Izaugsme, Vadīt | autore: Ieva Kimonte, foto www.bigstockphoto.com

Kas ir dizaina domāšana biznesā?

Aizsākusies tik tiešām dizaina un arhitektūras jomā, dizaina domāšana kļuvusi par efektīvu ieroci arī biznesa stratēģijās. Noskaidrojam, ar ko tā atšķiras no citiem domāšanas veidiem un kā to izmantot.

Dizaina domāšana būtībā ir stratēģija, kas apvieno vairākas izpētes, ideju radīšanas, izstrādes un vadības metodes noteiktā secībā, lai sniegtu maksimālu efektivitāti. Dizaina domāšana apvieno gan radošo, gan analītisko domāšanu, savā metožu apkopojumā piedāvājot tām noteiktu un būtisku lomu. Tā ir kā kristāliskais režģis, kurā katrai sastāvdaļai ir nozīme, un ievērojot noteiktu, pietiekami loģisku lietu kārtību, kopā rada dārgakmeni – mākslas darba, dizaina, produkta, pakalpojuma vai biznesa modeļa veidā. Tas ir veids, kā likt radošiem procesiem strādāt praktiski. Sistēma, kas padara inovāciju radīšanu saprotamu un vadāmu.

Sākās ar arhitektūru

Atsevišķas metodes un idejas, kas ietvertas dizaina domāšanā, jau ir pieminētas Platona laikā, īpaši strauji attīstoties kopš 19. gadsimta nogales. Dizaineriem pirmās kustības iezīmējas 20. gadsimta sešdesmitajos gados, tomēr sākotnējā saistība ar arhitektūru un dizainu neierobežo tā pielietojumu biznesa vidē. Pēdējo septiņu gadu laikā tieši saistībā ar inovāciju vadību dažādās jomās šīs metodes sāk sasniegt savu popularitātes virsotni. Ir vairāki autori, kas piedāvā savas variācijas par dizaina domāšanas struktūru, lai arī pamata ideja visur ir diezgan līdzīga.

No praktiķu vidus var izcelt Robu Kērdeilu (Rob Curdale), kas piedāvā vairākas dažāda apmēra grāmatas ar metožu apkopojumiem un īsiem skaidrojumiem. Džīna Litka (Jeanne Liedtka) piedāvā ne vien savu vienkāršoto 4 jautājumu modeli un metožu apkopojumu, bet arī publikācijas akadēmiskajā literatūrā, kas palīdz veidot un turpināt metodes efektivitātes izpēti un sniedz papildus „pētījumos pierādīts” ticamību.

Dizaina domāšana – biznesa sirds

Laika gaitā, analizējot biznesa, pārdošanas un produktu izstrādes modeļus, ir radies drošs uzskats, ka klausīties un jautāt, pirms sniegt savu vērtējumu, var būt svarīgs nosacījums veiksmīgam sniegumam. Dizaina domāšanas pamatā ir prasme ieklausīties un izpētīt auditorijas problēmas, vajadzības, esošās iespējas un to vērtējumu no lietotāja skatījuma, lai vēlāk radītie risinājumi būtu tiešām pieprasīti.

Radīt skaistas lietas bez pamatojuma nav modē. Funkcionāls dizains, uz patērētāju orientēts serviss, interjers, produkts un organizāciju centieni komunicēt ar savu klientu pat vērtību līmenī norāda uz tendenci izprast un sadraudzēties ar savu pircēju. Empātija ir jebkuru cilvēcīgu attiecību pamatā, tādēļ sajūta, ka esi saprasts, pieņemts un mīlēts – tas arī ceļš uz pircēja sirdi.

Viens no galvenajiem ieguvumiem ir metožu struktūra, kas ļauj veiksmīgāk nonākt pie vērtīga rezultāta. Pētniecības un radošo domāšanu veicinošas metodes apvienojot noteiktā secībā, tās sniedz ievērojami vairāk.

„Dizaina domāšana ir uz cilvēku centrēts inovācijas process, kas uzsver novērojumus, sadarbību, ātru mācīšanos, ideju vizualizēšanu, konceptu prototipu veidošanu un esošā biznesa analīzi .” (Lokvuds, 2009)

4 jautājumi

design picture

Džīna Litka un Tims Ogilvijs (Tim Ogilvie), sadarbībā ar Kolumbijas biznesa skolu, piedāvā grāmatu Izaugsmes dizains (Designing for growth), kurā uz vadību orientētu auditoriju iepazīstina ar 4 jautājumu modeli. Tie, kas ir saskārušies ar koučingu, var rast dažu labu līdzību ar GROW modeli.

Vispirms tiek definēti mērķi. Ir situācijas, kad mērķis tiek transformēts jaunas un būtiskas informācijas ietekmē, tomēr sākotnējie uzstādījumi ir būtiski.

Pārejot pie mērķu sasniegšanas procesa, sākumā tiek noskaidrota realitāte, jeb – kas ir? Situācijas izpētei būtiski palīdz etnogrāfiskā un empātiskā pieeja – saprast, ko potenciālais lietotājs dara un kā viņš jūtas. Šis ir slieksnis, kurā ir daudz iespēju paklupt, pārāk lielā mērā paļaujoties uz savu respondentu ilūzijām un priekšstatiem pašiem par sevi un savu rīcību. Tādēļ tiek piedāvātas metodes, kas vairāk ietver uzvedības un ieradumu izpēti, nekā pašatskaites aptaujas. Vienkāršs pierādījums tam ir vērojams lielveikalā. Kad pircējam pie ieejas pajautā, kas atradīsies iepirkumu grozā pie kases? Reti, kad viņš to zina. Līdz ar to starp „pajautāt viedokli” un „izpētīt realitāti” parasti ir visai liela atšķirība. Svarīgi, šo atšķirību saprast produkta izstrādes sākumā.

Brīnišķīgais jautājums Ja nu? Dod iespēju paraudzīties uz esošo informāciju no dažādiem skatu punktiem, un arī dažādos mērogos. Ja runā par ierasto ideju radīšanas praksi, tā bieži sākas ar ideju vētru. Idejas, kas rodas, izpētot iepriekš nepamanītas sakarības, ir ievērojami vērtīgākas. Tām ir lielāks potenciāls kļūt par pamatu veiksmīgam prototipam, kas risina pircējam būtiskas problēmas, par kurām viņš tiešām ir gatavs maksāt. Šeit sāk izpausties empātijas un kvalitatīvas izpētes vērtība.

Oho! Pārsteidzoši! Lieliski! Ģeniāli! – tie ir kritēriji, kas palīdz atlasīt Īsto variantu. Projekta ideja, kas izraisa iekšēju sajūsmu un apbrīnu, atbilst meklētajam.

Kas no tā visa strādā? Pārbaudām! Lai pārbaudītu idejas un pieņēmumus. ir vairākas metodes un arī daži pamata principi. Jāgūst viedoklis, kas ir svarīgs un saistīts ar konkrēto projektu, un tajā pat laikā ir maksimāli atšķirīgs, lai paplašinātu skatījumu uz potenciālo risinājumu. Šajā posmā ir īpaši svarīgi nepalaist garām kādas būtiskas detaļas, it sevišķi tās, kuras apdraud idejas vērtību un izdošanos. To nav viegli izdarīt, jo ir daudz ieguldīts, lai nonāku pie šīm idejām un prototipiem, tomēr jāvelta uzmanība visām niansēm, kas norāda uz potenciālā produkta pievienoto vērtību maksātāja un lietotāja acīs.

Dizaina domāšanas process ir ciklisks, kas ietver vairākus posmus un var atkārtoties, ja nepieciešama jauna informācija vai cits risinājums. Tā nav panaceja, tomēr atbilstoši un kvalitatīvi lietojot, var sniegt īpaši vērtīgus un nozīmīgus risinājumus ar īpaši augstu pievienoto vērtību.

One Trackback

Atstāj komentāru

Tavs e-pasts nebūs pieejams publiski.

Aizpildi kontaktinformāciju šeit:

You may use these HTML tags and attributes <a href="" title=""> <abbr title=""> <acronym title=""> <b> <blockquote cite=""> <cite> <code> <del datetime=""> <em> <i> <q cite=""> <s> <strike> <strong>

+

Monday.lv esam radījuši tev!

Ja tev tas patīk, pievienojies mūsu atbalstītājiem!