Iedvesmai, Trendi | Monday Google publicitātes foto

Pasaules stilīgākie biroji

Kompānijas, kuras grib būt inovatīvas un radošas, nevar atļauties birojus iekārtot bez vēstījuma un stila.

Vēl vairāk – ja gribat būt labākie, radiet darba vidi, kas iedvesmo, samazina stresu un palielina darbaspējas. Arī Monday iedvesmojās no pasaulē stilīgākajiem birojiem

 

 

Kāds ASV veikts pētījums ziņo (vairāk  http://ej.uz/5orf ), ka darbinieku efektivitāte katru gadu krītas. Kā viens no iemesliem tiek minēta darbinieku nespēja koncentrēties darbam birojā. Tas samazina arī darbinieka spējas socializēties, mācīties un sadarboties. Savukārt darbinieki, kuri spēj koncentrēties, ir par 31% apmierinātāki ar darbu un uzrāda par 14% augstākus personīgā snieguma rezultātus. Spēju labāk strādāt ietekmē arī biroja aura, stils, plašums, telpiskā daudzfunkcionalitāte un unikalitāte.

Kas raksturo pasaules stilīgākos birojus? Vispirms vajag pamanīties atrast vecus namus ar vēsturi – īpašā cieņā ir noputējušas, sen aizmirstas kinoteātru, teātru, noliktavu, kuģu būvētavu telpas. Tajās vislabāk izmantot tādus interjera elementus kā vecās sijas, ķieģeļi, metāls, kartons, koka saplākšņi, un tad var ļaut vaļu telpu funkcionālajām un emocionālajām fantāzijām, radot bagātīgas bibliotēkas,  zaļas jumta terases vai vertikālās sienas, jogas zāles, stilīgas kafejnīcas, lielas auditorijas mācībām, un, protams, neskaitāmas tematiskās apspriežu zāles. Nu, ko, ielūkosimies dažās fantāzijās….

Google jauniekārtotais Londonas birojs atrodas Koventgārdenas rajonā. Darbiniekus sagaida tīrā, mazliet puiciski izaicinošā Londonas stilā ieturētas telpas, kas ļauj birojam izplesties 15 tūktošos kvadrātmetru, solot pabūšanu gan pasaku zemē, gan seno laiku Londonas arhitektūrā, gan ultramodernās relaksācijas zālēs un pat Ēdenes noslēpumu dārzā uz jumta

 

 

Nothing – reklāmas aģentūra Nīderlandē, kas savā 150 kvadrātmetru nelielajā birojā apkalpo tādus milžus kā MTV, tāpēc domai jābūt skaidrai: mēs arī ne no kā protam radīt brīnumu – tikai kartons. Nu, un vēl mazliet metāla.

 

 

Brand Base, Amsterdamas reklāmas aģentūra, kas satilpusi 250 kvadrātmetros, pierāda domu, ka mazāk ir vairāk. – interjerā izmantoti tikai noliktavu koka paliktņi.

 

Aol Ventures ir nupat uzplaukušo interneta tehnoloģiju investīciju uzņēmums, kurš savu biroju izvietojis 1000 kvadrātmetru lielā vecā Brooks Brothers bijušās galvenās mītnes ēkā Brodvejā, Ņujorkā. Šeit ir apspriežu telpas kā šikas vintage viesnīcas ar bibliotēkām, radošas pieturas gaiteņos, komfortablas kabīnes gan individuālām radošām mokām, gan komandu prātu vētrām.

Cargo birojs Ženēvā izpelnījies uzmanību un apbrīnu, jo neviens negaidīja radošumu no pārvadājumu un loģistikas kompānijas. Suminot uzņēmuma kuģniecības saknes, gandrīz 800 kvadrātmetru lielajā birojā kā interjera elementi izmantoti pārvadājumu konteineri. Komplektā ar metālu atgādina vēsturi un vienlaikus iezīmē nākotnes akcentus.

 

 

M@disoni ir start – up meka Detroitā, kuras birojs ieņēmis 1917. gadā celtās noplukušās bijušās teātra telpas. Senais rūpnieciskais šiks te mijas ar ultramodernām instalācijām, tehnoloģiski advancētām auditorijām un jumta terasēm.

 

Grupo Gallegos, spāņu valodā apkalpojoša reklāmas aģentūra Kalifornijā, Hatingtonas pludmalē. Pievērsiet uzmanību lampām!

 

Quirky, interneta publikas iesaistījuma (crowdsourced) radīto produktu līderis savu mītni atrada 1875. gadā celtā septiņstāvu noliktavas ēkā Ņujorkas Čelsijas rajonā. Interjera pārsteigumi – 60. un 70. gadu skolēnu mēbeļu otrās dzīves stāsti

 

Twiter Sanfrancisko birojs atrodas gandrīz 2000 kvadrātmetru lielā art deco stila mājā veca tirgus teritorijā. Twiter ar šo pārvākšanos ieguva ne tikai plašas telpas ar dārziem (piemēram, uz jumtiem tagad audzē dārzeņus), bet arī lielisku pozicionējuma stāstu. Sanfrancisko pašvaldība piedāvāja darījumu – atdzīvināt veco tirgu rajonu, par to pretī saņemot 22 miljonu dolāru nodokļu atlaidi, – nav slikti, vai ne? Twiter ar šo stāstu sevi pozicionēja arī kā ekonomikas revitalizētāju

 

 

Skype – Stokholmas biroja 1500 kvadrātmetros ir daudz metāla un vadu, kas stilizē digitālos savienojumus, daudz interjera krāsu akcentu, kas stāsta par dažādu pasaules valstu iekarošanu un, protams, skandināviska mīlestība uz stila tīrību un vides valodas skaidrību

 

fotogrāfiju avots: www.inc.com ; www.freshome.com

http://www.1stwebdesigner.com/inspiration/creative-offices/

Grāmatas, Izklaide | Monday Avots bigstockphoto.com

Ko lasīt augustā?

Ja būs silts laiks, ņem to līdzi uz pludmali. Ja līs lietus, sēdi šūpuļkrēslā un lasi, klausoties meditatīvo dabas koncertzāli aiz loga.

Lai kāda būtu atlikusī vasara – laba grāmata tai piestāvēs vienmēr. Monday izlasīja un iesaka (vairāk…)

Izaugsme, Vadīt | Betija Putniņa Avots bigstockphoto.com

Justies droši. Kā to panākt?

Šodien nobeidzam rakstu sēriju, kurā par biznesa psiholoģiju stāsta organizāciju vadības un vadītāju izaugsmes konsultante Betija Putniņa.

Šoreiz par to, kas jādara, lai darbinieki justos psiholoģiski droši un komfortabli. Un arī – kāpēc tas vispār ir būtiski.

Betija Putniņa, foto no personīgā arhīva.

Katram no mums ir nācies sastapt gan vadītājus, kas rosina vēlmi sadarboties, gan gluži pretēji – no kuriem tā vien gribas izvairīties. Izvērtējot faktorus, kas nosaka šo attieksmi, man jāatzīst, ka labākos vadītājus raksturo iejūtība, ieinteresētība, patiesums. Komunikācijā ar šādu vadītāju darbinieks var justies novērtēts un iedvesmots (protams, ja tam ir pamats). Pretējs piemērs – vadītājs, kurš ir distancēts, neieinteresēts un neprognozējams, tādejādi radot aizvainojumu sajūtu un liekot justies neomulīgi. Pirmajā gadījumā cilvēkam ir vēlme izrādīt iniciatīvu un pretimnākšanu, pat uzņemoties papildus uzdevumus, bet otrajā situācijā vadītājs drīzāk sagaidīs piesardzību, kā arī formālu un izvairīgu attieksmi .

 

Būt patiesam un vienkāršam – tā ir vadītāja augstākā pilotāža

 

Tas nesagraus tavu autoritāti!

Būt patiesam un vienkāršam – tas tikai izklausās elementāri, tā būtībā ir vadītāja augstākā pilotāža, kas izpaužas gatavībā atklāti atzīt savu kļūdu un uzņemties atbildību par to. Atšķirībā no daudzu vadītāju uzskata, ka savu kļūdu atzīšana var pazemināt viņu autoritāti un profesionalitāti, patiesībā vadītāja autoritāte tajā brīdī darbinieka acīs tikai pieaug. Cilvēki to prot novērtēt! Ir vadītāji, kas sarunās izvairās uzņemties atbildību par savu neizdarību, cenšoties šo jautājumu vai nu vispār neskart, vai arī izmantot taktiku „labākā aizsardzība – uzbrukums”, tātad pārmetot darbiniekam nekompetenci un vainojot viņu. Taču jārēķinās, ka tikai vēl vairāk pasliktina sarunas gaisotni un novirza no konstruktīva risinājuma – rodas savstarpēja spriedze un vēlme aizstāvēties.

 

Cilvēki jūtas brīvāk

Psihologs Dr. H. Klauds uzsver, ka autentiska personība rada uzticēšanos un drošības sajūtu citos cilvēkos, kas veicina vēlmi sadarboties un dot no sevis labāko. Taču, piemēram, narcistika personības tipa cilvēki, kas grib dominēt, izcelt sevi un izrādīties labākiem, rada pārāk lielu distanci attiecībās ar citiem cilvēkiem. Un tas ir ceļš uz neuzticēšanos un nedrošības sajūtu.

Cilvēki, kas jūt, ka viņu vadītājs spēj radīt drošu vidi, jūtas brīvāk, viņi nebaidās uzņemties izaicinājumus un riskus, ir atbrīvoti un nepiespiesti savās izpausmēs. Turklāt, ja vadītājs spēj nodrošināt šādu uzticības pilnu un drošu vidi, tad pat situācijās, kad viņam nākas tomēr aizrādīt un kritizēt, darbinieki spēj to mierīgi uzklausīt un uztvert.

Cilvēki, kas nejūtas droši, izvēlas neradošus, formālus risinājumus, kas viņus neapdraudēs

Drošība atmaksājas radošumā

Ir skaidrs, ka labāk strādā cilvēks, kas jūtas droši. Tas viņam ļauj vieglāk koncentrēties darbam, sasniegt mērķus, kā arī saskatīt nevis draudus, bet tikai šķēršļus un izaicinājumus. Savukārt tie, kas izjūt satraukumu un nedrošību, tieši pretēji – ir pārņemti ar iespējamām neveiksmēm, baidoties no tā, viņi tiks atraidīti vai pat atlaisti – ar iemeslu vai pat bez. Līdz ar to šie cilvēki izvēlas neradošus, formālus, toties garantēti drošus risinājumus, kas viņus neapdraudēs.

Mana pieredze darbā ar vadītājiem apliecina, ka līderi, kurus raksturo iejūtīga, ieinteresēta attieksme pret darbinieku, kā arī atvērta un patiesa komunikācija, daudz veiksmīgāk un ātrāk spēj atrisināt problēmsituācijas un sasniegt rezultātu. Viņi labāk panāk darbinieka vēlmi un interesi iesaistīties un pat darīt vairāk, nekā to formāli pieprasa amata pienākumi. Savukārt emocionāli distancēta, neiejūtīga attieksme, kā arī strikta komunikācija panāk no darbinieka tikai formālu pienākumu izpildi. Bieži vien tā ir baiļu vadīta rīcība.

Protams, vadītājam nebūt nav visu laiku jāpasargā darbinieki no jebkura stresa vai saspīlējuma; galu galā neliela diskomforta deva, kas rodas darba apstākļos, ir labs stimulators. Taču pārāk liels stress pārņem un paralizē cilvēku, tāpēc gudrs vadītājs darīs visu, lai mazinātu satraukumu vai vismaz nepadarītu situāciju vēl ļaunāku.

 

Hard talk | Iveta Kažoka AVOTS - BIGSTOCKPHOTO.COM

Strādāt vai nestrādāt – tāds ir jautājums!

Vēl viens viedoklis diskusijā par šķietami dīvaino jautājumu – vai sievietei 21. gadsimtā ir jāstrādā vai nav? (vairāk…)

Izaugsme, Psiholoģija, Vadīt | Monday Avots: www.flickr.com

Baumas birojā. Ko nu?

Esi seriālu Office un Gossip girl cienītāja, tev patīk atmosfēra, kas virmo ap pačalošanu, sarunām, tusiņiem darbā?

Tas nozīmē, ka esi aktīva un nekas cilvēcīgs tev nav svešs. Arī baumas! Monday mācās, kā baumot un socializēties gudri… un ar labu iznākumu!

Kas ir baumas

Atceries bērnu dienas, kad noslēpums virmoja gaisā un tevi vai nu iekļāva vai izslēdza no tā? Protams, tas vai nu iepriecināja vai sarūgtināja… Zini, lielajā dzīvē nekas nemainās – arī biroju dzīve ir viens vienīgs sociālais tīklojums, māksla komunicēt un ietekmes zonu veidošana.

Baumas parasti tiek uzskatītas par savtīgu un manipulējošu uzvedību, kas nodara tikai ļaunu – kādam iznīcina karjeru, sabojā reputāciju un attiecības. Bet baumošana var būt arī labdabīga, un tai var būt pozitīva ietekme gan uz tavu pašsajūtu, gan karjeras virzību, pat uz organizācijas kultūru kopumā. Ja kāds ar tevi dalās baumās, tas nozīmē – tu esi lokā, tevi atzīst, ar tevi rēķinās.

Baumošanas efekta pētniece Bianka Beersma intervijā The Daily Mail saka: “Baumas ļauj mums vākt, apkopot, izpaltīt informāciju, lai baudītu komunikāciju vai arī lai pasargātu sev nozīmīgo grupu darbā”. Baumas veido sakarus un uzticību, māca nerakstītus likumus un nodrošina iespēju salīdzināt sevi ar citiem – tā saka Linda Hilsa (http://ej.uz/5qor )

Kāpēc ir vērts būt labdabīgai baumotājai?

 

1.      Tas mazina stresu un trauksmes sajūtu

Mičiganas universitātes zinātnieki, pētot baumošanas ietekmi uz sievietes veselību, konstatējuši, ka sievietes jūtas laimīgākas un ir veselākas, ja regulāri pačalo ar draudzenēm. Vieglas sarunas palielina sievietes progesterona (vīrietim nav šāda hormona) līmeni, kas palīdz ne vien veidot attiecības un rada vēlmi palīdzēt, bet atbild arī par dusmu, stresa un trauksmes samazināšanu  http://ej.uz/ux6i).

2.    Palielina darbaspējas

Žurnālā Hormones and Behaviour publicētie pētījuma rezultāti atklāj vēl vienu diezgan pārsteidzošu faktu, proti, baumošana un čalošana palielina darbaspējas. Vientulība darbā ne vien nepasargā no nepatikšanām, tā arī kavē karjeras attīstību. Cilvēkiem, kuri darba vietā draudzējas, piedalās sociālajās aktivitātes, ir par 40% lielāka iespēja dabūt paaugstinājumu divu gadu laikā ( http://ej.uz/bf7o )

Vientulība un noslēgšanās jau pati par sevi rada stresu. Turklāt vientuļnieki biežāk cieš no imunsistēmas traucējumiem (piemēram, herpes vīruspumpas) un sirds slimībām (http://ej.uz/mrwi ).

3.      Palielina informētību

Gudri analizētas baumas ir izcils informācijas instruments. Jaunpienācējām tas var palīdzēt ātrāk aptvert organizācijas iekšējo politiku, spēles noteikumus, ietekmīgākās personas. Darba vietās parasti baumo ar kolēģiem, kas ir iesaistīti tavā interešu grupā, lai tādējādi aizsargātu savējos. Bailes tikt izslēgtam no šādas grupas var kalpot arī kā laba motivācija būt par vērtīgu grupas dalībnieku

Kā baumot ar pašcieņu un gudri

Atceroties, ka baumas – tie ir ne tikai fakti, bet vispirms jau tava attieksme. Pirms iesaisties baumu procesā, uzdot sev dažus jautājumus!

Kāpēc es to daru? Vai arī vēl būtiskāk – vai tas ir tā vērts? Vai es to daru tāpēc, ka gribu dalīties ar jaunumiem, paspīdēt ar iegūto informāciju, iegūt man noderīga cilvēka kredītpunktus? Kādu pasargāt vai tomēr ievainot? Vai es runāju klaja aprēķina dēļ vai ceru, ka tādējādi mainīšu ko uz labu?

Kā es justos, ja par mani tiktu runāts tā, kā to daru es? Nekad neizplati baumas, kurās ir kaut kas ļoti aizskarošs, kaut kas ļoti, ļoti personisks vai arī saistīts ar personas ārējo izskatu! Ielāgo, ka tas kā sniega bumba apaugs ar izdomātām detaļām un ainu padarīs vēl sliktāku

Vai saglabāju savu seju? Nepieļauj profesionālo uzskatu atšķirībai, konfrontācijai un konfliktiem nolaisties līdz banālu personīgu apvainojumu līmenim. Tu vari izteikt un uzklausīt atšķirīgas domas, tomēr joprojām cienīt otru cilvēku.

Vai ziņas izplatu pareizajai auditorijai? Vai zināji, ka pikantas baumas biežāk tiek stāstītas sava dzimuma klausītājam – ar apzinātu nodomu tās palaist tālāk. Tāpēc, ja nu tiešām nevari noturēties, nepadaloties ar pikantu ziņu, labāk runā par to ar vīriešiem. Kādā pētījumā 85% sieviešu atzina, ka spētu paturēt pie sevis interesantu un svaigu ziņu ne ilgāk par 32 minūtēm. Lai gan, protams, visur ir izņēmumi (http://ej.uz/31vu ).

Un ja nu ziņa izrādās nepatiesa? Un ja nu tas skar tavu draugu? Konfrontē ziņu, neļauj tai izplatīties, ja vajag, aizstāvi! Piemēram, saki: tas nevar būt, X projektu viņa novadīja perfekti, kāpēc lai šoreiz tas būtu tik slikti, kā tu stāsti?

 

Izaugsme, Panākumu piezīmes | Monday Kristīne Mālniece, foto no personīgā arhiva

Mani virzītāji – izaicinājumi un ambīcijas

Kristīne Mālniece ir Pernod-Ricard Latvijas pārstāvniecības mārketinga direktore.

Pirms tam gandrīz desmit gadus strādājusi dažādos amatos a/s Latfood (Ādažu Čipsi), savu karjeru te noslēdzot kā mārketinga direktore un valdes locekle. Lūk, viņas panākumu formula. (vairāk…)

Ceļojumi, Izklaide | Monday Avots: www.flickr.com

Uz basku zemi – pēc baudām!

Saule, atdzesēts vīns, sulīgi augļi, gardi pinčo, Mishelin restorāni, lieliskas pludmales, jūras veltes visām gaumēm, vīna Spa, grandioza arhitektūra, romantiski lauku ceļi –

kas var būt labāks par Spānijas ziemeļdaļas piedāvājumu? Monday iesaka labāko maršrutu (vairāk…)

Izaugsme, Vadīt | Betija Putniņa avots: www.flickr.com

Par ko signalizē emocijas darbavietā?

Turpinām rakstu sēriju, kurā par biznesa psiholoģiju stāsta organizāciju vadības un vadītāju izaugsmes konsultante Betija Putniņa.

Šoreiz par to, kā izturēties pret emocijām lietišķajā vidē un kā atpazīt, par ko tās signalizē

 Emocijas? Laipni lūgtas!

Savā pieredzē darbā ar vadītājiem esmu novērojusi kādu paradoksālu situāciju, proti, itin bieži vadītāji problemsituācijās izvēlas ignorēt darbinieka negatīvās emocijas, piemēram, neapmierinātību vai negatīvus izteikumus. Kā iemesls tam parasti tiek minēta nevēlēšanās vēl vairāk padziļināt konfliktu. Taču patiesībā tādā veidā problēma tieši saasinās! Padomājiet paši. Pieņemsim, darbinieks izjūt dusmas uz vadītāju par viņa nepietiekamu iesaistīšanos ikdienas problēmu risināšanā un atklāti par to runā ar vadītāju. Taču vadītājs apzināti nereaģē, darbinieka izjūtas netiek uzklausītas un akceptētas. Tas nozīmē, ka iepriekš izjustām dusmām pievienojas vēl arī vilšanās, aizvainojums, kā arī zūd jelkāda ticība, ka darbinieks vispār var ietekmēt radušos situāciju.

Ārēji apspiestas emocijas iekšēji turpina savu dzīvi ar dubultu spēku. Arī biznesā.

Patiesībā problēmas sakne ir vēl dziļāk. No sarunām ar vadītājiem secinu, ka vēlme izvairīties no negatīvu emociju apspriešanas lielā mērā ir saistīta ar pretestību emocijām vispār. Daudzi uzskata, ka, risinot profesionālas dabas jautājumus, emocijām vienkārši nav vietas. Par to itin bieži liecina arī tiešas norādes, piemēram, sakot darbiniekam: „Tagad emocijas atstāsim aiz durvīm…” Taču nu jau katrs psiholoģijas ābeci kaut cik apguvis cilvēks zina, ka ārēji apspiestas emocijas tomēr iekšēji turpina savu dzīvi – turklāt ar dubultu spēku, jo jebkuru emociju apspiešana prasa no cilvēka papildus enerģiju. Enerģiju, kas daudz labāk būtu derējusi problēmsituācijas risinājumu meklēšanai.

 Emocijas – vērtību signāli

Ikdienā sadarbojoties ar dažādu organizāciju vadītājiem, man joprojām nākas sastapties ar viedokli, ka emociju izrādīšana biznesā – tas nav profesionāli, tas nav adekvāti. Emocijas tiek uztvertas kā nevajadzīgs un traucējošs elements. Tomēr labākie līderi apzinās – lai panāktu, ka cilvēki demonstrē savu labāko sniegumu, ir uzmanīgi jāklausās, kas viņus motivē, kādas ir viņu vērtības. Jo situācijā, ja mērķi nav saskaņā ar cilvēka vērtībām, pie tiem ir ļoti grūti pieturēties. Un te nu tieši emocijas ir tās, kas netiešā veidā, bet trāpīgi signalizē par to, kas cilvēkam ir svarīgs. Piemēram, dusmas spilgti norāda uz to, ka tiek apdraudēts kaut kas cilvēkam ļoti nozīmīgs. Savukārt bailes parāda, ka cilvēks jau zināmā mērā netic tam, ka viņš var iespaidot situāciju, līdz ar to nevis iet uz priekšu, bet cenšas darīt visu, lai novērstu apdraudējumu un pasargātu to, kas viņam ir svarīgs. Ir jāsaprot, ka izpaustās emocijas var būt lieliska atslēga, lai atpazītu, ko cilvēks patiesībā domā – pat ja viņš pats vārdos to nemaz nespētu noformulēt.

 

Vadītājam jāsaprot, ka emocijas var būt lieliska atslēga, lai atpazītu, ko cilvēks patiesībā domā

 

 Vadītāji – emociju regulētāji

Vadītājiem ir būtiski apzināties, ka daudziem cilvēkiem darbs nav tikai finansiālās labklājības avots, tas lielā mērā nosaka viņu identitāti un pašcieņu.

Psihologu pētījumi liecina, ka satraukti un baiļu pārņemti darbinieki nevar veltīt visu savu uzmanību aktuāliem pienākumiem. Arī mazinās viņu interese un spēja apgūt jaunas lietas. Aizvainoti un dusmīgi darbinieki var pat iesaistīties slēptā sabotāžā. Savukārt depresīvi un slimi darbinieki palielina darba slodzi citiem kolēģiem, kas jau tā ir noslogoti. Visi šie ar emocijām saistītie apstākļi būtiski ietekmē organizācijas darbību, un, nepiešķirot pietiekamu uzmanību it kā tik nesvarīgajām emocijām, vadītāji patiesībā ierobežo vai pat kavē organizācijas attīstību.

Katram no mums savā pieredzē ir nācies sastapt vadītājus, kas rosina vēlmi sadarboties, vai gluži pretēji – no kuriem ir vēlme izvairīties. Izvērtējot faktorus, kas nosaka šo attieksmi, man jāatzīst, ka labākos vadītājus raksturo iejūtība, ieinteresētība, patiesums, kas sarunās darbiniekam ļauj justies mierīgam, novērtētam un iedvesmotam. Pretējs piemērs – vadītājs, kurš ir distancēts un neprognozējams, tādejādi radot aizvainojumu sajūtu un liekot justies neomulīgi. Kā viens, tā otrs emocionālais stāvoklis būtiski ietekmē darbinieka vēlmi sadarboties. Pirmajā gadījumā cilvēkam ir interese meklēt risinājumus un izrādīt pretimnākšanu problēmas risināšanā, kā arī iniciatīvu, uzņemoties papildus uzdevumus, bet otro situāciju bieži vien raksturo piesardzība, kā arī formāla un izvairīga attieksme.

+

Monday.lv esam radījuši tev!

Ja tev tas patīk, pievienojies mūsu atbalstītājiem!