Izaugsme, Vadīt Improve-Customer-Experience | Monday Avots: www.flickr.com

Ko iesākt „darītājiem” runāšanas laikmetā

Trīs soļi, kā iemācīties veiksmīgu saskarsmes mākslu arī tad, ja neesi dzimis Zeltmutis.

Darītāji un runātāji

Mēs mīlam vienkāršot. Un vienkāršoti paraugoties uz mūsu darba stilu, cilvēkus parasti iedala divos tipos – “darītājos” (“urbējos”, “zubrilās”) un “runātājos” (“attiecību veidotājos”). Visticamāk, ja paraudzīsies no malas, varēsi arī sevi pieskaitīt vienai no šīm grupām. Droši vien šis raksts vairāk noderēs pirmajiem – “darītājiem”.

Ja esi no “darītājiem”, iespējams, tavs viedoklis sakritīs ar mūsu kultūrā pieņemto uzskatu, ka vienīgais cienījamais ceļš uz panākumiem ved cauri ērkšķiem, proti, smagu darbu. Tas otrais, kas ved “caur sakariem”, vai nu nav tevis cienīgs vai arī, tavuprāt, nav tev pa plecam. Cilvēki, kas ir vairāk introverti, zina, cik sarežģītas ir visas tās small talk padarīšanas un cik apgrūtinoši ir “tāpat vien parunāt”. Viņiem tas ir vēl smagāks darbs nekā smagi strādāt.

Kādēļ starppersonu komunikācija ir tik svarīga? Mūsdienās, kad valda tā saucamā zināšanu ekonomika, daudziem cilvēkiem (gandrīz visiem balto apkaklīšu pārstāvjiem) lielākā darba daļa ir sarunāšanās vai sarakste ar citiem cilvēkiem. Tātad  komunikācija jeb citiem vārdiem – sakari. Tāpēc starppersonu komunikācijas prasmes jeb emocionālā inteliģence ir daudz nozīmīgāka veiksmīgai profesionālajai izaugsmei, nekā kognitīvā inteliģence un ekspertīze.

Nedomājiet, ka tas attiecas tikai uz soft nozarēm. Pētījumā, kurā tika analizēts, ar ko atšķiras izcili profesionāļi no viduvējiem tieši tehniskajās nozarēs nodarbinātajiem, tika secināts, ka četras no sešām izcilnieku kompetencēm ir no emocionālās inteliģences jomas. Izrādās, pat inženieriem un IT speciālistiem emocionālā inteliģence ir izšķiroši svarīga veiksmīgai karjerai.

Kā to iegūt?

Tev varētu šķist, ka ar emocionālo inteliģenci piedzimst. Tā ir – daži tik tiešām „ar to piedzimst “. Tomēr mums, “darītājiem”, par laimi, to var arī iemācīties. Mācīšanās šajā gadījumā ir prakse jeb treniņš.

Pirmais solis ir uzmanības treniņš. Katrs zina, ka ir notikumi, kas mēdz aizsvilināt teju acumirklī. Nav pat obligāti jābūt tik ekstrēmam gadījumam kā labākās draudzenes sastapšana mīļotā vīrieša gultā. Tās ir pietiekami ikdienišķas situācijas, kurās tomēr sanāk ātri aizsvilties, un tas ir brīdis, kurā vairs nespējam loģiski domāt. Mēs reaģējam nekavējoties.

Lai pēcāk šī reakcija nebūtu jānožēlo, gluži vienkārši jāiemācās pirms tās nedaudz iepauzēt. Kaut uz sekundes desmitdaļu. Kaut uz simtdaļu. Tas nav viegli – emocijas ir gandrīz nekontrolējamas. Tās darbojas tikpat kā instinktu līmenī, un vairumam cilvēku kalpo par rīcības starteriem. Un tas ir dabiski, jo to uzdevums ir likt mums atcerēties, kā darīt vajag vai arī kā darīt nevajag. Visbiežāk mēs pat neapzināmies, kādēļ mūs pārņēmušas tās vai citas emocijas. Tādēļ arī ir tik grūti tās menedžēt.

Meditācija

Lai to spētu, ir jāiemācās sajust sevī vismazākās vibrācijas. To var apgūt ar meditācijas palīdzību. Mēs ieteiktu kādu no bezpriekšmetu meditācijām. Var iet kontemplatīvās prakses (kristīgās meditācijas) ceļu vai kādu citu no meditācijas light versijām, kas neprasa tik lielu sākotnējo piepūli, toties prasa daudz vairāk laika, lai nonāktu pie rezultāta. Ja vēlies īsākā laikā iegūstamu un dziļāku efektu, mēs ieteiktu apgūt Vipassana meditāciju.

Ja apgūsi meditāciju un to regulāri praktizēsi, pēc kāda laika pieredzēsi (sajutīsi), ka tavas emocijas vairs neesi tu pats. Ka tās ir tikai pārejoša parādība, kas nāk un iet. Un, ja tiek līdz tam, tad līdz emociju vadībai būs atlicis tik pussolītis. Tiem, kas apguvuši spēju vadīt savas emocijas (nevis neizrādīt, bet vadīt ), viss cits dzīvē šķitīs tīrais sīkums. Ja labi dziļi ieskatīsies sevī, sapratīsi, ka tas, pēc kā tiecies, galu galā ir tikai un vienīgi sajūtas (veiksmes sajūta, noderīguma sajūta, mīlēta cilvēka sajūta) un tas, no kā baidies, arī ir sajūtas (parasti – sāpes).

Empātija

Otrais solis, kas tev nāks vieglāk, ir empātijas (līdzjūtības) apgūšana. Empātija ir spēja “iekāpt” cita cilvēka “ādā”, izprast, izjust- kā tas ir būt valsts prezidentam, kuru nepārtraukti uzmana miesassargi un paparci. Vai būt bezpajumtniekam, kam brokastis ik rītu jāapmeklē daudzdzīvokļu mājas pagalma miskastes. Mēs te nedaudz parspīlējam ar piemēriem, lai tu saprasu, ka tas nebūt nav viegls uzdevums.

Empātija, tāpat kā uzmanība, ir trenējama. To var apgūt, meditāciju papildinot ar vingrinājumiem, kuri tev liek saskatīt citos cilvēkos tās pašas īpašības, kas ir tevī. Kad savā nīstākajā sāncensī izdodas saskatīt tādu pašu puisi veia meiteni kā sevi, kurai ir tādas pat vājības, tādi pat kompleksi, attieksme pret viņu pakāpeniski mainīsies. Un attiecīgi pēc tam arī viņa/viņas attieksme pret tevi. Tāda ir tā pozitīvā spirāle, kas galu galā ved uz laimi un harmoniju.

Un visbeidzot, trešais solis – empātiskās klausīšanās un sarunas apgūšana. Tas ienes neticami pozitīvas pārmaiņas dzīvē, jo tas tevi padara par mazliet citu cilvēku. Labāku, veiksmīgāku un, ticiet vai nē – arī daudz mīlētāku cilvēku. Galu galā katram gribas, lai viņu mīl. Novērojumi gan liecina, ka vairums cilvēku mūs, “darītājus”, mīl mazāk  nekā “runātājus”. Toties, kad apgūsi un sāksi izmantot empātisko klausīšanos, gandrīz katrs sarunu biedrs kļūs par jūsējo.

Lai izdodas!

Atstāj komentāru

Tavs e-pasts nebūs pieejams publiski.

Aizpildi kontaktinformāciju šeit:

You may use these HTML tags and attributes <a href="" title=""> <abbr title=""> <acronym title=""> <b> <blockquote cite=""> <cite> <code> <del datetime=""> <em> <i> <q cite=""> <s> <strike> <strong>

+

Monday.lv esam radījuši tev!

Ja tev tas patīk, pievienojies mūsu atbalstītājiem!