Iedvesmai, Trendi | Monday

Kādu izglītību izvēlēsies digitālā paaudze?

Radoši, digitalizēti 24 stundas diennaktī, neatkarīgi, drosmīgi, efektīvi, atsaucīgi, prasīgi – tāda ir jaunā digitālā paaudze, kas ienāk augstskolās. Izglītības vadītāji un veidotāji – esiet modri! Viņi ir citādi.

Nāk digitālā izglītība

Pagājušais gads izglītībā iezīmējas ar digitālo inovāciju pieteikumu, un šis gads sākās ar vērtīgām diskusijām par e-izglītības spēju izdzīvot blakus tradicionālajai izglītības sistēmai vai pat pārdzīvot to.

Digitālās izglītības (massive open online courses – jeb mooc) būtība ir masveidīgums, pieejamība, studējošā pašorganizācija. Tā teikt, ja tev ir mērķis un pašdisciplīna, internets un dators, un tu labi parvaldi angļu valodu, tu vari jau šodien bez maksas vari iegūt ļoti labas, pat elitāras zināšanas.

Vilciens uzņem ātrumu. Digitālās izglītības pionierim – vispārējo zinību Khana akadēmijai – ir sekojušas tādas respektablas pasaules universitātes kā MIT, Harvardas un Stenforda universitāte. TED ir izveidojis TED-ED, kurā piedāvā digitālo platformu respektablām universitātēm. Trends ienāk arī Eiropā – tādas universitātes kā Bristol, St. Andrews and Warwick apvienojas, lai radītu savu digitālo mācību piedāvājumu Futurelearn. Piemēram, Freiburgas universitāte Vācijā jau ir izveidojusi sarakstu ar digitālajiem kursiem, kurus tā ir gatava atzīt savā kredītpunktu sistēmā. Tehnoloģiju attīstība un drosme ļauj arī spilgtām akadēmiskām zvaizgnēm (Tyler Cowen of George Mason University, Sebastian Thrun Udacity, Andrew Ng, Daphne Koller, Coursera) kļūt par izglītības produktu uzņēmējiem, misionāriem un inovatoriem. Tiek piesaistīti iespaidīgi darba devēji no tehnoloģiju sektora, kas iesaistās programmu izveidē, studējošo novērtējumu izstrādē.

Ko izvēlesies digitālā paaudze?

Neskatoties uz vērā ņemamiem (bet ne nepārvaramiem) trūkumiem, e-mācību pieteikums ir nopietns. Un vēl jo nopietnāk tas jāuztver, jo izglītības tirgū  ienāk jauna, citāda paaudze – tehnoloģiski advancēta, globāli orientēta, vizuāli domājoša, ātra, drosmīga, prasīga – tieši kā radīta šim e-izglītības trendam. Gada nogalē vadot lekcijas mārketingā, ar studentiem runājām par zīmola vērtīgumu. PP slaidā  demonstrēju piemēru par Interbrand 2012 vērtīgākajām kompānijām pasaulē, un studenti minūtes laikā jau bija sameklējuši citu veidotāju vērtīgāko kompāniju sarakstus!  Mums izvērtēs diskusija, kuram sarakstam varētu būs labākas vērtējumu metodes un kāpēc… Un tad salīdzināju sešus gadus senu piemēru no manas vieslektores prakses. Praktisko jeb semināru nodarbību laikā maģistri toreiz prezentēja savu izpratni par kādiem mārketinga teorijas jautājumiem. Uzdodot pavisam vienkāršu jautājumu, saņēmu atbildi: „ Bet mūs nebrīdināja, ka tiks uzdoti jautājumi“.  Studenti ir mainījušies.

Šo paaudzi dēvē arī par z paaudzi, ātruma dēmoniem un mikroracējiem (microminners), orientācijai – viņi ir dzimuši pēc 1997. gada. Viņi mainīs pieprasījumu pēc pasniedzēja lomas, pēc cita mācību procesa, formas un satura. Kam viņi dos priekšroku? Vai tradicionālai, noteiktā laikā, telpā un saturā (pasniedzēja veidolā) piesaistītai mācīšanās formai vai  arī mobilai, vizuāli atraktīvai un saturā paša izvēlētai izglītībai?

Padomāsim: 

  • Būdama mobila un vizuāli domājoša paaudze, viņi ir pieraduši pie 24 stundu satura pieejamības. Komplektā ar viņiem raksturīgo multitasking spēju nav šaubu, ka viņi dos priekšroku lekcijām saskaņā ar viņu sociālajiem ritmiem, proti, lekcijas var apgūt ērtā vietā un laikā, kurās var iepauzēt, patīt uz priekšu, attīt atpakaļ;
  • Šo twitterbērnu moto ir “ātrāk, īsāk, kodolīgāk”, viņu spēja iegūt, sintezēt un prezentēt informāciju, iespējams, padarīs viņus par efektīvāko zināšanu paaudzi. Novecojušas grāmatas, inerti pasniedzēji un trīs vai četri mācību gadi neērtos skolas solos – viņi to ignorēs;
  • Viņi ir pieraduši pie nepārtraukta un ātra feedback, tāpēc viņiem ideāli piemērotas e-mācīšanas metodes ar iestrādātiem kopsavilkumiem, dažādiem testiem, spēlēm, pārbaudījumiem un apkopojumiem, kas dod iespēju iegūt tūlītēju novērtējumu par savu apgūto zināšanu līmeni;
  • Viņu dzīve rit sociālajos tīklos, virtuāla līdzdalība procesos ir gaiss, ko viņi elpo. Viņi noteikti apsveiks iespējas mērķtiecīgi un pašorganizēti veidot savu izglītības portfolio;
  • Viņi vairāk kā citas paaudzes meklē jēgu un piepildījumu tam, kā viņi dzīvo un ko dara, viņu moto būs „tu es tas, ko tu radi“. Arī tāpēc, ka viņi ir uzauguši ar nenoteiktības un ātruma sajūtu un realitāti, viņi organiski būs freelancer jeb projektu darbu paaudze, viņi spēs ātri adaptēties jaunās profesijās un amatos. Lūdzu, piedāvājiet viņiem tikai to, kas ātri vairos viņu derīgumu, kompetenci un nosiprinās radošumu.

Cik ātri debesis krīt…

Augstākā izglītība ir kļuvusi par nacionāla mēroga diskusiju ne tikai Latvijā. Vai tas ir tikai tāpēc, ka tā vairs nespēj izsekot sabiedrības un laikmeta pieprasījumiem? Pēdējo divdesmit gadu laikā augstākā izglītība ļoti strauji zaudē gadsimtiem ilgušo sociālās misijas statusu. Augstskolas pārlieku cenšoties kļūt par treniņu centriem darba tirgum, kļuvušas par vienkāršotiem biznesa projektiem, no kuriem prasa produktivitāti, rentabilitāti, 100% acīmredzamu izmērāmību un tūlītēju pielietojamību. Izglītība ir kļuvusi par vairumtirdzniecības preci. Taču savā būtībā izglītība ir, iespējams, pirmā sociālās uzņēmējdarbības forma, kas, publiski un filantropiski atbalstīta, darbojas ar misiju mācīt, pētīt, iedvesmot.

Varbūt augstākajā izglītībā debesis krīt tieši tāpēc, ka mēs visur pārlieku cenšamies dzīvot ar ROI  (return on investment) sajūtu, kad visam jābūt izmērāmam un atpakaļ ar peļņu atgūstamam?

Daudz kas liecina, ka izglītība ir noslēgusi kādu attīstības loku, ka kaut kam ir jāmainās. Ir varianti. Piemēram,  izglītība, pateicoties tehnoloģijām un globalizācijai (nav robežu ne laikā, saziņā, telpā) var kļūt par globālu, standartizētu ražošanas sistēmu, kurā darbojas dažas lielas un prestižas universitātes-korporācijas. Starp citu, pirmās, kas pielāgo savu izglītības saturu un formu digitālajam piedāvājumam, ir tieši lielās un prestižās augstskolas. Sebastian Thrun, izcils un pieprasīts IT profesors Stenfordā, kas izveidojis Udacity online mācību piedāvājumu, un šobrīd savās online klasēs pulcē 180 000 klausītāju no visas pasaules, ir paziņojis, ka nākamo 50 gadu laikā paliks tikai 10 universitātes pasaulē! Clayton Christensen,  Harvard Business School professors un grāmatas “The Innovative University” autors prognozē tradicionālo lielo universitāšu bankrotu jau nākamajā desmitgadē. Lūk, tad tas būs masīvs izglītības eksports, tā būs izglītības produktivitāte.

Amerikāņu rakstnieks un futurists Alvin Toffler ir teicis: „21. gadsimtā analfabēts būs nevis tas, kurš neprot lasīt un rakstīt, bet gan tas, kurš nespēs mācīties, aizmirst iemācīto un mācīties no jauna“. Esmu ideāliste un mazliet naiva, jo ticu šajā gadsimtā daudz kas kļūs iespējams, pateicoties digitālajām, tehnoloģiskajām iespējām un cilvēku labajai gribai. Un tas augstākajai izglītībai dotu iespēju realizēt vēl kādu sociālās uzņēmējdarbības misiju – dot izglītību visiem talantīgajiem un mērķtiecīgajiem, neatkarīgi no materiālā stāvokļa, ģeogrāfijas un laika telpas.

Neviens šobrīd nevar pateikt, kā un cik strauji šī izglītības inovācija ietekmēs tradicionālo izglītību un izglītības laukumu vispār. Iespējams, šis digitālās izglītības trends būs vien burbulis, kas ātri noplaks un kļūs par zinātkāru pieaugušo izglītošanās rīku dažādu kursu pārbagātā un standartu izzūdošā pasaulē. Bet iespējams, ka tieši digitālās paaudzes atšķirīgums noteiks pārmaiņu dziļumu un ātrumu augstākajā izglītībā

Ievērtē:

https://www.udacity.com

https://www.coursera.org

Izaugsme, Promo | Monday

Trīs mācības ceļā uz virsotni

Gribi spēlēt augstākajā biznesa līgā? Lūk, trīs lietas, ko vari mācīties no veiksmīgiem vīriešiem

(vairāk…)

Iedvesmai, Vīrietis | Monday Avots: www.flickr.com

Mačo. Metroseksuālis. Ūberseksuālis

Pēdējo desmitgažu laikā daudz pārmaiņu noticis sievietes dzīvē, un par tām ir daudz runāts. Daudz mazāk par vīriešiem. Bet kas īsti ir noticis ar vīrieti kopš 21. gadsimta sākuma? (vairāk…)

Dine&Wine, Stils | Monday

Jaunā Skandināvu virtuve

Jau vairākus gadus šis ir viens no aktuālākajiem gastronomiskajiem trendiem. Par to ir vērts zināt ne tikai tādēļ, lai paspīdētu saviesīgā sarunā vai, aizbraucot uz Kopenhāgenu vai Stokholmu, zinātu, kurp aiziet paēst „ar koncepciju”. Jaunā skandināvu virtuve – tā ir jaunas, taču latviešu būtībai tuvas garšas un sajūtas. (vairāk…)

http://digital-info.co.za/discussion-process/our-time-dating-site-app-get-laid-in-boulder-co/
+

Monday.lv esam radījuši tev!

Ja tev tas patīk, pievienojies mūsu atbalstītājiem!