Iedvesmai, Psiholoģija, Veselība Nemitīga iekšējā trauksme – kā ar to cīnīties? | Kristīne Geida, foto - www.bigstockphoto.com

Nemitīga iekšējā trauksme – kā ar to cīnīties?

Nemitīgs iekšējs satraukums, bailes, nervozitāte, stress, panika – ikviena no mums savas dzīves laikā ir izjutusi kādu no šīm sajūtām. Tomēr ir reizes, kad šī trauksmainības sajūta šķiet ir uz palikšanu un bojā ne tikai mūsu saskarsmi ar apkārtējiem, bet arī visikdienišķākās darbības. Savā pieredzē dalās Ieva, savukārt iekšējās trauksmes cēloņus un risinājumus skaidro psihoterapeite Zaiga Blaua.

Ieva, 27

„Iekšēja trauksme, panika, nepārejošas bailes, bez izskaidrojama iemesla – tas vislabāk spēj raksturot manas pēdējā laika emocijas. Bet tās nav kā bailes, kad šī panikas izjūta izzūd ikreiz, kad novērsts baiļu cēlonis. Man nepatīk lidot – klaustrofobiskā sajūta, ka esi iesprostots mazā metāla būrī ar vairāk kā 300 cilvēkiem, un tas viss vēl kaut kur gaisā, ir nepanesama. Visas tās enerģijas, visas iespējamības un apziņa, ka, ja kaut kas notiks, tad, bladāc – un tu simts procenti esi pazudis no šīs pasaules. Bet mana darba dēļ, ko mīlu, ir jāceļo, un daudz. Šīs bailes pāriet tiklīdz šasijas saskaras ar cieto asfaltu. Taču pēdējā laikā ir tāds nepārejošs uztraukums, iekšējs stress, laikam pareizi jau ir – trauksme. Nemitīgi tāda sajūta, ka kaut kas notiks, kaut kas būs… Bet ne jau tā labā, kņudinošā sajūta, kad tu intuitīvi jūti, ka nāks brīnišķas lietas tavā dzīvē. Un nevis tā sajūta, kad tu riskē, bet iekšēji zini, ka tas ir tā vērts. Nē, tā ir sajūta, ka tūlīt būs panika, pilnīga katastrofa, un tu neko nevari darīt, lai to novērstu. Man ir grūti koncentrēties uz lietām, tāds satraukums, domas peld pašas no sevis, esmu nemitīgi kā uz adatām… Naktīs nav iespējams gulēt, pamostos bez loģiska iemesla, un tad stulbi blenžu uz mēnesi aiz loga. Es sēžu darbā un ne no kā sāku svīst, trūkst elpa, šķiet, ka sirds kāps pa muti ārā… parasta darba diena, ikdienišķi epasti un komunikācija ar klientiem… Pieķeru sevi situācijā, kad domājot, esmu saplēsusi savas ienadžu ādiņas līdz asinīm, kā mazs bērns. Gribas ar to cīnīties, esmu dzīvespriecīga jauna sieviete, bet ķermeni it kā atsakās to pieņemt. Tāds pilnasinīgs vājums, nekā negribēšana, nevarēšana, nespēja… tikai truls beziemeslu uztraukums. Neatceros, kad pēdējo reizi jutos mierīga un harmoniska.”

Kā atzīst psihoterapeite Zaiga Blaua, psiholoģijā tāds termins kā iekšējā trauksme nepastāv. Trauksme kā simptoms piemīt dažādām psiholoģiskām saslimšanām.

Ģeneralizēta trauksme – tā ir ilgstoša un noturīga trauksmes sajūta, kas nereti nav saistīta ar ārējiem faktoriem, kā tas, piemēram, ir ar bailēm – kuras savukārt pāriet līdz ar to izcelsmes cēloni, Ievas gadījumā tās bija bailes no lidošanas. Ģeneralizētās trauksmes gadījumā cilvēkam ir paaugstināta veģetatīvās nervu sistēmas darbība, emocionāli, tā bieži vien izpaužas kā gaidas par kaut ko sliktu, satraukums, miega traucējumi u.c. simptomi. Trauksmi var radīt arī fobijas, kas saistīta ar iedomātiem vai iztēlotiem draudiem pašam vai tuviniekiem, piemēram, bailes no slēgtām telpām – klaustrofobija, bailes no plašas, atklātas vietas – agorafobija, bailes no dzīvniekiem – pelēm, čūskām, kukaiņiem, vai sociālā fobija, kas izpaužas bailes no apkārtējiem, šādos gadījumos cilvēks parasti nevēlas uzturēties sabiedrībā, baidoties no publiskas uzstāšanās auditorijas priekšā vai sarunām ar autoritātēm, piemēram darba intervijas.

Panika – tai ir līdzīgi simptomi kā ģeneralizētai trauksmei, taču panikas lēkmes cilvēku bieži vien piemeklē negaidīti, ārēji redzama kā pārmēru nervozitāte un bailes, bet iekšēji izjūt nāves bailes.

Trauksmes izpausmes var būt dažādas, fiziski tas ir paātrināts pulss, sirdsklauves, svīšana, elpas trūkums, karstuma un aukstuma viļņi pa visu ķermeni, tirpšanas sajūta, reiboņi un nelaba dūša. Uzvedībā cilvēks var rīkoties neadekvāti, piemēram, veikt rituālas darbības – berzēt rokas, tīrīt jau notīrītas virsmas, var izraisīt trauksmes sajūta. Emocionāli šāds cilvēks ir viegli aizkaitināms, nespēj koncentrēties, saskarsmē ir noslēgts vai arī izteikti uzbudināts. Vairums šos psiholoģiskos traucējumus cenšas risināt ar alkohola, narkotisku vielu lietošanas vai smēķēšanas palīdzību.

Trauksmes cēloņi ir dažādi – tās ir dažādas bērnības traumas, posttraumatiskais stress – dziļi ietekmējošu notikumu pieredze, iekšējie konflikti, neatrisinātas problēmas u.c.

Psihoterapeite uzsver, ka visas problēmas pašas no sevis neatrisinās. Ja šī trauksme ir pārejoša un ikdienu būtiski neietekmē, to var risināt gan saskarsmē ar saviem līdzcilvēkiem – runājot par lietām, kas uztrauc – gan sportojot, dejojot vai atrodot laiku sev un saviem hobijiem. Tomēr nepārejošas trauksmes gadījumā, pirmkārt, ir jāvēršas pie speciālista, lai diagnosticētu trauksmes iemeslus un izcelsmi. Tad arī var saprast ārstēšanas veidu – tas var būt ārsta izrakstītu medikamentu kurss, gan psihoterapija.

One Komentārs

  1. dm
    22/04/2015 06:03 | Saite

    Bezjēdzīgs raksts. Varēja uzreiz pateikt, ka viņai ir Veģetatīvā distonija.

Atstāj komentāru

Tavs e-pasts nebūs pieejams publiski.

Aizpildi kontaktinformāciju šeit:

You may use these HTML tags and attributes <a href="" title=""> <abbr title=""> <acronym title=""> <b> <blockquote cite=""> <cite> <code> <del datetime=""> <em> <i> <q cite=""> <s> <strike> <strong>

+

Monday.lv esam radījuši tev!

Ja tev tas patīk, pievienojies mūsu atbalstītājiem!