Kafijas pauze | Elīna Dubava, speciāli Monday, foto -www.bigstockphoto.com

Astroloģiskā prognoze ekonomikai 2014

Gaidot gadumiju, mēs kāri tveram pēc nākotnes prognozēm – vienalga, vai uztveram tās nopietni vai ar smaidu. Visvairāk, protams, gribam zināt, ko zvaigznes sola mūsu katra dzīvē. Bet kas gaida Latvijas ekonomiku? Monday lasītājiem savu versiju piedāvā sertificēta astroloģe Guna Kārkliņa, kas biznesa astroloģiju praktizē jau sesto gadu.

Kas mūs gaida ekonomikā nākamgad?

Ekonomiski gads nebūs viendabīgs. Jāatzīst, ka nākamā gada pirmais pusgads līdz 18. maijam Latvijā ekonomikas ziņā būs sarežģītāks. Redzamas vairākas planētu kombinācijas, kas īsti neļauj attīstīties. 2014. gadā ir iespējami utopiski plāni, pārāk liels optimisms, atkal modīsies vēlme dzīvot uz kredīta… Savukārt pēc 18. maija situācija kļūs labāka, tad iezīmējas atsevišķas veiksmīgas nozares. Varbūt tas ir mazliet nepopulāri, bet vairāk izdevību nekā iepriekš varētu parādīties tieši lauksaimniekiem. Attīstīsies jomas, kas saistītas ar pārtikas ražošanu, plaša patēriņa precēm, tirdzniecību. Veiksme būs arī ar sportu saistītā biznesā. Normālas pozīcijas iezīmējas izklaides industrijā, komercizglītības nozarē. Nākamgad krietni būs jāpacīnās tiem, kam bizness saistās ar būvniecību, zemes īpašumu lietām – viņiem klāsies ne tik labi. Banku sektors par peļņu nākamgad sūdzēties nevarēs, problēmām nevajadzētu būt. Kā veiksmīga joma parādās arī loģistika, dažādi transporta pakalpojumi. Savukārt diezgan viduvēji klāsies tām uzņēmējdarbības nozarēm, kas saistītas ar telekomunikācijām, interneta tehnoloģiju pakalpojumiem un interneta veikaliem. Nekas dižs nav gaidāms tranzīta biznesā. Tomēr gribu uzsvērt, ka tās ir vispārīgas prognozes, jo katrai firmai veiksmes vai neveiksmes horoskopā jāskatās individuāli. Kopumā izskatās, ka veiksme uzspīdēs vidējam un mazajam biznesam.

Eiro ienākšana Latvijā

No astroloģiskā viedokļa raugoties, ar eiro ieviešanu mums ies grūti. Izskatās, ka iedzīvotājiem būs grūti pieņemt jauno nacionālo valūtu. Turklāt līdz ar eiro parādīšanos Latvijā vismaz sākotnēji nevaru prognozēt strauju ekonomikas uzlabošanos. Iezīmējas pārejas un piemērošanās grūtības. Cilvēki, uzņēmēji un bankas, protams, tam nopietni gatavojas, taču līdz nākamā gada februāra beigām sliktās pozīcijās ir Venēra, kuras pārvaldībā ir finanses. Mums eiro ieviešana reālā dzīvē ienāks Mežāža zīmes laikā, kas ir ļoti smagnējs un grūts laiks. Turklāt Latvijas eiro sāka kalt tā dēvētajā čika laikā. Tas ir laiks, ka ikdienas fonu nosakošais mēness neveido kombinācijas ar planētām un pāriet no vienas zodiaka zīmes otrā. Man gan ir grūti prognozēt detaļās, iespējams, bankas nespēs apkalpot visus, varbūt cilvēkiem būs grūti aptvert… Katrā ziņā gaidāms zināms eirošoks ar cenu apaļošanu. Tiesa gan, mēs vēl neesam tādā situācijā bijuši, tāpēc reālos notikumus pagaidām grūti salīdzināt ar planētu kombinācijām. Arī mums astrologiem, šis būs jaunu mācību laiks.

GPS, Iedvesmai | Monday www.bigstockphoto.com

Šis un tas par labajiem nodomiem

Optimists Vecgada vakarā neaizmieg līdz pusnaktij, lai pārliecinātos, ka Jaunais gads ir atnācis. Savukārt pesimists – lai būtu drošs, ka Vecais gads aiziet! – Bils Vaighans

Lai jūs vienmēr būtu karā ar saviem netikumiem, mierā – ar saviem kaimiņiem, un lai katrs Jaunais gads palīdz jums atrast jūsos labāku cilvēku  – Benjmins Franklins

Jaunā gada pirmā diena …tā ir pieņemts, ka šajā dienā ikgadu varam apņemties realizēt labos nodomus. Jau nākamajā nedēļā ar tiem jūs varat atsākt bruģēt ceļu uz elli … kā parasti – Marks Tvens

Vienmēr paturiet pratā, ka jūsu apņemšanās gūt panākumus jums pašiem ir daudz nozīmīgāka kā jebkuram citam – Abrams Linkolns

Es apņemos vairs nesūdzēties! No Jaunā gada perspektīvas viss izskatās lieliski, pat atgriežas labs humors, kas bija zaudēts neveiksmēs! – Leonards Bernšteins

Mēs nopelnam iztiku no tā, ko saņemam, bet dzīvi nopelnam ar to, ko dodam citiem – Vinstons Čerčils

Man nav nekādas apņemšanās Jaunajam gadam. Pietiek, ka plānošana, kritizēšana, sevis sodīšana un savas dzīves pārveidošana jau ir ikdienas notikums – Anais Nin

Jaungada apņemšanās ir sevis novērtēšanas un nožēlas attīrīšanās rituāls, kas prasa godīgumu pašam pret sevi un galu galā spēcina pazemību. Šo apņemšanos laušana ir daļa no šī cikla – Ēriks Zorns

Finanšu meistarklase, Meistarklases | Monday www.bigstockphoto.com

Ko gaidīt, kad gaidām eiro?

Gada nogalē mēs mēģinām ieskatīties dažādās prognozēs un  minēt, kāds varētu būt nākamais gads. Šis būs īpašs, jo Latvijai būs jauna nauda. Tāpēc eiro ieviešanas priekšvakarā Monday sarunājas ar Latvijas bankas ekonomisti Agnesi Bičevski par to, kāds ekonomikā varētu būt 2014. gads un kas noteiks, vai tas būs labs gads!

Monday: Vidējās algas ir sasniegušas trekno gadu līmeni, bet cilvēki joprojām jūtas drīzāk depresīvi un tik daudz netērējas? Kā tu to skaidrotu?

Agnese: Mazumtirdzniecības apgrozījums kopš krīzes zemākā punkta ir audzis vidēji ar 7% pieaugumu gadā, tomēr tas joprojām atpaliek par aptuveni 23% no trekno gadu pārdošanas apjomiem (salīdzināmās cenās, t.i., izslēdzot cenu ietekmi). Vidējā darba samaksa, tāpat izslēdzot inflācijas ietekmi, patlaban ir gandrīz sasniegusi pirmskrīzes līmeni. Te var runāt par vairākiem atšķirības noteicošajiem faktoriem, tomēr ir divi galvenie iemesli. Pirmais, treknajos gados patēriņu stimulēja ne vien algu un citu ienākumu kāpums, bet arī kredīti. Šajā laikā nozīmīgi palielinājās mājsaimniecību parāds, kas vēlāk ierobežoja arī tēriņu iespējas. Otrs iemesls ir krietni zemāks nodarbināto skaits salīdzinājumā ar pirmskrīzes līmeni emigrācijas un augstāka bezdarba līmeņa dēļ – vidējā alga ir praktiski sasniegusi pirmskrīzes līmeni, bet darba samaksas saņēmēju skaits joprojām ir krietni zemāks. Tāpat mazāks ir arī patērētāju skaits, kas atbalsojas arī kopējos tirdzniecības rādītājos.

Agnese Bičevska, foto - Līga Rutkovska

Agnese Bičevska, foto – Līga Rutkovska

Monday: Vai tu piekrīti, ka ekonomikas virzienu lielā mērā ietekmē cilvēku noskaņojums? Un cik lielā mērā tas ietekmē krīžu dziļumu vai atveseļošanās ātrumu? Kur esam tagad un uz ko varam cerēt ekonomikā?

Agnese: Iedzīvotāju noskaņojums patiešām ietekmē patērētāju uzvedību – vēlmi tērēt, uzkrāt, aizņemties un investēt. Treknajos gados optimisms auga, un daudziem šķita, ka rīt pelnīs vēl vairāk un viņu īpašuma vērtība būs vēl augstāka, tādēļ tērēja nopelnīto un vēl papildus aizņēmās. Šis straujais kreditēšanas vilnis vēl pielēja eļļu ugunī un stimulēja jau tā strauji augošo tautsaimniecību. Krīzes periodā novērojām pretēju situāciju – ienākumi saruka un iedzīvotāji tēriņus papildus ierobežoja, veidojot piesardzības uzkrājumus. Nedrošības par rītdienu provocētā uzkrājumu veikšana, kas bieži vien neuzticēšanās banku sektoram dēļ tika veikta skaidrā naudā, neļāva šai naudai “strādāt” un sildīt ekonomiku, tā krīzi vēl padziļinot un paildzinot. Ja izaugsmes gados iedzīvotāji un valdība būtu atlicinājuši līdzekļus uzkrājumiem nebaltai dienai, tad krīze nebūtu bijusi tik dziļa un mēs būtu labāk pasargāti no globālās ekonomikas satricinājumiem. Šajā gadījumā es uzsveru – labāk, jo mazai un atvērtai ekonomikai pilnībā būt pasargātai no ārējiem vējiem ir praktiski neiespējami, lai gan mūsdienu globalizācijas apstākļos tā droši vien var teikt par teju ikvienu tautsaimniecību.

Kopš 2011. gada Latvijas iekšzemes kopprodukts ir audzis vidēji par 5% gadā. 4-5% izaugsmi var prognozēt arī 2014-2015. gadā. Izaugsmes noturību pat vājākas globālās ekonomikas fonā stiprina atgūtā konkurētspēja un algu kāpumam atbilstošs ražīguma pieaugums, kas bija viena no nozīmīgākajām tautsaimniecības attīstības nesabalansētības problēmām pirms krīzes.

Monday: Kā, tavuprāt, cilvēki jūtas pirms eiro ieviešanas – drīzāk optimistiski vai pesimistiski? Vai ziema un tumšais laiks ietekmē mūsu noskaņojumu?

Agnese: Iedzīvotāju aptaujas rāda, ka noskaņojums Latvijā ir jau apsteidzis pirmskrīzes līmeni. Tomēr „DNB Latvijas barometra. Nr.64” aptaujas rezultāti liecina, ka šogad aptaujātie iedzīvotāji uz nākotni skatījušies nedaudz pesimistiskāk nekā 2012.gadā. Tas galvenokārt saistīts ar bažām, vai pāreja uz eiro notiks gludi (58% aptaujāto uztrauc jaunās valūtas ieviešana). Un nevis ar ziemu un tumšo laiku. Jo, sekojot iedzīvotāju noskaņojuma mērījumu aptaujām, tās neuzrāda apstiprinājumu, ka ziema un tumšais laiks ietekmētu mūsu noskaņojumu. Pat neraugoties uz to, ka līdzās tumsai un aukstumam, šis laiks iezīmējas arī ar lielākiem maksājumiem par apkuri un elektrību.

Monday: Mediji un atseviški populāri cilvēki mūs baida – būs slikti! Viens no drošiem scenārijiem, kā tikt galā ar nedrošu nākotni, ir gatavoties sliktākajam un tad priecāties, ka noticis labāk, kā cerēts. Kā tev liekas – labāk šis scenārijs vai drīzāk vairot pozitīvās domāšanas paradumus? Un kas ekonomikā varētu būt pozitīvas domāšanas piemērs?

Agnese: Domāju, ka īsti labi nav nedz slīgt pārlieku lielā pesimismā, nedz līksmot bez veselīgas piesardzības. Bet pašapziņu celt gan būtu noderīgi. Piemēram, atbrīvoties no mīta, ka Latvijā rūpniecības nav. Latvijā joprojām ir un ik dienas rodas jauni, lieliski uzņēmumi, ar kuriem varam būt patiesi lepni. Tā kā man ir gods būt Latvijas eksporta un inovācijas balvas žūrijā un ik gadu apmeklēt vairākus desmitus konkursa finālistu, tad šajā laikā manas kājas teju nepieskaras zemei aiz prieka un gandarījuma, ko tik Latvijas uzņēmēji neiespēj. Nereti mūsējie izgriež pogas pat pasaules smagsvariem. Ja caurskatām šos sarakstus, tad lielu daļu no uzņēmumiem mēs nemaz nepazīstam, jo kā eksportētāji tie paši nemeklē publicitāti Latvijā, vienlaikus pašmāju mediji nereti ir kūtri veiksmes stāstu publiskošanā, jo lasītāji vairāk alkst skandālu. Jāatzīst gan, ka kopš krīzes situācija šajā ziņā ir uzlabojusies, arvien vairāk medijos tiek stāstīts par pašmāju ražojumiem un arī iedzīvotāji tos atbalsta ar saviem maciņiem.

Pie tam 2014. gads būs notikumiem bagāts – būsim pieraduši pie jaunas valūtas, tiks izveidota jauna valdība, ievēlēta jaunā Saeima un mūsu pārstāvji Eiropas Parlamentā, kā arī būsim Rīgu daudzinājuši kā Eiropas kultūras galvaspilsētu. Tas neapšaubāmi būs darbīgs un spriedzes pilns gads. Esmu pārliecināta, ka 2014. gada nogalē, jau prognozējot gaidāmā 2015. gada ekonomiskos procesus valstī kopumā un ģimenes finansiālo situāciju, iedzīvotāji savās prognozēs būs kļuvuši krietni optimistiskāki.

Monday: Vai kaut kādā ziņā eiro varētu uzlabot mūsu labklājību? Atceros, kad iestājāmies Eiropas Savienībā, mūs dažus sekojošos gadus cēla uz augšu arī mūsu ticība, ka ātri varam sasniegt ES valstu  līmeni, vai tagad arī kas tāds būtu iespējams?

Agnes: Eiro pats par sevi nav nekāds labklājības garants, to nevar iebērt kā šķīstošo vitamīnu tableti ūdens glāzē, un nu tik ekonomika sāks šņākt un burbuļot. Tā ir iespēja. Un šo iespēju var izmantot un var arī neizmantot. Eiro var atvieglot norēķinus, mazināt valūtas maiņas izdevumus un parāda apkalpošanas izmaksas, veicināt investoru vēlmi “ienākt” Latvijā. Tas tiešām var sniegt papildu iespējas attīstīties, bet tas neglābs no krīzēm vai stagnācijas, ja saimniekosim ar viendienīša pieeju. Šodien – labi, rīt – kauč plūdi.

Monday: Mēs vienmēr salīdzināmies ar Igauniju, kas daudzos aspektos izrādās veiksmīgāka par Latviju. Kas ir Igaunijas veiksmes noslēpums?

Agnese: Jāatzīst, ka igauņi tomēr ir raduši domāt vairākus soļus uz priekšu. Lai gan arī Igaunija sāpīgi izjuta krīzes periodu, tomēr situācija bija labāka pārdomātākas iepriekšējās saimniekošanas dēļ. Valdība bija izveidojusi uzkrājumus nebaltai dienai. Igaunijā bija un ir augstāka ienākumu vienlīdzība. Krīzes laikā bija plašākas iespējas saviem spēkiem pasargāt mazāk pārtikušos un mazināt emigrāciju, vienlaikus nepalielinot valsts parādu. Kaimiņiem ir krietni labāka demogrāfiskā situācija.

Tas viss ir noteiktas politikas rezultāts, nejaušībām te ir maza loma. Nekas nepaveicams tas nebūtu arī mums, tomēr ir daži pamatnosacījumi, bez kuriem izcilas sekmes būs grūti gūt. Piemēram, spēcīga izglītības sistēma un investīcijas augstražīgās ražotnēs.

 

 

Saturs radīts ar DNB bankas atbalstu

Izklaide, Kino | Daina Novikova foto-www.bigstockphoto.com

Ko gaidīt nākamgad uz lielajiem ekrāniem?

 

Ikkatrs gads iesākas ar jauniem plāniem, cerībam un ilgām. Protams, arī šovbiznesa industrija nesnauž. Tāpēc piedāvājam ieskatu piecās visgaidītākajās nākamā gada filmās.

Maleficent   Kopš Holivuda ir sākusi aizrauties ar pasaku ekranizācijam, tās kļūst arvien grandiozākas un specefektiem bagātākas. Izskatās, ka arī jau šobrīd par vienu no nākamā gada veiksmīgakajām filmām pasludinātā Maleficent iet pagājušā gada kases grāvēja „Sniegbaltīte un mednieks” pēdās, vēl pirms noskatīšanās liekot mums apjaust tās varenumu. Pasakas, „Apburtā princese” ekranizācijas treileris vien ir visai nervus kutinošs, tādēļ šaubu par filmas episkumu,šķiet, nav nevienam. Un, ja vēl ļauno karalieni spēlē Andželina Džolija, visticamāk kopīgam kino seansam piekritīs arī vīrietis.

Noah    Filma, kas radīta pēc gandrīz katram bērnam zināma Bībeles stāsta par Noasu, kurš, uzbūvejot šķirstu savai ģimenei un pārītim no katras pasaules dzīvnieku sugas, lai tā neaizietu bojā, izglābjas no iznīcinošajiem plūdiem. Filmas bonuss noteikti ir Rasels Krovs Noasa lomā, turklāt tajā piedalās arī leģendārais Entonijs Hopkinss, kā arī citi izcili aktieri.

The Grand Budapest Hotel  Šī nenoliedzami ir viena no daudzsološākajām nākamā gada filmām. Ves Andersons  (Mēness lēkta karaļvalsts, Varenā Tanenbaumu ģimene) ir pazīstams ar savu īpatnējo un šarmanto rokrakstu pēdējās desmitgades kino. Šoreiz stāsts riņķos ap Budapeštas viesnīcas konsjeržu, kādas bagātas kundzes slepkavību un mantojumā atstāto gleznu 20.gs. divdesmitajos gados. Komēdijā piedalās viss Holivudas krējums, iespējams, kino skatītājus lutinošākā aktieru izlase – galvenajā lomā Ralfs Fainss, bet filmā piedalās arī Džūda Lovs, Tilda Svintone, Edvards Nortons, Adrians Brodijs, Daniels Defo un daudzi citi.

Interstellar Režisors Kristofers Nolans ierasti bijis ļoti noslēpumains savu filmu sakarā, arī pirms filmas Pirmsākums jeb Inception nebija daudz skaidrības par pašu filmu un nākamgad gaidāmā Interstellar nav izņēmums. Filmas treileris neko daudz neatklāj, stāsts  ir noslēpumā tīts un iespējams saistāms ar klimata izmaiņu ietekmi uz lauksaimniecību un jaunu lauksaimniecības zemju meklējumiem. Katrā ziņā, esam ieintriģēti, Kristofers Nolans reti liek vilties.

Nymphomaniac: Volume I Filma, protams, būs skandaloza, Lars fon Trīrs (Antikrists, Melanholija, Dejotāja tumsā) citādāk nemāk un negrib. Filmā Šarlote Gainsburga tēlo pašdiagnosticētu nimfomāni, kura caur filmas nodaļām stāsta par savu erotisko pieredzi no jaunības līdz 50 gadu vecumam un filmas ainas nebūt nebūs kautrīgas. Taču, nav šaubu, ka Nimfomāne būs viena no nākamā gada dumpinieciskākajām un apspriestākajām filmām.

50 Shades of Grey  Pēdējā laika visgaidītākās grāmatas ekranizācijas veidotāji ir izdomājuši tomēr tik grandiozu projektu nesasteigt un paziņojuši, ka uz pasaulslavenā erotiskā bestsellera 50 Shades of Grey motīviem balstītā filma pirmizrādi piedzīvos tikai 2015. gada februārī. Tomēr to, cik svarīga šī filma būs miljardiem sieviešu visā pasaulē, pierāda kaut vai aktieru atlases peripetijas, kurās visai skaļi iesaistījušās arī grāmatas fanu kluba biedres, pa kārtai izsvilpjot producentu atlasītos Kristjena Greja lomas atveidotājus. Lai arī oficiālais treileris filmai vēl nav tapis (internetā gan klejo neskaitāmas to neoficiālās versijas, īpaši aizrautīgie, pardon – aizrautīgās – ir pat pamanījušās sastādīt filmas skaņu celiņus), piedavājam aplūkot žurnāla Entertainment vāku, kuram pozējuši galējo atlasi izturējušie Anastasijas Stīlas un Kristjena Greja lomu atveidotāji Dakota Džonsone un Džeimijs Dornans.

50-shades-grey

Skaistums, Stils | Ilze Čečina, foto - publicitātes arhīvs Dolce&Gabbana rudens-ziema 2013-2014

Dreskods: karnevāls!

Ja esi ielūgta uz ballīti karnevāla stilā, ir divas iespējas tērpa izvēlei. Pirmā – noīrēt īstu kostīmu kādā teātra vai kino noliktavā, bet otrā – ļauties aktuālajam modes piedāvājumam. Teātra kostīmam ir daži riska faktori – tērps var smaržot pēc naftalīna vai būt laika zoba apgrauzts, un tu riskē izskatīties nevis šiki, bet drīzāk smieklīgi.

Lai savu karnevāla tērpu atrastu apģērbu veikalā, nāksies pielikt pūles, būt radošai un asprātīgai, toties rezultātā tērps vairāk atbildīs tavai personībai. Un pats galvenais – pēc pasākuma lieliski papildinās tavu drēbju skapja saturu!

Iedvesmu tradicionālām maskām piedāvāju smelties no ģeniālās amerikāņu fotogrāfes Anijas Leibovicas darbiem. Volta Disneja kompānija 2007.gadā māksliniecei pasūtīja fotosēriju ar dažādiem Disneja pasaku filmu sižetiem, kur modeļi ir slavenas Holivudas filmu zvaigznes. Viena no pirmajām tapa fotogrāfija ar aktrisi Reičelu Veizu kā Sniegbaltīti, 2008.gadā Džūliana Mūra iejutās Nāriņas tēlā, bet jaunākās fotogrāfijas tapušas 2013.gadā, piemēram, ar dziedātāju Teilori Sviftu kā Zeltmatīti.

Sniegbaltīte

Vislabāk piestāvēs romantiskām tumšmatēm ar gaišu ādu un izteiksmīgu lūpu formu – jo tās, protams, jākrāso asinssarkanas.

Aktrise Reičela Veiza

Aktrise Reičela Veiza

1snowwhite

Svārki EUR 64,60 somemoment.com, Blūze Milly EUR 320, netaporter.com; Apkakle EUR 59, botticca.com; Matu lenta Eugenia Kim EUR 90, netaporter.com; Josta EUR 380 alexandermcqueen.com; Somiņa EUR 20,55 asos.com; Kurpes Ted Baker EUR 150,69 asos.com; Lūpukrāsa Christian Dior Addict, ap EUR 18

Ļaunā karaliene

Tēls derēs visām, kurām apnicis būt labajām meitenēm un vienu vakaru gribas lepni izsliet zodu un nesveicināt tos, kuri nav pelnījuši jūsu uzmanību.

Aktrise Olīvija Vailda

Aktrise Olīvija Vailda

2karaliene black

Trikotāžas blūze EUR 25,99 Bershka; Spalvu jaka EUR 117, topshop.com; Svārki ap EUR 99,46 Ivo Nikkolo; Galvas rota Eugenia Kim EUR 295, netaporter.com; Kaklarota EUR 17, Lindex; Somiņa EUR 95,89 asos.com; Gredzens EUR 195, alexandermcqueen.com; Apavi ap EUR 354,30 Ivo Nikkolo; Smaržas Lady Gaga Fame 50ml EUR 20,92 220.lv

Mazā Nāriņa

Derēs rudmatēm un pārējām, kuras dievina zilo krāsu un fliteru mirdzumu. Tomēr svarīgākais šai maskai ir siluets – precīzākā izvēle būs augumam pieguloša, gara kleita ar paplatinājumu lejasdaļā – kā nāras asti.

Aktrise Džuliana Mūra

Aktrise Džuliana Mūra

3naara

Korsete Remm Juan EUR 1722, bysymphony.com; Svārki EUR 125, topshop.com; Auskari EUR 6,99 Monton; Dzeltena somiņa EUR 47,95 asos.com; Puszābaciņi EUR 89,95 Zara; Kleita Herve Leger EUR 1460, netaporter.com; Kaklarota EUR 49,99 Mango; Zila somiņa EUR 54,80 asos.com; Kurpes EUR 39,95 Zara

Princese Jasmīne

Austrumnieces tēls, pirmkārt, ieteicams visām mākslīgā iedeguma fanēm. Otrkārt – tām, kuras visu gadu cītīgi vingrojušas un var demonstrēt skaistu vēderu. Un arī tām, kurām zelta nekad nav par daudz vai par spožu

Dziedātāja un aktrise Dženifera Lopesa un dziedātājs Marks Antonijs

Dziedātāja un aktrise Dženifera Lopesa un dziedātājs Marks Antonijs

4jasmine

Korsete EUR 44, topshop.com; Bikses EUR 69,99 Mango; Blūze EUR 69,95 Massimo Dutti; Žakete EUR 49,99 Mango; Kaklarota EUR 39,99 Mango; Auskari EUR 19,99 Mango; Somiņa EUR 39,99 Zara; Apavi EUR 116,44 asos.com

Zeltmate

Maska ir kā radīta visām, kuras grib izmēģināt saldas blondīnes tēlu, jo bez pārliecinoši garas parūkas neiztikt. Šādus parūku variantus meklē ebay.com piedāvājumos.

) Dziedātāja Teilore Svifta

Dziedātāja Teilore Svifta

5zeltmate

Krēmkrāsas kleita EUR 76, topshop.com; Violetas krāsas kleita Adrianna Papell ap EUR 169,24 macys.com; Kaklarota EUR 32, topshop.com; Matu rota EUR 11,31 Lindex; Somiņa EUR 35,99 Mango; Kurpes EUR 79,99 Mango

Raksta autore:

ILZE ČEČINA, stiliste un modes dizainere

ILZE ČEČINA, stiliste un modes dizainere

Kafijas pauze | Monday www.bigstockphoto.com

Kā vairot mieru?

Ko tu vari darīt, lai vairotu mieru pasaulē? Ej mājās un mīli savu ģimeni! – Māte Terēze

Ģimene ir tava vērtīgākā atbalsta sistēma. Tie ir tavi cilvēki, kas vienmēr tevi atbalstīs, priecāsies par tevi un būs kopā ar tevi! Iespējams tagadējos laikos tava ģimene ir arī tavi labākie draugi. Vienalga, ko tu devē par savu ģimeni, labakais, ko tu vari tai sniegt ir tavs laiks un uzmanība.

Lai silti un devīgi Ziemassvētki!

GPS, Iedvesmai | Monday www.bigstockphoto.com

Brīnumu gaidot

Visiem, kas apmaldījušies meklējot…gaidot brīnumu…

„…… Ja kāds meklē, tad viegli var gadīties, ka viņa acs redz vairs vienīgi to lietu, kuru viņš meklē, ka viņš vairs nespēj neko atrast, neko negrib ielaist sevī, jo domā tikai par meklējamo, jo viņam ir mērķis, jo viņš ir šī mērķa apsēsts. Meklēt nozīmē zināt mērķi. Bet atrast nozīmē būt brīvam, būt atvērtam, būt bez mērķa. Tu, godājamais, varbūt patiesi esi meklētājs, jo tiekdamies pēc sava mērķa, neredzi daudz ko tādu, kas atrodas tavu acu priekšā….. varbūt tas, ka tu meklē par daudz un ka meklēšanas dēļ tu netiec pie atrašanas” (Hermanis Hese, Sidharta)

 

Ziemassvētki ir stāsts par to, kā ieraudzīt neiespējamo. Dažkārt tas ir tālu un grūti saskatāms, taču visbiežāk tepat, tavu acu priekšā. Un faktiski mēs to redzam – taču redzam ar sirdi, un prāts tam nespēj vai negrib noticēt. Ziemassvētki ir mirklis, kad var ieraudzīt neiespējamo. Jo beidzot tam drīkst noticēt.

Lai mums katram uzmirdz sava Ziemassvētku zvaigzne!

Trendi | Džineta Dimante, foto -www.bigstockphoto.com

Dalīties, lai iegūtu

Dalīšanās ekonomika pagaidām vēl ir jauns vārds uzņēmējdarbībā un sabiedrības dzīvē. Un patiesībā tas vairāk ir stāsts nevis par biznesu, bet par jaunu sociālo procesu izpratni un citādu skatījumu uz pasauli.

Atdzīvināt tradīciju

Bieži vien modē atgriežas labi aizmirsts vecais. To varam attiecināt ne tikai uz modi, bet arī dažādiem sociālajiem procesiem. Kurš gan neatceras tos laikus – ja vien tos ir piedzīvojis, – kad mēs dalījāmies ar bērnu drēbēm, nododot tās radu vai draugu bērniem, aizņēmāmies kādu balles kleitu, deficīta ierīci vai pat pašu zīmētu Monopola spēli. Un tas jau nemaz nav tik grūti! Sociālisma sistēmā galvenais dzinulis šādai savstarpējai izpalīdzēšanai vai tagad smalkā vārdā sauktai dalīšanās ekonomikai (Sharing economy) bija daudzu lietu deficīts. Citiem vārdiem – dažādu preču trūkums tirdzniecībā. Pircējiem nauda toreiz bija, bet nebija īsti ko nopirkt. Šodienas pārpildītajos veikalos ir grūti iedomāties, kā tas varētu būt, biežāk novērojams ir naudas trūkums. Tātad ir arī pietiekami laba motivācija atdzīvināt šīs tradīcijas un izvērst tās daudz plašākā mērogā. Milzīgās informāciju tehnoloģiju iespējas mums to ievērojami atvieglo.

Divas trešdaļas britu tic un iesaistās

Kādā ilgtspējīgai attīstībai veltītā konferencē Londonā 2011. gadā satiku ļoti enerģisku un par savu ideju iedegušos kundzi Benitu Mastofsku. Viņa dibināja savu uzņēmumu, lai izveidotu interneta platformu, kas palīdzētu vērst plašumā dalīšanās ekonomikas praktisko realizāciju. Toreiz, jāatzīstas, neticēju, ka to var uzskatīt par uzņēmējdarbības veidu. Taču, sekojot viņas panākumiem šī gada laikā, redzu, ka var gan. Dažu mēnešu laikā Benitas izveidotā kompānija Compare and Share Ltd. ir ieguvusi sabiedrības investīcijās (crowd funding) vairāk par 152 tūkstošiem mārciņu, kas ir trīs reizes vairāk, nekā bija plānots. Benita stāsta, ka gadā viņai izdodas ietaupīt 20 tūkstošus mārciņu, pateicoties dalīšanās ekonomikai. Pēc viņas aplēsēm apmēram divas trešdaļas britu ir kaut kādā mērā iesaistījušies dalīšanās procesos. Acīmredzot cilvēki tic un atbalsta šo ideju, citādi jau viņi neinvestētu kompānijā.

Kādas tad ir iespējas ietaupīt, pateicoties dalīšanās ekonomikai? Viens no veidiem ir pievienošanās Zipcar klubam, kurā automašīnu lietotāji maksā dalības maksu – gadā aptuveni 60 mārciņas un pēc tam maksā ap 10 mārciņām stundā, iznomājot kādu no mašīnām – tās, līdzīgi kā velonomas, izvietotas dažādās pilsētas vietās. Benzīns un citas kārtējās izmaksas ir iekļautas cenā, un dažās pilsētās šīm mašīnām ir īpašas atlaides autostāvvietās. Kas par ietaupījumu cilvēkiem, kas mašīnas izmanto neregulāri! Un arī videi labi, jo milzīgs resursu ietaupījums.

Iespēju daudz

Dalīšanās ekonomika darbojas arī vienkāršākā līmenī, piemēram, paņemot savā auto pa ceļam kolēģi vai bērnu klasesbiedrus. Tipiska ir arī darba instrumentu, balles tērpu, sporta inventāra noma tā vietā, lai tos pirktu. Citi izvēlas apvienoties, lai kopīgi pirktu pārtiku vairumā un tādejādi maksātu par to mazāk, pieskatot viens otra bērnus uz maiņām, samainoties ar mājvietām atvaļinājuma laikā, kas dod iespēju ietaupīt viesnīcas izdevumus, atdodot vai lēti pārdodot bērnu drēbes u.t.t. Nesena telefona aplikācija Lielbritānijā dod iespēju paziņot par ēdiena pārpalikumu, ko var atdod bez maksas kādam, kam tas lieti noder. Līdzīga sistēma darbojas arī uzņēmumu līmenī, kas izīrē savas brīvās telpas vai pat darba vietas ārpus parastā darba laika. Sociālās aprūpes iestādes saskaņo aprūpējamo un pakalpojumu sniedzēju vajadzības, iespējas, laiku. Iespēju patiešām ir ļoti daudz!

Dalīšanās ekonomika vēršas plašumā gan attīstītajās valstīs kā, piemēram, Lielbritānijā un ASV, gan arī tepat Latvijā. To veicina gan nepieciešamība taupīt ekonomiski sarežģītos laikos, gan arī interneta attīstība. Ir taču tik viegli uzzināt, ko varam aizņemties vai lēti nopirkt no saviem kaimiņiem. Un vēl jo nozīmīgāka dalīšanās ekonomikas motivācija ir resursu taupīšana, atkritumu samazināšana, izpratne par slodzi, ko mēs radām videi ar savu negausīgo patēriņu. Dalīšanās ekonomikas pieaugums ir milzīgs, tās apjomu novērtē kā 330 miljardus mārciņu ar aptuveni 25 % pieaugumu gadā. Internetā ir apmēram 8000 vietnes, kas piedāvā dalīšanās iespēju.

 

Dalīsimies ar lietām. Dāvināsim mīlestību

Ziemassvētki pavisam tuvu. Veikalos redzam milzīgu burzmu, cilvēki pērk uz nebēdu – gan svinību tērpus, gan dāvanas – lai izrādītu savu mīlestību un draudzību apdāvināmajiem. Taču, pirms pērkat atkal jaunu lietu, painteresējieties, varbūt kādam tieši tāda vairs nav vajadzīga. Varbūt arī Jums to vajag tikai uz īsu brīdi un labāk būtu to aizņemties? Dāvāsim savu laiku un mīlestību, dalīsimies gan ar lietām, gan zināšanām, gan pieredzi! Tas tikai vairos mūsu kopējo labklājību.

Latvijā arī dalīšanās portāli un pasākumi iegūst arvien lielāku popularitāti, piemēram, Andele Mandele, veikali Otrā elpa, Facebook domubiedru grupas Atbrīvojies no lietām un Draugiem.lv Atbrīvo skapi. Domubiedru grupas sociālajos tīklos veidojas, arī meklējot vai piedāvājot brīvas vietas automašīnā u.c.. Šī kustība vēršas plašumā, taču pagaidām vēl vajadzīga piepūle, lai ātri atrastu noteiktu lietu vai kādu, kam jūs sev lieko varētu piedāvāt. Varbūt kāds jaunais sociālais uzņēmējs ir gatavs to izvērst Latvijas līmenī? Būtu lieliski, ja kāds arī komentāros padalītos ar viņa rīcībā esošo informāciju par dalīšanās iespējām Latvijā!

Džineta Dimante, LU Ekonomikas un vadības fakultātes asociētā profesore.

Raksta autore – Džineta Dimante, LU Ekonomikas un vadības fakultātes asociētā profesore.

numbers to sext on whatsapp updated terms of use tinder

+

Monday.lv esam radījuši tev!

Ja tev tas patīk, pievienojies mūsu atbalstītājiem!