Izaugsme, Vadīt think-about-1184858_1280 | www.motify.lv, www.bigstockhpoto.com

Prasme jautāt. Kāpēc to vajadzētu apgūt?

Mēs, latvieši neesam naski jautātāji. Droši vien esat bijuši konferencēs, kad zālē iestājas neveikls klusums brīdī, kad moderators vai runātājs aicina uzdod jautājumus. Tā viss gluži nav, ka mēs nejautājam – jūs man iebildīsiet. Un es jums arī piekritīšu. Tikai jautājums, kā un ko mēs jautājam.

Visu savu mūžu esmu uzdevusi jautājumus no dažādām profesionālās dzīves pozīcijām – esmu bijusi pētniece, akadēmiska zinātniece un žurnāliste. Bet līdz nesenam laikam es tā īsti neaizdomājos, ko nozīmē jautājumi un ko – māksla uzdot jautājumus. Es nekad nebiju iedomājusies, cik lielā mērā jautāšana dod iespēju atrast inovāciju, atrisināt problēmu un iedrošināt kādu “piecelties” vai virzīties uz priekšu. Es sāku pievērst uzmanību, kā es jautāju, kā es nonāku līdz atbildēm, jā – arī kā es radu – rakstus, klientu problēmu risinājumus, un produktus. Tad es sāku interesēties, kā to dara tie, kas sasnieguši patiešām izcilus rezultātus. Vairums no viņiem atzīst, ka tur nav nekāda maģiska formula vai viena izskaidrojuma panākumiem. Bet, turpinot meklēt kādu panākumu kopsaucēju, viena lieta iezīmējas diezgan skaidri – daudzi no viņiem ir zinātkāri un lieliski jautātāji. Nu, piemēram, Einšteins pazemīgi ir teicis “Es nemaz neesmu tik gudrs, es tikai ilgāku laiku pavadu jautājot”. Vēl Einšteins –

“Ja man būtu jāatrisina kāda problēma, no kuras būtu atkarīga mana turpmākā dzīve, un, ja man tam būtu dota viena stunda laika, es 55 minūtes veltītu, atrodot īsto, būtisko jautājumu. Jo ja es zināšu īsto jautājumu, es varēšu problēmu atrisināt atlikušajās 5 minūtēs”.

Arī Voltēram ir ko teikt šajā sakarā- “Vērtē cilvēku pēc viņa jautājumiem, ne – pēc atbildēm”. Pavisam tieši to pasaka ķīniešu sakāmvārds “Tas, kurš uzdod jautājumu, iespējams, ir mulķis piecas minūtes. Tas, kurš neuzdod – paliek muļķis visu mūžu”. Un te vēl viens citāts “Lieli līderi uzdod lielus jautājumus, kas kādu iedvesmo sapņot vairāk, domāt vairāk, macīties vairāk, darīt vairāk un būt par kaut ko vairāk” (Džons Maksvels)

Neviens nejautā…

Mēs, latvieši neesam naski jautātāji. Droši vien esat bijuši konferencēs, kad zālē iestājas neveikls klusums brīdī, kad moderators vai runātājs aicina uzdod jautājumus. Protams, protams, tas nav nekāds rādītājs. Un mūsu mierinājumam derēs arī biznesa inovāciju līdera Kleitona Kristensena (Clayton Cristensen, Innovator’s Dillemma) novērojums, ka jautāšana daudziem biznesa līderiem šķiet neefektīva, jo svarīgāk ir darboties un rīkoties, pie tam vadītājiem vienkārši nepietiek laika uzdot jautājumus. Un daudzi, kam ir pilnvarojums pieņemt dažādus lēmumus, nejautā, jo uzskata, ka jautāšana var apdraudēt viņu karjeras vai tēlu.

Kā mēs jautājam

Tā viss gluži nav, ka mēs biznesa vidē nejautājam – jūs man iebildīsiet. Un es jums arī piekritīšu. Tikai jautājums, kā un ko mēs jautājam. Keith Yamashita, konsultants, kurš strādājis ar CocaCola, IMB u.c. saka, ka pēdējo 30 gadu efektivitātes periods biznesā ir novedis pie tā, ka spējam uzdod tikai mazos jautājumus tādus kā “Cik daudz?”; Cik ātri?” ; “Kā mēs varam ietaupīt vēl mazliet resursus, lai padarītu to vēl mazliet efektīvāku; kur mēs vēl varam nogriezt mūsu izmaksas?”. Mēs visi ilgākā vai lēnāk tempā, bet varam kļūt efektīvi pēc šīs griešanas, standartizēšanas un ātruma metodes. Un ko tad? Izrādās ar to nepietiek? Jaunās kompānijas, kas ienāk tirgū, ir citādas. Startapi jau pirmajā dienā sev jautā “Kāpēc pasaulei vajag vēl vienu uzņēmumu? Kāpēc vajag vēl vienu, piemēram, kosmētikas ražotāju?, Kāpēc kādam būtu jāienterēsējas par vēl vienu kosmētikas zīmolu garajā piedāvājumu rindā? Kā tieši mēs šajā pilnajā pasaulē varēsim tikt pamanīti? Kādu labumu mēs pienesīsim? Kāpēc pasaulei vajadzētu tieši mūsu piedāvājumu?”.

Zelta vērtie pārmaiņu jautājumi

Produkti nāk un iet, līderi nāk un iet, trendi nākt un iet, bet neskatoties uz to uzņēmumiem vajadzētu ik pa laikam atbildēt uz jautājumu “kas mēs patiesībā esam, kas ir mūsu būtība”. 2008. gadā, kad Facebook vēl tikai sāka audzēt muskuļus, viņu šodienas virzienu noteica viens jautājums “Kādā biznesā mēs būsim – abonēšanas vai reklāmas?”. Tas noteica biznesa modeli, kura izvēle izrādījās veiksmīga. Šādi atskurbinoši jautājumi būtu vajadzīgi daudziem uzņēmumiem. Nevienam nevajadzētu atļauties gulēt uz pagājušā gada lauriem vai paļauties uz zināšanām, kas viņiem ir šodien. Jo pārmaiņas ir iespaidīgas. Palūkosim kaut uz biznesa pasaules topiem, kas ir atnākuši un kas aizgājuši. Ja salīdzina Fortune 500 labākās pasaules kompānijas 1995. un 2016. gadā, sarakstā ir nomainījušies 312 uzņēmumi , katru gadu šajā sarakstā parādās vidēji 14,2 jauni vārdi. Salīdzinot ar iepriekšējo laika periodu starp 1955. un 1995. gadiem, katru gadu sarakstā ienāca 8 jaunas kompānijas. Tātad temps ir pieaudzis gandrīz divas reizes. Panāksimies vēl tuvāk. Tā salīdzinot 2006. gada Fortune 500 topu ar 2016 gadu, 2016. gada pirmajā desmitniekā ir palikušas vien trīs kompānijas. Analītiķi prognozē, ka, ņemot vērā tempu, kādā tirgū parādās jaunās veiksmīgās kompānijas, 2040. gada gandrīz visi Fortune saraksta vārdi būs pilnīgi jauni.

Biznesa guru Peters Drukers, “cilvēks, kurš izgudroja menedžmentu”, pusgadsimtu ir strādājis ar lielākajām pasaules kompānijām. Rezumējot savu pieredzi viņš ir teicis, ka viņa darbs nebija dot gatavas un pareizas atbildes vai risinājumus problēmām, bet gan, ka viņa lielākais trumpis bija neziņa un prasme uzdod jautājumus. “Atbildei jābūt jūsējai” – viņš teica.

Ja nu tomēr ….ar ko sākt

Google, veiksmīgākās inovācijas (gmail un google news) ir radušās, pateicoties uzņēmumā iedibinātajai politikai “20% laika” veltīt projektiem, kurus iniciē darbinieki, spēlējoties ar jautājiem Ja nu… un Kāpēc, Nu un tad? Pie tam nosacījums – jautāt ne ar tiešajiem darba pienākumiem saistīto jomu. Šo praksi ir aizņēmušies arī tādi uzņēmumi kā Linkedin, 3M, W.L. Gore.

Bailes izskatīties smieklīgam, laika trūkums, nav jautāšanas prasmes un neiedrošinoša korporatīvā kultūra – parasti ir kombinācija, kāpēc vadītāji nemēdz uzdot domāt ierosinošus jautājumus. Tomēr to visu var mainīt pamazām. Soli pa solim.

Lasi tālāk šeit

Atstāj komentāru

Tavs e-pasts nebūs pieejams publiski.

Aizpildi kontaktinformāciju šeit:

You may use these HTML tags and attributes <a href="" title=""> <abbr title=""> <acronym title=""> <b> <blockquote cite=""> <cite> <code> <del datetime=""> <em> <i> <q cite=""> <s> <strike> <strong>

+

Monday.lv esam radījuši tev!

Ja tev tas patīk, pievienojies mūsu atbalstītājiem!