Izaugsme, Psiholoģija Laimīgi darbinieki – kārtējais mīts vai jauns trends! | Monday, foto-www.bigstockphoto.com

Laimīgs darbinieks – kārtējais mīts vai jauns trends!

Vēl pirms dažiem gadiem darba devēji gribēja apmierinātus darbiniekus, tad – iesaistītus darbiniekus, tagad dzird runājam, ka vislabākie darbinieki ir laimīgi darbinieki. Pēdējo gadu laikā šis trends – laimīgi darbinieki – ir apaudzis ar dažādiem pētījumiem un iedvesmojošām atziņām. Piemēram – laimīgi darbinieki ir produktīvāki, mazāk kavē darbu, ir radošāki, zinātkārāki, inovatīvāki, vairāk uz sadarbību orientēti. Savukārt, nelaimīgi un negatīvi cilvēki darbā veicina emocionālu tuvredzību, šaurprātību, dogmatismu, neveselīgu konkurenci, neuzticēšanos. Monday jautāja laimes pētniecei, psihoterapeitei Egitai Gritānei – cik Latvijā tālu esam līdz laimīgiem kolektīviem un laimīgiem darbiniekiem darbā?

Egita bilde

Egita: Beidzot biznesa pasaule sāk runāt par emocijām, ne tikai par algu un darba laiku! Agrāk bija skaidra apmaiņa – darba devēja nauda pret tavu darba laiku, tagad darba devēji ir sapratuši, ka tikai ar tavu laiku vairs nepietiek, vajag arī tavas idejas, iesaistīšanos, enerģiju. Par modes kliedzienu ir kļuvusi laime, jo tas ir labs un visiem saprotams sauklis, ko vajag uzņēmumiem – cilvēki, kuri iedvesmoti, kuri var realizēt idejas. Atšķirībā no apmierināta darbinieka, kas var būt pasīvs un uzņēmumam neko nedot, laimīgs darbinieks ir enerģisks un aktīvs.

M: Vai pati esi satikusi laimīgu kolektīvu… , nu labi, kaut laimīgu darbinieku?

Egita: Es pielauju, ka uzņēmumu grupa draugiem. lv varētu būt laimīgs uzņēmums. Es esmu satikusi cilvēku, kas, uzsākot darbu finansu jomā, bija laimīgs, jo viņam bija darbs vispār un pie tam jomā, kura viņam bija piemērota. Pēc tam viņš bija laimīgs, jo viņam bija pietiekama atbildība un laba alga. Pēc tam viņš bija laimīgs, jo bija sasniegta stabilitāte, un tad bija laimīgs, jo nebija pārtērējies. Un tad viņš kļuva nelaimīgs, jo viss bija apnicis, viņam likās, ka viņa darbs ir pilnīga bezjēdzība, ka viņš ir piesiets pie darba laika, viņam likās – nu, labi es pelnu, lai dzīvotu, proti, es dzīvoju, kad atpūšos. Bet tagad viņš atkal darbā ir laimīgs, jo nomainījās atbildība, un radās profesionāli izaicinājumi attīstībā – mainīt domāšanu, skatījumus, izkāpt no komforta zonas tā saucamajā tuvākajā attīstības zonā. Tas ir stāsts par vienu cilvēku vienā darba vietā desmit un vairāk gadu garumā. Laika periodā, kurā neizbēgami jāsaskaras ar attīstības krīzēm. Es domāju tie scenāriji ir simts dažādi.

M: Vai tas nozīmē, ka laime ir nenotverama?
Egita: Es teiktu, ja kāds meklēs laimi – tieši un tikai laimi, tad viņš to pavisam droši neatradīs. Toties, ja meklēsiet jēgu, jūs varat atrast arī laimi. Laimes jēdziens tiek pārprasts – daudzi ar to saprot eiforisku stāvokli, bet tas ir kaut kas pārejošs. Arī laimīgs cilvēks piedzīvo krīzes, skumjas, pacēluma brīžus. Laime slēpjas gan veidā kā piedzīvojam ikdienu – vai pamanām visas krāsas, ne tikai tumšās, gan mūsu plašākā redzējumā un savas dzīves izjūtā šīs pasaules kontekstā.

M: Vai Latvijā vispār iespējami laimīgi kolektīvi, kamēr nesen izkļuvuši no izdzīvošanas līmeņa?

Egita: Laimes izjūta, eiropieši to sauc precīzāk – par labizjūtu (wellbeing), veidosies atšķirīgi dažādiem cilvēkiem. Pie tam ļoti lielu daļu kopējā laimes sajūtā nosaka cilvēka iekšējā un personīgā dzīve, cik es piepildīts jūtos savās attiecības, cik mierā ar sevi. Darbs nosaka tikai daļu no laimes izjūtas. Tā daļa, ko laimes sajūtā var veidot darbs, sastāv no daudziem saskaitāmiem, no lielākām un mazākām ikdienas lietām, no lieliem un maziem sasniegumiem. Protams, viens nozīmīgs saskaitāmais, ir atalgojums, bet tas nav pats, pats svarīgākais. Ilgtermiņā daudz nozīmīgāki ir tādi faktori kā draudzīgas attiecības ar kolēģiem, biroja vides dizains (kur ir foršas vietas, kur savstarpēji satikies), pat našķi par brīvu, kopīgi svinētas uzvaras, un pat vēl labāk, ja kolektīvu vieno arī kaut kas ārpus darba laika – gatavošanās maratonam, orientēšanās nodarbības. Arvien nozīmīgāki top tādi jautājumi kā – vai mans uzņēmums vispār rada kādu jēgpilnu pievienoto vērtību (Latvijā par to domā, bet ne vairums), vai mani mērķi kaut kādā mērā saskan ar uzņēmuma mērķiem, vai uzņēmumā ir labi kopta iekšējā komunikācija, vai varu justies kaut nedaudz autonomi un varu izpausties, vai mani talanti tiek atklāti, novērtēti un izmantoti.

M: Cik liels svars ir kopējā laimes sajūtā ir tam, ka mīlu savu darbu?

Egita: Protams, tas būtu labi, bet nevajdzētu iedomāties, ka šiem cilvēkiem nekad nesāp galva un nav stress. Laime nav nepārtraukta eiforija. Vienmēr būs cilvēki, kuriem darbs būs tikai darbs (just job). Un tiem cilvēkiem, kam darbs ir tikai darbs, nevajadzētu uztraukties un sākt meklēt darbus, kas viņus darītu laimīgus. Ja vien viņi katru dienu neraud par to un, ja vien viņi ir apzinājušies – esmu mierā ar to, ka man darbs ir tikai darbs. Jo mēs drīkstam justies laimīgi, arī bez darba sastāvdaļas un aizmirst par darbu pēc darba laika. Man liekas, ka vecākā paaudze nemaz nesaprastu, ja viņu darba devējs tagd iedomātos padarīt visus laimīgus, organizētu spēles un izklaides darbā. Arī darbā, ko mīli, ir veselīgi atslēgties no tā.

M: Ja, piemēram, man ir vīzija izveidot uzņēmumu, kurā ir laimīgi darbinieki, ar ko man sākt?

Egita: Racionāli to var uzbūvēt. Vispirms jānodefinē uzņēmuma vērtības un vīzija, jāmeklē cilvēki, ar kuriem saskan šīs vērtības un filozofijas, tad jānoskaidro cilvēku vajadzības un jāsamēro, vai tu vari tās apmierināt. Tas ir vadītāja mājas darbs, kurš jāveic pirms pieņemt kādu darbā. Nākamais solis – visiem kopā apzināti veidot vietu, kur visi varētu justies laimīgi

2 Komentāri

  1. Adiola
    11/11/2015 21:12 | Saite

    Cilvēks ir laimīgs tad, kad viņš ar prieku no rīta iet uz darbu un gandarīts pēc darba uz mājām. Darbiniekiem jābūt laimīgiem arī mājās.

  2. Adiola
    11/11/2015 21:12 | Saite

    Cilvēks ir laimīgs tad, kad viņš ar prieku no rīta iet uz darbu un gandarīts pēc darba uz mājām. Darbiniekiem jābūt laimīgiem arī mājās.

Atstāj komentāru

Tavs e-pasts nebūs pieejams publiski.

Aizpildi kontaktinformāciju šeit:

You may use these HTML tags and attributes <a href="" title=""> <abbr title=""> <acronym title=""> <b> <blockquote cite=""> <cite> <code> <del datetime=""> <em> <i> <q cite=""> <s> <strike> <strong>

+

Monday.lv esam radījuši tev!

Ja tev tas patīk, pievienojies mūsu atbalstītājiem!