GPS, Iedvesmai Kāpēc uzkāpt kalnā | Monday, foto-www.pixabay.com

Piektdienas jautājumi#23. Kāpēc uzkāpt kalnā?

Mēs, visu vecumu, uz panākumu trases uzliktie bērni, kas cenšamies visu paspēt – apmeklēt ikkatru apmācību, atbildēt uz visiem zvaniem, visām ziņām, izlasīt visus tvītus un visas facebook lentas ziņas, sagrābt katru iespēju – ne jau tāpēc, ka mēs to gribētu, bet tāpēc, ka mums ir sajūta, ka mums tas jādara, ka uz mums skatās “neredzamā acs”, ka mums jāturas līdzi.

Oksfordas Universitātes profesors Marks Viljams (Mark Williams) šo steidzīgo un visur klātesošo cilvēku neapzinātās psiholoģiskās sajūtas aprakstījis šādi: “… cilvēkiem, kas vienmēr ir skrejoši no viena uzdevuma pie nākamā īstenībā neizprotot, ko un kāpēc viņi to dara, smadzenēs jau pastāvīgi deg augstas bīstamības signāllampiņa… it kā viņi bēgtu no plēsoņas”. Kas ir šī plēsoņa, kas mūs vajā? Varbūt apziņa, ka esam daļa no lielāka plāna un mums jāizpilda savi uzdevumi, citādi Matrikss sabruks. Vai paši zinām, kāds ir šis plāns, nolūks uzdevums?

Džefs Veiners (Jeff Weiner) LinkedIn vadītājs bieži pašiem veiksmīgājiem un potenciāli pieprasītājiem darbiniekiem ir ļoti tieši jautājis: “Skatoties atpakaļ uz savu karjeru, desmit, divdesmit, trīsdesmit gadus no šodienas, ko jūs gribētu atzīmēt – ko tieši jūs esat sasniedzis?” Un viņš atzīst – neviens nevarētu pat iedomāties, ka vairumam no viņiem nav atbildes uz šo jautājumu. Un tas nav tāpēc, ka viņi nebūtu izvirzījuši mērķus, plānojuši karjeras un baudījuši sasniegumus. Bet tas ir vienkārši ir tāpēc, ka mēs esam tik izņemti ar darbiem, pienākumiem, paviršām attiecībām, ka mums pat nav laika uzdot šos jautājumus. Patiesībā aizņemtība ir mūsu rutīna, mūsu ieradums, mūsu dzīve, kas mums “ielikta šupulī” un uztrenēta jau no maziem gadiem – pulciņi, sacensības un uzvaras….

Karjeras kāpienus un sasniegumus mēdz salīdzināt ar kalnā kāpšanu, jo kā vienā, tā otrā mums ir mērķis tikt augstāk un atzīmēties ar kādu atzīmi. Taču vai tev ir skaidri mēŗķi, kāpēc tu kāpsi kalnā? Ja tu gribi sasniegt virsotnes, tad kāp kalnā ne jau tāpēc, lai iespraustu tur savu karodziņu, bet, lai izaicinātu sevi, izbaudītu gaisu un ieraudzītu skatu. Kāp kalnā, lai ieraudzītu pasauli nevis, lai pasaule ieraudzītu tevi.

Bet, protams, ne jau visus uzrunās šis aicinājums, jo mēs esam tik dažādi. Jo viens tiešām izjūtīs piepildījumu no karodziņa uzlikšanas. Un varbūt būt pamanītam tiešām ir daudz svarīgāk kā ieraudzīt pasauli. Bet ticu, ka atradīsies mūsu vidū arī tādi, kas pirms kāpšanas uzdos sev jautājumu – kas ir galvenais iemesls, kāpēc es kāpju tai kalnā. Tad ir arī iespējams, ka puskalnā uzkāpis, tu sapratīsi, ka kāp nepareizajā kalnā vai ar nepareizajiem ceļa biedriem. Un, neskatoties uz to, ka būsi atbildējis uz vissvarīgāko “kāpēc”, kāpjot kalnā, tu turpināsi uzdot sev būtiskos jautājumus:

Kas mani sagaida tur, augšā?

Ko es iesākšu, kad būšu tur nonācis? Kas tālāk?

Vai es kāpšanu izbaudu kā procesu pašu par sevi? Vai man labāk palēlināt gaitu, vai to paātrināt?

 Ko es atstāju aiz sevis – tur pašā apakšā un te gandrīz augšā?

Un vēl pirms piekrist paaugstinājumam karjerā (uzaicinājumam kāpt) uzdod sev tīri praktiskus jautājumus:

Kā es varu augt nākamajā līmenī?

Kā es tur jutīšos, ja līdz šim esmu strādājis darbu, kas man patīk (un droši vien tāpēc esmu pamanīts) un tagad es strādāšu darbu, ko īsti vēl nepazīstu (cilvēki visbiežāk tiek paaugstināti no laba izpildītāja un speciālista pozīcija uz vadīšanas pozīcijām)?

Kādas tur ir drošības garantijas?

Vai un kāpēc man vajag lielāku māju vai mašīnu ārpilsētā (ko es varēšu tagad nopirkt par lielāku atalgojumu)?

Vai man pietiks laika ģimenei, draugiem, hobijiem (lai piepildītu to cilvēku gaidas, kas mani paaugstināja vai kurus vadīšu, man taču būs jāapgūst daudz jauna. Tas prasīs laiku ārpus darba laika)

Kāpēc mēs izvairāmies uzdot sev šos būtiskos jautājumus? Mums nav laika! Mums nav prasmju! Apkārt ir par daudz skaļuma! Bet varbūt šo jautājumu godīga uzdošana un atbildēšana ir tā plēsoņa, no kuras mēs patiesība mūkam!

Un nobeigumā novēlējums.

Tikt augšā ir izvēle, nokāpt lejā – tas ir obligāti. Uztver to kā metaforu, ko katram, kas tiecas pēc virsotnes, būtu jāiemācās. Esot augšā – lielākā mācība iemācīties būt pazemīgiem!

Iedvesmojāmies no lieliskas grāmatas More Beautiful Question

Atstāj komentāru

Tavs e-pasts nebūs pieejams publiski.

Aizpildi kontaktinformāciju šeit:

You may use these HTML tags and attributes <a href="" title=""> <abbr title=""> <acronym title=""> <b> <blockquote cite=""> <cite> <code> <del datetime=""> <em> <i> <q cite=""> <s> <strike> <strong>

+

Monday.lv esam radījuši tev!

Ja tev tas patīk, pievienojies mūsu atbalstītājiem!