Kafijas pauze | Elīna Dubava, speciāli Monday

Izmisušie darbu meklē radoši

Vācijas medijus pāršalkusi ziņa par kādu iniciatīvas bagātu bezdarbnieku pusmūža gados. Tik lielas formas darba sludinājums Vācijā iepriekš nebija redzēts! XXL lielformāta plakātu izgatavojis Vūpertālē dzīvojošais 55 gadus vecais Ralfs Knaps (Ralph Knapp). Reklamējoties vietējā dzelzceļa stacijā, vīrietis izraisījis plašu rezonansi sabiedrībā, tostarp preses uzmanību. Apsveicam, trāpīts desmitniekā (par viņu taču uzzinās arī citos plašās Vācijas reģionos)!

„55 gadu vecumā atrast darbu ir gandrīz neiespējami!!! Un tieši to es vēlos!!! P.S. Starp citu, es māku arī rēķināt!” – ar šādu tekstu uz milzu plakāta Ralfs pievērsis garāmgājēju uzmanību savām likstām. Uz plakāta viņš norādījis arī mājas lapas adresi www.55suchtjob.de, kur ievietojis par sevi darba atrašanai būtisku informāciju, kā arī fotogrāfiju. Izmisušais Ralfs plakātā pie viena uzvēris, ka savā vecumā spēj bez grūtībām noskriet 10 000 metru garu distanci un 2014.gadā plāno pirmo reizi startēt krietni garākā maratonā!

Ralfs 31 gadu nostrādājis Vūpertāles kinoteātrī, taču šogad palicis bez darba. Jau vasarā sācis lūkoties pēc jaunas darbavietas, bet, saņemot 50 atteikumus no darba devējiem, sapratis, ka tomēr nāksies iziet tautās. Radusies ideja uz desmit dienām iznomāt divus reklāmas plakātu stendus. Tas viņam izmaksājis 400 eiro. Darba sludinājuma tekstu izdomājis pats, savukārt kāds paziņa Ralfam izveidojis privāto mājas lapu. No sākuma viņš domājis reklamēties kādā ielas krustojumā, tomēr šo ideju atmetis, jo cilvēki uz ielas steidzas un tādiem plakātiem nepievērš uzmanību!

Tādēļ Ralfam radusies doma par reklāmas stendu izvietošanu Vūpertāles dzelzceļa stacijā. „Tā ir ideāla vieta, jo tur daudz cilvēku gaida vilcienu. Un ja kāds stāv pie šāda plakāta, droši vien nodomā: Oho!” tā Ralfs izteicies Spiegel.de.

Šāds personiski atklāts XXL izmēra darba sludinājums dzelzceļa stacijas publikas priekšā ir drosmes, radošuma un optimisma pierādījums. Bezdarba pieaugums Eiropā katram liek rīkoties, kā nu kurš māk un spēj, lai sevi pozicionētu kā spējīgu potenciālo darbinieku. Katrs pats savas laimes kalējs – tā mēs sakām Latvijā. Acīmredzot tā domā arī Ralfs Vācijā, kurš pusmūža bezdarbnieka „defektu” pārvērtis par efektu, liekot apkārtējiem saredzēt, sadzirdēt un izprast viņa profesionālās spējas pat pēc 50 gadu vecuma. Varbūt viņš iedrošinās radoši meklēt darbu tiem daudzajiem tūkstošiem bezdarbnieku Eiropā (arī Latvijā), kuri vēl nav sasnieguši pat 25 gadu vecumu. Lai izdodas!

 

Resursi:

http://www.spiegel.de/karriere/berufsleben/arbeitsloser-sucht-mit-plakaten-einen-job-a-930786.html

 

http://www.55suchtjob.de/

Iedvesmai, Personība | Monday, Binnija Ārberga, foto no personiskā arhīva

Binnijas biznesa sajūtas

Binniju Ārbergu vairāk pazīstam kā publisku personu – viņa bieži piedalās šovos, tiek fotografēta saviesīgās dzīves pasākumos un vienkārši ballītēs. Par Binniju kā uzņēmēju zinām mazāk vai pat vispār nemaz. Tāpēc Monday  aicināja viņu uz sarunu.

Monday: Binnij, tev bijušas tik dažādas lomas – kurā šobrīd tu esi visvairāk?

Binnija: Daži cilvēki, kam nav nojausmas par uzņēmējdarbību, ir jautājuši – ar ko tu īsti nodarbojies? Jo viņiem šķiet, ka skaistumkopšanas industrija ir apmēram kā spēlēties ar bārbijām. Skaidrībai – esmu skaistumkopšanas salona īpašniece. Esmu biznesa sieviete, pelnu pati sev, ieguldu savu naudu, dodu darbu citiem un maksāju nodokļus. Un ir vienalga, cik naudas tu ieguldi – 50, 100 tūkstošus vai vienu miljonu – biznesā tu ej uz visu banku, tu riskē ne tikai ar savu naudu. Salons ir mana dzīve. Tā ir mana atbildība pret sevi un arī pret tiem gandrīz divdesmit cilvēkiem, kuri man ir uzticējušies un strādā kopā ar mani.

Monday: Kāpēc tu esi biznesā?

Binnija: Jau kopš bērnības nevarēju samierināties, ka kāds mani izrīko. Esmu mazliet pastrādājusi arī kā algota darbiniece un sapratusi – nu, nevaru es strādāt kāda cita vadībā. Es agri kļuvu patstāvīga – 21 gada vecumā biju partijas Latvijas ceļš Rīgas nodaļas vadītāja, strādāju kopā ar gudriem un varošiem cilvēkiem, no kuriem daudz mācījos. Tā laika galvenā mācība – pulcē ap sevi tikai talantīgus, gudrus un spējīgus cilvēkus, labākus par sevi, lai pašai būtu, uz ko tiekties. 24 gados jau jutos tik izaugusi, ka gribēju būt neatkarīga, pati nopelnīt naudu. Tolaik modes lieta bija dzīvokļu spekulācijas. Nolēmu – kāpēc nepamēģināt? Aizņēmos naudu no kādiem pieciem paziņām, izrakstīju viņiem parādzīmes un izsolē nopirku pirmo dzīvoklīti. Pati remontēju. Pārdevu. Tad nopirku nākamos. Tā tas aizgāja. Bet tā nebija viegla nauda. 2000. gadu sākumā tas bija diezgan nežēlīgs bizness ar vilku bara noteikumiem. Naktīs rādījās murgi. Tas bija kā lauzties durvīs, kas tev atkal un atkal aizveras. Sapratu, ka tas nav man, un plosīties tikai naudas dēļ vairs neredzēju jēgu. Paralēli biju uzsākusi tajos laikos ļoti pieprasītu biznesu – korporatīvo pasākumu organizēšanu. Tā iegāju aktieru, mākslinieku vidē. Man bija lieliski kontakti – varēju piesaistīt labākos pasākumu vadītājus un scenāriju rakstītājus, pašai tikai viss bija jāsaliek kopā un jānoorganizē. Tā es līgani izgāju no nekustamo īpašumu spekulāciju biznesa.

Monday: Un kādas ir mācības no šī posma?

Binnija: Kad vienas durvis aizveras, citas atveras. Nevajag lauzt sienas, vajag tikai apstāties un ieraudzīt tās otras durvis! Un par sevi runājot – es negribu tā smagi, es gribu skaisti, taustāmi un ar jēgu.

Monday: Un kāpēc tieši skaistumkopšanā?

Binnija: Tas bija 2006. gads – viss likās iespējams. Man bija iekrāta nauda, kuru gribēju ieguldīt taustāmā un sievišķīgā biznesā. Kādu dienu sēdēju pie savas frizieres un domāju – tik laba friziere…. bet strādā tādā netīkamā vietā. Doma uzšķīlās vienā mirklī – ieguldīšu naudu tādā skaistumkopšanas salonā, kāda vēl Rīgā nav; izveidošu salonu sev! Mans salons bija mana dizaina kaprīze un kvalitātes slīpēšanas mehānisms. Kad uzaicināju arhitekti un izklāstīju savas vēlmes – ka vēlos salonu ar sarkanām durvīm, spoguļiem uz molberta statīviem, ar skatuvi – no sākuma viņa mēģināja mani atrunāt. Tad noteica diagnozi un atmeta ar roku. Nu, ko – es izdarīšu to pati!

Binnijas biznesa sajūta

Monday: Tev bija saprašana par šo biznesu?

Binnija: Ne mazākās. Es tikai gribēju piepildīt sapni. Nekas man nelikās nepareizi, grūti vai neiespējami. Uzaicināju pie sevis strādāt to frizieri, pie kuras toreiz veidoju matus. Viņa mani ievadīja šā biznesa praktiskajos noslēpumos. Un šobrīd man liekas, ka sākumā ir labāk daudz ko nezināt – tas tikai sabiedē!

Monday: Esi vienīgā īpašniece?

Binnija: Jā. Ja mēs būtu divi vai vairāk, viss būtu jāsaskaņo, man būtu jāpiekāpjas un jāiet uz kompromisiem. Vispirms jau jāatsakās no vīzijas sarkanām durvīm un salona skatuves, kur uzstājas Dzelzs vilks.

Monday: Kas tev biznesā ir licies visgrūtāk?

Binnija: Esmu tāda self–made uzņēmēja. Bez zināšanām un pieredzes. Varu iemācīties grāmatvedību, ielauzīties tehnoloģijās, man nav bijis grūti strādāt kā salona administratorei 14 stundas dienā. Bet visgrūtākais ir vadīt cilvēkus. Mans biznesa koncepts bija – man būs ne tikai atšķirīgs salona dizains, bet arī citādas meistares. Manas prasības bija ne tika izcilība profesijā, bet arī, ja tā var teikt, zināma intelekta deva. Jo mēs, sievietes, uz salonu atnākam pēc kaut kā skaista, pēc sapņa. Tāpēc darba intervijās es jautāju, kādas grāmatas viņas lasa, kāda ir pēdējā kino, teātra izrāde, ko viņas ir redzējušas. Gribēju saprast, vai var ar viņu parunāt ne tikai par laiku un slavenībām. Es savas meistares izvēlējos ar sirdi. Otrs mans pamatpostulāts bija – ja es darīšu visu, lai meistars šeit justos labi, tad arī klients te jutīsies labi. Es gribu, lai klientiem, kas atnāk pie manis astoņos no rīta, ir karstas maizītes pie kafijas, nevis šokolāde, es gribu, lai mums ir āboli un ogas rudenī, es gribu, lai mēs ar klientiem nerunājam par savām personiskajam problēmām… Un, ja kādam kaut kas nav skaidrs, es saku: “Izej apskaties, kas ir rakstīts uz salona šiltes”. Binnijas Ārbergas skaistumkopšanas salons. Tas ir mans vārds un mana garantija!

Monday: Vai atpazīstamība tev ir palīdzējusi, veidojot biznesu?

Binnija: Tikai no tā viedokļa, ka šo septiņu gadu laikā neesmu ieguldījusi reklāmā nevienu latu.

Monday: Septiņi gadi un – viens salons! Vai nav ambīciju – vairāk, lielāku salonu, citu biznesu?

Binnija: Kā gan es varētu vienlaikus būt piecos salonos ar manu vārdu? Bet galvenais – man pietiek, un tā ir laba sajūta. Šis ir bizness, kas var nodrošināt normālu dzīvi, es varu trīs reizes gadā aizbraukt ceļojumos, es varu dzīvot, kā  gribu. Un es negribu jaunāko Porsch, man nevajag vislabāko dzīvokli vai māju, man nevajag nez kuro jaunākā modeļa gludekli. Esmu vienmēr skaitījusi naudu. Nekad neesmu ņēmusi kredītus – ne personiski, ne biznesā, un, iespējams, arī tas man vienmēr ļāvis šo biznesu uztvert ar prieku. Neesmu ekonomiste, bet man liekas, ka bizness Latvijā bieži vien nevedas tāpēc, ka mēs nemākam gaidīt, strādāt un būt pieticīgiem. Jaunie uzņēmēji grib visu ātri, daudz un bez sāpēm. Varbūt arī cilvēki neveido tādus biznesus, ko paši mīlētu. Katrā ziņā kaut kas nav kārtībā, ka valstij neiet tik labi. Esmu paceļojusi, vērojusi mazos ģimenes biznesus Itālijā, Francijā, Vācijā. Viņi smagi strādā, ir taupīgi, nav nekādi miljonāri, brauc ar pieticīgām mašīnām, bet ir priecīgāki nekā mēs!

Monday: Tu sāki biznesu neilgi pirms lielās krīzes. Tā īsti nepaspēji ieskrieties un nopelnīt lielo naudu…

Binnija: Jo lielāks risks, jo man pašai interesantāk. Līdz krīzei nebija īsti jāiespringst – bija klientes, kas katru otro rītu nāca mazgāt matus, mājās viņas neko nedarīja. Sākās krīze, un pēkšņi vairs nenāca. Bet krīze ir ļoti laba auksta duša. Treknajos gados bija izveidojušās daudzas nenormālības, piemēram, algoti darbinieki dažkārt saņēma vairāk par darba devējiem. Manas meistares sacentās, kurai labāks dzīvoklis, māja, mašīna – protams, pateicoties kredītiem. Toreiz domāju – laikam esmu lauku muļķīte un kaut ko nesaprotu no ekonomikas. Krīze daudz ko salika pa vietām. Protams, tie bija dramatiski stāsti, bruka ģimenes un visvairāk – pašapziņa. Bet mēs visi mācījāmies.

Monday: Kādas ir tavas vērtīgākās krīzes mācības?

Binnija: Kā uzņēmuma īpašniece toreiz sapratu – nevar darbavietā turēt izmisušu un aizvainotu cilvēku. Labi, ka katru dienu biju klāt salonā – dzirdēju, ka dažas manas meistares sūdzas klientiem. Sapratu, ka tas var viņus aizbaidīt. Jo arī krīzē cilvēki uz salonu nāca gan pēc skaistuma, gan pēc ilūzijas, ka viss būs labi, ja es būšu skaista! Vēl viena mācība – grūtos laikos nevajag ļauties izmisumam un pazemināt cenas. Saloni, kas krīzē pazemināja cenas, pēc tam vairs nevarēja tās dabūt atpakaļ. Un nedrīkst piekāpties kvalitātes ziņā. Bija saloni, kas savus dārgos produktus nomainīja pret lētākiem, bet cenas tāpat turēja augstas. Abos gadījumos viņi zaudēja klientus.

Monday: Un kāda ir vislabakā sajūta, gandarījums?

Binnija: Sajūta, ka tevi novērtē – atzīst un lepojas. Visskaistākā mūzika pasaulē man ir fēnu dūkoņa….

Iedvesmai, Trendi | monday www.bigstockphoto.com

Vai latvieši tiešām ir nelaimīgi?

Tikko klajā nācis kārtējais 2013. gada nāciju laimes mērījuma ziņojums, kuru pēc ANO pasūtījuma veic Kolumbijas universitāte (The Earth Institute at Columbia University). Latvija tajā ieņem 88. vietu (Lietuva 71. vietā, Igaunija 72., bet Krievija 66. vietā). Savukārt vislaimīgākie cilvēki dzīvo Dānijā, Norvēģijā, Šveicē, Holandē, Zviedrijā. Un, piemēram, krīzes sistā Īrija atrodas līdzās Amerikai (17. un 18. vieta).

Šī ir kārtējā salīdzināšanās, kad varam paskatīties uz sevi no malas, novērtējot, cik lielā mērā mūsu laimes indekss ir objektīvu apstākļu un cik subjektīvu kritēriju noteikts. Varam arī izdarīt secinājumus par to, kurās jomās liktie ieguldījumi vēlāk atmaksājas reālā laimes izjūtā.

Kas nācijas dara laimīgas

Ekonomisti atzīst, ka laime ir atkarīga no pieaugošiem ienākumiem un patēriņa. Sociologi uzsver sociālā kapitāla kvalitāti jeb sociālā atbalsta un kontaktu pieejamību no sev tuviem cilvēkiem. Psihologi savukārt ir pārliecināti, ka laimes atslēga slēpjas indivīda personībā, mentālajā veselībā un pozitīvā attieksmē. Garīgie skolotāji un filozofi laimi nevar iedomāties bez indivīda augstas morālās ētikas.

Ziņojuma autori apjomīgajā pētījumā ir iekļāvuši visas nosauktās dimensijas, pētnieki salīdzināšanas nolūkos ir piemērojuši gan aptaujas datus, gan bezkaislīgus makroekonomikas un statistikas rādītājus (IKP uz vienu iedzīvotāju, veselīgas dzīves ilgums). Aptaujājot 1000 iedzīvotājus vairāk nekā 150 valstīs, tika jautāts par labklājību un sociālajiem kritērijiem. Piemēram, kāda ir iespēja rast atbalstu grūtā brīdī, kāds ir sabiedrības devīgums, cik liela ir apmierinātība ar ģimenes stabilitāti, sociālajiem kontaktiem, sabiedrības iekšējo uzticēšanos, mentālo un fizisko veselību, pieņēmumiem par korupcijas līmeni valstī, politisko un arī personiskās izvēles brīvību.

Nauda un laime

Lai arī pirmās piecinieka valstis izceļas ar lieliskiem makroekonomikas un veselības sistēmas rādītājiem, tomēr tie neesot galvenie šo valstu iedzīvotāju laimes sajūtas ietekmētāji – kā tas ir nabadzīgajās valstīs. Laimes zemēs dzīves kvalitāte tiek vērtēta augstāk par naudas kvantitāti. Ziņojuma autori norāda, ka šajās valstīs labas attiecības darbā un drošība par to ir augstāk vērtēta nekā liela samaksa un izdevīgas darba stundas.

Kopumā, neraugoties uz krīzi, jāatzīst, ka beidzamo piecu gadu laikā pasaule kļuvusi laimīgāka un devīgāka. Tomēr Eiropas kopējo laimes sajūtu uz leju velk krīzes smagāk skartās Rietumeiropas valstis – Itālija, Grieķija, Spānija, Portugāle. Tas nozīmē, ka IKP un citi makroekonomiskie radītāji tomēr ir spēcīgi faktori kopējā laimes formulā. Šo tēzi gan sašķoba tādas valstis kā Īrija un Islande, kuras, kā izskatās, ir cietušas ekonomiski, bet laimes sajūtas ziņā – ne sevišķi.

Amerikas pētniece, attīstības neiropsiholoģe Rita Eichenstein secinājusi, ka nelaimīguma sajūtu vislielākā mērā ietekmē atšķirība starp mūsu gaidām un realitāti. Mēs uzliekam sev un savai dzīvei ļoti augstus labklājības un labsajūtas standartus un tad ciešam, jo tie visbiežāk ir nesasniedzami. Milzīga loma te arī medijiem un seriāliem, kas tiražē pārlieku labklājību un glamūru – un kāds gan brīnums, ka cilvēkiem rodas sajūta, ka tas ir tas standarts, uz kuru tiekties. Un pēc tam, protams, vilties.

Mentālā veselība un laime

Cilvēki var būt nelaimīgi dažādu iemeslu pēc. Vienā valstī tas ir nabadzības un nedrošības dēļ. Citās – mentālās veselības dēļ. Ziņojuma autori secinājuši, ka mentālās veselības traucējumi (depresija, trauksme, psihoze) ir viens no galvenajiem faktoriem (vēl ietekmīgāks nekā fiziskās veselības trūkumi), kas atstāj iespaidu uz laimes esamību vai neesamību tieši attīstītajās valstīs ar augstiem un vidēji augstiem ienākumiem. Depresija un neirozes ir mūsdienu civilizācijas sasniegumu ēnas puse, turklāt sievietes vairāk cieš no šīm slimībām nekā vīrieši. Ziņojumā teikts, ka mentālās veselības problēma šobrīd skar 10% no populācijas, un tas ir piektais izplatītākais darba nespējas iemesls. Interesants ir ziņojuma fakts, ka Austrumeiropa uz visu citu reģionu fona izceļas ar vienu no ilglaicīgākajiem darba nespējas periodiem (vidēji 10 gadi), ko izraisījusi depresija. Izskatās, ka vecais teiciens, ka „viss sākas galvā”, aizvien ir patiess. Katrā ziņā tas liek aizvien vairāk domāt ne vien par fiziski veselīgu dzīvesveidu, bet arī garīgo higiēnu. Bez tās pie laimes tikt grūti pat pilnīga materiālā komforta apstākļos.

Kāpēc Latvija jūtas nelaimīga

Latvija kopumā nekad nav dzīvojusi tik kvalitatīvu un komfortablu dzīvi kā šodien, tomēr jūtamies nelaimīgi, neapmierināti un čīkstulīgi. Laimīgo zemju laimes indekss ir 7,7, bet Latvijas rādītājs ir 5 punkti no desmit iespējamiem. Esam gan uzlabojuši savu laimes sajūtu par 0,3 punktiem (kopš 2011. gada), tomēr kopumā Latvija zaudē punktus, galvenokārt pateicoties kopējam valsts vērtējumam (ienākumi), augstai korupcijas uztverei (tā izrādās tieši saistīta ar nācijas laimes izjūtu), zemai devīguma un izvēles brīvības pakāpei.

 

Kurp ejam?

Pēdējā krīze apgāza lielu un stabilu 20. gadsimta ekonomistu stutētu pieņēmumu – ka mums pietiek tikai ar maizes pelnīšanu, ego apmierināšanu un hedonismu jeb dzīves baudīšanu. Kad Goldman Sachs bankas ierāva krīzes virpulī Ameriku, tās vadītājs paziņoja, ka patiesībā tas ir bijis Dievam tīkams darbs, jo pasaule jau esot aizelsusies pati no savas mantkārības un negausības. Pārāk koncentrējoties tikai uz materiālo dzīves piepildījumu, uz attiecībām ar lietām, nevis cilvēkiem, mēs ne vien aptaukojāmies, bet šobrīd arī maksājam augstu cenu par zaudēto sociālo kapitālu, mentālo veselību un ētiskajām vērtībām. Nu mēs esam sociālajos tīklos, garīgajās un ezotēriskajās praksēs, iespējams, ar to atkal metoties otrā galējībā un aizmirstot, ka mūsu laimes sajūtai patiesībā nepieciešams visu lietu līdzsvars. Jeb, kā savulaik teica Imants Ziedonis: „Laime ir visu lietu kārtība.”

Izaugsme, Nauda | Monday, Braiens Mīss, Ilmāra Znotiņa foto

Crowdfunding – jaunas asinis finanšu ekosistēmā

Crowdfunding jeb pūļa finansējums sāk kļūt par jauno modes lietu finansu un it īpaši ideju pasaulē. Braiens Mīss (Brian Meece), viens no ASV crowdfunding uzņēmuma Rockethub dibinātājiem, pagājušonedēļ viesojās Rīgā Lattelecom 8. starptautiskajā konferencē „Inovāciju ekonomika 2013. Ideja. Darbs. Rezultāts.” un dalījās stāstos par šo jaunu ideju un par labumu, ko tā var nest sabiedrībai.

Crowdfunding jeb pūļa finansējums darbojas kā platforma, kur vairāki cilvēki vai kolektīvi, sniedzot finansiālus līdzekļus, palīdz atbalstīt citu centienus, proti, pavisam vienkāršā valodā sakot – daudzi sametas kopā, lai palīdzētu īstenoties kādai idejai. Šī platforma ir radusies kā atspēriena punkts neskaitāmiem projektiem un pēdējos gados tās nozīme būtiski palielinājusies – kopš 2010. gada šī joma ir pieaugusi teju trīskārtīgi, un pērn ar crowdfunding savāktie līdzekļi sasnieguši jau $2.66 miljardus.

Crowdfunding finansējums nonāk ļoti dažādās idejās – lai atbalstītu jaunu mākslas projektu, lai palīdzētu nelaimē cietušajiem, lai dibinātu jaunu kompāniju un pat lai veiktu zinātniskus pētījumus. Šogad amerikāņu aktieris Zach Braff (pazīstams no seriāla Scrubs jeb Dakterīši un filmas Garden State) caur Kickstarter, vienu no crowdfunding mājaslapām, piesaistīja 46 000 atbalstītāju un savāca $3.1 miljonus savas filmas uzņemšanai.

Rockethub dibinātājs Braiens Mīss uzsver, ka crowdfunding sniedz ne tikai iespējas jauniem projektiem, bet arī padara šīs iespējas vienlīdzīgākas. Pērn aptuveni 8% no sieviešu vadītajiem uzņēmumiem saņēma finansējumu tradicionālā veidā (banku aizdevumos, no biznesa eņģeļiem), bet crowdfunding projektos šis skaitlis pakāpās gandrīz līdz 50%, tādējādi paverot daudz plašākas iespējas sievietēm uzņēmējdarbībā. Kādēļ sievietēm izdodas labāk piesaistīt finansējumu šādi, nevis tradicionālos veidos? Atbilde sakņojas pašā crowdfunding idejā.

Braeins stāsta, ka crowdfunding veiksmes dzinējs ir “People funding stories”*. Cilvēkus aizrauj stāsti – vienalga, vai tie būtu par kāda jauna uzņēmēja sapni vai par palīdzēšanu citiem cilvēkiem. Tieši stāsti ļauj justies tuvāk kādai idejai un  palīdzēt tai kļūt par realitāti. Tā ir kā jauna veida ideju ekosistēma, ko virza cilvēku stāsti. Crowdfunding ļauj arī savest kopā dažādus sabiedrības segmentus un veidot kopienas sajūtu, piemēram, palīdzot kādam vietējam veikaliņam. Taču te ir svarīgi spēt izstāstīt savu ideju un vīziju, un pārliecināt par to. Nav noslēpums, ka sievietes spēj veiksmīgi komunicēt un veidot dialogu, tāpat arī attiecību un kopienas sajūtas veidošana viņām iet vieglāk no rokas – tas viss izskaidro, kāpēc sievietēm finansējuma piesaiste ir veiksmīgāka tieši ar crowdfunding.

Taču jāņem vērā, ka crowdfunding nav brīnumlīdzeklis katrai kompānijai vai idejai. Šajās platformās veiksmīgāk tiek finansēti projekti, kas piesaista cilvēkus emocionāli un paši par sevi ir radoši un aizraujoši. Tāpat tiem jābūt labi nokomunicētiem – tāpēc aizrautība ar ideju ir veiksmes atslēga. Starp citu, ja ar idejas popularizēšanu sociālajos tīklos (gan internetā, gan sabiedrībā)  iet grūti, arī atbalsts projektam tik viegli neaizies.

Braiens pats aizsāka Rockethub, būdams mākslinieks (veidoja neatkarīgās filmas, mūziku),  arī uzņēmuma līdzdibinātāji nebija Volstrītas grandi. Pati šīs platformas veidošana darbojas kā atspulgs savai vīzijai – cilvēki sanāk kopā, lai palīdzētu tapt idejai.

Crowdfunding sāk pamazām kļūst par meinstrīmu. Šī nozare, lai gan vēl salīdzinoši neliela, ir piedzīvojusi milzīgu izaugsmi, un lielās korporācijas jau meklē veidus, kā ar šīm kompānijām sadarboties. Pērn Google sponsorēja jauno uzņēmēju konkursu Gruender-Garage Vācijā, piedāvājot līdz pat 10 000 eiro katrā mačā, ja vien uzņēmēji spēja savākt nepieciešamos līdzekļus crowdfunding mājaslapā Indiegogo.

Rockethub nebaidās teikt, ka crowdfunding kļūs par jauno industriālo revolūciju, mudinot cilvēkus sekot savam sapnim, uzņemties risku un veicināt uzņēmējdarbību. Arī paši projektu sponsorētāji nenožēlo piedalīšanos šajā platformā – 90% no Rockethub ziedotājiem jūtas priecīgi par projektu atbalstīšanu, pat neskatoties uz to, kā pašiem projektiem ir veicies. Šķiet, ka Rockethub un līdzīgās crowdfunding kompānijas kļūs par mazo cinīti, kas gāzīs lielo finansējuma vezumu. Cik tās būs veiksmīgas, ir cits stāsts, taču crowdfunding piedāvā iespēju realizēt sapni un dažreiz iespēja ir vienīgais, kas ir nepieciešams.

*Cilvēki finansē stāstus (no angļu val.)

Raksts tapis sadarbībā ar Lattelecom

Kafijas pauze | Monday, foto-Pavāru klubs publicitātes foto

Monday vislabākie biznesa pusdienu restorāni

Monday konkursā “Iesaki savu restorānu biznesa pusdienām” par  mūsu lasītāju visiecienītākajām vietām ir atzīti restorāns „Ostas skati, restorāns pie upes“. Otro un trešo vietu dala restorāni „Viesistaba Vintage“ un “3 pavāru restorāns Tam labam būs augt”

 

Mūsu sadarbības partneru restorānu “Elements”, “Burkāns” un “Benjamiņš” dāvanu kartes 10 latu vērtībā saņem pirmie trīs konkursa dalībnieki, kuru ieteiktais restorāns Ostas skati ir arī pirmais mūsu aptaujā

 

Apsveicam:

kristine.st…@gmail.com

a.pur…@hotmail.com

tomso…@gmail.com

 

Ar uzvarētajiem Monday sazināsies ar e-pastu starpniecību

 

Paldies visiem par atsaucību un lai mums visiem garšīgas dienas!

Izaugsme, Psiholoģija, Vadīt | Elita Kazaine, foto - www.bigstockphoto.com

Sasniedzējs un Motivators – trešais enatips

Jau rakstījām, kas ir eneagrammas mācība.  Turpinām iepazīstināt ar deviņiem cilvēku raksturu tipiem saskaņā ar eneagrammu. Šoreiz par par veiksmīgo un harismātisko trešo eneatipu, kurš ir uz panākumiem orientēts, pragmatisks adapteris-hameleons, kam svarīgs tēls un statuss

 

Īsumā:

Trešais ir pašpārliecināts, pievilcīgs, aizrautīgs, atraktīvs un šarmants. Viņš ir ambiciozs, kompetents un enerģisks, viņš apzinās savu statusu, ir izteikta mērķa virzība un vēlme pašpilnveidoties. Var rīkoties diplomātiski un objektīvi, kā pašapzināta un nobriedusi personība. Viņš dod iespēju citiem kā spogulī saskatīt savus sapņus un ideālus: „Ja tas ir kādam iespējams, tas ir iespējams arī man!”. Tomēr viņa Ego liek būt pārāk aizņemtam ar sevi, savu tēlu un to, ko citi padomās. Problēmas rada darbaholisms un mūžīgā konkurence: viņam vienmēr ir jābūt pārākajam un zinošākajam. Savā labākajā sniegumā viņš ir pieņemošs, autentisks, kā paraugs, motivētājs un iedvesmas un enerģijas avots citiem.

Valdošās bailes: Būt nepamanītam vai līdzvērtīgam ar citiem

Vīzija: Justies vērtīgam un noderīgam

Motivācija: Apmāns – nepieciešamība pēc atzinības, būt atšķirīgam, pārākam un gudrākam par citiem, uzmanības un apbrīnas centrā, tāpēc bieži ir spiests izlikties. Komunikācijā mēdz izmantot svešvārdus vai terminus, kas citiem nav saprotami, ar to pasvītrojot savu pārākumu un sasniegumus. Fiksējas, jeb iesprūst pats savā Godkārē.

Pārskats:

Personības tips Sasniedzējs, ja tas ir savā labākajā izpildījumā, tiešām sasniedz lielas lietas, un tās ir augstu virs vidējā. Viņš ir “zvaigzne” jau pēc savas dabas un piesaista apkārtējos ar savas personības šarmu un neaptveramajām iespējām, ko tas nes sev līdzi. Viņš zina kā attīstīt ne tikai sevi, bet arī motivēt citus uz augstākiem sasniegumiem, nekā tie paši domā, ka ir spējīgi. Viņš ir labi ieredzēts ne tikai savās aprindās, bet arī no konkurentu puses, jo viņu ciena par tā eksperta zināšanām, objektivitāti un morālo stāju. Trešais vienmēr ir veiksmīgs, tāpēc viņš patīk citiem, jo piesaista tos ar savu pozitīvo enerģiju un spēku. Viņš tic ne tikai sev, bet arī citiem, to talantiem un spējām. Viņš ir kā paraugs, kuru vēlas atdarināt, iedvesmas avots un atbalsta vide.

Labākais sniegums: Vēlas sasniegt labāko iespējamo rezultātu. Eksperts, maksimāli fokusēts, mērķtiecīgs, neatlaidīgs, entuziasts. Var ziedot personiskās vērtības un labklājību augstāku ideālu un mērķu vārdā. Patiess un godīgs attiecībā pret sevi. Vienmēr enerģisks, motivēts un iedvesmas pilns. Ambīcijas palīdz strukturēt ikdienas vajadzības un nošķirt tās no lielajiem mērķiem, kam pakārtots viss pārējais. Strauji attīstās un labi mācās no pieredzes. Neatkārto kļūdas.

Autopilots: pārliecība – „Es esmu vislabākais un to apliecina mani sasniegumi!” Domāšanā dominē uzskats: „Man ir jābūt vislabākajam un jāizskatās pārliecinoši”, kas nepieļauj patiesas emocijas, rada izvairīšanos no sāpēm un problēmām. Neiecietīgs pret tiem, kurus uzskata par vājiem. Hameleoni, piemērojas pēc izdevības pakāpes.

Loma komandā: Vīzija, jaunu mērķu uzstādīšana, globāls skatījums, rezultāts. Motivācija: „Kā visefektīvāk atrisināt šo uzdevumu?”. Nepievērš uzmanību detaļām, nav svarīgs process. Produktīvi, augstas darba spējas, nenogurstoši. Lojāli saviem cilvēkiem. Attiecības neradošs, distancējies, atturīgs, pats par sevi, saglabā savu pārākumu.

Komunikācija: labprāt stāsta citiem par saviem sasniegumiem un prasmēm, vai arī attālināti vēro, ja jūtas pārāki vai nedroši. Cik bieži es stāstu par savām interesēm vai biznesu? Cik lielā mērā es dzirdu to, ko stāsta citi, īpaši, ja tas nav manā interešu zonā? Kā es jūtos, kad par saviem sasniegumiem stāsta citi? Kā es uztveru to, ka kāds ir pārāks?

Izaugsmes ceļš: Godīgums pret sevi un jaunas iespējas

Kā to darīt?

Ieklausīties intuīcijā un ļauties emocijām. Pieņemt, ka zaudējums ir tikai daļa no dzīves, tā nav katastrofa;

Izbaudīt procesu, procesa pēc, atbrīvoties no nepieciešamības konkurēt un cīnīties;

Atrast atšķirību starp reālajām sajūtām un savas personības maskas uzliktajām prasībām;

Parūpēties par sevi, īpaši par psiholoģisko komfortu, un iespēju relaksēties, „atslēgties”;

Nešķirot lietas un cilvēkus pēc tā „Kāds man no tā labums / iespējas?”.

Tēli: Don Draper (Mad Men), A.Bernard (The Office), C.Burnham (American Beauty) Rodrigo Borgia (The Borgias)

Raksta autore personības izaugsmes koučs Elita Kazaine

Elita Kazaine

Kafijas pauze | monday www.bigstockphoto.com

Pārdzīvot pirmdienu…

Pēc skaistas atvasaras svētdienas pirmdienā sākt darbus varētu būtu grūtāk, nekā citās pirmdienās… Monday dalās ar pārbaudītiem paņēmieniem, kā labāk pārdzīvot tādas pirmdienas

Tu neesi viena

Varbūt tas tevi uzmundrinās – lielākā daļa cilvēku nespēj pievērsties darbam pirmdienās. Kādā pētījumā ir noskaidrots, ka mēs pat nesākam smaidīt pirmdienās agrāk kā pulksten 11.16.

Apbalvo sevi

Pēc labi padarīta darba vai arī – ja lietas nerisinās, aizstaigā uz virtuvi vai biroja spēļu istabu, bibliotēku vai citu lounge zonu. Ja satiec kādu, neaizmirsti parunāt ar kolēģiem par darbiem un skaistu laiku. Tās ir tā sauktās Stīva Džobsa “neplānotās sadarbības krustceles”,  kur var notikt brīnumi – tu vari palīdzēt kādam vai cits var palīdzēt tev atrast izeju no bezizejas

Izskrien rīta skrējienu

Pirmdienas rīts ir īstais laiks, kad ieplānot fiziskās aktivitātes. Bristoles universitātes pētījumā ir secināts, ka fiziskās aktivitātes pirms darba ļauj labāk pārdzīvot stresu, depresiju un uzlabot garastāvokli turpmākajai dienas daļai. Vai arī – ja sports agrā pirmdienas rītā nav domāts tev, izskrien pusdienlaikā mazu skrējienu pa tuvējo parku vai uz “sliedes” blakus esošajā sporta zālē

Uzvelc ko jaunu

Kad esi nopirkusi ko jaunu, uzvelc to pirmdienā. Tas pavisam noteikti pacels tevi pusmetru augstāk par zemi

Nesaplāno pārāk daudz

Vislabāk pirmdienu, protams, saplānot iepriekšējā piektdienā, bet arī šodien viss vēl ir iespējams – ja vari, slodzi, svarīgos zvanus un tikšanās saplāno līgani pa visām trim pirmajam nedēļas dienām. Garantēta izvairīšanās no stresa!

Esi balta lapa

Līderisma guru Robins Šarma iesaka – nekad nav par vēlu uzstādīt mazos mērķus. Pirmdiena ir īstā diena! Pirmdien izvirzi dauzus mazus un reālus mērķus šai nedēļai. Tos ne vien būs vieglāk sasniegt, bet tie arī ik pa laikam dos uzvaras prieka sajūtu

Pusdienlaikā izmēģini ko jaunu

Pārslēdzies no ierastās rutīnas kādā jomā. Piemēram, atklāj kādu jaunu vietu savām biznesa pusdienām

Uzmundrini sevi ar mūziku

Izveido savu pirmdienas skaņu ceļiņu. Monday iesaka sākt ar filmas High Fidelity un aktiera Jack Black pirmdienas rīta mūzikas izvēli.

Kafijas pauze | Monday, www.bigstockphoto.com

Lielā kino režisori iztrakojas reklāmā

Kino flirts ar modi vairs nav nekas jauns un bieži rezultējas skaistās kulta zīmolu īsfilmās. Taču aizvien biežāk režisori ir gatavi atdoties arī tīrai reklāmai – uzņemot vien minūti garus reklāmas rullīšus. Līdz ar to reklāmas industrija iegūst kvalitatīvu produktu uz mākslas robežas, bet režisori dabū radoši izdauzīties, kas nopietnajā kino tik brīvi nav iespējams.

 

Režisors Mišels Gondrī ir pazīstams ar filmu „Gaišo atmiņu mūžīgais starojums”, kurā spēlēja neparasts duets – drāmas karaliene Keita Vinsleta un nemainīgais āksts Džims Kerijs, kurš te beidzot visus pārsteidza ar labu aktierspēli. Mišels Gondrī uzņēmis reklāmas klipu Gilette produktam Clear Gel Deodorant, izmantojot neparastu skaņu celiņu. To ar savām kustībām radījuši slaveni futbolisti no komandām Denver Broncos, Cincinnati Bengals un Notre Dame, kuri darbojas treniņu zālē – cilā hanteles, sit boksa maisu, lec un skrien. Tas viss rada apbrīnojami vienotu skaņu simfoniju:

 

 

Romans Kopola ir viens no slavenās Kopolu dzimtas. Viņam pieder filma The Darjeeling limited par trīs puišu piedzīvojumiem Indijā, viņš pielicis roku arī savas slavenākās māsas filmai Lost in translation. Šoreiz viņš nolēmis paspēlēties ar reklāmu, filmējot klipu jaunajam Nokia Lumia modelim. Ideja – uzsvērt tā izcilo fotografēšanas spēju. Darbības vieta – skolasbērnu koncerts, kuros, kā zināms, vecāki bildē kā traki, traucējot viens otram. Lūk, kas no tā iznāca (un pievērsiet uzmanību mūzikai!):

 

Režisors Noams Murro ir mazāk pazīstams (varbūt vienīgi redzēta viņa filma The Smart People), taču viņa reklāmfilmiņa Guiness alum ir interesanta. Alum kā īstas draudzības simbolam. Daži gan iebilda, vai filma nepārkāpj ētikas robežas, bet – kas tad tās mēģinās pārkāpt, ja ne reklāma?

 

 

Un visbeidzot – režisors Džordans Vogts – Robertss. Viņš ticis vienā no gardākajiem reklāmas lauciņiem – autoindustrijā. Kā zināms, tieši auto reklāmas nebaidās būt lecīgas un pat nekaunīgi salīdzinošas, uzsverot nevis vienkārši attiecīgā auto labās īpašības, bet pat kontekstā ar citām markām. Šī ir reklāma, kas patiks Audi cienītājiem, precīzāk – Audi Smart Performer. Faktiski tā jau vairs nav reklāma, bet neliela īsfilmiņa ar sižetu, intrigu un pavisam īstiem aktieriem. Galvenajā lomā – Klēra Deinsa.

 

+

Monday.lv esam radījuši tev!

Ja tev tas patīk, pievienojies mūsu atbalstītājiem!