Izaugsme, Nauda | Monday Avots bigstockphoto.com

Finanšu tabu tēmas pāru attiecībās

Vai ir finanšu tēmas, par kurām mēs nemēdzam runāt ar partneri? Kāpēc tas notiek un kādas tam ir sekas? Un kā pareizi runāt par naudu? Par šiem jautājumiem saruna ar psiholoģi Jolantu Cihanoviču

Jolanta Cihanoviča, psiholoģe

Pirmie lielie konflikti partnerattiecībās parasti skar naudu un seksu. Attiecībā uz naudu visbiežāk tas notiek tāpēc, ka mēs nemākam par to runāt – vai nu tas liekas tabu, vai arī protam tikai dot mājienus, kurus otrs nesaprot. Vai arī – pieņemam, ka rīkoties ar naudu tā, kā es to daru, ir pašsaprotami, tāpēc par to pat nav vērts runāt. Bet pašsaprotami tas ir tikai manā interpretācijā, manā pieredzē vai manā vecāku ģimenē. Otra pieredze var būt pilnīgi atšķirīga, un viņam tas arī būs „pašsaprotami”. Neapmierinātība ar otra finanšu uzvedību parasti sākas kā konflikti par visādiem sīkumiem – izmētātām zeķēm, nenovāktiem traukiem. Tie var tikt ātri atrisināti, bet dziļākais konflikts par naudu nav atrisināts, neapmierinātība krājas, un kādā brīdī tā eksplodē. Un tad gāžas emocijas – tu nekad… tu vienmēr… un tava māte arī. Šie konflikti bieži notiek tikai emocionālā līmenī, jo tur neparādās racionālie argumenti – kas ir svarīgs tev un kas man, un kā mēs to risinām.

Kuri ir būtiskākie finansu jautājumi attiecībās un kāpēc cilvēki par tiem nerunā

1)    Kāda katram no pāra ir dzīves vīzija.

Tas ir ļoti nopietns jautājums pāriem, kas domā būt kopā ilgtermiņā. Diemžēl cilvēki par to nerunā, pirms sākas pirmie konflikti. Manā praksē bija šāds gadījums – runāju ar studentu pāri, kas grasījās precēties, par to, kā viņi iztēlojas savu kopdzīvi. Saruna notika ar katru atsevišķi. Meitenes stāsts apmēram tāds – abi esam spoži studenti, katrs gribam kaut ko sasniegt profesionāli, tātad pēc desmit gadiem mums būs labs dzīvoklis labā vietā lielpilsētā, es strādāšu starptautiskā korporācijā augstā finanšu amatā, būsim izceļojušies un izbaudījuši dzīvi, tad arī varētu sākt domāt par bērniem. Puiša stāsts – mēs abi esam mērķtiecīgi, es gribu veidot savu biznesu, negribu ņemt kredītu, tāpēc mēs visu sasniegsim pakāpeniski, esmu jau noskatījis māju laukos, kur varēsim dzīvot eko stilā, pēc desmit gadiem mums jau būs trīs bērni, sieva kārtos saimniecību, audzinās bērnus….. Tik atšķirīga vīzija. Mans vērojums atbilst šai situācijai – parasti pāri to, kādu dzīvi sapņo izveidot kopā, noskaidro tikai kopdzīves laikā. Tas izskatās apmēram tā – mēs esam nopirkuši zemes pleķīti un tad katrs no savas puses sākam būvēt kopējo māju, nesaskaņojot nedz arhitektūru, nedz termiņus. Iedomājieties, kāda tā māja varētu sanākt?

Mājas darbs: katra rada vīziju nākamajiem desmit gadiem. Ja gatavojaties sākt ilgtermiņa kopdzīvi, izrunājiet šos jautājumus ļoti nopietni. Kā ir pieņemts rīkoties ar naudu jūsu ģimenēs, kāda ir jūsu vīzija nākamajiem gadiem, kā jūs pelnīsiet to naudu, ko katrs ieguldīs, vai slēgsiet laulību līgumu, kā veidosiet budžetu. Galvenais – mēģiniet vienoties par kopsaucēju, kas apmierinātu jūs abus. Protams, ļoti atšķirīgu vīziju gadījumā (ja tomēr ir vēlme dzīvot kopā) var vērsties pie psihologa vai psihoterapeita. Un atceries –

ilgā termiņā nevar plānot naudu, bet var plānot mērķu sasniegšanu

Ja nav skaidrības par kopējiem mērķiem, īsti labi neko nevar plānot.

 

2)    Un cik tu pelni?

Nesen lasīju rakstu par to, ”kāpēc vīrieši ir cūkas” un viens no atbilžu variantiem bija – “ jo nesaka sievām, cik viņi pelna”. Vai tas ir labi vai slikti? Kā kuram.

Ja sieva “paņem” visu vīra naudu un izsniedz viņam dienas devu, tad ir saprotams, ka vīrs nesaka, cik reāli pelna. Jo, piemēram, ziedu dāvināšana sievai prasa līdzekļus, par kuriem nebūtu jāatskaitās, vai ne? Mums noteikti katram vajag savas personiskās finanses (arī spiedīgos apstākļos), par kurām nevienam nav jāatskaitās un jājūtas vainīgiem.

Jo attiecības ir labas tad, ja tās spēj dot vairāk prieka un brīvības, nekā esot vienam. Bet, ja attiecības ir atskaitīšanās par sīkumiem, tad tās pārvēršas par cietumu

Psihoterapeiti saka, ka laime attiecībās nerodas pati no sevis, to katrs partneris atnes un noliek sev un otram priekšā. Tāpēc – dodiet otram brīvību!

Mājas darbs: izveidojiet kopēju kontu obligātajiem ģimenes izdevumiem (ja jums ir tendence tērēt, to var veidot bez maksājumu kartes) un katram atsevišķu kontu ar kartēm personīgiem tēriņiem.

3)    Kā mēs tērējam?

Parasti attiecību finansiālo pusi apgūstam, vērojot partnera uzvedību, jo ar to daudz ko pastāstām. Piemēram, divi cilvēki saiet kopā no atšķirīgām ģimeņu kultūrām – piemēram, viens no ģimenes, kurā krāj, otrs – no tās, kurā tērē. Kā to risināt? Vispirms pieņemt, ka mana tērēšanas un pelnīšanas kultūra nav vienīgā un pareizā. Otrā lieta – iemācīties atklāti un godīgi pateikt, kas man ir ļoti svarīgi (tie paši ziedi). Ar finansēm ir ļoti līdzīgi kā ar uzticēšanos attiecībās. Katram pārī jādara zināms, kur viņam ir robežas, kur riska zonas, kas ir pieņemams un kas galīgi nav. Un jāvienojas par to, ko darām ar lietām, kuras izprotam un darām dažādi.

Mājas darbs: vienojieties par katra finanšu un nefinanšu ieguldījumiem, robežām un taisnīgumu. Taisnīgums atspoguļojas mūsu iekšējā līdzsvara sajūtā – ko es dodu un ko es saņemu. Bieži vien partneris dod, jo domā, ka otram tas patīk, bet īstenībā otram tas nav vajadzīgs. Bet viņš nemāk to pateikt, jo negrib apbēdināt. Tāpēc līdzsvaru visātrāk un drošāk var atrast komunicējot un visu skaidri izrunājot, nevis dodot mājienus vai klusējot.

4)    Kā iekrāt?

Lielākoties mēs ļoti labi pārzinām obligātos maksājumus, tomēr arī plānojot naudas nekad nepietiek. Diemžēl parasti finansu plānos neieliekam savus stihiskos, spontānos, emocionālos pirkumus.

Mājas darbs: personīgo finanšu audits. To var sākt jebkurā brīdī, tomēr ne tad, kad tuvojas kardinālas izmaiņas jūsu kopējā finansu situācijā, piemēram, bērniņa piedzimšana. Tātad – vienojieties par galveno: būt godīgiem, nemainīt savu finansu uzvedību audita laikā un visu skrupulozi dokumentēt. Dzīvojiet un tērējiet naudu kā ierasts, tomēr esiet modri – pierakstiet pilnīgi visu, arī spontānās kafijas tases, vīna glāzes ar draudzeni un kino apmeklējumus. Vislabākais termiņš ir vismaz divi mēneši. Un jūs noteikti ieraudzīsiet, ka par daudz pērkat visādus štruntus – kafiju, suši, vīnu. Šie regulārie štrunti visbiežāk ir emocionālas vajadzības – kafija kā enerģijas lādiņš, bižutērija kā iespēja sevi iepriecināt ar dāvaniņu. Ir jāapzinās, kas man ir šīs vajadzības, vai es tās varu un gribu mainīt? Varbūt tas tomēr ir ieguldījums, nevis tēriņš, jo jūtos līdzsvarota? Analizē – ja tas dod vairāk, nekā paņem, tad to nevari izsvītrot. Meklē citus variantus, kā ietaupīt!

5)    Slēgt laulību līgumu?

Kad nonākam līdz sarunām par laulību līgumiem, tās bieži vien reducējas uz „vai tu cieni mani mīli vai nemīli”, proti, vai bagātākā puse grib dalīties vai nē. Katram no pāra galvā ir savs scenārijs. Vienam – ja viņam ir nauda un viņš precas ar mani, viņam ir jāuzticas un jādalās visā, tāpēc – nekādu līgumu! Otram – ja tas ir mans, bet otra puse iedomājusies ar to visu rīkoties pēc saviem ieskatiem, kur palieku es? Vai nebūšu izmantots?

Mājas darbs: ieviesiet skaidrību, ko katra puse ieguldīs attiecībās. Ja turīgākā puse sagaida, ka otra ieguldījums būs saimniecība, berni, vecāki, tad šai pusei racionāli jāapzinās, kādi varētu būs tās ieguvumi šķiršanās gadījumā. Skaidrība cilvēkos rada drošību un mieru.

6)    Šķirties?

Pēdējā laikā sievietes bieži izšķiras tādēļ, ka vīri vairs nepelna nemaz vai ne tik daudz. Sieviete uzņemas pelnīt vairāk un turpina arī pildīt iepriekšējos pienākumus – bērni, māja, vecāki… Kādā brīdī viņai piegriežas. Jebkuras attiecības ir stāsts par atbildību un kā mēs to pārstrukturējam, ja mainās situācijas – piesakās bērniņš, viens kļūst bezdarbnieks, viņam ir ilgstoša slimība vai invaliditāte.

Mājas darbs: runājiet par lomām un meklējiet risinājumus, kā partneris esošajā situācijā varētu atvieglot otram dzīvi. Mūsdienās sievietei vīrietis (cerams) nav vajadzīgs tikai kā iztikas avots, līdz ar to lomu robežas paliek brīvākas. Ja divi cilvēki dzīvo kopā tikai lomās (kur parasti vīrietis ir pelnītājs), tad, protams, lomu pārdale būs sarežģīta. Savukārt, ja kopā dzīvo divas personības, nevis tikai lomu pildītāji, tad vienošanos par pienākumiem vienmēr var pārskatīt. Jo galvenais ir nevis lomas, bet taisnīgums un labas izjūtas abiem.

Pats galvenais – profilakse ir labāka, nekā ārstēšana, un vienīgās zāles šajās situācijās – runāt, runāt un vēlreiz runāt. Vienoties, pārskatīt vienošanos un cienīt otru.

Bankas eksperta padoms:

Dzintars Līnis, DNB Klientu segmentu daļas projektu vadītājs

Izveidojot ģimeni vai uzsākot kopdzīvi, mainās divu iepriekš neatkarīgu cilvēku finanšu situācija – parādās kopīgi maksājumi par dzīvokli, mašīnu, kopīgiem pirkumiem, tomēr visbiežāk katrs vēlas vienlaikus ar kopīgajiem maksājumiem saglabāt arī savu finanšu neatkarību. Nav vienas labākās receptes, kā organizēt ģimenes finanses, taču esam izveidojuši Ģimenes  programmu –  risinājumu klāstu, kā to darīt ērtāk un izdevīgāk. Viena no iespējām – partneri var izveidot vienu kontu kopējiem maksājumiem, bet pārējās finanses turpinot pārvaldīt katrs pats. Ja ir vēlme pamēģināt, kā tas ir – kopīgi sakrāt  kādam pirkumam, piedāvājam Starta krājkontu. Dažādas iespējas, kas palīdzēs ģimenei pārvaldīt savas finanses efektīvāk, ir aplūkojamas dnb.lv/gimene

 

 

Saturs radīts ar DNB bankas atbalstu

 

Atstāj komentāru

Tavs e-pasts nebūs pieejams publiski.

Aizpildi kontaktinformāciju šeit:

You may use these HTML tags and attributes <a href="" title=""> <abbr title=""> <acronym title=""> <b> <blockquote cite=""> <cite> <code> <del datetime=""> <em> <i> <q cite=""> <s> <strike> <strong>

+

Monday.lv esam radījuši tev!

Ja tev tas patīk, pievienojies mūsu atbalstītājiem!