Izaugsme, Promo | Monday, foto-www.bigstockphoto.com

Millenium paaudze darbā!

Ja mums visiem un Latvijai paveiksies, un viņi nedosies uz veiksmīgākām zemēm sevi pierādīt, y jeb millenium paaudze (dzimuši no1980 līdz 1997. gadam) drīz vien būs vadošā paaudze mūsu darba vietās. Šobrīd viņi ierodas uzņēmumos, kurus vada x jeb viņu vecāku paaudze. Vai šo paaudžu pārstāvji ir atšķirīgi? Kā vadīt un sadarboties ar šo jauno paaudzi? Vai ar viņu ienākšanu darba tirgū mainīsies darba attiecības, vērtības un vide? Monday ar Latvijas vadošo uzņēmumu personālvadības speciālistiem, kuru darbinieku vidu daudzi ir šīs paaudzes pārstāvji, meklē atbildes!

.

andzelika_bergaAndželika Berga, Swedbank Personāla pārvaldes vadītāja – Pirmkārt un pavisam noteikti šai paaudzei ir citas darba vides prasības, un viņi grib vairāk baudīt dzīvi. Viņi negrib strādāt no 8 – 17, viņiem ir cits dzīvesstils. Viņi ir gatavi strādāt no, piemēram, no 9 – 12, un tad kaut visu vakaru. Tāpēc ir jādomā, ka integrēt viņu dzīves stilu darbā, piemēram, radot elastīgāku darba vidi, iespēju strādāt ne tikai birojā. Uzņēmumiem jādomā par fun, izklaides elementiem un socializācijas iespējām kultūrā. Millenium paaudzi spēsim vairāk iesaistīt ar gamification elementiem un digitāliem risinājumiem. Otrkārt, šī paaudze negrib strādāt rutīnas darbu, īpaši IT un radošie cilvēki. Viņi būs lojāli savai profesionālai darbībai ne darba devējam, tāpēc jēgpilns un aizraujošs darba saturs būs primārāks par stabilu uzņēmumu. Iespējams, viņi dos priekšroku īstermiņa attiecībām konkrēta projekta ietvaros. Uzņēmumiem jādomā, kā veidot projekta bāzētas attiecības. Jau šobrīd Londonā arvien vairāk profesionāļi darba tirgū izvēlas frīlansera sadarbības attiecības, kas ļauj talantīgajiem iesaitīties vairākos projektos vienlaicīgi un uz noteiktu laiku. Tas dod profesionālās attīstības un daudzveidības iespējas.

Zanda_Smate_pictureZanda Šmate, Statoil Fuel & Retail Latvia Biznesa atbalsta direktore – Jauniešu pie mums ir daudz, īpaši stacijās un arī Biznesa centrā. Ar viņiem strādāt ir interesanti un jautri. Viņi bieži vien ir ļoti pašpārliecināti, drosmīgi un labā nozīmē izsalkuši, viņi meklē pieredzi, izaugsmi un dinamiku. Viņiem reizēm nav tik izteiktas atbildības sajūtas un hierarhijas izjūtas kā vecākajām paaudzēm. Piemēram, ja jaunietis nevar dabūt grafikā brīvas dienas, lai tiktu uz Positivus festivālu, viņš vienkārši atsūta sms ar ziņu par darba attiecību pārtraukšanu. Ja vēl kādu laiku atpakaļ skaitījās normāli, ja darbinieks maina darba vietas reizi divos trijos gados, tagad sāk parādīties tendence, (ko gan vēl neesam novērojuši Latvijā, bet gan Igaunijā), ka jaunie cilvēki viegli maina darbus, 3 – 4 darbi gadā tas viņiem ir normāli.

Jauniešiem ir augsts sagaidāmais, reizēm arī pārāk optimistisks, skatījums uz savu kapacitāti. Reizēm varbūt viņiem pietrūkst tālredzības, viņi nebaidās uzsākt ko jaunu un riskēt, tik daudz neaizdomājoties un neizvērtējot sekas, vai tas būs pareizākais lēmums. Katrā ziņā jaunieši ienes pārmaiņas organizācijās, jo ir gatavi straujākām izmaiņām, gatavi kāpt ārpus ierastajiem rāmjiem, iesaistīties, aktīvi pielietot jaunākās tehnoloģijas, tajā pat laikā viņi meklē jēgu un neļauj ieslīgt pašapmierinātībā un rutīnā.

Strādājot ar jauno paaudzi, mēs cenšamies viņiem dot iespēju izpausties un likt lietā savu enerģiju. Piemēram, viņi ļoti aktīvi piedalījās Eiropas Sporta nedēļas aktivitāšu organizēšanā, gan sagatavojot un nofilmējot flash-mob, gan visi kopā jogojot un „plankojot”, gan to visu aprakstot blogā. Viņi arī aktīvi iesaistās piemēram Ziemassvētku svinību organizēšanā bērnu centrā, Laimes dienas svinēšanā u.c. Cenšamies atbalstīt jauniešus viņu karjeras attīstībā mācot un izglītojot, piedāvājot prakses iespējas, ēnošanu un citus pasākumus.

 

parsla baskoPārsla Baško, Rimi Baltic Group Personāla un vadības attīstības direktore – Protams, katra paaudze nedaudz atšķiras. Šī paaudze lielāko savas dzīves daļu ir dzīvojusi neatkarīgā valstī, tas arī lielā mērā ir noteicis viņu atšķirīgās vērtības. Viņiem ir bijušas daudz lielākas komforta un tehnolģiju iespējas. Iespējams, tāpēc šai paaudzei svarīgāk ir atrast jēgu nekā materiālo piepildījumu. Nav tā – ka tu varētu viņiem iedot burkānu, sakot, ka viņam būs lieliska karjera pēc trim gadiem. Viņiem vajag jēgu jau šodien, un ne tikai egoistiski viņiem pašiem, viņi grib kaut ko jēgpilnu radīt arī apkārtējai sabiedrībai. Viņi dara labu darbu, jo ceļ uzņēmumu kopējo vērtību līmeni, izmaina kontekstu, kā un kāpēc mēs strādājam. No otras puses lieliskās tehnoloģiju pārvaldības prasmes ir mazinājušas viņu verbālas komunkācijas prasmes, esmu novērojusi, ka viņiem daudz grūtāk runāt par savām sajūtām.

Jāatzīst, ka viņi nav lojāli uz gadiem uzņēmumam. Viņi meklē dažādību. Ja trīs gadu laikā nav bijis solis ne pa labi, ne pa kreisi, ne uz augšu, ne uz citu darbu, darba devējam jārēķinās, ka viņš ar katru dienu zaudē šo darbinieku. Tāpēc uzņēmumiem jāplāno sava iekšējā dzīve tā, lai jauno cilvēku aiziešana nav pēkšņs krahs. Un tāpēc organizācijās arvien būtiskāks kļūst pēctecības jautajums. Uzņēmuma vadība vai/un personālspeciālists ne mirkli nedrīkst zaudēt modrību. Tev visu laiku jāpatur prātā jautājums – kuri ir uzņēmumam svarīgākie darbi, lomas un amati, un kā tu vari nodrošināt, lai tie nekad nav tukši,… kas tos varēs veikt pēc mēneša, diviem, sešiem.

 

santa_draugiem_bildeSanta Līce-Krūze, Draugiem.lv grupas personālvadītāja – Atkarībā no izvēlētās profesijas un personības viena daļa šo jauno cilvēku ir sīki un metodiski izplānojuši savu karjeru. Kad viņi domā par paaugstinājumu, viņi skurpulozi seko amatu nosaukumiem un aprakstiem, lai tie skaisti iegultos viņu profesionālajā biogrāfijā. Un arī daudzi no viņiem meklē jēgpilnību. Viņi pēc trim nostrādātām dienām jaunā amatā var pateikt – man tas nepatīk, es to nedarīšu. Savukārt, ja es saku – tas tev šobrīd tikai liekas neinteresants, vai arī – tā ir daļa no izaugsmes ceļa – es saņemu šādu atbildi “o, nē, paldies, tad es pameklēšu citu izaugsmes ceļu”. Ko mēs kā darba devējs darām šādā situācijā? Mēs mēģinām viņam piemeklēt citu vai mazliet citādāku darbu. Jaunie cilvēki ļoti koncentrējas uz sajūtām un uz sevi. Viņu nostāja ir – ja man neviens neko šajā uzņēmumā nevar iemācīt, es eju prom. Nedod dievs, kādu mirkli palikt pozīcijā, kur es neattīstos! Un tās runas par jēgu darbā, ko mēs dzirdam arvien biežāk, par šo paaudzi ir taisnība. Viņi meklē atbildes uz jautājumu -kāpēc es esmu šeit? Un daļai no viņiem ar to ir par maz, viņi grib arī darīt pasauli labāku! Atlases intervijās mēs arvien biežāk dzirdam tādus jautājumus kā “kur manam darbam būs sociālā vērtība, vai uzņēmums piedalās labdarības akcijās vai ir zaļi domājošs”.

Šī paaudze ļoti ātri iegūst pašapziņu, un tiklīdz viņi ir sajutuši savu varēšanu un spējas, vai nu paši aptvēruši vai kāds tos ir saslavējis, tajā mirklī viņiem materiālais novērtējums kļūst ļoti svarīgs. Te svarīgi ir nepieļaut kļūdas – cilvēkam, kurš vēl nav tik spējīgs, par ātru iedot to pašapziņu, atbalstu, novērtējumu. Jo tādējādi mēs viņiem būvējam uz konkrēto brīdi pārāk augstu un nereālu pašvērtējumu, kas var rezultēties pārmērīgās gaidās un prasībās.

Vēl esmu novērojusi, ka, lai arī viņiem ir apmierinošs un pat interesants darbs, viņi turpina interesēties par citām darba iespējām – piesakās un iet uz darba intervijām. Nevaru gan pateikt, vai tas ir tāpēc, lai visu laiku salīdzinātu un sev kaut ko apstiprinātu, vai lai uzturētu interviju spriedzi vai lai tiešām kaut ko mainītu?

katrinaKatrīna Ošleja, personālvadības specialiste, koučs, Tallentor vadošā partnere – Millenuim paaudzei nav tipiski ilgstoši pārstrādāties, drīzāk raksturīgi darīt lietas ar jēgu. Viņu vecāku paaudzei (x paaudze, kas dzimuši no 1964. – 1979. gadam) vairāk bija raksturīga pārstrādāšanās. Viņu vecāki rāvās vaiga sviedros, lai izrautos no nabadzības, nodrošinātu bērniem labāku nākotni. Šī paaudze nav pieredzējusi deficītu, trūkumu, rindas veikalos, un viņi ir izaudzināti par paaudzi, kam daudz svarīgāks ir balanss, jēga un izklaide. Viņi ir audzināti ar apziņu, ka viņi ir īpaši un ka viņiem ir neierobežotas iespējas. Viņiem ir lielas ambīcijas un gaidas attiecībā uz nākotni. Varbūt tāpēc šī paaudze arī daudz vairāk pieprasa no darba devēja. Ne tikai normālu darba laiku, lai nav rutīnas, un lai viņš būtu daļa no kaut kā nozīmīga, bet arī lai būtu dažādas izklaides darbā. Tā teikt – lai viss būtu ar fanu, prieku un jēgu!

 

12 Komentāri

  1. arprats
    21/10/2015 17:00 | Saite

    muusdienu jaunatne ir vnk prasiigaaka pret dziivi, nav daudz jaunieshi, kas buutu gatavi iet straadaat par veedera tiesu, tieshi tapeec arii ir tik daudz maajas seedeetaaju, kas gaida labaakus laikus un ar laiku, kad beidzot saprot, ka ir pietiekami ilgi jau seedeets dodas prom no Latvijas, jo sheit nevienam darba deveejam darbinieki bez darba pieredzes nav vajadziigi.

    • J.
      21/10/2015 17:06 | Saite

      launuma sakne ir vecaaaki
      teiksu taa-vecaaki pashi ir neattistiiti un nesaprot ka audzee sabiedriibas miskasti.fuj

  2. REZUMEE-DRAUDS SABIE
    21/10/2015 16:58 | Saite

    Francūziete veido uzrakstu SOS pretī Nodarbinātības dienesta ēkai Nantes pilsētā kā atgādinājumu par traģēdiju, kad dienu iepriekš pie šīs pašas ēkas aizdedzinājās bezdarbnieks.

    Francūziete veido uzrakstu SOS pretī Nodarbinātības dienesta ēkai Nantes pilsētā kā atgādinājumu par traģēdiju, kad dienu iepriekš pie šīs pašas ēkas aizdedzinājās bezdarbnieks.. Foto: AP/ScanPix
    Sandra Veinberga

    Sandra Veinberga, Speciāli TVNET

    2013. gada 18. februārī 01:38

    «Pavisam drīz cilvēce izgudros tādu tehniku, kas nodrošinās iespēju radīt uz datora ekrāna pavisam ticamu un reālu dzīves vidi. Mēs dzīvosim tajā labāk nekā šodienas ikdienā. Iedomājies «The Matrix» un tu uzreiz apjēgsi, ko es ar to domāju,» skaidroja man pretī sēdošais vīrietis. Pēc tam uz mirkli apklusa, iestrebjot no masīvas tases savu rīta kapučīno ar sojas pienu. Kafejnīca bija intensīvi apmeklēta. Pie visiem galdiņiem sēdēja jaunieši, kas «ņēmās» ap saviem datoriem. Acīmredzot – bezdarbnieki, tāpat kā man pretī sēdošais filozofs.
    Reklāma

    – Visa šī pasaule ir simulēta īstenība, kas ilgst jau 14 miljonus gadu. Kas to radījuši? Marsieši, Dievs debesīs vai tie, kas joprojām nevēlas ieslēgt mums reālo režīmu? – viņš jautāja retoriski.

    – Varbūt izklaides industrija? Tā pati, kas tagad gatavojas nogādāt «Big brother» nākamos dalībniekus uz Marsu, lai no turienes TV tiešraidē turpinātu eksperimentēt ar cilvēkiem – zirnekļiem neērtajā «pudelē» Marsā (skat. http://mars-one.com/en/)?

    – Marsu pirmie neapmeklēs zinātnieki?

    – Nē, tie būs televīzijas tiešraides producētāji, – es negribīgi secināju un sapratu, ka arī šajā virzienā noderēs jaunieši bezdarbnieki kā ētera «lielgabalu gaļa». Tie paši, kuriem joprojām neizdodas iekļūt darba tirgū.

    Viņu ir daudz. Gan pasaulē, gan pie mums Latvijā. Reģistrētā, oficiālā bezdarba līmenis mūsu valstī ir apmēram 11%.

    Katrs desmitais no mums ir bezdarbnieks, un lielākā daļa – jaunieši

    Darba meklētāju īpatsvars Latvijas vecuma grupu dalījumā (% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem) uzkrītoši apliecina augsto jauniešu bezdarba līmeni pērn – 29,7%.*

    Foto: CEP dati

    Līdzīga aina novērojama arī citās Eiropas valstīs, kur, piemēram, Grieķijā un Spānijā, jauniešu bezdarbs patlaban veido jau gandrīz pusi no bezdarbnieku armijas.

    Mēs, Latvija, ar savu jauniešu bezdarbu (31,9%) šajā Eurostat sarakstā pērn bijām sestajā vietā (aiz Spānijas 54,7%, Grieķijas 46,6%, Horvātijas 39,9%, Portugāles 39,0% un Itālijas 35,9%). Lietuva ar 26,5% un Igaunija ar 19,1% šajā sarakstā atkal izskatās labāk par mums.

    Aina nav simpātiska. Varam aplūkot šo problēmu dažādi – gan kā traģisku situāciju, kas pieprasa risinājumu, gan arī kā «uzpūstu, tipisku ES pseidoproblēmu».

    Zudusī paaudze?

    Neraugoties uz statistiku, jaunietis, kas sēž man pretī pie kafejnīcas galdiņa, ir pavisam reāls. Pat simbolisks, jo pārstāv Rietumu civilizāciju, kura līdz šim šādu problēmu spēja amortizēt.

    Tagad vairs nespēj. Buferu zona ir palikusi aiz muguras, un mums priekšā nostājies darba tirgus akmeņainais ceļš.

    Šķiet, ka jauniešu nespēja iekļūt darba tirgū un palikšana «aiz borta» ir daudz nopietnāka diskusiju tēma nekā mūsu publiskajā diskursā tai atvēlēts uzmanības līdz šim.

    Milzīgais jauniešu bezdarbs bruģē ceļu neskaitāmām personiskām traģēdijām, jo šie cilvēki riskē palikt «demarkācijas zonā» visu savu atlikušo mūžu, veidojot nopietnu draudu paši sev un mūsu nākotnes sabiedrībai kopumā.

    «Kafijas malkotāji» centra kafejnīcā ir daļa no modernā darba tirgus pāriju kastas, kas savu atlikušo dzīvi, iespējams, pavadīs «nepanesamā esības vieglumā», kā savā romānā to trāpīgi apraksta čehu rakstnieks Milans Kundera.

    Vai tā ir dzīve? Šķiet, ka tikai eksistences veids, jo pati dzīve tikmēr norisinās kaut kur citur.

    Pašreizējā Vecā kontinenta statistika liecina, ka pērn seši miljoni jauniešu (vecumā zem 25 gadiem) mūsu Eiropā bija bez darba, un mēs tagad esam spiesti iemācīties jaunu jēdzienu «lost generation», kas izraisa nepatīkamas asociācijas. Skaidrs, ka Rietumos šī paaudze turpmāk dzīvos sliktāk nekā viņu vecāki un vecvecāki.

    Kāds izskatās šīs modernā laika bezdarbnieks?
    Reklāma
    Click_Here!

    No ārpuses glīti un patīkami, moderni un intelektuāli noformēts. Piemēram, man pretī sēdošais filozofs ir beidzis literatūras studijas Venēcijas universitātē un pagaidām nekur nav spējis iekārtoties stabilā darbā. Viņu neakceptē arī skolas, jo šim jaunietim nav pieredzes darba tirgū un pietiekamas izglītības pedagoģijā. Lai pieteiktos par apkopēju vai uzņemtos kādu citu mazāk kvalificētu darbu, viņš skaitās «pārkvalificēts», un šo nišu jau sen aizņēmuši Austrumeiropas viesstrādnieki, kas gatavi strādāt «pa melno». Var, protams, iemācīties kādu amatu, taču «cilvēks ar augstskolas diplomu kabatā» nepatīk vienkāršajiem darbarūķiem, jo neiederas proletariāta vizuālajā rāmī. Turpināt studēt tālāk? Kļūt par mūžīgo non-stop studentu, kas zubrī, neredzot reālu gaismu tuneļa galā?

    Viņš dzīvo pie vecākiem (hotelī ar nosaukumu «Mamma»), jo nepietiek naudas savam miteklim. Kabatas nauda jāizlūdzas no tēta (telefona rēķiniem, kino biļetei vai kapučīno tasei). Savas ģimenes izveidošana viņam nerādās pat sapņos. Tam nepietiek naudas.

    Ko viņš ikdienā dara? Sēž pie datora, dzīvo virtuālajā pasaulē un gaida… nevis komētu, bet gan konjunktūras augšupeju. Nekā vairāk viņa dzīvē nav. Tikai kafija + dators+ sapņi.

    – Daži ķeras pie narkotikām, – puisis atzīst un sāk sērīgi skatīties ārā pa logu.

    – Tam naudas pietiek?

    – «Tam» naudas pietiek vienmēr, – secina literatūras zinātnieks, bezdarbnieks.

    Vecāki neko viņam nespēj palīdzēt, lai gan izprot problemātisko situāciju. Jauns cilvēks, kuram nav darba, stabilu ienākumu, mitekļa un iespēju nodibināt savu ģimeni, neskaitās pieaudzis. Brieduma vietā iestājas infantilisma periods. Ar laiku cilvēks turpina nesaprast, ka tikai pats ir atbildīgs par savu eksistenci un tās priekšnoteikumiem. Neaptver, ka grēkāža meklēšana nav izeja, jo dzīve nekad nepiedāvā līdztiesīgu konkurenci visiem par vietu piesaulītē.

    Indivīda traģēdija var kļūt par draudu sabiedrībai

    Atliek dzīvot iedomu pasaulē, ienīst tos, kuriem ir darbs, nauda, un briedināt sevī mazvērtības kompleksos sakņotu rūgtumu un agresiju pret reālo/apkārtējo pasauli. To pašu, kurā laikabiedri ar «labākiem CV» ir jau iemācījušies disciplīnu, darba iemaņas, sociālo kompetenci, pakārtotību un visu pārējo, ko šiem pieprasa modernā komunikācija.

    Tā indivīda traģēdija pamazām kļūst par draudu sabiedrībai.

    Kura institūcija piedāvās šiem jaunajiem bezdarbniekiem socializāciju? Baznīca? Dienests armijā vai «simtlatnieku programmā»?

    Būt ilgstoši bez darba nozīmē, ka cilvēks jūtas izslēgts no funkcionējošās sabiedrības un šīs atstumtības dēļ tas arī zaudē interesi par to, kas reāli visapkārt notiek. Eiropas vēsture mums jau agrāk ir pierādījusi, cik strauji jauno bezdarbnieku kritiskā masa pārvēršas agresīvā spēkā, kas balstās uz graujošo dominanti. Hitlera un Staļina impērijas šajā virzienā piedāvā hrestomātiskus piemērus.

    Eiropas fiskālā krīze joprojām nav garām.

    Izskatās, ka smagākais periods mums vēl priekšā, jo ap mums ka sēnes pēc lietus vairojas hronisko jauno bezdarbnieku rindas, kas fiziski atrodas starp mums, bet garīgi dzīvo virtuālajā pasaulē. Pie datora un drogu reibumā.

    Tie ir miljoniem jaunu cilvēku, kuru liktenis uzlikts uz fiskālās politikas krīzes seku spēles kazino galda, un mēs nevaram paredzēt, pie «kura cipara», «partijas» vai «ideoloģijas» iedegsies liktenīgā signāllampiņa.

    Latvijā ilgtermiņa jauno bezdarbnieku skaits pieaug un «pašreiz ir divreiz augstāks nekā vidēji ekonomikā» (Swedbank pētījums, 2012.14.12.). Vai jums ir konkrēti priekšlikumi, kā glābt šo «zudušo paaudzi», kamēr vēl var pagūt to izdarīt?

    Vai jums ir priekšlikumi, kā ieslēgt reālo režīmu izstumtajiem?

    Arī manam sarunu biedram kafejnīcā?

  3. fakti un tikai
    21/10/2015 16:57 | Saite

    diezgan neobjektivs raksts es teiktu. tiesibu vecaka-zurnalista sadzejots.
    bez faktiem. ar skaistu chaulu.tas ari viss.
    patiesiba te (fragments no S.Veinbergas petijuma):
    Kāds izskatās šīs modernā laika bezdarbnieks?

    No ārpuses glīti un patīkami, moderni un intelektuāli noformēts. Piemēram, man pretī sēdošais filozofs ir beidzis literatūras studijas Venēcijas universitātē un pagaidām nekur nav spējis iekārtoties stabilā darbā. Viņu neakceptē arī skolas, jo šim jaunietim nav pieredzes darba tirgū un pietiekamas izglītības pedagoģijā. Lai pieteiktos par apkopēju vai uzņemtos kādu citu mazāk kvalificētu darbu, viņš skaitās «pārkvalificēts», un šo nišu jau sen aizņēmuši Austrumeiropas viesstrādnieki, kas gatavi strādāt «pa melno». Var, protams, iemācīties kādu amatu, taču «cilvēks ar augstskolas diplomu kabatā» nepatīk vienkāršajiem darbarūķiem, jo neiederas proletariāta vizuālajā rāmī. Turpināt studēt tālāk? Kļūt par mūžīgo non-stop studentu, kas zubrī, neredzot reālu gaismu tuneļa galā?

    Viņš dzīvo pie vecākiem (hotelī ar nosaukumu «Mamma»), jo nepietiek naudas savam miteklim. Kabatas nauda jāizlūdzas no tēta (telefona rēķiniem, kino biļetei vai kapučīno tasei). Savas ģimenes izveidošana viņam nerādās pat sapņos. Tam nepietiek naudas.

    Ko viņš ikdienā dara? Sēž pie datora, dzīvo virtuālajā pasaulē un gaida… nevis komētu, bet gan konjunktūras augšupeju. Nekā vairāk viņa dzīvē nav. Tikai kafija + dators+ sapņi.

    – Daži ķeras pie narkotikām, – puisis atzīst un sāk sērīgi skatīties ārā pa logu.

    – Tam naudas pietiek?

    – «Tam» naudas pietiek vienmēr, – secina literatūras zinātnieks, bezdarbnieks.

    Vecāki neko viņam nespēj palīdzēt, lai gan izprot problemātisko situāciju. Jauns cilvēks, kuram nav darba, stabilu ienākumu, mitekļa un iespēju nodibināt savu ģimeni, neskaitās pieaudzis. Brieduma vietā iestājas infantilisma periods. Ar laiku cilvēks turpina nesaprast, ka tikai pats ir atbildīgs par savu eksistenci un tās priekšnoteikumiem. Neaptver, ka grēkāža meklēšana nav izeja, jo dzīve nekad nepiedāvā līdztiesīgu konkurenci visiem par vietu piesaulītē.

  4. karlis
    21/10/2015 16:55 | Saite

    fascinē visvairāk tas ka “millenium” paaudze nav nevienu grāmatu savā dzivē izlasijusi, lidz ar ko nemāk par elementārāko sarunvalodu veidot. nozēlojama paaudze.
    nekāda millenium, visatbilstoshaakais=zudusī paaudze

    http://www.tvnet.lv/zinas/viedokli/454164-musdienu_jauniesi_bezdarbnieki_ka_zudusi_paaudze_ta_dramatiski_aug_ari_latvija

  5. karlis
    21/10/2015 16:51 | Saite

    1980-1983 veel ir normaali,adekvaati cilveeki
    sakot no 1984-1990 ar galvu draudzejas 50%
    pec 1990-nereaali sapnotaaji, kuri ar realitaati saskaras jau Sodien.ar to ari vinjus apsveicu:)

  6. anabella
    21/10/2015 16:49 | Saite

    esmu 1982. BET, pilnigi nooteikti uz mani vispaar si visa info NEATTIECAS.
    esmu smagi stradajusi kops sevi atceros,lai sasniegtu to,kas man ir, un neuzskatu,ka tas butu tas par ko kauneeties.
    gluzi otrradaak,paraadiet kaut vienu veiksmigu cilveku, kurs savu veiksmigu dzivi butu uzbuveejis uz tiem principiem, kuros dzivo musdienu tiesiibnieki. NAV TAADA.
    prot, ka texts attiecinaams no 1985, kuru nesaprotu,
    it kaa blakus gadi, bet skatos uz viniem un esmu shokaa no vinju BEZATBILDIIBAS, EGOSIMA, AUGSTAJAAM UN NEADEKVATAJAAM PRASIIBAAM pret dzivi, pret darbu utt.
    no serijas-es neko nemaaku, LEPOJOS AR to, un PIEPRASU tam visam pretii KOSMISKU ATALGOJUMU
    neapskauzhu lv uznemejus….tad jau labaak panems driz kitajozus, un beeglus(tie pat izskatas labaaki,kaa 20+

  7. Alexis
    12/10/2015 08:16 | Saite

    Esmu 81.gads un uz sevi varu attiecināt 30/70 – 30% patiesības, 70% aplams priekšstats. Domāju, ka šī Y paaudze sākas no 87.-89.gada. 30% attiecinu uz sevi, jo protams vēlos FUN un izaugsmi, bet tas jau tikai normāli 😉

  8. Diāna
    07/10/2015 16:35 | Saite

    Man ir 1993. gads. Es nesaprotu, kā var neierasties darbā vai gadījumos, ka tiks kavēts darbs nepabrīdinot iepriekš vadību, ņemt slimības labu, kad sagribās, atnākt reibumā uz darbu, savā CV ievietot bildi ar peldkostīmu vai “duck face”… u.tml. Tā ir bezatbildība un necieņa pret pārējiem. Man dēļ tāda veida vienaudžiem jācieš uzsākot darba gaitas sev interesejošā jomā, nereti tieši tādēļ darba devēji bieži tādus atsijā sludinājumos pieprasot augstāko izglītību, izcilas angļu valodas zināšanas vai B kategorijas tiesības, jo tas ir uz nobriedušu personu vērsts.

  9. Vērotājs
    07/10/2015 11:39 | Saite

    Nedaudz uzjautrina lasīt “viņi to un viņi šito”, ko saka cilvēki, kuri paši pieder pie šiem “viņi”. Otrkārt, es neteiktu, ka 1980.gads ir tā īstā robežšķirtne, kur sākas šāda tipa domāšana, dzīvesstils. Pazīstu diezgan daudz tādus, kuri šim visam atbilst, bet ir gadus 5 un pat 7-8 vecāki par 80-tajā dzimušajiem.

  10. Diāna
    07/10/2015 09:10 | Saite

    Izklaide nav tik būtiska (šajā rakstā tas liekas nenopietni un bērnišķīgi), bet par jēgu un sociālo vērtību, tas gan trapīts mērķī!

  11. Anete
    07/10/2015 06:29 | Saite

    Tā arī ir.. Ļoti precīzi noraksturota paaudze.

Atstāj komentāru

Tavs e-pasts nebūs pieejams publiski.

Aizpildi kontaktinformāciju šeit:

You may use these HTML tags and attributes <a href="" title=""> <abbr title=""> <acronym title=""> <b> <blockquote cite=""> <cite> <code> <del datetime=""> <em> <i> <q cite=""> <s> <strike> <strong>

+

Monday.lv esam radījuši tev!

Ja tev tas patīk, pievienojies mūsu atbalstītājiem!