Izklaide, Kino | Monday, publicitātes foto

Spožākie modes mirkļi kino

Šo svētdien naktī (2. martā plkst. 2.00 pēc Latvijas laika) Losandželosā jau 86. reizi tiks sadalītas Oskara balvas labākajām pagājušā gada filmām, aktieriem, aktrisēm, mūzikai un, protams, arī filmu tērpu māksliniekiem. Šogad nominācijā par labākajiem tērpiem līdzās skaudrajai “12 gadi verdzībā” cīnās divas mūsu favorītes – septiņdesmito gadu glamūra un šarma piesātinātie tērpi stilīgajā kinofilmā “Amerikāņu afēra”, un, protams, Beza Lurmena šedevrs “Lielais Getsbijs”. Gaidot šo notikumu un turot īkšķus par filmām, kas visvairāk ir saviļnojušas mūs, Monday apkopoja visu laiku modīgākos kino mirkļus.

1.    Odrija Hepberna filmā “Brokastis “Tifānijā””

 Satriecošā modes nama Givenchy melnā kleita, kas ir mugurā Odrijai Hepbernai filmā “Brokastis “Tifānijā”” (Breakfast at Tiffany’s, 1961), protams, ir iemantojusi kulta statusu un kļuvusi par absolūtu kino tērpu līderi.

 

 

2.    Merilina Monro filmā “Septītā gada drudzis”

Merilinas plīvojošā un sievišķīgi valdzinošā baltā kleita filmā “Septītā gada drudzis” (The Seven Year Itch, 1955), kas kļuvusi par vienu no kulta ainām kino vēsturē.

 

 

3.    Keira Naitlija filmā “Piedošana”

Keiras Naitlijas atveidotās varones fantastiskā zaļā zīda kleita sirdi plosošajā drāmā “Piedošana” (Attonement, 2007), kuru darinājusi māksliniece Jacqueline Durran, ir trešā, mūsuprāt, iespaidīgākā kleita, kas ierakstīta kino vēsturē.

 

 

4.     Daiena Kītone filmā “Annija Hola”

Lieliskās Daienas Kītones varones ārējais veidols Vudija Alena filmā “Annija Hola” (Annie Hall, 1977) ir īsta androgīnā stila paraugstunda!

 

 

5.     Kerija Maligana filmā “Lielais Getsbijs” 

Brīnumaini vieglas un gaisīgas kā zefīrs ir kleitas pagājušā gada spožākajā, arīdzan kičīgākajā kino meistardarbā “Lielais Getsbijs” (The Great Gatsby, 2013).

 

 

6.    Džūlija Robertsa filmā “Jaukā sieviete”

Spožākās pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu tendences skatāmas filmā “Jaukā sieviete” (Pretty Woman, 1995) Džūlijas Robertsas augsta līmeņa prostitūtas tēlā.

 

 

7.    Keita Hadsone filmā “Gandrīz slaveni”

Labākās septiņdesmito gadu tendences atspoguļotas rokenrola filmas “Gandrīz slaveni” (Almost Famous, 2000) Keitas Hadsones atveidotās grūpijas Penijas Leinas izskatā.

 

 

8.    Olīvija Ņūtone – Džona filmā “Breolīns”

Grandiozas izskata pārvērtības piedzīvo Olīvijas Ņūtones – Džonsas tēlotā Seidija muzikālajā filmā “Breolīns” (Greace, 1986), no maigas un pareizas skolnieces filmas beigās pārtopot par slikto Seidiju. Tās melnās neticami piegulošās bikses!

 

9.    Ursula Andresa filmā “Dr. Nē”

Mirklis, kad Ursulas Andresas varone Bondiādes filmā “Doktors Nē” (Dr. No, 1962) iznirst no okeāna pikantā bikini, ir viens no atmiņā paliekošākajiem, ja, protams, neņem vērā jaunākā Daniela Kreiga atveidotā Džeimsa Bonda leģendārās zilās peldbikses…

 

 

10.    Vivjena Lī filmā “Vējiem līdzi”

 Neticami krāšņie, garie un kuplie tērpi, kas redzami mugurā leģendārās Holivudas zelta laikmeta aktrises Vivjenas Lī atveidotajai Skārletai filmā “Vējiem līdzi” (Gone With The Wind, 1939), ir satriecoši!

 

 

11.    Rita Heivorta filmā “Gilda”

 Vēl vienas Holivudas zelta laikmeta aktrises Ritas Heivortes uzstāšanās  mirdzošajā melnajā kleitā filmā “Gilda” (Gilda, 1946) galvenās lomas atveidotāju momentā ierindoja spožāko un modīgāko aktieru sarakstā.

 

 

12.    Greisa Kellija filmā “Logs uz pagalmu”

 Brīnišķīgs, sievišķīgi izsmalcināts ir Greisas Kellijas varones tēls Alfrēda Hičkoka filmā “Logs uz pagalmu” (Rare Window, 1954). Kuplie svārki un pērles – īsta piecdesmito gadu elegances paraugstunda, tāpat neaizmirsīsim par varones leģendāro Hermes somu!

 

 

13.    Uma Tūrmane filmā “Lubene”

Šķiet, neviena cita aktrise nav tikusi ietērpta skatītājiem tik ļoti atmiņā paliekošā melnbaltā tērpa kombinācijā kā Uma Tūrmane Tarantino filmā “Lubene” (Pulp Fiction, 1994).

 

14. Šārona Stouna filmā “Kazino”

Šāronas Stounas varones mirdzošā, miljons fliteriem klātā kleita filmā “Kazino” (Casino, 1995) acīmredzami ataino azartspēļu mekas Lasvegasas grandiozo spožumu.

 

 

15Merila Strīpa filmā “No Āfrikas”

Elegants safari šiks atspoguļots vienā no skaistākajām Merilas Strīpas filmām, proti, “No Āfrikas” (Out of Africa, 1985), kurā māksliniece spēlēja izcilo dāņu rakstnieci Kārenu Bliksenu.

 

 

16. Alija Makgrova filmā “Mīlas stāsts”

Alijas Makgrovas atveidotās varones ārējais tēls vienā no skaistākajām filmām, kas jebkad uzņemtas, “Mīlas stāsts” (Love Story, 1970) iemieso tipisku 70.to gadu studenšu stilu – īpaši rūtotie aksesuāri.

 

 

17. Nanete Ņūmena filmā “Stefordas sievas”

Robotiskās mājsimnieces filmā “Stefordas sievas” (The Stepford Wives, 1975) ar volāniem, lielajām platmalēm un līdz zemei garajām kleitām atspoguļo skaistākās 70.to gadu modes tendences.

 

18. Feja Danaveja filmā “Bonija un Klaids”

Fejas Danavejas atveidotās laupītājas berešu, tvīda mēteļu un smalku adījumu kolekcija filmā “Bonija un Klaids” (Bonnie and Clyde, 1967) ir kārdinoši plaša.

 

19. Sāra Džesika Pārkere filmā “Sekss un lielpilsēta 2”

Sāras Džesikas Pārkeres atveidotās kulta varones Kerijas Bredšovas smokings filmas “Sekss un lielpilsēta 2” (Sex And The City 2, 2010) lieka aizrauties elpai ne vienai vien modes mīļotājai.

 

20. Dženifera Greja filmā “Netīrās dejas”

 Dženiferas Grejas varones baltā kleita ar saules piegriezuma svārku daļu ir teju tikpat populāra kā pati filma “Netīrās dejas” (Dirty Dancing, 1987).

Izaugsme, Promo | Iluta Skrūzkalne, www.bigstockphoto.com

Kļūdas darbinieku atlasē. Personīgi padomi iesācējiem

Monday brīdina: raksts domāts tikai vadītājiem – iesācējiem, kas vada mazos uzņēmumus!

 

 

Kļūda Nr.1: Steidzināt procesu un iet uz kompromisiem

Pat ja tavā uzņēmumā ir tikai pieci darbinieki, uztici vadītāja izvēli profesionālam atlases personālam. Protams, ne vienmēr arī atlases kompānijas var atrast ideālu vai vismaz piemērotu darbnieku, it sevišķi, ja tu strādā specifiskā nozarē. Kad, strādājot iepriekšējā darba vietā, meklējām vadības līmeņa darbinieku savai Igaunijas filiālei, gandrīz gadu atlases kompānija nevarēja atrast darbinieku. Tāpēc beigu beigās mēs nolēmām šim postenim virzīt Igaunijas komandas labāko speciālistu. Viņš bija ļoti labs savas nozares speciālists, bet bez vadības pieredzes, tomēr ļoti gribēja vadīt mūsu filiāli. Tur sākās problēmas! Pirmkārt, cilvēks līdz tam laikam bija pieradis, ka naudas atnāk pašas, otrkārt – viņš turpmāk atlasīja sev līdzīgus cilvēkus.

Tagad es zinu, kas ir BOSI filozofija, kura lieliski apraksta četrus uzņēmēju tipus (kas perfekti atbilst arī vadītajiem), un viņš visu komandu bija izveidojis no Speciālistiem. Taču Speciālistiem pārdošana, sevis virzīšana galīgi nav stiprā puse, gluži otrādi – tas viņiem rada kauna sajūtu. Viņi strādā pēc principa – visiem tāpat jāsaprot, ka esmu vislabākais!  Līdz ar to neviens neuzdrīkstējās spert pirmo soli pie klientiem. Viņi gaidīja, gaidīja, gaidīja…

Kļūda Nr.2: Atlasīt sev līdzīgos

Šī ir tipiska kļūda, ko pieļauj gandrīz katrs mazais uzņēmējs. Un ja vēl tas nāk komplektā ar pretendenta “degošajām acīm” par tavu uzņēmumu, tu esi absolūti apburts un principā – jau kurls un akls pret pārējiem kandidātiem. Ja mēs izveidojam komandu no sev līdzīgajiem, uzņēmums pavisam ātri iestrēgst, un visi brīnās – kāpēc mēs neaugam? Atbilde – komandas dalībnieki nepapildina viens otru, tikai kopē, atdarina, vienkārši iet pa apli. Un kādā brīdī komandas potences ir izsmeltas!

Kļūda Nr.3: Pieņemt darbā vislabāko kandidātu

Ne vienmēr labākais nozarē pieejamais kandidāts ar spožu CV ir tavai kompānijai vispiemērotākais. Bieži vien viņš vienkārši var neatbilst tava uzņēmuma kultūrai. Nesaderība rodas divos tipiskos gadījumos. Viens – ja esi mazs uzņēmums un piesaisti darbinieku no liela uzņēmuma. Otrs – ja esi tā devētais “pirmās paaudzes menedžmenta uzņēmums” (tie, kas izveidoja savus uzņēmumus deviņdesmito gadu sākumā), bet tavs noskatītais darbinieks vairumu darba dzīves ir pavadījis starptautiskos korporatīvos uzņēmumos. Ja vietējas izcelsmes uzņēmuma vadības līmenī nonāk darbinieks no korporācijas, rēķinies, ka viņš nebūs pieradis tik daudz darīt pats, kā tie darbinieki, kas nāk no vietējiem un mazajiem uzņēmumiem. Visticamāk, viņam arī ūdeņi būs par seklu un horizonts par tuvu. Turklāt cilvēki no korporatīvām kultūrām ir arī pieraduši pie dažādiem bonusiem, un viņi dažkārt mēdz skatīties uz pārējiem darbiniekiem mazliet augstprātīgi un beigu beigās izrādīt savu nepamierinātu ar “pīļu dīķi”. Lai pārvilinātu šādu darbinieku, tu, visticamāk, piesoli maksāt vairāk nekā līdzīgiem saviem darbiniekiem (ja tas nav vadītājs). Tavi uzticīgie “cīņu biedri” to agrāk vai vēlāk uzzinās un būs apvainojušies. Nez vai tas veicinās labu klimatu uzņēmumā un viņu entuziasmu.

Kļūda Nr.4: Algot tādu, kas prot darīt visu

Arī tā ir liela kļūda – izvēlēties tādu, kurš prot visu. Tā man gadījās Lietuvā. Šis puisis lieliski sevi pārdeva, CV bija augšupejošs, viņš radīja sajūtu, ka spēj visu. Un pats gavenais – bija ļoti atšķirīgs no manis. (Ar to es gribēju izvairīties no augstāk minētās kļūdas Nr. 2.) Domājām, ka beidzot esam atraduši lielisku pārdevēju un iedvesmojošu līderi. Bet, ak vai! Viņš bija no tiem, kas prot runāt par deviņiem, bet, ko viņš īsti pateica, neviens tā arī nevarēja saprast! Viņš prata visu un… neko. Par laimi, komanda viņu nepieņēma.

Kļūda Nr.4: Neizlabot kļūdas pēc iespējas ātrāk

Ja tev gadījies kļūdīties un pieņemt darbā nepareizo cilvēku, kļūdu vajadzētu labot pēc iespējas ātrāk. Jā, tas ir nepatīkami – atlaist darbinieku. Es atlaišanas mēdzu atlikt cerībā, ka tomēr mums kaut kā izdosies sastrādāties vai arī cilvēks pats sapratīs, ka šī nav īstā vieta. Turklāt tas nav lēti – atkal meklēt jaunu darbinieku, ievadīt darbā, izmaksāt kompensācijas. Jāatzīst, vairākus gadus es atkal un atkal kāpu uz tā paša grābekļa. Nekad, nekad tur nekas labs nav iznācis. Galu galā tas iznāca vēl dārgāk – emocionālais  konflikts starp mums brieda, plaisa starp iesaistīto pušu gaidām auga, pārējā komanda to juta… Šādas lietas tomēr jārisina ķirurģiski – ātri un precīzi. Tas ir godīgāk arī pret darbinieku.

Kļūda Nr.5: Vadītājam var nebūt priekšstata par nozari

Esmu dzirdējusi un lasījusi, ka augstākā līmeņa vadītājam nav nepieciešamas zināšanas nozarē, kurā viņš pretendē strādāt. Ar iebildi, ka visu var apgūt, un galvenais jau ir vadīšanas prasmes. Tomēr ir nozares, kur uzņēmuma klientiem ir svarīgi tikties un runāt ar uzņēmuma vadītāju, ne tikai ar labākajiem speciālistiem. Man ir gadījies saskarties ar vadītāju, kas izvairās no tikšanās ar klientiem, aizbildinoties ar dažādiem iemesliem un novirzot komunikāciju ar klientiem saviem speciālistiem vai otrā līmeņa vadītājiem. Tas neatstāj labu iespaidu. Šādi vadītāji ļoti labprāt pievēršas finanšu administrācijai, kas, protams, nav slikti, bet vai viņi var iedvesmot darbiniekus? Šodien darbinieki sagaida no vadītājiem ne vien labu menedžmentu, bet arī iespēju iedvesmoties. Un, ja vadītājs acīmredzami izvairās no klientiem, darbinieki ar viņu nelepojas klientu priekšā, tad tas var apdraudēt arī tava uzņēmuma kompetences reputāciju.

 

Kļūda Nr.6: Pieņemt darbā savus paziņas, radiniekus

Tikai tāpēc, ka jums ir bijis labi “mācībās”, tas vēl nenozīmē, ka izdosies arī kaujās. Un visbiežāk arī neizdodas. Dažreiz mēs to darām arī aiz līdzjūtības. Protams, šai lietai ir arī gaišās puses, tomēr galu galā sliktās puses tās var noēnot.  Rēķinies, ka agrāk vai vēlak draugi un radinieki sagaidīs īpašu attieksmi, atlaides un bonusus. Vai tev kā vadītājai to vajag?

Bet šis ir stāsts par mazu uzņēmumu. Vai tev ir stāsts par lielu uzņēmumu?

Izklaide, Mūzika | China Moses, publicitātes foto

Rīgas džeza pavasaris – ko redzēt?

Džezam piestāv pavasaris! Un pavasarim – džezs. Turklāt izskatās, ka šis pavasaris, kas nule jau ir klāt, būs īpaši muzikāls un  brīnišķīgiem koncertiem bagāts.  Monday sniedz ieskatu koncertos un muzikālajos piedzīvojumos, kurus, mūsuprāt, nevajadzētu palaist garām.

Pavasara vēsmas no kaimiņzemes

Spīķeru koncertzālē 23. martā klausītājus priecēs viens no labākajiem Krievijas džeza duetiem Yalunina and Degoosarov no Pēterburgas. Olesya Yalunina maigais vokāls ar Alexey Degoosarov ģitārspēles virtuozitāti uzbur brīnumaini atbrīvotu atmosfēru, lai kur arī klausītājs atrastos.

Jauno talantu meklējumos

Riga Jazz Stage Starptautisks jauno džeza izpildītāju konkurss, kuram šogad pieteikušies 43 dalībnieki, turklāt ne tikai no Eiropas valstīm, bet pat no ASV un Austrālijas, kas zināmas kā džeza tradīcijām bagātas lielvalstis. Konkursa finālistu koncerti skatāmi un klausāmi no 3. līdz 5. aprīlim   kinoteātrī Splendid Palace.

 

Jau pieminētā starptautiskā konkursa noslēguma koncertā 5. aprīlī kinoteātrī Splendid Palace Latvijas džeza mīļotājiem būs iespēja baudīt augstas klases sniegumu no jaunās, bet daudzsološās ASV izpildītājas un TV zvaigznes China Moses. Viņa ir leģendārās dziedātājas Dee Dee Bridgewater meita, tāpēc nav brīnums, ka māksliniece, kuras kontā ir jau pieci solo albumi, mūzikai pievērsusies jau kopš bērnības.

 

Divdesmitkārtējs Grammy laureāts Rīgā

 

Festivāla Rīgas Ritmi rīkotāji pavasara koncertu sesijas ietvaros uz Rīgu solījušies atvest vēl kādu džeza lielo vārdu, proti, izcilo ģitāras virtuozu un komponistu Pat Matheny ar grupu. 26. aprīļa vakars Rīgas Kongresu namā ekstravagantā mākslinieka, divdesmit (!) prestižo Grammy balvu ieguvēja Pat Matheny Unity Group pavadībā garantēti būs izdevies!

Pat_Metheny website

 

Izaugsme, Vadīt | autore: Ieva Kimonte, foto www.bigstockphoto.com

Kas ir dizaina domāšana biznesā?

Aizsākusies tik tiešām dizaina un arhitektūras jomā, dizaina domāšana kļuvusi par efektīvu ieroci arī biznesa stratēģijās. Noskaidrojam, ar ko tā atšķiras no citiem domāšanas veidiem un kā to izmantot.

Dizaina domāšana būtībā ir stratēģija, kas apvieno vairākas izpētes, ideju radīšanas, izstrādes un vadības metodes noteiktā secībā, lai sniegtu maksimālu efektivitāti. Dizaina domāšana apvieno gan radošo, gan analītisko domāšanu, savā metožu apkopojumā piedāvājot tām noteiktu un būtisku lomu. Tā ir kā kristāliskais režģis, kurā katrai sastāvdaļai ir nozīme, un ievērojot noteiktu, pietiekami loģisku lietu kārtību, kopā rada dārgakmeni – mākslas darba, dizaina, produkta, pakalpojuma vai biznesa modeļa veidā. Tas ir veids, kā likt radošiem procesiem strādāt praktiski. Sistēma, kas padara inovāciju radīšanu saprotamu un vadāmu.

Sākās ar arhitektūru

Atsevišķas metodes un idejas, kas ietvertas dizaina domāšanā, jau ir pieminētas Platona laikā, īpaši strauji attīstoties kopš 19. gadsimta nogales. Dizaineriem pirmās kustības iezīmējas 20. gadsimta sešdesmitajos gados, tomēr sākotnējā saistība ar arhitektūru un dizainu neierobežo tā pielietojumu biznesa vidē. Pēdējo septiņu gadu laikā tieši saistībā ar inovāciju vadību dažādās jomās šīs metodes sāk sasniegt savu popularitātes virsotni. Ir vairāki autori, kas piedāvā savas variācijas par dizaina domāšanas struktūru, lai arī pamata ideja visur ir diezgan līdzīga.

No praktiķu vidus var izcelt Robu Kērdeilu (Rob Curdale), kas piedāvā vairākas dažāda apmēra grāmatas ar metožu apkopojumiem un īsiem skaidrojumiem. Džīna Litka (Jeanne Liedtka) piedāvā ne vien savu vienkāršoto 4 jautājumu modeli un metožu apkopojumu, bet arī publikācijas akadēmiskajā literatūrā, kas palīdz veidot un turpināt metodes efektivitātes izpēti un sniedz papildus „pētījumos pierādīts” ticamību.

Dizaina domāšana – biznesa sirds

Laika gaitā, analizējot biznesa, pārdošanas un produktu izstrādes modeļus, ir radies drošs uzskats, ka klausīties un jautāt, pirms sniegt savu vērtējumu, var būt svarīgs nosacījums veiksmīgam sniegumam. Dizaina domāšanas pamatā ir prasme ieklausīties un izpētīt auditorijas problēmas, vajadzības, esošās iespējas un to vērtējumu no lietotāja skatījuma, lai vēlāk radītie risinājumi būtu tiešām pieprasīti.

Radīt skaistas lietas bez pamatojuma nav modē. Funkcionāls dizains, uz patērētāju orientēts serviss, interjers, produkts un organizāciju centieni komunicēt ar savu klientu pat vērtību līmenī norāda uz tendenci izprast un sadraudzēties ar savu pircēju. Empātija ir jebkuru cilvēcīgu attiecību pamatā, tādēļ sajūta, ka esi saprasts, pieņemts un mīlēts – tas arī ceļš uz pircēja sirdi.

Viens no galvenajiem ieguvumiem ir metožu struktūra, kas ļauj veiksmīgāk nonākt pie vērtīga rezultāta. Pētniecības un radošo domāšanu veicinošas metodes apvienojot noteiktā secībā, tās sniedz ievērojami vairāk.

„Dizaina domāšana ir uz cilvēku centrēts inovācijas process, kas uzsver novērojumus, sadarbību, ātru mācīšanos, ideju vizualizēšanu, konceptu prototipu veidošanu un esošā biznesa analīzi .” (Lokvuds, 2009)

4 jautājumi

design picture

Džīna Litka un Tims Ogilvijs (Tim Ogilvie), sadarbībā ar Kolumbijas biznesa skolu, piedāvā grāmatu Izaugsmes dizains (Designing for growth), kurā uz vadību orientētu auditoriju iepazīstina ar 4 jautājumu modeli. Tie, kas ir saskārušies ar koučingu, var rast dažu labu līdzību ar GROW modeli.

Vispirms tiek definēti mērķi. Ir situācijas, kad mērķis tiek transformēts jaunas un būtiskas informācijas ietekmē, tomēr sākotnējie uzstādījumi ir būtiski.

Pārejot pie mērķu sasniegšanas procesa, sākumā tiek noskaidrota realitāte, jeb – kas ir? Situācijas izpētei būtiski palīdz etnogrāfiskā un empātiskā pieeja – saprast, ko potenciālais lietotājs dara un kā viņš jūtas. Šis ir slieksnis, kurā ir daudz iespēju paklupt, pārāk lielā mērā paļaujoties uz savu respondentu ilūzijām un priekšstatiem pašiem par sevi un savu rīcību. Tādēļ tiek piedāvātas metodes, kas vairāk ietver uzvedības un ieradumu izpēti, nekā pašatskaites aptaujas. Vienkāršs pierādījums tam ir vērojams lielveikalā. Kad pircējam pie ieejas pajautā, kas atradīsies iepirkumu grozā pie kases? Reti, kad viņš to zina. Līdz ar to starp „pajautāt viedokli” un „izpētīt realitāti” parasti ir visai liela atšķirība. Svarīgi, šo atšķirību saprast produkta izstrādes sākumā.

Brīnišķīgais jautājums Ja nu? Dod iespēju paraudzīties uz esošo informāciju no dažādiem skatu punktiem, un arī dažādos mērogos. Ja runā par ierasto ideju radīšanas praksi, tā bieži sākas ar ideju vētru. Idejas, kas rodas, izpētot iepriekš nepamanītas sakarības, ir ievērojami vērtīgākas. Tām ir lielāks potenciāls kļūt par pamatu veiksmīgam prototipam, kas risina pircējam būtiskas problēmas, par kurām viņš tiešām ir gatavs maksāt. Šeit sāk izpausties empātijas un kvalitatīvas izpētes vērtība.

Oho! Pārsteidzoši! Lieliski! Ģeniāli! – tie ir kritēriji, kas palīdz atlasīt Īsto variantu. Projekta ideja, kas izraisa iekšēju sajūsmu un apbrīnu, atbilst meklētajam.

Kas no tā visa strādā? Pārbaudām! Lai pārbaudītu idejas un pieņēmumus. ir vairākas metodes un arī daži pamata principi. Jāgūst viedoklis, kas ir svarīgs un saistīts ar konkrēto projektu, un tajā pat laikā ir maksimāli atšķirīgs, lai paplašinātu skatījumu uz potenciālo risinājumu. Šajā posmā ir īpaši svarīgi nepalaist garām kādas būtiskas detaļas, it sevišķi tās, kuras apdraud idejas vērtību un izdošanos. To nav viegli izdarīt, jo ir daudz ieguldīts, lai nonāku pie šīm idejām un prototipiem, tomēr jāvelta uzmanība visām niansēm, kas norāda uz potenciālā produkta pievienoto vērtību maksātāja un lietotāja acīs.

Dizaina domāšanas process ir ciklisks, kas ietver vairākus posmus un var atkārtoties, ja nepieciešama jauna informācija vai cits risinājums. Tā nav panaceja, tomēr atbilstoši un kvalitatīvi lietojot, var sniegt īpaši vērtīgus un nozīmīgus risinājumus ar īpaši augstu pievienoto vērtību.

Kafijas pauze | Monday , www.bigstockphoto.com

Pelnrušķītes pasakai izbalē burti

Gadiem un pat gadsimtiem bijis dzīvs vecais, labais stāsts par Pelrušķīti – nabaga meiteni, kuru īstajā brīdī pamana Princis un ieceļ saulītē. Jeb – mūsdienu valodā runājot – kardināli maina viņas sociālo statusu. Patīk mums tas vai ne, bet izskatās, ka šī pasaka aizvien vairāk zaudē aktualitāti.

Gadu simtiem laulība ar turīgu vīrieti bija katras nabadzīgas meitenes teju vienīgā iespēja izrauties no sociālās nolemtības. Retāk, bet dažkārt tas bija attiecināms arī uz nabadzīgu jaunekli un bagātu (visbiežāk) atraitni. Izdevīga laulība bija gandrīz vienīgais sociālais lifts, kas burtiski dažos mirkļos mainīja dzīves līmeni (vēl reizumis matojums). Deviņpadsmitais, bet jo īpaši divdesmitais gadsimts to visu papildināja ar vieglu romantisku plīvuru, savedot kopā vispirms Džeinu Eiru un bagāto Ročesteru, bet pēc tam radot arī Jauko sievieti (Ričarda Gīra miljonārs un Džulijas Robertsas prostitūta) un nemaz ne tik seno Istabeni Manhetenā (nosaukums ir pietiekami daiļrunīgs). Te Pelnrušķīte jau dabū visu – gan bagātību, gan mīlestību.

Taču izskatās, ka mainīgajā mūsdienu pasaulē mainās pat mūžsenas pasakas. Tā pavisam svaigā vairāku universitāšu starptautiskā ekonomiskā pētījumā konstatēts, ka 21. gadsimtā Rietumu pasaulē laulība aizvien vairāk sāk balstīties nevis uz jūtām, un pat ne uz klaju aprēķinu, bet uz… kastu principu. No Indijas aizlienētais vārds „kasta” te patiesībā nozīmē to, ka cilvēki aizvien biežāk meklē partneri savā noslēgtā vidē, savā sociālajā segmentā un ar sev atbilstošu izglītības līmeni. Prinči tik tiešām aizvien mazāk prec Pelnrušķītes, direktori aizvien retāk bildina sekretāres, bet profesori – laborantes.

Par pamatu šim pētījumam tika ņemtas ASV no 1965. līdz 2005. gadam noslēgtās laulības. Sešdesmitajos gados sieviešu un vīriešu izglītības līmenis atšķīrās, tāpēc iespēja „vienkāršai meitenei” apprecēt labi izglītotu, tātad perspektīvu vīrieti bija itin reāla. Visiem izglītotajiem tikpat izglītotu meiteņu gluži vienkārši nepietika. Palēnām šī atšķirība izlīdzinājās, un nu savējie vairāk saietas ar savējiem. Lai dabūtu Princi, ar glītu vaigu un apsviedīgumu vairs nepietiek – vēlams ar šo Princi kopā vispirms studēt, bet pēc tam kopā strādāt (jo viņam nav daudz brīvā laika, lai meklētu iepazīšanās iespējas).

Vēl vairāk. Tā kā sieviete aizvien vairāk spēj sevi nodrošināt pati, viņa meklē vairs nevis Princi, bet gan Partneri. Cilvēku, ar kuru var veidot ne vien līdztiesīgas attiecības, bet ar kuru būtu arī kopīgas sarunas, vērtības un – kas kļūt aizvien būtiskāk – kopīgi hobiji.

Diemžēl šim kopumā dabiskajam procesam pētījumā atklājās ēnas puse. Laulības pēc kastu principa aizvien vairāk veicina sabiedrības noslāņošanos pēc iztikas līmeņa. Kad apprecas divi Prinstonas beidzēji, skaidrs, ka viņu ģimenes ienākumi agri vai vēlu būs stipri vien augstāki nekā ģimenei, kur abiem nav labas izglītības, tātad izredzes darba tirgū nav sevišķi spožas. Un tā tas iet jau vairākās paaudzēs – sabiedrība aizvien vairāk sadalās kastās: bagāto bērni kļūt vēl bagātāki, bet nabadzīgie slāņi aizvien vairāk ieiet pabalstu zonā… Tas rada sociālās problēmas, līdz ar to arī sociālo spriedzi.

Pasaka par Pelnrušķīti tātad vairs nav sevišķi aktuāla, tas ir skaidrs. Bet kas nāks vietā?

Kāda būs 21. gadsimta „pasaka”?

Kafijas pauze | Monday, Fiskars publicitātes foto

Mācāmies no Somijas zīmola Fiskars?

Somijas lepnums, ko pazīstam pēc leģendārajām šķērēm ar oranžiem rokturiem, un, iespējams, labākajiem dārza instrumentiem – kompānija Fiskars šogad svin 365. jubileju. Latvijā kompānija savu darbību uzsāka 1997.gadā, turklāt pirms 7 gadiem tā iegādājās arī pie mums labi zināmo skandināvu dizaina kompāniju littala Group. 365 gadu ir ļoti cienījams darbības laiks kompānijai, kura ik dienu vairāk nekā sešdesmit valstīs nodarbina ap 4000 cilvēku. Tāpēc Monday centās noskaidrot, kur ir kompānijas veiksmes atslēga un ko no tās varam mācīties mēs.

Esi īstajā vietā un īstajā laikā!

1649. gadā, kad tika dibināta tērauda izstrādājumu ražotne Fiskars, Somija atradās ļoti nozīmīga tirdzniecības ceļa vidū, proti, starp Stokholmu un Tallinu. Neskatoties uz to, ka Somija tolaik skaitījās kokapstrādes zeme, kompānijai Fiskars, pateicoties stratēģiski izdevīgajai vietai, izdevās iegūt vajadzīgos izejmateriālus un noslēgt izdevīgus darījumus ar pircējiem.

Pēc simt gadiem kompānijas veiksme atkal izrādās atrašanās vieta, jo Somijas pilsētā Orijarvi tiek atrastas vara nogulsnes. Tā bija īsta veiksme!

Pieņem darbā cilvēkus ar pārdrošām idejām!

1822. gadā tērauda izstrādājumu ražotnes vadību pārņem Johans fon Julins, un jau pēc astoņiem gadiem tiek izveidots jauns know how – smalkās metāla kalšanas dzirnavas, kas kompānijai paralēli jau ierastajiem priekšmetiem ļauj ražot arvien smalkākus instrumentus.

Nebaidies publiskot uzņēmuma pārvaldību!

1883. gadā kompānija kļūst par akciju sabiedrību, kas kompānijai sniedz iespēju tālākai attīstībai. Arī darbinieki sāk redzēt lielāku jēgu savai iniciatīvai.

Ej līdzi laikam un seko tendencēm!

1960. gadā kompānija sāk ražot plaša patēriņa produktus, un vēl pēc septiņiem gadiem laiž klajā savu visu laiku populārāko produktu – kulta statusu ieguvušās šķēres ar oranžajiem plastmasas rokturiem. Jāpiebilst, ka pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados kompānija paralēli tērauda izstrādājumiem ražoja traukus. Šis laiks, kā zināms, bija plastikas zelta laiks.

Ja tirgus nenāk pie tevis – ej pie tirgus!

Lai iekarotu Amerikas tirgu, 1977. gadā ASV Viskonsīnas štatā tiek nodibināta Fiskars šķēru rūpnīca, vēlāk arī kompānijas filiāle Fiskars Brands.

Vēro konkurentus!

1985. gadā Fiskars sāk ražot dārza instrumentus, tā nosakot arvien jaunus inovatīvās funkcionalitātes standartus, taču pēc gada iegādājas dārza instrumentu ražotāju kompāniju Gerber Legendary Blades.

Nebaidies “iekāpt” aizvien jaunās kurpēs!

2007. gadā Fiskars paplašina darbību, proti, iegādājas skandināvu dizaina trauku un mājas lietu kompānijas littala un franču darba instrumentu ražošanas kompāniju Leborgne, taču pagājušajā gadā – Royal Copenhagen, izsmalcinātu trauku un mājas lietu zīmolu.IittalacombinabilityMagicNight(1)

Iedvesmai, Veselība | Monday, www.bigstockphoto.com

Cīņa par jaunību: kliedējam mītus

Tas, kādus līdzekļus sieviete izvēlas cīņai pret novecošanu, ir tikai viņas pašas lēmums – vai tas būtu jauns hobijs, aizraujoša garīgā prakse vai arī plastikas ķirurģija. Būtiski saprast, ko var sniegt katrs no ceļiem, un ko tas maksā. Šoreiz Monday stāsts ir par plastisko ķirurģiju – jomu, ap kuru savijies tik daudz mītu un puspatiesību. Mēģināsim tos kliedēt.

 

Vispirms – daži raksturīgākie mīti un to atmaskojumi.

 

Mīts: Laba ķermeņa vai sejas plastika neatstāj rētas.

Patiesība: Rētas atstāj jebkura operācija, kas tiek veikta ar skalpeli – jautājums, cik veiksmīgi izvēlēta griezuma vieta. Vislabāk izdodas nomaskēt, ja griezuma līnija sakrīt ar matu augšanas līniju vai ir jau aiz tās, zem auss ļipiņas, līdz ar krūšu areolu līniju utt. Rēta paliek, taču vizuāli tā nav redzama. Ja griezuma līnija ir vietā, kas nav noslēpjama, jārēķinās, ka pirmajā laikā tā būs diezgan labi pamanāma. Pēc tam gan, iespējams, tikai zinošai acij.

 

Mīts: Plastikas ķirurģija atrisina visas sejas ādas novecošanas problēmas.

Patiesība: Diemžēl nē. Tas, ka āda zaudē elastību, kļūst krunkaina, ir tikai viena novecošanas daļa. Tā arī zaudē jaunības mirdzumu, kļūst pelēcīga, dažkārt ar paplašinātām porām un nereti – ar pigmentācijas plankumiņiem un plankumiem. Ķirurģiskā iejaukšanās spēj atjaunot sejas ovālu, noņemt lieko ādu, padarīt to mazāk ļenganu, taču ādas mitrināšana, toņa izlīdzināšana un pigmentācijas balināšana ir modernās kosmetoloģijas rokās. Patiesībā, lai sasniegtu maksimālo efektu, turklāt neiztērējot lieki naudu, sejas atjaunināšanai vajadzētu pieiet kompleksi – vispirms izanalizēt ādas stāvokli, zemādas tauku slāni, arī sievietes endokrīno ainu. Un tikai tad izveidot pareizu ķirurģiskās iejaukšanās plānu, ko var papildināt ar pareizu intensīvo ādas kopšanu.

 

Mīts: Plastikas ķirurģija padara seju stīvu, un tās vaibstus – nekustīgus.

Patiesība: Tā savulaik bija, taču nu jau tas ir novecojis priekšstats. Faktiska augstākā pilotāža plastikas ķirurģijā skaitās, kad nevar pateikt, ka tā vispār ir notikusi. Sieviete vienkārši šķiet labi atpūtusies, ieguvusi skaidrāku seju un atjaunojusi ādas elastību un mirdzumu.

 

Mīts: Visvairāk sievietes vecumu nodod rokas, bet tās pat ķirurgs nespēj glābt.

Patiesība: Jā, rokas ir visnodevīgākās – pirmkārt, ar gadiem samazinās roku zemādas tauku slānis, otrkārt, tās ir visvairāk pakļautas dažādai vides un ķīmisko preparātu iedarbībai. Plastikas ķirurģija te var līdzēt – pārstādot taukaudus no citām vietām uz plaukstu virspusi, lietojot hialuronskābas injekcijas vai biorevitalizācijas procedūru.

 

Lai iegūtu informāciju no praktizējoša speciālista, Monday ar vairākiem jautājumiem devās pie atzītā plastikas ķirurga Dr. med. Jāņa Ģīla.

Jānis Ģīlis

Jānis Ģīlis

–       Un tātad – vai plastikas ķirurģija mūsdienu sievietei ir kaprīze un vispārēja jaunības kulta sekas vai tomēr objektīva nepieciešamība?

–       Es neteiktu, ka tas ir kāds jaunības kults vai sabiedrības apsēstība ar skaistumu un jaunību. Es pat gribētu apgalvot, ka nedz skaistumkopšana vispār, ne plastikas ķirurģija nav tik daudz par skaistumu vai jaunību, cik par savas labsajūtas, emocionālā komforta uzlabošanu. Vai tā ir biļete uz laimīgāku un veiksmīgāku dzīvi? Ja runa ir par sievietes diskomfortu sava ārējā izskata sakarā, tad es pat teiktu – jā, tā ir iespēja! Turklāt mēs, plastikas ķirurgi, esam ar psiholoģijas zināšanām, lai spētu filtrēt, vai tā vienkārši ir sievietes n-tā kaprīze un vēlme būt par Bārbiju, vai tomēr gadījums, kad mēs patiešām varam uzlabot sievietes pašvērtējumu.  Ja tu esi skaista, tu izstaro enerģiju, dzirkstī, tev lietas notiek raitāk un apkārtējie tiecas pie tevis – tā ir tāda ķēdes reakcija, kad viena lieta noved pie nākamās. Būt pievilcīgam, koptam savā ziņā ir dabisks mūsdienu konkurētspējas jautājums.

Turklāt ir jānošķir, kad plastikas ķirurģija ir kaprīze un kad – gandrīz nepieciešamība. Piemēram, kāds var būt saņēmis “mantojumā” no saviem vecākiem atļukušas, lielas ausis, vai acīm ir smagi uzgūluši plakstiņi, vai arī kādam ir nepārejoši lieli, tumši loki zem acīm. Daudzas sievietes nav apmierinātas ar savām krūtīm. Vienalga, vai tā ir dabas dota nepilnība vai arī iegūta pēc bērna barošanas – viņas nejūtas labi. Katru pavasari viņas sagaida ar zināmu trauksmes sajūtu – atkal pludmales sezona! Ir sievietes, kurām bērnu kopšanas atvaļinājums ir bijis gana smags, un tas diemžēl ir redzams viņu sejā. Un te estētiskā ķirurģija var palīdzēt – bieži vien tā ir tikai pusstunda korekcijas, un šādas problēmas ir atrisinātas. Un pēc operācijas es redzu tās pārvērtības, kas notiek ar sievieti – sievietes burtiski iztaisno muguru, mainās attieksme pret sevi. Tas, kā tu izskaties, veido arī apkārtējo attieksmi pret tevi. Turklāt darba tirgus, jo īpaši dažās jomās, var būt diezgan nežēlīgs.

–       Vai plastikas ķirurģija ir efektīvākais līdzeklis cīņā ar novecošanu – ja runājam par estētisko pusi?

–       Tas ir komplekss jautājums, kas ietver daudzas lietas. Pavisam nopietni jāuztver savs dzīvesveids, attieksme pret sevi. Pastāv acīmredzama sakarība starp to, kāda ir sievietes āda pēc trīsdesmit pieciem gadiem un to, kādas kvalitātes kosmētiku viņa ir lietojusi. Tāpēc mans padoms ir jau jaunībā atrast uzticamu kosmetoloģi, kas pazīst tavu ādu, un sekot viņas padomiem. Nav jāgaida ne sešdesmit un pat ne piecdesmit gadu vecums, lai veiktu sejas kapitālo remontu. Tas jādara laikus. Protams, vienai sievietei daba ir devusi labākus gēnus, citu ir apdalījusi, bet mēs kā ārsti redzam, ka 35 gados sākas novecošanas procesi. Tad gudrākais būtu nevis gaidīt līdz pilnīgam sabrukumam, bet rīkoties profilaktiski. Ar nelielu estētisku iejaukšanos – hialuronskābes injekcijām, mezoterapiju, botulīna toksīnu – var apturēt novecošanu un pat atgriezt desmit gadus atpakaļ. Un bez ķirurģiskas iejaukšanās process pavisam noteikti būs maigāks, atveseļošanās saudzīgāka un mazāk laikietilpīga, arī lētāka.

–       Kādas ir plastikas ķirurģijas tendences? Kas mūs gaida?

–       Jāatzīst, ka daļa cilvēku joprojām klusi tic kādam brīnumlīdzeklim, kuru beidzot izgudros vai atradīs un kas saglabās jaunību līdz pat sirmam vecumam. Nez vai tādu atradīs, taču, protams, tehnoloģijas kļūst aizvien efektīgākas. Nākotnes medicīnas ierocis ir cilmes šūnas, ar tām strādājam jau tagad, taču vēl milzums pētījumu un atklājumu priekšā.

Latvijā attīstās medicīniskais tūrisms – lielais vairums mūsu ārstu ir labi izglītoti, ar pieredzi un nopietnu zinātnisko bāzi, mūsu aparatūra neatpaliek no Rietumu klīniku aprīkojumiem, taču atalgojuma ziņā ir lētāki nekā kolēģi, piemēram, Eiropā. Tātad klienti jau brauc un brauks uz Latviju.

Vēl viena tendence – sievietes vairs neslēpj, ka izmanto plastikas ķirurģijas pakalpojumus. Rūpēties par sevi un labi izskatīties ir prestiži.

Kafijas pauze | Monday, www.bigstockphoto.com

Par pozitīvu domāšanu

Divi draugi devās pārgājienā pa tuksnesi. Kādu laiku gājuši, draugi sastrīdējās, un viens no viņiem otru iepļaukāja. Draugs, kurš tika iepļaukāts, neko neteikdams, ar akmeni smiltīs uzrakstīja: “Šodien mans draugs man iesita pļauku.”

Viņi turpināja ceļu, līdz atrada oāzi, kur izlēma nomazgāties. Draugs, kurš pirms tam bija ticis iepļaukāts, ūdenī iegāja dziļāk, pazaudēja pamatu zem kājām un sāka slīkt. Bet draugs viņu izglāba. Pēc tam, kad viņš bija atguvies, viņš uz akmens uzrakstīja: “Šodien mans draugs man izglāba dzīvību.”

Otrs draugs, kurš viņu bija iepļaukājis un vēlāk izglābis, jautāja: “Kad es Tevi sāpināju, tu to uzrakstīji smiltīs, taču tagad tu raksti uz akmens – kāpēc?”

Uz to draugs atbildēja: “Kad kāds mani sāpina, es izvēlos to uzrakstīt smiltīs, lai vējš to aizpūš prom, un es varu piedot. Bet, ja kāds izdara ko labu, to vajadzētu iekalt akmenī, lai neaizmirstu.”

+

Monday.lv esam radījuši tev!

Ja tev tas patīk, pievienojies mūsu atbalstītājiem!