tevi sagaidīs lidostā vai cikos ieradīsies tev pakaļ, lai lidostā jūs ierastos ne vēlāk kā 2 h pirms izlidošanas. Salīdzinājumam – ja lidostas autobuss tikai par aizvešanu līdz Parīzes nomalei, no kuras tālāk uz dzīvokli būtu jābrauc vēl ar metro, mums četriem maksātu 64 EUR, tad taksometrs no lidostas mūs īsākā laikā aizveda līdz pašām dzīvokļa durvīm, un tas mums maksāja 65 EUR (vienā virzienā). Jāpiebilst, ka kompānija piedāvā taksometrus ar septiņām pasažieru sēdvietām, kas par šādu pašu cenu, ceļojot lielākā kompānijā, ļautu vēl papildus ietaupīt.

 

 Brīvdienu dzīvoklis ar Airbnb

 Par šo šobrīd ļoti populāro naktsmītņu apmaiņas serveri bijām dzirdējuši jau sen, taču izmēģinājām tieši šajā braucienā. Doma ir pavisam vienkārša – caur Airbnb tu vari apmesties uz ceļojuma laiku autentiskā, šajā gadījumā, parīziešu mājoklī, turklāt par daudz izdevīgāku cenu kā viesnīcā. Par šo iespēju biju daudz lasījusi, tomēr man nebija paskrējušas garām arī dažas neglaimojošas atsauksmes, tāpēc dzīvokli izvēlējāmies ļoti rūpīgi, un pirms ceļā došanās, drošs paliek nedrošs, biju atzīmējusi dažas viesnīcas, ja izrādītos, ka mūsu izvēlētā naktsmītne tomēr neatbilstu gaidītajam. Tomēr meitene, no kuras izīrējām dzīvokli vien pāris minūšu gājiena attālumā no Eifeļa torņa, bija ļoti atsaucīga un ne vien izsmeļoši atbildēja uz visiem mūsu interesējošajiem jautājumiem vēl pirms rezervācijas veikšanas, bet pēc lidmašīnas nosēšanās piezvanīja, lai pajautātu, vai mums nav nepieciešama palīdzība nokļūšanai Parīzē. Arī pats dzīvoklis, lai arī neliels (Parīzes satndartiem tas gan ir visai liels), bija ļoti jauks, turklāt ar plašu āra terasi, kurā baudīt brokastis pirms došanās Parīzes ielās vai vakarā pēc garas dienas, kad bērni nolikti gulēt, iemalkot vīnu kopā ar vīru. Aptverot neticami izdevīgo cenu, domāju, ka arī turpmāk rezervēsim naktsmītnes ar šīs kompānijas palīdzību. Salīdzinājumam – dzīvoklis klusajā un, kā paši parīzieši uzskata  – snobiskajā Trocadero rajonā (3 min. gājiens līdz Eifelim) četrām naktīm mums visiem izmaksāja nedaudz virs 300 Eur, turpretī pieticīgāko viesnīcu cenas svārstās sākot no 900 EUR, apartamenti sākot no 1200 EUR.

 

 

Vietas un lietas Parīzē, kas patiks bērniem

 

Jardin d’Acclimatation 11. rajonā ir brīnumains un plašs parks, tāds kā Parīzes Mežaparks. Parkā ir izvietotas neskaitāmas atrakcijas, rotaļu laukumi, šūpoles un vēl citas aktivitāšu iespējas, turklāt cauri parkam kursē vilcieniņš, kurš brauc arī ārpus parka teritorijas. Taču šim parkam nepietiks ar stundu, tajā noteikti ir vērts pavadīt vismaz pusdienu, tāpat jāņem vērā, ka tā darba laiks ir tikai līdz 19.00.

 

Parīzes gaisa balons ir brīnišķīga alternatīva, ja nevēlies vairākas stundas + 30 grādu karstumā pavadīt, stāvot milzīgajā rindā, lai uzbrauktu Eifeļa tornī. Gaisa balons atrodas Andre Citroen parkā, kas jau pats par sevi ir ekskursijas vērts. Balons paceļas 150 m augstumā un no tā paveras elpu aizraujoša pilsētas panorāma. Turklāt parks ir veidots kā labirints, kurā bērniem būs interesanti spēlēt paslēpes vai mierīgi atvilkt elpu pēc lidojuma un nobaudīt saldējumu. Lidojuma laikā pamanījām rosību otrā parka pusē, un, kad devāmies aplūkot, kas tik daudz bērnos bija radījis sajūsmas spiedzienus, te tas bija – milzīgs strūklaku parks, kas visticamāk pārējos gadalaikos kalpo kā dekoratīvs parka elements. Lieki teikt, ka Parīzes bērni šeit sastopami tikai peldkostīmos.

 

Jau pirms došanās ceļojumā viens no gaidītākajiem notikumiem mūsu bērniem bija došanās uz Parīzes akvāriju, kurš solīja dzīvē ieraudzīt īstas haizivis. Tomēr jāsaka, ka līdz galam akvārijs neattaisnoja ne bērnu, ne mūsu – pieaugušo cerības. Daudz lielāku sajūsmu par dažām pēc izmēra mazajām haizivīm raisīja japāņu karpas, kurām, ja paveicās, varēja arī pieskarties. Jā, šeit ir apskatāmi jūraszirdziņi, klaunzivis, kuras bērni atpazīs kā Nemo, arī medūzas un vēl citas okeānos mītošas radības, tomēr no vēriena, kuru sagaidījām, kaut vai aplūkojot akvārija reklāmas pilsētas ielās, šeit bija maz.

 

Kas gan būtu brauciens uz Parīzi bez karuseļiem! Lai gan dažādos pilsētas  rajonos izvietotie karuseļi ir ar dažādām dekorācijām, tomēr mūsu meitām vislabāk patika klasiskie karuseļi ar zirdziņiem. Viens no visjaukākajiem atradās pavisam netālu no mūsu Parīzes mājām – Trocadero rajonā (bet ne pie paša Eifeļa torņa), tāpēc ar to bērni paguva izvizināties katru dienu.

Izaugsme, Start-up | Monday, www.bigstockphoto.com

Fastr Books – vairāk kā grāmatu veikals

Fastr Books izveidotāji ir veikuši apvērsumu grāmatu lasīšanā, radot mobilo aplikāciju, kas ļauj to darīt pat telefonā. Atšķirībā no citām līdzīgām e-grāmatu  lasīšanas vietnēm, Fastr Books būtībā ir jauns sociāls tīkls, kas ļauj ne vien iepazīties ar jaunāko literatūru, bet arī sekot un dalīties ar saviem draugiem un domubiedriem, veidot savu lasīšanas vēsturi, komunicēt un redzēt, ko tavi draugi lasa. Pagājušajā nedēļā, palaižot Fastr Books aplikāciju, lietotāju atsaucība bijusi pārsteidzoši liela, īpaši ātri izpirkti abonementi 6 mēnešiem, kas nozīmē, ka cilvēki pie mums lasa un atbalsta digitālu saturu. Fastr Books idejas autors un dibinātājs Eldars Loginovs dalījās ar Monday ar savu stāstu, idejām un nākotnes plāniem.

 

Eldars Loginovs, foto no personīgā arhīva

Eldars Loginovs, foto no personīgā arhīva

 

Sākam ar aplikāciju mobilām platformām

Fastr Books ir vienkārši lejuplādējama aplikācija, kas ļauj tās lietotājam ar dažu soļu palīdzību lasīt viņa iemīļoto e-grāmatu jebkurā mobilajā ierīcē. Līdz šim visi mēģinājumi piedāvāt lasīt e-grāmatas pēc būtības ir bijusi tā pati grāmatu tirgošana internetā par nedaudz zemāku cenu kā tās drukātā versija veikalā. Fastr Books piedāvā grāmatu abonēšanu uz noteiktu laiku par noteiktu cenu līdzīgi kā žurnāliem. Īpaši Fastr Books aplikācija patiks tiem, kas mēnesī izlasa vairāk par vienu grāmatu, jo mēneša abonementa standarta cena ir teju uz pusi mazāka par vidējo vienas drukātas grāmatas cenu veikalā. Fastr Books lietotājs sava abonementa laikā var lasīt tik grāmatu, cik vēlas, kas īpaši aizrautīgajiem sniedz vēl lielākas iespējas.

 

tas sākās

Uzņēmums tika nodibināts pagājušajā vasarā, esam pieci līdzīpašnieki, bet kopā uzņēmumā šobrīd strādājam seši. Sākotnējā ideja bija radīt izklaidējošu mobilo aplikāciju ar pievienoto vērtību. Tā kā tika radīts Spotify, sapratu, ka mūzikas lauciņā šobrīd viss ir atrisināts, kino ir ļoti sarežģīta nozare, jo parasti ir ļoti grūti panākt vienošanās, kā arī pirātisma dēļ. Taču grāmatu lauciņš izrādījās tukšs, jau sen nekādas inovācijas nebija ieviestas.

Mēs daudz eksperimentējām, braucām pa izstādēm, daudz runājām ar ārzemju izdevējiem. Pirms 2 gadiem izveidojām ātrlasīšanas programmu Fastr Pro, kura ASV kļuva negaidīti populāra, tai mēs piesaistījām ap 300 000 lietotāju, daļa no tiem bija maksas lietātāju. Taču problēma izrādījās saturs, kuru lietotāji, kas, piemēram, bija grāmatu iegādājušies Amazone, nevarēja to ievietot mūsu programmā dažādu failu aizsardzības programmu dēļ. No šī nosaukuma, kas nozīmē Fast Reed (ātrais lasītājs) atvasinājām Fastr Books.

 

Uzņēmums, komanda un investīcijas

Domubiedrus uzņēmuma veidošanai es atradu diezgan ātri – tie bija mani paziņas, taču lielākais izaicinājums bija viņus pierunāt pievērsties šim projektam kā pilnas slodzes darbam, nevis kā hobijam. Pagāja apmēram pusgads, līdz man izdevās viņus pārliecināt, ka mēs dabūsim investīcijas, ka mums būs algas un ka šim uzņēmumam ir nākotne. Tikai šī gada sākumā mēs bijām nokomplektēti kā komanda, un, kopš mēs strādājam ar pilnu jaudu, uzreiz var redzēt rezultātu.

2012 gada decembrī mēs atradām Biznesa eņģeli – ASV pilsoni, kuru satikām kādā start up pasākumā tepat Latvijā.  Viņš mums iedeva pirmo naudu uzņēmuma veidošanai. 2013.gadā mēs aizbraucām uz inovatīvo uzņēmumu  inkubatoru Startup Sauna Somijā, kur mēs saņēmām privāta investīciju fonda Startup Sauna Foundation investīcijas. Šajā fondā ir ieguldījuši gan augsta līmeņa vadītāji no Nokia, kā arī Angry Birds radītāji. No šī fonda mēs piesaistījām investīcijas un šī gada pavasarī mēs noslēdzām līgumu ar Imprimatur Capital investīciju fondu.

 

Ko par to saka grāmatu izdevēji?

Fastr Books jau šobrīd ir noslēgti sadarbības līgumi ar lielākajām izdevniecībām Latvijā, kā Zvaigzne ABC, Jumava, Mansards un White Book, tāpat noris pārrunas ar pārējiem pašmāju grāmatu izdevējiem un ne tikai, tā atrisinot arī autortiesību jautājumu. Atšķirībā no izdevēju piedāvātajām e-grāmatām, kas pārsvarā tiek piedāvātas lasīšanai tikai datorā, kuras vēl pirms tam nepieciešams lejupielādēt, Fastr Books aplikācijā lietotājs ar vienu klikšķi var sākt grāmatu lasīt. Taču, lejupielādējot to savā mobilajā ierīcē, grāmatu var lasīt arī bezsaistē. Piemēram, ar apgādu Jumava ir panākta vienošanās, ka šajā aplikācijā abonentiem grāmatas ir pieejamas uzreiz, kolīdz ir radīta e-grāmatas versija, kamēr citu izdevēju pašas jaunākās grāmatas tiek piedāvātas par atsevišķu samaksu. Ar jaunām grāmatām ir līdzīgi kā ar filmām. Kolīdz grāmata ir iznākusi, tās tirgošana tiek sākta ar dārgāko – papīra versiju, vēlāk tiek piedāvāta e-grāmata, un tikai pēc tam tā tiek piedāvāta abonēšanai. Nobīde no grāmatas izdošanas datuma ir aptuveni divi mēneši. Pieeja ir līdzīga kā filmām – vispirms tā tiek demonstrēta kinoteātros, pēc tam tā parādās ASV Netflix, un tikai pēc laika tā parādās, piemēram, Lattelecom televīzijas abonentiem.

 

Konkurence

Latvijā Fastr Books ir pirmie, pasaulē ir bijuši mēģinājumi radīt ko līdzīgu. Ļoti veiksmīgs mūsu konkurents bija Readmill Vācijā, kam jau bija daudz lietotāju, taču šo vietni nesen iegādājās Dropbox, un neilgi pēc tam projekts tika aizvērts. Readmill lietotāji ļoti pārdzīvoja, taču mēs viņiem piedāvājām “migrēt” uz Fastr Books, tādā veidā aptuveni 15 000 grāmatu tika pārvietotas pie mums. Ko līdzīgu šajā virzienā mēģina darīt Amazon, cenšoties ieviest sociālo tīklu funkcijas, taču lielai daļai viņu auditorijas tas nav interesanti. Populārs šajā jomā ir Goodreads, taču arī viņu formāts ir piemērots web, ne citām mobilajām ierīcēm. Mēs, protams, sekojam līdzi konkurentiem un cenšamies būt soli priekšā.

 

Satura attīstīšanu tālāk arī angļu valodā Fastr Books uzskata teju par nepieciešamību, jo Latvijas vīrieši jau tagad pārsvarā lasa e-grāmatas angļu valodā. Aptuveni 90% Fastr Books auditorijas ir sievietes, taču vīrieši latviešu valodā lasa maz, ņemot vērā literatūras specifiku, ko viņi meklē, jo atšķirībā no sievietēm, kas lasa daiļliteratūru, vīriešiem tās ir grāmatas par biznesu, karjeru un psiholoģiju.

 

kotnes plāni

Satura attīstīšanu tālāk arī angļu valodā Fastr Books uzskata teju par nepieciešamību, jo Latvijas vīrieši jau tagad pārsvarā lasa e-grāmatas angļu valodā. Aptuveni 90% Fastr Books auditorijas ir sievietes, taču vīrieši latviešu valodā lasa maz, ņemot vērā literatūras specifiku, ko viņi meklē, jo atšķirībā no sievietēm, kas lasa daiļliteratūru, vīriešiem tās ir grāmatas par biznesu, karjeru un psiholoģiju.

Šobrīd notiek darbs pie klientu piesaistes arī angliski runājošajās zemēs, jo jau šobrīd aplikācijai ir lietotāji ASV, Kanādā un Austrālijā. Pārsteidzošākais, ka Fastr Books ir lietotāji arī Brazīlijā, iespējams, ka nākotnē tiks piedāvāts saturs arī spaņu valodā. Šobrīd Fastr Books nozīmīgs ir pilotprojekts sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku, kura pamatideja ir izsniegt e-grāmatas uz noteiktu laiku bibliotēkas lietotājiem bez maksas. Taču šis projekts vēl ir procesā, bet gan jau pavisam drīz mēs par to uzzināsim vairāk.

+

Monday.lv esam radījuši tev!

Ja tev tas patīk, pievienojies mūsu atbalstītājiem!