Biznesa vārdnīca, Izaugsme, Noderīgi Kas ir stratēģija? | Monday, www.bigstockphoto.com

Kas ir stratēģija?

Šķiet, šodien visiem ir vajadzīga stratēģija. Valdībai, ministrijām, uzņēmumiem, cilvēkiem. Pārmaiņu stratēģija, izaugsmes stratēģija, laimes stratēģija, diētas stratēģija, apprecēšanās stratēģija, attiecību glābšanas stratēģija. Palūkosim – kas ir stratēģija?

Definīcija

Stratēģija ir metode vai plāns, kā sasniegt kādu nākotnes ieceri, mērķi; tas ir arī atrisinājuma ceļš kādai problēmai. Stratēģija ir māksla un zinātne, kā plānot un sadalīt pieejamos resursus vai izmantot esošo situāciju tā, lai sasniegtu mērķi visefektīvākajā veidā. Vārds „stratēģija” ir cēlies no grieķu mitoloģijas, kur to lietoja militārajā jomā, lai izplānotu, kā vadīt armiju uzbrukumos.

Vēsture

Stratēģijas būtību raksturo senās Ķīnas militārā filozofa Sun Dzi teiciens: “Katra kauja ir uzvarēta, jau pirms tā ir sākta”. Stratēģijas vēsturē tiek cienīti un biznesa skolās joprojām apgūti trīs stratēģijas klasiķi – senās Ķīnas militārais filozofs Sun Dzi (4. gs. p. m. ē., slavenākais darbs – Art of War/Kara māksla), militārais teorētiķis Karls von Klauzevics (Karl von Clausewitz, prūšu ģenerālis 18. un 19. gs. mijā, piedalījies Napoleona karos, slavenākais darbs – On War/Karā) un itāļu renesanses laika diplomāts un politikas ētikas, pareizāk – tās ciniskā virziena – izkopējs Nikolo Makjavelli (15. gs. Florence, slavenākais darbs – The Prince/Valdnieks).

Sun Dzi stratēģija ir koncentrējusies uz viltību, pārsteigumu, spiegošanu, ienaidnieka izpratni un savu stipro pušu novērtējumu. Makjavellisms ir pazīstams kā varas iegūšanas un noturēšanas filozofija, viņa klasiskie padomi – mērķis attaisno līdzekļus; labāk, lai no tevis baidās, nekā mīl; veido alianses ar visstiprākajiem; tu esi tas, par ko izliecies; tev visu laiku jābūt kaujas gatavībā. Savā būtībā tas ir ļoti līdzīgs Sun Dzi filozofijai, tikai ārpus kara lauka. Sun Dzi izmantoja viltību brutāli, bet Makjavelli izkopa viltību līdz psiholoģiskiem smalkumiem. Klauzevics ir pēdējais pirmsmodernisma stratēģijas skolas parstāvis, un ir mazliet atšķirīgs no pirmajiem diviem – viņa mērķis ir iegūt morālo uzvaru, nevis tikai pārbīdīt laukumu. Viņa teorija balstās trijstūrī: tautas masu kaislība (tagad moderni būtu teikt – sociālā spriedze), nejaušu iespēju izmantošana un riskēšana, kā arī – iemesls, kāpēc tu to dari.

Un bizness

Tikai 20. gadsimta sākumā vārdu stratēģija sāk lietot biznesa vidē. Vienojošais stratēgijas motīvs gan politikā, gan biznesā ir apziņa, ka sākotnējie panākumi vēl nav izšķiroši. Ja esi ieguvis varu, tev tā ir jānotur, tev ir jānoturas uz skatuves, jāsasniedz nākamais līmenis. Tas ir kā nebeidzams stāsts.

Jā, bizness nav karš – lai gan arī biznesā svarīgi dabūt konkurentu nost no laukuma, te raksturīga lielāka savaldīšanās, smalkākas metodes un pacietība. Tomēr arī biznesa vidē joprojām lietojam daudz militāro frāžu (iekarot tirgu, atņemt klientus – gluži kā teritorijas) un piešķiram titulus (Chief Executive Officer un visi pārējie oficieri). Tas viss netieši norāda uz to, ka esam gatavi konfliktiem, nesaskaņām, pat vardarbībai (emocionālās vardarbības te netrūkst).

Mūsdienu stratēģi no Sun Dzi ir pārņēmuši fokusu uz pamatkompetenču konkurences priekšrocībām (nāca modē pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados) un manevrēšanas taktiku – elastīgumu, reakciju un ātrumu. Biznesā tas kļūst aktuāli no 2000. gada, kad sākas lielās izmaiņas tirgos un tehnoloģijās.

“Kad esi uzvarējis, nekad neatkārto to pašu taktiku. Katrām apstākļu izmaiņām liec pretī pilnīgi jaunu stratēģiju”. “Panākumu noslēpums nav plāns, ko varam likt lietā, bet gan gatavība to pielietot.” (Sun Dzi)

Savukārt no Makjavelli biznesā izmantojam spēku pārdali (mūsdienu biznesā pazīstama kā risku diversifikācija) un psiholoģiskā, neredzamā kara metodi (šī gadsimta informācijas karš ir viens no makjavellisma mantojumiem). Abi šie domātāji iesaka naidnieku pārspēt ar gudrību, nevis spēku, un liek akcentu uz situācijas izpēti (pētniecības laikmets biznesā un politikā strauji uzplaukst līdz ar tehnoloģiju attīstību, sākot no 2000. gada).

Sun Dzi un Makjavelli ir tipiski “sarkanā okeāna” (red ocean) stratēģijas domātāji, savukārt Klauzevica filozofija varētu būt tuvāka “zilā okeāna” stratēģijai (blue ocean). Tieši pēc 2008. gada krīzes bizness meklē idejas Klauzevica filozofijā par lielo nenoteiktību:

„Lai gan mūsu prāts arvien ilgojas pēc skaidrības un noteiktības, mūsu dabā ir sekot nenoteiktībai, jo tajā ir kaut kas fascinējošs.”

Klauzevicam ir arī interesantas idejas par to, kā iesaistīt masas, izmantojot kopēju kaislību. Napoleona laikā tā bija brīvības, vienlīdzības un kopības ideja, politikā šodien tas ir nacionālisms un patriotisms. Arī biznesā arvien vairāk meklējam emocionālo iesaisti.

„Modernie kari reti iztikuši bez tautu sanaidošanas, lielākā vai mazākā mērā tie kalpo kā aizvietotāji naidam starp indivīdiem.”

„Dažādas kaislības un intereses, labas un sliktas – skaudība un dāsnums, lepnums un pazemība, dusmas un līdzjūtība – viss var izrādīties noderīgs šajā lielajā drāmā.”

 

Arī par plānošanas elastību:

„Uzvaras ienaidnieks ir sapnis par perfektu plānu.”

„Talanti un ģēniji darbojas ārpus noteikumiem.”

… un drosmi pārkāpt robežas:

„Ir reizes, kad uzdrīkstēšanās ir gudrības augstākā virsotne.”

„Labākā aizsardzība ir uzbrukums.”

 

Šodien bizness vairs nav karš. Tas ir kā sports. Taču cīņas un sacīkstes elementi saglabājas arī sportā. Un vadītajam būtībā jābūt kā koučam – spējīgam vadīt komandu, nevis nodaļu, iedvesmot ar piemēru un aizrautību. Lai izdodas!

Atstāj komentāru

Tavs e-pasts nebūs pieejams publiski.

Aizpildi kontaktinformāciju šeit:

You may use these HTML tags and attributes <a href="" title=""> <abbr title=""> <acronym title=""> <b> <blockquote cite=""> <cite> <code> <del datetime=""> <em> <i> <q cite=""> <s> <strike> <strong>

+

Monday.lv esam radījuši tev!

Ja tev tas patīk, pievienojies mūsu atbalstītājiem!