Attiecības, Iedvesmai, Psiholoģija Pasaka par trīs tēva dēliem… | Monday Avots bigstockphoto.com

Pasaka par trīs tēva dēliem…

… jeb ko mūsdienu pasaulē dara ņēmējs, devējs un atlīdzinātājs? Uzskata, ka veiklie un izmanīgie ir bagātāki un veiksmīgāki, savukārt līdzjūtīgie un gādīgie nekad nebūšot bagāti, jo viņi savus resursus izšķiez nevērtīgās attiecībās un darbos. Monday pēta, vai tā ir.

Jaunais, bet jau atzītais psihologs Adams Grants savā grāmata Give and Take raksta – ja visi būtu tikai ņēmēji, tad pasaule būtu ļoti nabaga, un, visticamāk, mēs savās problēmas maltos uz vietas. Ja visi būtu atlīdzinātāji, tā būtu ļoti merkantila pasaule, un mēs komunicētu tikai ar cilvēkiem, kas mums darījuši labu. Ja pasaulē vairums būtu devēju, pasaule būtu gandrīz ideāla – idejas iedvesmotu, darbi veiktos un probēmas risinātos ātrāk.

 Kas tu esi

Pēc veida, kā sadarbojamies ar cilvēkiem, mūs var iedalīt trīs lielās grupās – ņēmēji, devēji, un atlīdzinātāji.

Devēji dod, negaidot pretim samaksu un neuztverot saņēmēju kā parādnieku. Devēji nebūt nav tikai bagātie, kas ziedo labdarībai. Tie ir brīvprātīgie dažādos pasākumos, zupas virtuvēs un nevalstiskās organizācijās. Darbavietā tu viņu atpazīsi kolēģī, kurš piesakās pabeigt prezentāciju, ja tev gadījusies problēma, kurš brīvprātīgi organizē kolektīva pasākumus. Biznesa vidē tie ir cilvēki, kas mentorē jaunos, dalās ar savām zināšanām, iepazīstina ar derīgiem cilvēkiem. Devējiem nav problēmu rīkoties citu interešu labā. Ja devēji ir sasnieguši vadības līmeni, viņi tur jūtas mazāk vientuļi nekā ņēmēji un atlīdzinātāji.

Ņēmējus var viegli atpazīt kolektīvos un biznesā – viņi tev vairs neatbildēs uz e-pasta vēstulēm, kad uzskatīs, ka neesi vajadzīga. Viņi vadās pēc principa – zobs pret zobu, un uzskata, ka, lai izdzīvotu, jākonkurē par katru cenu. Viņi māk sevi virzīt un izcelt, un cenšas gūt vairāk, nekā ieguldīt. Darījumos viņiem par visām varītēm jāgūst virsroka un labākais iespējamais risinājums. Ja viņiem tiek lūgts palīdzēt, viņi sev uzdos jautājumu “kā to izdarīt, lai man tas izmaksātu neko vai pavisam maz?”.

Atlīdzinatāji arī meklē savu izdevīgumu, viņi arī rēķinātāji un cenšas dabūt atpakaļ savus ieguldījumus, taču viņi tiecas uz win-win situāciju, turklāt pasniegs draudzīgu roku arī situācijā, ja nebūsi līdz tam darījusi labu, bet viņi vienmēr  rēķinās ar tavu pateicību un arī var atgādināt par parādu. Ja gribi viņu labvēlību, zini, ka parāds ir jāatmaksā. Vairums no mums ir atlīdzinātāji – proti, tie, kuri atdara sev izdarītos labos pakalpojumus, un viņu pieeja ir līdzsvars un taisnīgums.

Kā būt devējam un vienlaikus nekļūt par idiotu

Grants savos pētījumos ir secinājis – devēji ir vai nu paši labākie vai paši neveiksmīgākie. Darbavietā devēji bieži vien aizmirst par sevi, palīdzot citiem, viņi var nepadarīt savus darbus. Tieši tāpēc ņēmēji domā, ka devēji ir naivi muļķi. Protams, došana var pārvērsties neveselīgā sevis upurēšanā, bet tā var arī būt veids, kā veidot attiecības, kas atmaksājas visā dzīves garumā. Lūk, pieci Adama Granta padomi, kā būt saprātīgam devējam.

  1. Ievies 5 minūšu “laika mikrokredīta” principu.

Tas nozīmē veltīt katru dienu piecas minūtes kādam labam darbam. Tas nav tik daudz, lai kavētu tavus darbus, pienākumus un atpūtu. Ņēmēji un atlīdzinātāji parasti sarauj saites ar tiem, kas viņiem vairs neliekas noderīgi. Tomēr šī stratēģija kādu dienu var pavērsties pret tevi, kad kāds jauns censonis, kuru tu reiz augstprātīgi vai nevērīgi atraidīji, pēkšņi kļūst ietekmīgs. Vai tavā e-pastkastē nav lūgumi, jautājumi, pat komplimenti no jauniem cilvēkiem, kam pat neesi uzskatījusi par vajadzīgu atbildēt? Bet tas aizņemtu tikai nieka 5 minūtes…

  1. Fokusējies uz pievienoto vērtību.

Daudzi uzskata, ka devēji ir, piemēram, Māte Terēze un Gandijs, bet ir daudzi veiksmīgi cilvēki, kas došanu padara par pievienoto vērtību. Ja esi laba IT profesionāle, tavs ieguldījums varētu būt iedrošināt citas sievietes mācīties programmēšanu. Izveido sociālo tīklu ar līdzīgām profesionālēm un distancēti mentorējiet iesācējas vai sapņotājas!

  1. Nebaidies prasīt padomu.

Mēs domājam, ka devēji parasti labumu apmaiņas rindā ir pēdējie un neko nesaņem. Taču veiksmīgi devēji ne vien dalās, bet arī nekautrējas prasīt padomu un palīdzību citiem. Devēji, piemēram, lūdzot sava projekta atbalstu kolēģim, vienmēr apbalvos un atzīmēs arī citu nopelnus, nevis uzvaras laurus piedēvēs tikai sev.

  1. Neuzticies jebkuram.

Ja esi devējs, slinkāki kolēģi var sākt to izmantot. Šajā situācijā tev būtu jāpārkārto attieksme un pret viņu jākļūst atlīdzinātājai. Izveido prioritāšu sarakstu – vispirms mani darbi (mani tuvākie cilvēki), pēc tam talantīgie, un tad kuriem patiešām nepieciešams, utt. Seko tautas parunai – “ja mani piemuļķo vienreiz, kauns muļķotājam, ja piemuļķo divreiz, kauns man”.

  1. Audzē paziņu loku.

Viena no devēja priekšrocībām ir bagātīgais paziņu loks, kuru viņš ir veidojis, atbalstot cilvēkus mazās un lielas lietās. Svarīgi ir stiprināt  saites arī ar tiem, kas nav tavu tuvāko cilvēku loks, citādi tava atbalsta zona ir spēcīga, bet šaura.

Dažas atziņas no pētījumiem

Izrādās, došana ir atkarīga arī no mūsu pārdomu laika. Jo mazāk laika mūsu rīcībā, piemēram, tikai 10 sekundes, jo biežāk atbilde būs “ jā”. Tātad došana ir cilvēkam dabisks instinktīvs lēmums. Kad sākam analizēt visus par un pret, mēs vairs neesam tik devīgi. Līdz ar to uz pirmo acu uzmetienu varētu likties – ņēmēji ir gudrāki cilvēki, kas pieņem pārdomātus lēmumus.

Ekonomists Rasels Džeimss, pētot cilvēkus vecumā virs 50 gadiem, lai noskaidrotu sakarības starp inteliģenci un došanas uzvedību, tomēr secināja, ka cilvēki ar augstāku intelekta koeficientu biežāk ziedo labdarībai. Kādā citā pētījumā noskaidrots, ka devēja tipa cilvēks ātrāk atrod risinājumus. Lai arī šādu pētījumu vēl nav daudz, varam secināt – jo inteliģentāks tu esi, jo vairāk tu iedziļinies citu cilvēku problēmās un ņem vērā citu intereses. Jo labāk tu spēj iedziļināties pretējās puses interesēs un vajadzībās, jo radošāk un gudrāk tu spēj atrast risinājumus, ka der abām pusēm un tev papildus neko nemaksā.

Inteliģence un iedziļināšanās otra interesēs iet roku rokā, tomēr aizvien skaļāk skan atziņa, ka kalpot otra interesēm ne vienmēr nozīmē būt zaudētājam un ka došana var būt ilgtermiņa ieguvums.

Noskaties, iedvesmojies, notici:

Atstāj komentāru

Tavs e-pasts nebūs pieejams publiski.

Aizpildi kontaktinformāciju šeit:

You may use these HTML tags and attributes <a href="" title=""> <abbr title=""> <acronym title=""> <b> <blockquote cite=""> <cite> <code> <del datetime=""> <em> <i> <q cite=""> <s> <strike> <strong>

+

Monday.lv esam radījuši tev!

Ja tev tas patīk, pievienojies mūsu atbalstītājiem!