GPS, Iedvesmai | Monday, www.bigstockphoto.com

Gaismas meditācija sestdienai

Monday kopā ar personīgās izaugsmes treneri un kouču Elitu Kazaini turpina apskatīt meditācijas ar koučinga elementiem katrai nedēļas dienai. Pēc meditācijām darba dienām, šodien sniedzam ieskatu meditācijā sestdienai.

 

 

Sestdiena ir Gaismas diena. Par to atbild visu redzošā Trešā Acs, kas izvietota pieres centrā. Tā ir tava pašapziņa, intelekts, emocionālā inteliģence. Tas ir viedums un augstākā apziņa. Dažiem cilvēkiem ir saistība ar gaišredzību un vīzijām. Tā ir tava apzinātība un sapratne par lietu kārtību. Tavs Pārtapšanas ķermenis.

Koučings: Cik liela ir atšķirība starp vēlamo un esošo? Kur beidzas tavi sapņi un sākas ilūzijas? Kas jādara, lai sapņus pārvērstu par realitāti? Cik adekvāti tu novērtē pagātnes pieredzi? Vai tu to uztver kā kārtējo un nebeidzamo problēmu virkni, jeb pieņem to kā savu mācību stundu? Cik lielā mērā tu spēj atdalīt maldus no patiesības? Cik patiesības tu saredzi? Patiesība ir viena un tava, vai pieļauj, ka citiem ir arī sava patiesība?

 

Krāsa: Karaliski zila. Tavas spējas vizualizēt, konceptuāli un sistēmiski domāt. Atver savu prātu, pārstāj skatīties šauri, un aptver, ka viss ir vienotais veselums. Tavu apzinātību bloķē tukšās ilūzijas. Tev pašam piemīt intuīcija, iztēle, spēja domāt un pieņemt lēmumus. Ja tev ir gribasspēks, koncentrēšanās spējas un uzmanība, tu pats vari pieredzēt garīgo atmodu, tāpēc nav jāgaida, kad citi pateiks, kad būsi tam gatavs.

Produkti, kas dod enerģiju:

Tumši vai violeti krāsas augļi – mellenes, sarkanās vīnogas, zilenes, lācenes, zilās plūmes, upenes

Šķidrumus – granātābolu un vīnogu sula, viršu tēja

Garšvielas – lavanda, magoņu sēklas, vībotne

 

Meditācija:

Meditācijas būtība ir spēja vizualizēt. Šis enerģijas centrs ir cieši saistīts ar iztēli, iekšējo redzējumu, un vizualizācijas spēju. Tas darbojas kā saikne starp tavu iekšējo pasauli un ārējo pasauli.

  • Meditācija caur elpošanu – tā ir tehnika​​, kas palīdzēs tev atslēgties un iztukšot savu prātu. Atrodi ērtu pozu, vari vai nu sēdēt, vai atgulties, tomēr saglabā taisnu muguru. Velti laiku, lai sajustos ērti izvēlētajā pozīcijā.
  • Aizver acis, veic ilgu dziļu ieelpu caur degunu. Iedomājies, ka gaiss apvieno visas tavas rūpes un spriedzi. Kad izelpo, kopā ar gaisu izlaid ārā visu negatīvo, padarot tevi mierīgu un atvieglotu. Veic vēl vienu dziļu ieelpu-izelpu caur degunu. Ar to noņem stresu un spriedzi no ķermeņa. Ja prātā rodas domas, nemēģini to noliegt vai „aizmirt”, bet vienkārši to atzīsti un ļauj tai mierīgi atstāt savu prātu, līdzīgi kā lido taurenis pavasarī.
  • Turpini tik ilgi, cik tas nepieciešams, lai tu varētu justies pilnīgi tukšs un brīvs. Tad, kad esi sasniedzis tukšumu, tu beidzot vari aizpildīt to ar ko tu vēlies ieraudzīt, tas, uz ko tu vēlies koncentrēties.
  • Vizualizē slēdzeni un atslēgu, kas ir priekšā tavam Prātam. Domā par slēdzeni, un vietu, ko tā slēdz. Kas tas ir kam ir priekšā šī slēdzene? Kādam tas ir skapis, kādam lāde, vēl kādam trauks, vai kāda īpaša vieta. Tā ir vieta, kur paslēpti tavi sapņi, vīzijas un vēlmes. Tā ir vieta, kur apslēpta atbilde uz jautājumu, uz kuru tu pagaidām nevari atrast atbildi.
  • Iztēlojies gan vietu, kas ir slēgta, gan slēdzeni, gan atslēgu. Padziļini vizualizāciju un iedomājies, ka galvenais jau tev ir rokā, tik vien atlicis kā atslēgt „noslēpumu lādi”.
  • Lēni, pavisam lēni gatavojies ievietot atslēgu atslēgas caurumā. Tu esi patīkami satraukts, jo tūlīt, tūlīt tu ieraudzīsi to, ko tu tik ilgi meklē! Kad esi gatavs ieraudzīt savu noslēpumu, lēnām ver durvis vaļā! Tu saskati aprises, un tu jau zini, kas tas ir… Kas ir tas, ko tu redzi?
  • Vizualizāciju var papildināt ar tik elementiem, cik tev nepieciešams, tā var turpināties tik ilgi, cik tev nepieciešams sagatavoties, lai atvērtu durvis. Tu vari iekļaut gaismas starus, kas norāda durvis, vai ceļu, kas norāda tev tavu ceļu. Vari saskatīt dārgumu lādi, kas piepildīta ar dārgakmeņiem (atbildēm), vai koks ar paradīzes augļiem, vai rakstāmgalds ar dokumentiem, kur uzrakstīts īstais risinājums.

 

  Elita Kazaine, vairāk: http://wellzone.lv

 

Ceļojumi, Izklaide | Lorita Ivbule, www.bigstockphoto.com

Brīvdienas ar pievienoto vērtību

Brīvdienās ir iespējams atpūsties, laiski zvilnot šūpuļtīklā, taču, sākoties skolēnu brīvlaikam, Monday piedāvā ieskatu aktivitātēs, kas būs saistošas un aizraujošas visai ģimenei.

 

 

Geokešings jeb slēpņošana

www.geocaching.com              

Vai bērnībā bieži sapņoji par dārgumu, apslēptās mantas meklēšanu? Šodien ir iespēja piepildīt šo sapni, pievēršoties geokešingam jeb slēpņošanai, kas ir pasaulē atzīta spēle, kuras laikā, balstoties uz GPS koordinātēm, tiek atrasta „apslēptā manta” jeb slēpņi – kastīte, kurā atrodas zīmulis, dažādi sīki suvenīri un piezīmju blociņš, kurā jāpierakstās atrašanas brīdī. Dalībnieki paslēpj kastītes tādās vietās, lai cilvēkiem, to meklējot, ir iespēja apskatīt arī skaistu dabas ainavu, kultūrvēsturiskas vietas un ģeogrāfiski nozīmīgus objektus. Katrai apslēptajai kastītei tiek dots nosaukums. Spēles informācijas apmaiņa notiek interneta vietnē www.geocaching.com, kur publicē slēpņu koordinātes, to aprakstus un interesantākās fotogrāfijas no attiecīgās vietas.

 

 

Bērnu zinātnes centrs Z(in)oo

Poruka iela 8 (iebraukšana no Lapsu ielas), Cēsis, www.zinoo.lv

Šis zinātnes centrs būs interesants ne tikai mazākajiem pasaules apbrīnotājiem. Attīstīt zinātkāri, raisīt fantāziju un interesi par apkārtnotiekošajiem procesiem – šāda ir centra filozofija. Te varēsiet aplūkot dažādas interaktīvās ekspozīcijas, kā arī pārbaudīt tehnoloģiju un dabas likumus – mācīties matemātiku lēkājot, izbaudīt gravitāciju šūpolēs, izprast berzes spēku, braucot ar neparstiem kartingiem, redzēt skaņu, saprast katapultas darbības principus, būvēt un vadīt robotus, redzēt zibeni, kustināt priekšmetus ar domu spēku kā arī daudz ko citu. Elpa aizrausies ne vien bērniem!

 

Latgales podnieki

www.latgalesamatnieki.lv

 

Zilo ezeru zemes Latgales iedzīvotāju viesmīlība un sirds siltums nevienam nav noslēpums. Bet vai zināji, ka šeit dzīvo liels skaits māla meistaru – Voguļu un Ušpeļu ģimenes, E.Vasiļevskis, S.Viļums, V.Pankovs un citi. Podnieki labprāt pastāstīs un parādīs, kā no māla pikas uzburt brīnumu, kā arī ļaus apmeklētājiem pašiem uzrotīt piedurknes un izmēģināt savas prasmes māla meistaru senā amata dzīlēs.

 

„Lāču” maizes ceptuve

“Benūžu – Skauģi”, Babītes pag., www.laci.lv

Vasaras sezonā maizes ceptuve „Lāči” piedāvā izklaides iespējas gan lieliem, gan maziem. Pēc katra gaumes un vēlmēm var izvēlēties dažādas programmas – iepazīt senākās maizes cepšanas tradīcijas, piedalīties klaipiņu veidošanā pašiem, aplūkot senos maiznieku darbarīkus un pat izmēģināt spēkus sportiskās maiznieku atrakcijās. Uzdevumi un pārbaudījumi ir diezgan netradicionāli: skrējiens ar lizu, malkas gājiens, lekšana ar maisu, līdzsvara baļķis, miltu maisiņu mešana u.c. aktivitātes, kā arī, protams, degustācijas izceptās maizes degustācija. Bonuss – nav tālu no Rīgas.

 

 

Järvakandi Stikla muzejs un studijas darbnīca Igaunijā

1. Mai tn 2A-Järvakandi Klaasimuuseum, www.klaasipuhumine.ee

Järvakandi ir Igaunijas stikla galvaspilsēta. Stikla muzejs atrodas kāda sena stikla meistara mājas vietā. Šeit var uzzināt ne tikai šejienes, bet arī visas Igaunijas stikla rūpniecības vēsturi. Järvakandi stikla studijā darbojas mākslinieks Ēro Vaikre, kas no stikla darina skaistus un neatkārtojamus priekšmetus. No Igaunijas smiltīm gatavotais stikls dod iespēju izgatavot dažādus vēsturiskas noskaņas dekoratīvus priekšmetus. Meistars sniedz vienreizēju iespēju – izmēģināt roku 1130°C karsta, medum līdzīgas konsistences stikla pūšanā. Stikla mākslinieks palīdzēs izpūst interesantas dāvanas vai skaistus rotājumus mājai.

 

 

Delfinārijs Klaipēdā

Smiltynes 3, Klaipeda, www.muziejus.lt

Pēc ilgas gaidīšanas savas durvis beidzot vēris vaļā atjaunotais delfinārijs. Programmā – jaunas un aizraujošas delfīnu, roņu un jūras lauvu atraktīvās izrādes. Apvienojiet patīkamu atpūtu pa vienu no Lietuvas lielākajām pilsētām ar iedvesmojošu un pārsteidzošu ūdens šovu!

 

AHHAA zinātnes centrs

Sadama 1, Tartu, Igaunija, www.ahhaa.ee

Šis zinātnes centrs ir vesela pasaule. Te savām interesēm atbilstošas nodarbes atradīs ikviens, arī pieaugušie. Centrs piedāvā pastāvīgās un pagaidu izstādes, darbnīcas, planetāriju un zinātnes teātri. Kādu interesēs elektromobiļi, ko var arī izbaudīt, cits varēs pārbaudīt savu aukstasinību turot rokās skalpeli un uzšķēržot aci, un vēl kāds zinātkārs ihtiologs uzzinās, kā izskatās zemūdens pasaule reņģes acīm. Kur vēl labāk un interesantāk iepazīt fizikas, ķīmijas un citus dabas likumus, ja ne te?

Kafijas pauze | Monday, www.topfox.tv

Šarmantā Anete Beninga

Lieliskā Holivudas aktrise Anete Beninga šodien svin jubileju. 56 gadus vecā aktrise ir spēlējusi neskaitāmās Holivudas filmās, taču vēl nekad par savu tēlojumu nav saņēmusi Oskaru. Varētu domāt, ka aktiera Vorena Bītija mīļotā sieviete un četru bērnu māte varētu mest darbu pie malas un baudīt dzīvi, taču viņa pat negrasās apstāties! Anete Beninga ir apstiprināta Mērijas Velšas Hemingvejas lomai līdzās Entonijam Hopkinsam filmā Hemingway & Fuentes, kas stāstīs par izcilā autora darba “Sirmgalvis un jūra” tapšanu. Monday apkopoja, mūsuprāt, labākās filmas ar šarmantās aktrises piedalīšanos, kuras ir kā radītas šādu, lietainu dienu vakariem.

 

Mother and child (2009)

Sirsnīgs un pamācošs stāsts par jaunības traģēdijām un pieaugušām izvēlēm

 

American Beauty (1999)

Skaudrs stāsts par vidusmēra amerikāņu ģimeni, kur vecāku laulības krīze pārvēršas traģēdijā

 

Kids Are All Right (2010)

Brīnišķīgs stāsts par divu sieviešu ģimeni, kurā uzrodas trešais liekais, pareizāk sakot, bērnu bioloģiskais tēvs

 

The Face Of Love (2013)

Aizkustinošs un sirdi plosošs stāsts par sievieti, kura pazaudējusi savu tuvāko cilvēku un cenšas sākt būvēt dzīvi no jauna

 

The Woman (2008)

Filma par un ap sievietēm, kurā uz ekrāna redzamas tikai sievietes. Lieliska pieaugušu meiteņu filma, ko baudīt pie vīna glāzes

 

 

 

Etiķete, Stils | Monday, www.bigstockphoto.com

Identificējam velobraucēju tipus

To, ka pārvietoties ar velosipēdu ir veselīgi un ekonomiski, mēs jau pierādījām. Taču, pat, ja beidzot esi apņēmusies doties dienas gaitās bez auto un tam par godu esi tikusi pie jauna un spoža divriteņa, tev noderēs dažu pretī braucošo  tipu atpazīšana.

 

 

Cēlie gulbji

Visestētiskākais braucēju tips. Pārsvarā cēlie gulbji ir meitenes, kuras pārvietojas ar paliela izmēra divriteni, nereti tas ir retro modelis, no velosipēdu vadītāju kopējā tēla staro pašpārliecinātība, cēlums un elegance. Raksturīgi ir plandoši svārki, bieži sastopami arī ziedi matos vai groziņos, kas nereti ir divriteņa neatņemama sastāvdaļa. Vērojot šādu velobraucēju, tu saproti, ka, iespējams, nemaz neesi tik varens un cēls, sēžot savā japāņu firmas džipā. Protams, ķivere nav pieļaujama, lai netiktu sabojāts matu sakārtojums.

AS Laima publicitātes foto

Ofisnieki

Šis braucēju tips ir viscaur ekipēts ar labāko sporta preču un inventāra ražotāju produkciju. Ir ķivere un īpašas braukšanai paredzētas brilles. Šos braucējus ir viegli sajaukt ar velosporta profesionāļiem, taču nodod velosipēds un mugursoma, kurā pēc formas ir viegli sazīmējams tajā līdzi paņemtais portatīvais dators. Pie velosipēda noteikti ir piestiprināta profesionālā ūdens pudele. Itin bieži ofisnieki ir manāmi dienas laikā, pārvietojamies uzvalkā, turklāt par apzinīgumu joprojām liecina ķivere galvā. Nekaitīgs velobraucēju tips, jo ievēro ceļu satiksmes noteikumus un apstājas pie sarkanās gaismas luksoforā.

 

Izlecēji

Tā vienā vārdā varētu raksturot riteņbraucējus, kas pēkšņi kā no zila gaisa izlec uz brauktuves tava auto priekšā, visbiežāk uz lielajām maģistrālēm, piemēram, Brīvības un Valdemāra ielas.  Pārsvarā tie ir sportiski puiši, taču pēdējā laikā trikus izpilda arī meitenes un pēc sportiskām aktivitātēm izslāpušie biroju darbinieki. Izlecējiem nav noteikta velosipēda modeļa, jo šajā kategorijā izpildās gan sportisko kalnu velosipēdu, gan fiksīšu īpašnieki. Pārsvarā viņi ir bez ķiveres, taču tās visnotaļ nekaunīgajam tēlam pat nav iedomājamas.

 

Robežu pārkāpēji

Ir braucēji, kam viss ir atļauts. Viņi nesas pa trotuāru pašā pilsētas centrā burtiski satriecošā ātrumā, no viņiem nereti cieš gājēji, kas tad arī tiek satriekti. Tev nebūs paveicies, ja, iznākot no vārtrūmes, garām trauksies šāds braucējs – visdrīzāk abi būsiet traumēti, turklāt maz ticams, ka nākamajā dienā braucējs ātrumu samazinās. Ir izņēmumi, tomēr principā nelabojams tips.

Pie robežu pārkāpējiem pieskaitāmi arī tie drosminieki, kas pārvietojas tumsā bez jebkādiem atstarojošiem elementiem, īpaši maz apdzīvotās teritorijās vai šoseju malās.

 

Fiksīši

Fiksītis ir viens no aktuālākajiem trendiem jauniešu kultūrā, ko īpaši iecienījuši hipsteri. Fiksītis ir velosipēds ar ko paredzēts braukt trekā, turklāt tas nav aprīkots ar bremzēm. Šo braucamlīdzekļu popularitāti noteikti ir veicinājuši pašmāju fiksīšu apvienība TruFixKru, kas ne vien ļoti veiksmīgi piedalās starptautiskās sacensībās, bet pat ir izveidojuši savu ielu apģērba zīmolu. Neskatoties uz to, ka pārvietošanās ar šiem divriteņiem intensīvā satiksmē ir visai bīstama, šīs kustības sekotāju skaits pieaug, arī meiteņu vidū. Atslēgas vārdi: tetovējumi, rūtaini krekli un šauri džinsi.

Foto: Anete Šidlovska

 

Ideālais riteņbraucējs

Lai gan visdrīzāk visu mūsu uzskaitīto kategoriju pārstāvji sevi sauks par kaislīgiem velobraucējiem, tomēr mēs atļāvāmies ieskicēt ideālā riteņbraucēja tēlu. Tas ir inteliģents braucējs, kura pārvietošanās stilā nav manāmas agresijas pazīmes. Viņš nekautrējas palaist gājējus pa priekšu vai ar zvaniņu signalizēt, ka tuvojas, jo apzinās, ka liela sabiedrības daļa (diemžēl) jau pāris gadu ir vieglā šokā par to, ka, iestājoties siltam laikam, riteņbraucēju skaits pilsētā pieaug.

Tāpēc turi acis un ausis vaļā vai sāc braukt ar velosipēdu pati!

 

Nobeigumā iedvesmojošs video par savstarpēju toleranci

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Izaugsme | Daina Tabūna, www.bigstockphoto.com

7 FOTOGRĀFES, KURAS PĀRSTEIDZA PASAULI

Vēl līdz jūnija vidum Rīgā aplūkojamas vairākas izstādes festivāla Rīgas fotomēnesis ietvaros (www.rigaphotomonth.com). Fotogrāfs ilgu laiku tika uzskatīts par galvenokārt vīriešu profesiju, un pirmās sievietes, kas centās izsisties šajā jomā, bieži vien savas dzīves laikā neguva pelnīto atzinību. Piedāvajam iepazīties ar septiņām ļoti atšķirīgām sievietēm, kuras vienoja ne tikai mīlestība pret fotogrāfijas mākslu, bet arī drosme pašām veidot savu dzīvi un karjeru, neskatoties ne uz kādiem aizspriedumiem.

Džūlija Margarēta Kamerona (1815-1879)

Džūlija Margarēta Kamerona bija pirmā plašāk zināmā sieviete – fotogrāfe, taču kameru viņa pirmo reizi paņēma rokās vien 48 gadu vecumā, būdama jau sešu pieaugušu bērnu māte – un tas tikai pierāda, ka nekad nav par vēlu apgūt jaunas prasmes. Viņa iemūžināja portretos savus ģimenes locekļus, kalpotājus un draugus, no kuriem daudzi bija ievērojami mākslinieki, dzejnieki un domātāji. Savus modeļus Kamerona gluži kā amatierteātra režisore mēdza ietērpt dažādos kostīmos, lai ilustrētu literatūras vai Bībeles sižetus. Šie ēteriskie, gleznieciskie attēli mūsdienās tiek apbrīnoti kā vieni no Viktorijas laikmeta spožākajiem fotomākslas sasniegumiem.

 

Tīna Modoti (1896-1942)

Itālijā dzimusī Tīna Modoti 20. gadsimta sākumā jau bija sasniegusi atpazīstamību kā Holivudas mēmā kino aktrise, atveidojot femme fatale tēlus. Taču viņas turpmākais dzīvesstāsts izvērtās vēl vētraināks nekā viņas ekrāna varonēm. Iepazinusies ar slaveno fotogrāfu Edvardu Vestonu, jutekliskā Modoti jau drīz kļuva par viņa mīļāko, asistenti un iecienītāko modeli – tostarp daudziem kailfoto. Kad pāris pārcēlās uz Meksiku, uzplauka arī viņas pašas fotogrāfes talants – Modoti aizrāvās ar zemnieku un strādnieku dzīves dokumentēšanu. Viņa kļuva par dedzīgu politisko aktīvisti un ielaidās romantiskās dēkās ar veseliem trim Meksikas komunistiskās partijas līderiem. 1930. gadā viņa tika izraidīta no Meksikas, pārcēlās uz Padomju Savienību un pārtrauca fotogrāfes karjeru. Mūsdienās viena no Modoti lielākajām pielūdzējām ir popdīva Madonna, kura izsolē pārdeva savu retro Mercedes-Benz, lai savāktu līdzekļus fotogrāfes personālizstādei.

Margarēta Bērka-Vaita (1904-1971)

20. gadsimta fotožurnālismā dominēja vīrieši, un Margarēta Bērka-Vaita tika uzlūkota kā anomālija. Tomēr viņai izdevās kļūt par vienu no šīs jomas gigantiem un radīt daudzus ikoniskus attēlus. Jau bērnībā viņa sapņoja par piedzīvojumiem – vēlējās kļut par dabas pētnieci, kas ceļo pa džungļiem un dara visas tās lietas, ko sievietes nekad nedara. Studentes gados viņa nomainīja septiņas augstskolas, apgūstot mākslu, peldēšanu, dejošanu, paleontoloģiju un zooloģiju, līdz nonāca pie sava īstā aicinājuma – fotogrāfijas. Viņa kļuva par pirmo sievieti – kara korespondenti, dodoties uz karstajiem punktiem Korejā, Indijā, Āfrikā, koncentrācijas nometnēm Otrā pasaules kara laikā. Bērka-Vaita arī bija pirmā ārzemju fotogrāfe, kurai tika dota atļauja strādāt Padomju Savienībā. Savas bezbailīgās dabas dēļ viņa tika iesaukta par Neiznīcināmo Megiju.

Diāna Arbusa (1923-1971)

Nav daudz fotogrāfu, kas iemantojuši tādu kulta figūras statusu kā Diāna Arbusa. Dzimusi kažokādas magnātu ģimenē, viņa agri apprecējās un kopā ar vīru nodibināja modes fotostudiju. Taču, laulībai sairstot, Arbusa aizvien vairāk attālinājās no komerciālā foto. Viņa pasāka ienirt Ņujorkas ielās, meklējot aizvien jaunus objektus saviem neparastajiem, škietami groteskajiem portretiem. Viņas melnbalto attēlu centrā nonāca sabiedrības atstumtie un dīvaiņi – punduri, transvestīti, nūdisti, cirkus mākslinieki, identiskie dvīņi. Ar saviem netradicionālajiem modeļiem Arbusa tiecās nodibināt spēcīgu emocionālu saikni un fotogrāfēja tos atkārtoti vairāku gadu gaitā. Māksliniece cīnījās ar depresiju, īpaši kopš šķiršanās, un 1971. gadā izdarīja pašnāvību. Diānu Arbusu tēlojusi Nikola Kidmena filmā „Kažokāda”, kas piedāvā fantāziju par fotogrāfes radošā ceļa aizsākumu.

Mērija Elena Mārka (1940)

Kad Mērija Elena Mārka, vēl būdama studente, sāka nodarboties ar fotožurnālismu, viņa atklāja, ka sievietēm šajā arodā netiek uzticēta būtisku tematu atspoguļošana. Tāpēc viņa nolēma būt pati sev priekšniece – Mārka pati izdomāja vietas, kuras varētu būt interesanti pētīt, un noteica sev darba uzdevumus. Kad attēli bija uzņemti, viņa pārdeva tos žurnāliem. Jau drīz viņa bija ieguvusi vērā ņemamu reputāciju un varēja pati uzstādīt noteikumus. Mārka sasniedza neticamu intimitātes līmeni ar savu fotogrāfiju varoņiem, jo bija gatava iejusties viņu ādā. Fotogrāfējot bērnus bezpajumtniekus, viņa nakšņoja kopā ar tiem uz ielas. Veidojot fotosēriju par psihisko slimnīcu, māksliniece vairāk nekā mēnesi dzīvoja īpaši bīstamo un vardarbīgo pacientu nodaļā. Mārka saņēmusi teju visas nozīmīgākās fotogrāfijas balvas, tostarp 2014. gada Sony World Photography Award par izciliem sasniegumiem. Festivāla Rīgas fotomēnesis ietvaros Mērijas Elenas Mārkas personālizstāde „Amerikas skati” līdz 20. jūnijam aplūkojama Latvijas Nacionālās bibliotēkas jaunajā ēkā.

Annija Leibovica(1949)

Annija Leibovica radījusi neskaitāmus neaizmirstamus slavenību portretus, tostarp attēlu ar kailu Demiju Mūru bērna gaidībās un leģendāro fotogrāfiju ar Džonu Lenonu un Joko Ono, kas tapa vien dažas stundas pirms Lenona traģiskās nāves. Viņa kļuva par rokmūzikas žurnāla Rolling Stone galveno fotogrāfi vien 23 gadu vecumā un joprojām ir viena no pieprasītākajām slavenību fotogrāfēm. Privātajā dzīvē viņai bija romantiskas attiecības ar ievērojamo filozofi Sūzenu Zontāgu.

Sallija Manna (1951)

Ja vairākas no šajā sarakstā iekļautajām sievietēm atteicās no ģimenes dzīves karjeras labā, tad Sallijas Mannas gadījums pierāda, ka arī mātes loma var kļūt par galveno iedvesmas avotu fotogrāfes darbā. Viņas slavenākajā fotosērijā, Immediate family (1992) attēloti viņas trīs bērni ģimenes lauku mājā un tās apkārtnē. Mannas divas meitas un dēls attēloti gan atpūšoties un rotaļājoties, gan arī skumjos, sāpīgos brīžos. Sērija guva negaidīti skandalozu slavu – daudzus šokēja tas, ka bērni vairākos attēlos bija kaili, un to pozās tika saskatīts erotisms. Uz to fotogrāfe atbildēja, ka ir attēlojusi tikai to, ko ikviena māte novēro savā ikdienas dzīvē. Žurnāls Times atzinis Salliju Mannu par labāko ASV fotogrāfi.

Izaugsme, Vadīt | Elīna Dubava speciāli Monday, foto no personīgā arhīva un publicitātes foto

MADARAS Lotte dalās savā eksporta pieredzē

Sarunā ar zīmola MADARA Cosmetics radītāju un vadītāju Lotti Tisenkopfu-Iltneri radījām padomu ceļvedi, -sauksim to par praktisko eksporta vadības formulu, uzņēmējai, kura ir iesācēja un vēlas gūt panākumus ne tikai Latvijā. Kādā sarunas brīdī Lotte sirsnīgi iesmējās: „Varbūt es kaut ko pilnīgi nepareizi runāju! Bet tā ir pieredze, kas man MADARAS kontekstā ir, un ko es varu no sevis pateikt!”

Pēdējo gadu laikā zīmola MADARA produkti nopērkami 25 valstīs, kuru vidū ir ne vien vecās Rietumeiropas un Skandināvijas valstis, bet arī ievērojami eksotiskākas zemes kā Japāna, Malaizija un Singapūra. Tātad eksports – tas ir iespējams, turklāt ar panākumiem!

 

Pirms radi produktu, domā par eksportu

Noteikti par eksportu jādomā jau sākumā. Jau radot produktu, ir jāsaprot, kam tas būs vajadzīgs, vienalga, kas šis produkts būs! Ir jāspēj domāt par to, kas būs mana auditorija – pircēji, un kādas ir viņu vajadzības. Tā var būt ļoti šauras nišas auditorija, bet ir jāizprot, kā tavs pircējs jūtas, ko dara, kādi ir viņa dzīves paradumi un principi. Tas ir jāzina, citādi var iekodēt, piemēram, nepareizu cenu, iepakojumu vai kvalitāti.

 

Radi ticamu stāstu par savu produktu

MADARAI ir savs stāsts – tas ir kvalitātes stāsts. Ir jābūt pamatojumam, kāpēc produkts eksistē. Stāstam jābūt ticamam un pamatotam, nevis radītam ar domu: mums te kaut kas ir, tad nu piekabinām stāstu. Tāpat jābūt kvalitātes izcelsmes pamatojumam: kāpēc man šo produktu pirkt vai tirgot savā veikalā? Kas tu esi un no kurienes nāc. Tas jāizdara, vienalga, vai eksportēsi pašdarinātu somu vai premium klases bio-zapti. Lai citi ticētu ne vien tev, bet arī tam, kāpēc tu viņiem kaut ko saki!

Viennozīmīgi ārvalstīs ļoti svarīgs ir stāsts par Latviju. Ārzemniekiem ir nozīmīgi saprast, ka nāc no valsts, kurā ir ļoti daudz neapstrādātu teritoriju. Latvijā 60% teritorijas ir savvaļas meži un pļavas, kas ir dabiskais, zaļais resurss. Mēs esam stāstījuši par Latviju kā par unikālu vietu, kur joprojām ir ļoti dzīvas tradīcijas – etnozināšanas. Tās ir zināšanas par to, kur izmantot dabas zālītes. Stāstām arī, kā mēs smeļamies iedvesmu dabā, stāstām par smalko zinātni un šūnu pētījumiem, ko uzņēmumā veicam. Un mūsu uzņēmuma produktos mēs ieliekam iekšā šo etnoinspirāciju.

 

Katrā valstī uztvere būs atšķirīga

Atšķirības pastāv pat Eiropas kultūrā. Ja skatāmies no ziemeļiem uz dienvidiem, tad ziemeļos ļoti svarīga ir lietu kvalitāte. Ja runājam par kosmētiku, tad smejos, ka ziemeļos svarīgāka ir āda un tās veselība, bet dienvidos būtiskāk, lai ir skaisti, koši uzkrāsotas lūpas un vaigi, lai cilvēks būtu iesmaržojies! Arī Latvijas stāstu tik burtiskā veidā visvienkāršāk, iespējams, saprot tieši Skandināvijas valstīs. Ar šo kvalitātes, tīrības un dabiskuma stāstu par produktu un tā dizainu var uzrunāt arī pircējus slāvu valstīs, tomēr jāatzīst, ka tas ir nedaudz sarežģītāk.

 

Iejūties pircēja ādā, lai pārdotu vairāk

Nav jēgas cakināt vienu somu vai vārīt vienu bio-zaptīti domājot, ka nu visi skries tai pakaļ! Tā nav! Pasaule ir pārpildīta ar produktiem visās pozīciju un cenu kategorijās. Tāpēc jādomā par pārdošanas pusi, par saskari ar klientu – kā mans produkts nokļūst pie klienta, kāpēc viņam tas vajadzīgs. Ja tā nav, tad par produktu var aizmirst! Man ir jāatminas brīdis, kad esmu veikalā un pērku kādu produktu. Tajā brīdī jāfiksē sava uzvedība. Ir vērtīgi padomāt no otras puses – no pircēja skatu punkta. Es teiktu, ka tieši šī prasme ir veiksmīga, neliela uzņēmuma pamatā.

 

Spried par eksporta valstīm pēc pircēja

Tātad – vispirms jauna produkta radītājai būtu svarīgi pašai saprast, kas ir pircējs. Ja tā ir, piemēram, eleganta bio-zaptes burciņa, ir jāsaprot, kas ir tas patērētājs, kas šo burciņu pērk. Ņemot vērā šos datus, ir jāskatās gan Latvijā, gan eksporta tirgos, kas ir tās valstis, kurās šādu pircēju varētu būt visvairāk un kurās šo bio-zaptes burciņu varētu visvairāk pirkt – tieši šādā interesantā dizainā, ar tieši šādu etiķeti un domu ražotu. Ir jāizprot, savu klientu iepirkšanās paradumi: uz kuriem veikaliem viņi dodas pēc šīm ekskluzīvajām ievārījumu burciņām, cik daudz viņi ie gatavi par tām maksāt?

 

Izpēti preču loģistikas tīklus

Saprotot savu klientu un viņa iepirkšanās paradumus nākamais solis ir plānot preču loģistiku, proti, veidu, kā ievārījumu burciņas nokļūst līdz veikalam. Jāuzzina, vai veikals tās labprāt iepērk pa tiešo vairumā no ražotāja, vai arī sadarbojas ar izplatītājiem. Visbiežāk tas ir atkarīgs no produkta kategorijas un pārdošanas kanāla. Tad jāanalizē, cik daudz uzmanības izplatītājs varēs pievērst tieši viņas zaptes burciņai. Ir jāspēj pārliecināt gan šis veikalu tīkls, kur savu produkciju pārdod arī citi sadarbības partneri. Pēc tam vēl būtu jādomā, kā pircējs uzzinās tieši par viņas ražotās zaptes burciņu? Ja runājam par produktu, kas ir vēl nišīgāks vai ekskluzīvāks, iespējams, tur ir citi piegājieni. Tur varbūt jāatrod nevis izplatītāji, bet vismodīgākie veikali konkrētajās valstīs, kas skaitās tādi kā trendsetteri.

 

Fokusējies, nevis iekaro visu pasauli

Pēc manas pieredzes varu teikt, ka katrā valstī jāiegulda diezgan daudz darba, ja vēlas, lai zīmols tajā ļoti labi attīstītos. Es drīzāk iesaku fokusēties uz kādu valsti un tajā strādāt! Mēs esam diezgan daudzos tirgos, bet izvēlamies fokusēties uz dažiem. Ilgtermiņā šāda stratēģija nes vairāk augļu – ļauj padziļināt izvēlētos tirgus un tajos strādāt vēl intensīvāk. Bet tad tiešām šajos tirgos ir jāstrādā, nevis tikai jāiztirgo viena preču partija. Tāpat regulāri ir jābrauc uz turieni un jāskatās, kā tava uzņēmuma produkcija tiek prezentēta. Jābūt iesaistītam – tā ir fokusēšanās! Ja mērķis ir pārdot tikai vienu produktu partiju, tad jau labāk pārdot uz 50 valstīm, ka tik ņem!

 

Pielieto dažādus mārketinga rīkus

Iesaku kombinēt ļoti daudz un dažādus mārketinga kanālus, ne tikai tradicionālos. Piemēram, mēs piedalāmies profesionālās izstādēs ar lokālo sadarbības partneru palīdzību. Somijā mēs piedalāmies vienā izstādē, kas notiek katru gadu un kas ir orientēta tieši uz dabiskās kosmētikas lietotāju auditoriju. Ir jāatrod īstā niša. Var uzrunāt blogerus un uzzināt, kā viņiem pasniegt savu produktu, lai viņi par to uzrakstītu blogā. Nav tā, ka arī sociālie tīkli Twitter un Facebook sniegs jums atbildi. Profilam gan tur ir jābūt. Bet nebūtu slikti caur izplatītājiem nokļūt kādās degustācijās – tirdzniecības vietās, kur uzreiz ir tiešāka saikne ar pārdošanu.

 

Apgūsti iedvesmas spēju pārdošanā

Liela nozīme ir personībai, kas virza produktu eksportā. Ja cilvēks ir pārdevējs un sava produkta prezentētājs, tad viņam jāspēj iedvesmot citus, tā teikt, paķert. Pārdevējs ir tas, kurš varbūt mazāk iedziļinās detaļās, jo viņam ir jāizstāsta stāsts. Viņam sava partnera acīs jāiededz dzirkstelīte! Jo viņš būs tas, kas dzirdēto stāstu nodos tālāk. Virzot produktu eksportā, pārdevējam jābūt spējai izstāstīt, kāpēc šis produkts ir labāks un ar ko atšķiras no divdesmit citu firmu produktiem. Protams, bailes un nedrošība ir visiem! Bet jābūt pietiekoši vieglam mehānismam, kā to nolikt malā, iet un pacelt telefona klausuli, zvanīt iepircējam kādā no veikalu ķēdēm.

 

Turi roku uz pulsa, esi vienmēr modra!

Lai sasniegtu izvirzīto mērķi – būt vienam no atpazīstamākajiem ekoloģiskās kosmētikas zīmoliem Eiropā, mums jāturpina strādāt. Es teiktu, ka mēs esam ceļā! Domāju, ka šis ceļš nekad nebeidzas, jo visu laiku ir konkurence – tā saasinās, nāk jauni koncepti un idejas. Ja mēs trīs gadu laikā varam apsteigt zīmolu, kas tirgū ir strādājis 63 gadus, tad nevaram būt droši, ka kāds pēc pieciem gadiem neapsteigsmūs. Pircējs aizmirst! Pircējs nav lojāls vienam zīmolam – viņš “staigā” no viena pie otra, izmēģina citu piedāvājumu. Tas ir jāakceptē. Viena pārdota ekskluzīva soma vai bio-zaptes burciņa negarantēs to, ka cilvēks atkārtoti to nopirks. Tas viss tā ir! Tā visa pasaule mainās.

Izaugsme, Nauda | Monday, www.bigstockphoto.com

Biežākās finanšu kļūdas kopdzīvē

Attiecību sākumā pietiek ar taureņiem vēderā un tā saucamo ķīmiju – īsti nav svarīga ne nauda, ne otra cilvēka statuss. Daudz svarīgāk, lai esam uz viena viļņa, lai varam kopā skatīties filmas un lai būtu, par ko runāt. Taču ikvienās attiecībās pienāk brīdis, kad sākam runāt par naudu. Monday kopā ar psihoterapeiti Solvitu Vekteri skaidro, kādi ir bīstamie pieņēmumi par naudu, kas var izjaukt kopdzīvi.

 

Atklāti nerunājam par kopējiem izdevumiem

Tiek uzskatīts, ka veiksmīgākās attiecības ir tās, kurās vismaz sākumā abi partneri ir līdzvērtīgās finanšu pozīcijās. Jaunieši, kuri iepazinušies un iemīlējušies vēl studiju laikā, ir daudz līdzvērtīgākās pozīcijās. Abi kopā beidz augstskolu, abi uzsāk darba gaitas, abi nopelna naudu un, uzsākot kopdzīvi, sāk plānot kopīgu budžetu un, piemēram, atlikt naudu kopīgam ceļojumam.

Ja satiekas divi jau nobriedušāki cilvēki, naudas jautājums kļūst svarīgs brīdī, kad pāris sāk domāt par kopīgiem hobijiem vai atpūtu. Ja viens no pāra var atļauties nedēļas nogalē iztērēt uz pusi mazāku naudas summu nekā otrs, tad rodas jautājums, vai viņi atradīs veidu, kā izklaidēties kopā. Šeit sākas sadarbība, turklāt šādā situācijā labi var novērtēt, kādas vispār otram ir attiecības ar naudu.

Problēma ar naudu veidojas arī tad, ja viens no viņiem pelna un strādā vairāk, turklāt visbiežāk problēma ir tieši partnerim, kuram naudas ir mazāk un kuram to ir grūti pieņemt. Šis var būt lūzuma punkts attiecībās.

Ko darīt: Pat ja jūs neveidojat kopīgu bankas kontu un nespējat izsekot naudas plūsmai, katram no pāra ir jāzina, cik daudz jāmaksā par kopīgi patērēto. Tāpēc jau kopdzīves sākumposmā vienojieties, kurus kopējos maksājumus jūs dalīsiet uz pusēm un kurš veiks maksājumus.

Ignorējam otra dzīvesstilu un vērtības

Mēs pārī sanākam kopā no dažādām ģimenēm ar dažādām tradīcijām. Ļoti normāla ir arī situācija, kad viens no pāra var būt izteikts krājējs un otrs tērētājs, kad vienam no pāra patīk plānot ilgtermiņā, dot priekšroku lielajām dzīves pieredzēm un priekiem, piemēram, tāliem ceļojumiem, bet otrs ir tendēts gūt ikdienas iepriecinājumus – lietot kvalitatīvu pārtiku, baudīt mākslu, tikšanās ar draugiem. Bieži vien tieši šīs atšķirības finanšu uzvedībā noved pie naudas strīdiem un pat šķiršanās.

Visbiežāk mūsdienu jaunieši, jautāti par to, kurš randiņā maksās par kafiju, pat ne mirkli nesaminstinās – katrs maksā par sevi. Taču joprojām jārēķinās, ka sabiedrībā valda uzskats – vīrietis maksā par sievietes izdevumiem. Šāda attieksme ir degradējoša un attiecībām kaitīga. Lai arī daudzi vīrieši paši ir vēlējušies būt ģimenes apgādnieki, cerot uz komfortu, vienmēr siltām vakariņām un mieru mājās, tomēr paradoksālā kārtā šie vīrieši, kad vecumā ap 40 sāk uzdot lielos dzīves jautājumus, pēkšņi atklāj, ka sieva vairs nav gana laba. Izrādās, uz jautājumu, ko viņi vēlas, atbilde skan apmēram tā: gudru sievieti, kura spēj pati sevi apgādāt, ar kuru ir, par ko parunāt. Tā ka ilgtermiņā par savu dzīvi atbildību vari uzņemties tikai tu pati.

Ko darīt: Vienmēr vislabākais padoms ir runāt. Mēģināt saprast un pieņemt, kāpēc vienam ir svarīgas vienas lietas un otram – pavisam atšķirīgas. Otrkārt – svarīgi vienoties par lielajiem dzīves mērķiem. Vai abi partneri grib ceļot un iepazīt pasauli, vai labāk grib īrēt vai pirkt mājokli, vai abiem svarīgi dot kvalitatīvu izglītību bērniem. Gadījumā, kad viens ir izteikts tērētājs un otrs – krājējs, pāris var vienoties, ka tas, kam svarīga kvalitatīva ikdienas dzīve, noteiktu daļu no saviem ienākumiem maksās par abiem ikdienas tēriņos, savukārt otrs uzkrās naudu kopīgiem ceļojumiem, atlicinās neparedzētiem gadījumiem vai bērnu izglītībai. Tikai te jāievēro svarīgs nosacījums – caurspīdīgums un godīgums. Lai nav tā, ka, piemēram, juridiski nenoformētās attiecībās zaudētājs ir tas, kurš maksājis par kopdzīvi ikdienā.

 

Par dzīves modeli un naudu nerunājam

Jauna pāra vai jaunas ģimenes attiecībās nereti par lūzuma punktu kļūst mirklis, kad sievietei piedzimst bērns un viņa ilgāku laiku pavada mājās. Viņa var sākt justies mazvērtīgāka un aizvainota, ka viņai tagad ir mazāk naudas. Iespējams, viņa kautrējas dzīvesbiedram paprasīt vairāk naudas savām vajadzībām. Šajā mirklī pārī var izveidoties psiholoģiska barjera, kura, neizrunājot problēmu, var pāraugt milzu plaisā, kurai sieviete vairs netiek pāri.

Var gadīties situācija, kad kāds partnerattiecībās zaudē darbu ilgstošas slimības dēļ vai arī vēlas pamest stabili atalgotu nodarbošanos, lai uzsāktu realizēt biznesa ideju. Bet dzīve un maksājumi turpinās.

Ko darīt: Tieši tāpēc jau tās devē par partnerattiecībām, ka mēs varam vienoties par kopējiem dzīves modeļiem. Sarunas par naudu un mērķiem var pārvērst par sava veida patīkamu rutīnu. Piemēram, reizi mēnesī nosakiet finanšu pārskata dienu, savukārt reizi gadā būtu derīgi parunāt par dzīves mērķu pārskatiem.

Nepieņemam, ka esam līdzvērtīgi

Joprojām vairums uzskata, ka vīrietim ir jāuztur ģimene – tas ir saistīts ar audzināšanu un sabiedrības pieņēmumiem. Naudas pelnīšana tiek saistīta ar vīrieša lepnumu un cieņu. Krīzes laikā piedzīvojām situācijas, kad nereti vīrietis palika bez darba un tieši sievietes bija spiestas mobilizēties, lai “izķepurotos” no naudas problēmām. Viņas labāk spēja pielāgoties jaunajiem apstākļiem, pāriet uz zemākiem amatiem, pieņemt mazāku atalgojumu. Taču jāatzīst, ka daudzas sievietes netika galā ar stereotipu – kāpēc man tagad būtu jāuztur vīrietis? Daudzām tas šķita aizskaroši. Savukārt daudzi vīrieši kļuva depresīvi, pat aizvainoti, un, tā kā sieviete nereti izrādīja savu negatīvo attieksmi, tas vīriešos radīja vēl lielāku spriedzi.

Sievietes šī situācija skāra dziļi emocionāli – īpaši paaudzei, kuru mammas padomju laikos vilka dzērājus vīrus, kad vīrieši atļāvās būt depresīvi un dzert, bet sievietes uzņēmās atbildību par visu. Varbūt mūsu mammu dzīvēs pieredzētais arī ir tas, kas neļauj mums pieņemt situāciju, kurā vīrietis pēkšņi ir vājākā pozīcijā.

Ko darīt: Arī veselīgās attiecībās ir krīzes, taču tām var tikt pāri, ja iesaistās abas puses. Gluži tāpat kā brīdī, kad tu, iespējams, pavadīji gadu vai divus mājās, audzinot bērnu, un vīrs bija gatavs uzņemties vairāk darbu vai pienākumu, tieši tāpat sieviete, kad vīrietim neklājas spoži, var kļūt par galveno pelnītāju. Tikai jāvienojas, ka tagad vairāk rūpju mājās uzņemsies vai bērnus izvadās viņš. Tie ir risināmi jautājumi, diemžēl tā vietā, lai mierīgi aprunātos ar partneri, visbiežāk mēs mokāmies kauna sajūtā kādu arhaisku stereotipu dēļ.

Dzintars Līnis, DNB bankas klientu segmentu daļas projektu vadītājs:

Mūsu pieredze rāda, ka nav vienas noteiktas receptes, kā organizēt ģimenes budžetu. Ir ģimenes, kuras atbalsta kopēju kontu veidošanu, taču citi ļoti grib nodalīt savas personīgās finanses un tēriņus. Veidojot DNB Ģimenes programmas piedāvājumu, to ņēmām vērā, un tādēļ arī mūsu klienti paši var noteikt, ko gribēs darīt kopā un ko – atsevišķi. Kļūstot par DNB Ģimenes programmas dalībnieku, katram no pieaugušajiem ir savs, atsevišķs konts vai konti, kurus var turpināt lietot kā ierasts. Ja pāris vēlas veidot kopēju budžetu, tad DNB banka ir izveidojusi sistēmu, kas ļauj izvēlēties sev piemērotāko risinājumu. Piemēram:

  • Pārim, kas pilnībā uzticas viens otram un līdzvērtīgi veic maksājumus abu konti var būt pārskatāmi abiem,
  • Pārim, kur katrs vēlas saglabāt savu neatkarību, algas konts katram var būt atsevišķs, taču tiek atvērts ģimenes konts ar divām papildkartēm, kur katrs ieskaita noteiktu naudas summu un no tā veic ikdienas pirkumus.
  • Pārim, kur viens vēlas uzņemties “ģimenes grāmatveža” funkciju, otram var dot pieeju tikai maksājumu konta apskatei, maksājumu sagatavošanai vai iespējai arī veikt pārskaitījumus.

Ja ģimenē ir bērns, arī bērnam no 7 gadu vecuma var izgatavot savu karti un kontu, kuru vecāki var brīvi un ērti pārskatīt no savas internetbankas. Bērni šobrīd ļoti ātri apgūst jaunās tehnoloģijas, tāpēc arī dodam iespēju bērnam pašam apgūt internetbanku, kas var būt mūsdienīgs un aizraujošs veids kā mācīties rīkoties ar savu naudu. Vecākiem nav jāraizējas, jo bērna maksājumi netiks izpildīti bez vecāku apstiprinājuma un bērns savā internetbankā redz tikai savu kontu.

Ja visai ģimenei būs konti vienā bankā, savstarpējie pārskaitījumi būs bez komisijas maksas un tiks izpildīti ļoti ātri. Tas var ļoti noderēt, ja steidzami nepieciešams papildināt dzīvesbiedra vai bērna kontu, lai veiktu kādu lielāku pirkumu.

Vairāk par DNB Ģimenes programmas piedāvājumu varat uzzināt dnb.lv/gimene

 

 

Saturs radīts ar DNB bankas atbalstu

Kafijas pauze | Monday, www.bigstockphoto.com

Pamācošs pastāsts pirmdienai pēc vēlēšanām

Kādam saimniekam bija zirgs un kaza.

Kādu dienu zirgs saslima, un saimnieks izsauca veterinārārstu, kurš teica: “Tavam zirgam ir lipīgs vīruss. Es izrakstīšu zāles, kuras tam ir jādod trīs dienas, taču, ja pēc trim dienām viņa veselība neuzlabosies, mums diemžēl zirgs būs jāiemidzina.”

Netālu esošā kaza dzirdēja šo sarunu, un nākamajā dienā, kad saimnieks bija zirgam iedevis zāles un aizgājis, viņa tam teica: “Draugs, esi stiprs! Tev jātiek uz kājām, citādi viņi tevi iemidzinās.”

Arī nākamajā dienā saimnieks ieradās pie zirga un iedeva tam zāles, kā norādījis ārsts. Kad saimnieks bija devies prom, kaza atkal piegāja pie zirga un teica: “Saņemies, draugs, un celies kājās! Es tev palīdzēšu, lēnītēm, mierīgi…”

Trešaja dienā pie zirga ieradās veterinārārsts kopā ar saimnieku, un viņš pateica slēdzienu: “Diemžēl, rīt man būs zirgs jāiemidzina. Viņa stāvoklis neuzlabojas, un vīruss var aplipināt citus mājdzīvniekus.”

Kad viņi bija devušies prom, kaza piegāja pie zirga un teica: “Viss, draudziņ! Vai nu tagad, vai nekad. Ja tu necelsies kājās un nesāksi kustēties, viņi tevi rīt aizsūtīs pie tēviem. Saņemies! Es tev palīdzēšu, lēnām celies augšā, jā, mierīgi. Tagad liec soli uz priekšu, lieliski! Tagad nedaudz ātrāk, malacis, tagad skrien…  Es zināju, ka tu to vari, tu esi čempions!!”

Pēc brīža saimnieks gāja skumīgs garām aplokam, bet, pamanījis sasirgušo zirgu veselu rikšojam, viņš iesaucās:

“Tas ir brīnums! Mans labākais zirgs ir vesels! Mums jāsarīko svinības! Šovakar uzcepsim kazu!”

+

Monday.lv esam radījuši tev!

Ja tev tas patīk, pievienojies mūsu atbalstītājiem!